Atos 16
ULwitikano uLupya (NDH) vs NTLH
1 UPaabhuli akabhuuka mu kaaya aka Ndeleebhe na ka Liisitila muumwo akabhaamwo umumanyili ughwa Yeesu yumo yuuyo ingamu yaake akabha ghwi Tiimoti. Ungʼina ughwa Tiimoti akabha Muyuuta yuuyo akamwitika uYeesu, loole ughwise atakabha Muyuuta.
1 Paulo chegou às cidades de Derbe e Listra. Em Listra morava um cristão chamado Timóteo. A mãe dele, uma cristã, era da raça dos judeus, mas o pai dele não era judeu.
2 ABhakilisiti abhanine abha Tiimoti bhaabho bhakiikalagha mu kaaya aka Liisitila na ka Ikoniyo bhakamupaalagha leka uTiimoti ku nongwa iya kayiilo kaake akiisa.
2 Todos os irmãos que moravam em Listra e Icônio falavam bem de Timóteo.
3 UPaabhuli akalondagha ukuti mubhuyo muumwo akabhuukagha, alongosaniange nu Tiimoti. Po akamukwesula ukuti aBhayuuta bhaabho bhakiikalagha mu twaya utwo manye bhakalalaghe. UPaabhuli akabhomba ulwo paapo ghweshi umundu akamanya ukuti ughwise ughwa Tiimoti atakabha Muyuuta.
3 Paulo quis levá-lo consigo e por isso o circuncidou , pois todos os judeus que moravam naqueles lugares sabiam que o pai de Timóteo não era judeu.
4 Bhwo uPaabhuli, uTiimoti nu Siila bhakughenda ukufuma mu kaaya kamu ukufika akaaya akanine, bhakaanda ukubhalingaania abhiitiki indaghilo shiisho abhatumighwa na bhosongo abha chipanga icha mu Yelusaleemu bhakashibhiika ukuti bhashibhombelaghe imbombo.
4 Nas cidades por onde passavam, eles diziam aos cristãos quais as decisões que tinham sido tomadas pelos apóstolos e pelos presbíteros da igreja de Jerusalém e aconselhavam que eles obedecessem a essas decisões.
5 Po ifipanga fikeendelelagha ukukula mu lwitiko na Bhakilisiti bhakeendelelagha ukubhaala lyoshi ishiku.
5 Assim as igrejas ficavam mais fortes na fé, e o número de cristãos aumentava cada dia mais.
6 UPaabhuli na bhanine bhakachuula nu kughenda mu chiisu icha Filighiya ni cha Ghalatiiya. Mu kabhalilo ako uMbepo uMwelu akabha abhakaanishiishe ukuti manye bhalumbililaghe ishu ilya Chaala mu chiisu icha Aasiya.
6 Como o Espírito Santo não deixou que anunciassem a palavra na província da Ásia, eles atravessaram a região da Frígia-Galácia.
7 Bhwo bhaafika mu mupaka ughwa chiisu icha Miisiya ni cha Bhisiniiya, bhakaghela ukuti bhiingile mu Bhisiniiya, loole uMbepo ughwa Yeesu atakabhiitikisha.
7 Quando chegaram perto do distrito da Mísia, tentaram ir para a província da Bitínia, mas o Espírito de Jesus não deixou.
8 Po bhakaghenda mu chiisu icha Miisiya nu kufika mu kaaya aka Tulooghwa.
8 Então atravessaram a Mísia e chegaram à cidade de Trôade.
9 Akabhalilo aka pabhushiku bhwo uPaabhuli akaali ali maaso, umundu yumo ukufuma mu chiisu icha Makendooniya akamusetukila, akiima mundaashi mumwake, akamubhuula akati, “Ghwe Paabhuli, ingukusuuma ulobhoke, ghwise ku chiisu icha Makendooniya ukuti utwafwe.”
9 Naquela noite Paulo teve uma visão. Ele viu um homem da província da Macedônia, que estava de pé e lhe pedia: “Venha para a Macedônia e nos ajude!”
10 Bhwo uPaabhuli aachibhona ichisetuka icho, nakalinga tukanyatuka ukubhuuka ku Makendooniya paapo tukamanya ukuti ghwi Chaala aatwitisha pakulumbilila iNongwa iNyiisa ku bhandu bhala.
10 Logo depois dessa visão, nós resolvemos partir logo para a Macedônia, pois estávamos certos de que Deus nos havia chamado para anunciar o evangelho ao povo dali.
11 Po tukatiila mu kaaya aka Tulooghwa, tukakwela ingalabha ukubhuuka ku chiisu icha Samotulaake. Ishiku liilyo likakongagha, tukiingila mu kaaya aka Neyapooli.
11 Nós embarcamos em Trôade e fomos diretamente para a ilha de Samotrácia. No dia seguinte chegamos ao porto de Neápolis.
12 Ukufuma mu Neyapooli tukachuula ukubhuuka mu kaaya aka Filipi, kaako kaaya kakulu aka chiisu icha Makendooniya, ubhuyo bhuubhwo aBhalooma bhakasaamila. Tukiikala mu kaaya ako ku mashiku manandi.
12 Dali fomos a Filipos, que é uma cidade do primeiro distrito da província da Macedônia e também colônia romana, onde ficamos vários dias.
13 Pi ishiku ilya Sabhati tukafuma kuuse ku kaaya kala, tukabhuuka ku chiseese ku lusooko, tukasubhaalilagha ukuti tubhaghiile ukubhwagha ubhuyo ubhwa kumwipuuta uChaala. Bhwo twafika, tukabhaagha abhakolo bhamu bhabhungaanite, po tukiikala, tukaanda ukuyugha nabho.
13 No sábado saímos da cidade e fomos para a beira do rio, pois pensávamos que ali devia haver um lugar de oração para os judeus. Sentamos e começamos a conversar com as mulheres que estavam reunidas lá.
14 Mu bhakolo abho bhaabho bhakatupulikishanga, akabhaapo yumo yuuyo ingamu yaake akabha ghwi Lindiya yuuyo akafumagha mu kaaya aka Tiyatiila. Umukolo uyo atakabha Muyuuta, loole akamwipuutagha uChaala. Akabhombagha imbombo iya kuchulusha imyenda uluko ulwa mandongomela. Bhwo uPaabhuli aabhabhuula iNongwa iNyiisa, uYeesu akamwighula uLindiya indumbula yaake, ghwepe akashiitika shiisho uPaabhuli akayughagha.
14 Uma daquelas mulheres que estavam nos ouvindo era Lídia, uma vendedora de púrpura , da cidade de Tiatira. Ela adorava a Deus, e o Senhor abriu a mente dela para que compreendesse o que Paulo dizia.
15 Bhwo uLindiya ooshighwa pamupeene na bhandu abha mu nyumba yaake, akatusuuma ukuti tubhuuke kukaaya kaake, akayugha akati, “Linga mukuumbona ukuti nalooli naamwitika uMalafyale, ingubhasuuma tubhuuke mwingile nu kwikala mu nyumba yangu.” Akatusuuma ngaani.
15 Ela e as pessoas da sua casa foram batizadas. Depois Lídia nos convidou, dizendo: — Venham ficar na minha casa, se é que vocês acham que, de fato, eu creio no Senhor. Assim ela nos convenceu a ficar na casa dela.
16 Ishiku limo tukabhuukagha pabhuyo bhumo pakumwipuuta uChaala. Bhwo tukubhuuka, tukakomaana nu mutumwa yumo umulindu yuuyo akabha ni mbepo imbiibhi iya bhulaghushi. Ukughendela ku mbombo iya bhulaghushi ubhwa mulindu uyo, abhosongo bhaake bhakakabhilaghaamwo indalama inyingi leka.
16 Certo dia, quando estávamos indo para o lugar de oração, veio ao nosso encontro uma escrava. Essa moça estava dominada por um espírito mau que adivinhava o futuro, e os seus donos ganhavam muito dinheiro com as adivinhações que ela fazia.
17 Umulindu uyo akatukongagha utwe nu Paabhuli, akayweghagha akatingi, “Abhandu abha bhabhombi abha Chaala Yuuyo Ali Pamwanya Ngaani, bhiisile pakubhabhuula isila yiiyo mubhaghiile ukupokighwa!”
17 A moça começou a nos seguir, gritando assim: — Estes homens são
18 Umulindu uyo akabhombagha bhubhuubhwo ku mashiku amingi. Loole ishiku limo uPaabhuli akakalala leka, akasanusha kunyuma, akayibhuula imbepo imbiibhi yila akati, “Ingukulaghila mu ngamu iya Yeesu Kilisiti, fumaamwo mu mulindu uyu!” Nakalinga, imbepo imbiibhi yila yikafuma.
18 Ela fez isso muitos dias. Por fim Paulo se aborreceu, virou-se para ela e ordenou ao espírito: — Pelo poder do nome de Jesus Cristo, eu mando que você saia desta moça! E, no mesmo instante, o espírito saiu.
19 Bhwo abhosongo abha mulindu yula bhaamanya ukuti isila yiiyo bhakakabhilagha indalama yaafulughanika, bhakabhakola uPaabhuli nu Siila, bhakaanda ukubhaghwesania ukufika pa munaalo, bhakabhabhiika pandaashi pa bhalongi abha kaaya kala.
19 Quando os donos da moça viram que não iam poder mais ganhar dinheiro com as adivinhações dela, agarraram Paulo e Silas e os arrastaram até a praça pública, diante das autoridades.
20 Bhwo bhaabhafikisha pandaashi pa bhalongi, bhakabhasitaaka bhakati, “Abhandu abha bhakupela inyakanyaaka ingulu mu kaaya kiitu aka, soona abhandu abha Bhayuuta!
20 Eles os apresentaram a essas autoridades romanas e disseram: — Estes homens são judeus e estão provocando desordem na nossa cidade.
21 Bhakubhamanyisha abhandu ukuti bhashikongaghe inyiiho shaabho shiisho utwe twe Bhalooma tutakwitikishighwa ukushiitika pamu ukushikonga.”
21 Estão ensinando costumes que são contra a nossa lei . Nós, que somos romanos, não podemos aceitar esses costumes.
22 Po ichilundilo icha bhandu bhakiima pamupeene, bhakabhakola uPaabhuli nu Siila ku maka. Po abhalongi bhakalaghila abhashikali ukuti bhabhafuule imyenda uPaabhuli nu Siila nu kubhakoma ni fikoti.
22 Aí uma multidão se ajuntou para atacar Paulo e Silas. As autoridades mandaram que tirassem as roupas deles e os surrassem com varas.
23 Bhwo bhaabhakoma ngaani, bhakabhataaghila mu nyumba iya bhapinyighwa, po abhosongo bhakamulaghila umulindilili ukuti abhalindililaghe akiisa.
23 Depois de baterem muito neles, as autoridades jogaram os dois na cadeia e deram ordem ao carcereiro para guardá-los com toda a segurança.
24 Bhwo bhaamulaghila ulwo, akabhiingisha ku chipindwa icha kukati ngaani, akabhapinya utulundi twabho mu mbanda.UPaabhuli nu Siila bhapinyiighwe utulundi twabho mu mbanda|src="Stocks.TIF" size="col" ref="16:24"
24 Depois de receber essa ordem, o carcereiro os jogou numa cela que ficava no fundo da cadeia e prendeu os pés deles entre dois blocos de madeira.
25 Mu kabhalilo aka pabhushiku pakati, uPaabhuli nu Siila bhakaanda ukumwipuuta uChaala nu kwimba inyimbo isha kumupaala, abhapinyighwa abhanine bhakabhapulikishanga.
25 Mais ou menos à meia-noite, Paulo e Silas estavam orando e cantando hinos a Deus, e os outros presos escutavam.
26 Nakalinga, akayingiyingi kakaghenda mu chiisu, kakayungaania ulwalilo ulwa nyumba iya bhapinyighwa. Ifyighi fyoshi fikiighuka, iminyololo yooshi yiiyo bhakabhapinyila uPaabhuli nu Siila yikaabhuka, yikaghwa paase.
26 De repente, o chão tremeu tanto, que abalou os alicerces da cadeia. Naquele instante todas as portas se abriram, e as correntes que prendiam os presos se arrebentaram.
27 Bhwo umulindilili ughwa nyumba iya bhapinyighwa aalamusha nu kufibhona ifyighi fyoshi ifya nyumba iyo fyighule, akiinongʼona mu ndumbula yaake ukuti abhapinyighwa bhooshi bhasobhite. Po akaghufyutula umumaaghi ghwake umutali ughwa bhwite ukuti iighoghe.
27 Aí o carcereiro acordou. Quando viu que os portões da cadeia estavam abertos, pensou que os prisioneiros tinham fugido. Então puxou a espada e ia se matar,
28 Loole bhwo uPaabhuli aamubhona, akayugha ku ishu ilya pamwanya akati, “Leka, manye ghwighoghaghe, tesha twe bhapinyighwa tweshi tuliimwo muno!”
28 mas Paulo gritou bem alto: — Não faça isso! Todos nós estamos aqui!
29 Umulindilili yula akamwitisha umundu yumo ukuti amupe inyaale. Bhwo aamupa, akiingila nayo mu nyumba iya bhapinyighwa, akaghwa pandaashi pa Paabhuli nu Siila bhwo akutetema ku nongwa iya bhwogha.
29 Aí o carcereiro pediu que lhe trouxessem uma luz, entrou depressa na cela e se ajoelhou, tremendo, aos pés de Paulo e Silas.
30 Po akabhafumya kuuse, akabhabhuusha akati, “Mwe bhosongo, kali, imbombe kooni ukuti imbokighwe?”
30 Depois levou os dois para fora e perguntou: — Senhores, o que devo fazer para ser salvo?
31 UPaabhuli nu Siila bhakamwamula bhakati, “Mwitike uYeesu, ghwepe indiakupoke ughwe pamupeene na bhandu bhooshi bhaabho bhali mu nyumba yaako.”
31 Eles responderam: — Creia no Senhor Jesus e você será salvo — você e as pessoas da sua casa.
32 Po umulindilili yula akabheegha uPaabhuli nu Siila, akabhuuka nabho kukaaya kaake. Bhwo bhaafika, bhakaanda ukumumanyisha ishu ilya Chaala umwene pamupeene na bhandu abha mu nyumba yaake.
32 Então eles anunciaram a palavra do Senhor ao carcereiro e a todas as pessoas da casa dele.
33 Mu kabhalilo aka pabhushiku kala kala, umulindilili yula akabheegha uPaabhuli nu Siila, akabhasuka ifilonda fyabho, ghwepe akooshighwa pamupeene na bhandu abha mu nyumba yaake.
33 Naquela mesma hora da noite, o carcereiro começou a cuidar deles, lavando os ferimentos da surra que haviam levado. Logo depois ele e todas as pessoas da sua casa foram batizados.
34 Po akatendekesha ifindu, akabhapa. Ghwepe akasekela leka paapo akabha aamwitika uChaala pamupeene na bhandu abha mu nyumba yaake.
34 Em seguida ele levou Paulo e Silas para a sua casa e lhes deu comida. O carcereiro e as pessoas da sua casa ficaram cheios de alegria porque agora criam em Deus.
35 Bhwo bhwacha pangeelo, abhalongi bhakabhatuma abhalongoshi abha bhashikali ku mulindilili ughwa nyumba iya bhapinyighwa ni ndumi yiiyo yikati, “Bhaabhule abhandu abho, bhaleke bhabhuukaghe.”
35 Quando amanheceu, as autoridades romanas mandaram alguns policiais com a seguinte ordem para o carcereiro: “Solte esses homens.”
36 Umulindilili yula akabhuuka kwa Paabhuli, akamubhuula akati, “Abhalongi bhaatuma indumi ukuti imbaabhule. Ulu po mufume kuuse, mubhuukaghe bhwo muli nu lutengaano mu ndumbula shiinyu.”
36 Então o carcereiro disse a Paulo: — As autoridades mandaram soltá-los. Podem ir embora em paz.
37 Loole uPaabhuli akabhabhuula abhalongoshi abha bhashikali bhala akati, “Abhosongo bhaatukomite leka mundaashi mu bhandu nu kutupinya mu nyumba iya bhapinyighwa chishita kutusitaaka pamu ukutubhuusha, bhwo nuutwe twe Bhalooma. Kali, kooni ulu bhakulonda ukutwabhula ku bhushiifu? Nashiku, bhabhuule bhiise bhatwabhule bhaabho.”
37 Mas Paulo disse aos policiais: — Eu e Silas somos cidadãos romanos e, mesmo assim, sem termos sido julgados, fomos surrados em público. E depois nos jogaram na cadeia. E agora querem nos mandar embora assim em segredo? Isso não! Que as próprias autoridades romanas venham aqui e nos soltem!
38 Po abhashikali bhakabhuuka nu kubhapangila abhalongi bhaabho shiisho uPaabhuli nu Siila bhakabhabhuula. Bhwo abhalongi abho bhaapulika ukuti uPaabhuli nu Siila Bhalooma, bhakooghopa leka.
38 Os policiais foram contar às autoridades romanas o que Paulo tinha dito. Quando as autoridades souberam que Paulo e Silas eram cidadãos romanos, ficaram com medo
39 Po bhakabhuuka, bhakabhasuuma uluhobhokelo. Bhwo bhaabhasuuma uluhobhokelo, bhakabhafumya kuuse, bhakabhasuuma ukuti bhatiileemwo mu kaaya kala.
39 e foram lhes pedir desculpas. Então os tiraram da prisão e pediram que fossem embora da cidade.
40 Bhwo uPaabhuli nu Siila bhaafuma mu nyumba iya bhapinyighwa, bhakabhuuka mu kaaya aka Lindiya. Bhwo bhaafika, bhakabhaagha aBhakilisiti abhanine, bhakabhakasha indumbula ukuti bheendelelaghe ukwitika, bhakatiilaapo pabhuyo bhula.
40 Paulo e Silas saíram da cadeia e foram para a casa de Lídia. Ali encontraram-se com os irmãos, animaram a todos e depois foram embora.
Atalhos do teclado
- Capítulo anterior←
- Próximo capítulo→
- Versículo anteriork
- Próximo versículoj
- Limpar seleçãoEsc
- Esta ajuda?
Estude este capítulo no WhatsApp
Peça à IA da Bíblia Fala para explicar Atos 16, comparar traduções ou montar um estudo — tudo direto pelo WhatsApp.