1 Coríntios 15

Molima New Testament (MOX_FNS) vs VC

Sair da comparação
VC Versão Católica
1 Egwavo, tuta baʼe nuanuagu Ieisu Valena Aqiaqina weaqina ena luʼeviviea ʼimia. Baʼe Vale nana lova yalugaihiea ʼimia ta oʼewa aqiaqiea be wese ovetumaqanea. Ta baʼitagana Vale nana ʼinaya otovoloʼiʼita.
1 Eu vos lembro, irmãos, o Evangelho que vos preguei, e que tendes acolhido, no qual estais firmes.
2 Vonahaqiaqi, ʼeguma baʼe Vale nana ona vetumaqana aqiaqiea be ona kafiʼiʼihia ʼinega ʼetoyavua ona lobea. Ta ʼeguma Vale nana ona nogea, e ʼinega emi vetumaqana yani kavokavovo ʼidewani.
2 Por ele sereis salvos, se o conservardes como vo-lo preguei. De outra forma, em vão teríeis abraçado a fé.
3 Ieisu Valena ana avutugu yamadunoqolia, ta ʼabibodanaya avutugu nana yaveʼitemi, mana Vale nana yani qiduana weaqina simanea, e baʼe: Ieisu eda luveifana qabudi weaqidi ʼaliga, ʼidewani lova Buki Nugwenugweina simana ʼifoqeyea.
3 Eu vos transmiti primeiramente o que eu mesmo havia recebido: que Cristo morreu por nossos pecados, segundo as Escrituras;
4 Ta Buki nana wese simanayea Keliso itavunia, ta ʼaubena vetoina ʼinaya Yaubada giveyaʼitoto ʼeviviea ʼaligega,
4 foi sepultado, e ressurgiu ao terceiro dia, segundo as Escrituras;
5 ʼinega Fita matanaya ʼifoqe ta ʼitea, ta ʼabiboda wese ʼifoqe taudi Tuwelo dina matadia.
5 apareceu a Cefas, e em seguida aos Doze.
6 Ta ʼabibodanaya tuta nana ana toʼabibodayavo adi yau faibi anidedi (500) ivaʼauta ʼaideganaya, e ʼinega matadia ʼifoqe. Ta ʼidiega vaina niʼa iʼaliga, ta ʼeaʼealidi nawale mayawaidi itoatoa.
6 Depois apareceu a mais de quinhentos irmãos de uma vez, dos quais a maior parte ainda vive {e alguns já são mortos};
7 ʼInega wese ʼifoqe Iemesa ʼinaya, ta ʼabibodanaya ʼifoqe tovaletuyana qabudi matadia.
7 depois apareceu a Tiago, em seguida a todos os apóstolos.
8 Ta ʼebeluʼovoa wese ʼiguya ʼifoqe mai yaʼitea. Ta yaʼa kavona gwama daviʼoi galigaliʼe ge ena tuta dalobei ʼidewani.
8 E, por último de todos, apareceu também a mim, como a um abortivo.
9 Vonahaqiaqi, tovaletuyana qabudi iveqidua vaʼinegu, ta ge daluaqiaqiegu be ina gabegu tovaletuyana, mana yaʼa Yaubada ena tomotauyavo lova yavevoalanedi.
9 Porque eu sou o menor dos apóstolos, e não sou digno de ser chamado apóstolo, porque persegui a Igreja de Deus.
10 Ta ʼesi Yaubada ena nuakolokolo ʼinega veilivu aqiaqiegu ta yavetovaletuyana ʼinaya. Ta ena nuakolokolo qiduana ʼiguya ge eda vefewa kavokavovoyei. Ta ʼesi ma vuaqina, mana yaʼa tovaletuyana qabudi edi fewa ʼinega yaveqidua vaʼinedi. Ta egu fewa nana qiduana ge taugu egu waiwai ʼinega, ta ʼesi Yaubada ena veyoluba ʼiguya ʼinega.
10 Mas, pela graça de Deus, sou o que sou, e a graça que ele me deu não tem sido inútil. Ao contrário, tenho trabalhado mais do que todos eles; não eu, mas a graça de Deus que está comigo.
11 Tovaletuyana vaina wese niʼa ilugaihi ʼimia. Ta ge wese taha tolaʼai ʼeguma taudi edi lugaihi ʼinega Ieisu Valena ovetumaqanea nage yaʼa egu lugaihi ʼinega, mana Vale nana ʼaidegana alugaihiea ʼimia.
11 Portanto, seja eu ou sejam eles, assim pregamos, e assim crestes.
12 Ta ʼeguma lova imaʼa ema lugaihi ʼinaya asimana ʼimia Keliso niʼa yaʼitoto ʼevivi ʼaligega, ʼinega tolaʼai weaqina vaina ʼimiega ovonavona vonigo ge taha toga ana fata nayaʼitoto ʼevivi ʼaligega?
12 Ora, se se prega que Jesus ressuscitou dentre os mortos, como dizem alguns de vós que não há ressurreição de mortos?
13 Mana ʼeguma tomotau ʼaligega ge ina yaʼitoto ʼevivi, ʼinega wese Keliso ʼaligega ge dayaʼitoto ʼevivi.
13 Se não há ressurreição dos mortos, nem Cristo ressuscitou.
14 Ta wese ʼeguma Keliso ge dayaʼitoto ʼevivi, e ʼinega ema lugaihiavo ʼimia yani kavokavovo, ta wese emi vetumaqana ʼiu geqana.
14 Se Cristo não ressuscitou, é vã a nossa pregação, e também é vã a vossa fé.
15 Ta ʼeguma ge taha toga ana fata nayaʼitoto ʼevivi ʼaligega, e ʼinega imaʼa tovaletuyanayavo Yaubada weaqina niʼa auʼavemi, mana imaʼa alugaihi ʼimia Yaubada Keliso giveyaʼitotoya ʼaligega weaqina. Ta ʼeguma omiʼa emi nuanua baʼe ʼidewani, ʼinega Yaubada Keliso ge dagiveyaʼitoto ʼeviviei.
15 Além disso, seríamos convencidos de ser falsas testemunhas de Deus, por termos dado testemunho contra Deus, afirmando que ele ressuscitou a Cristo, ao qual não ressuscitou {se os mortos não ressuscitam}.
16 Mana ʼeguma toʼaliga ge adi giveyaʼitotomo, ʼinega wese Yaubada Keliso ge dagiveyaʼitotoi.
16 Pois, se os mortos não ressuscitam, também Cristo não ressuscitou.
17 Ta ʼeguma Keliso ge dagiveyaʼitotoi, ʼinega emi vetumaqana ge ana aqiaqimo, ta ʼesi omiʼa nawale me emi luveifana otoatoa, ge adi nuataqomo.
17 E se Cristo não ressuscitou, é inútil a vossa fé, e ainda estais em vossos pecados.
18 Ta wese ʼeguma omiʼa baʼe ʼidewani onuanua ʼaiqa, e ʼinega tovetumaqana yawaidi niʼa gumwala taudi iʼwaiva vataya.
18 Também estão perdidos os que morreram em Cristo.
19 Ta ʼeguma eda luʼita vane Keliso ʼinaya ge tuta maimai weaqina, ta ʼesi eda toa baʼidia bwaʼobwaʼoya namo weaqina, e ʼinega itaʼa nuakolokoloda, ta ʼabiboda mali tomotau.
19 Se é só para esta vida que temos colocado a nossa esperança em Cristo, somos, de todos os homens, os mais dignos de lástima.
20 Ta vonahaqiaqi, Yaubada Keliso niʼa giveyaʼitoto ʼeviviea ʼaligega! ʼInega veʼebeʼita ʼidaya tovetumaqana yawaidi niʼa gumwala taudi wese nawale nagiveyaʼitoto ʼeviviedi.
20 Mas não! Cristo ressuscitou dentre os mortos, como primícias dos que morreram!
21 Oʼitei, ʼoloto ʼaidegana ana wawa Adama ʼinega ʼaliga ʼifoqe bwaʼobwaʼoya, ta wese taha ʼoloto ana wawa Keliso ʼinega yaʼitoto ʼevivi ʼifoqe, mana Keliso nana maduyaʼitoto ʼevivi ʼaligega.
21 Com efeito, se por um homem veio a morte, por um homem vem a ressurreição dos mortos.
22 Tomotau qabuda kana ʼaliga, mana itaʼa Adama enavo ta wese eda ilivu ʼaidegana. Ta wese ʼidewani tovetumaqana qabuda kana yawaha ʼevivi ʼaligega, mana niʼa kaveʼaidega Keliso maega.
22 Assim como em Adão todos morrem, assim em Cristo todos reviverão.
23 Ta yaʼitoto ʼevivi ana veʼeda baʼe ʼidewani naʼifoqe ʼaiqa: Yaubada niʼa Keliso giveyaʼitoto ʼeviviea, ta tuta nana naʼevivi namai bwaʼobwaʼoya ʼinega wese ena tomotauyavo ina yaʼitoto ʼevivi ʼaligega.
23 Cada qual, porém, em sua ordem: como primícias, Cristo; em seguida, os que forem de Cristo, na ocasião de sua vinda.
24 E ʼinega tuta ʼebeluʼovoa naveʼale. Ta tuta nana ʼinaya Keliso niboana luveifadi adi toluvineavo be, toluvine qabudi ge nuanuadi Yaubada, ta wese yani qabudi waiwaidi naluveawalidi. Ta ʼabibodanaya ena ʼEbeluvine naveʼineiea Tamana Yaubada ʼinaya.
24 Depois, virá o fim, quando entregar o Reino a Deus, ao Pai, depois de haver destruído todo principado, toda potestade e toda dominação.
25 Mana Yaubada ena nuanua ʼinega Keliso naluvine ana laba voalanavo qabudi navewaiwai vaʼinedi, ʼinega ena luvine ʼayanaya ina toatoa.
25 Porque é necessário que ele reine, até que ponha todos os inimigos debaixo de seus pés.
26 Ta Keliso ana avia ʼebeluʼovoa ana wawa ʼaliga, ta Keliso ʼaliga nana navewaiwai vaʼinei ta naluveawalia.
26 O último inimigo a derrotar será a morte, porque Deus sujeitou tudo debaixo dos seus pés.
27 Mana Buki Nugwenugweina vonaya, “Yaubada ʼabiluvine neia ʼinega yani qabudi ina toatoa ena luvine ʼayanaya.” Ta vona diavona adi noqola kavona Keliso Tamana Yaubada daluluvinei. Ta vona diavona adi alamani baʼe: Keliso ge wese Tamana daluvinei, mana Tamana toludebana, ta ʼesi ena ʼabiluvine neia Natuna ʼinaya.
27 Mas, quando ele disser que tudo lhe está sujeito, claro é que se excetua aquele que lhe sujeitou todas as coisas.
28 Ta tuta nana Keliso yani qabudi niʼa vewaiwai vaʼinedi ta ena ʼabiluvine ʼayanaya itoatoa, e ʼinega taunega nahawafelea Tamana ena ʼabiluvine ʼayanaya. ʼInega Yaubada ana ʼaidega kuyavata qabudi naluvinedi ta wese naʼitamakidi.
28 E, quando tudo lhe estiver sujeito, então também o próprio Filho renderá homenagem àquele que lhe sujeitou todas as coisas, a fim de que Deus seja tudo em todos.
29 Omiʼa vaina ovonaya vonigo ge taha toga ana fata ʼaligega nayaʼitoto ʼevivi. ʼInega tolaʼai weaqina toʼaliga weaqidi babitaiso oʼeweʼewei? Tolaʼai ana aqiaqi?
29 De outra maneira, que intentam aqueles que se batizam em favor dos mortos? Se os mortos realmente não ressuscitam, por que se batizam por eles?
30 ʼEguma emi vona vonahaqiaqi, ʼinega tolaʼai weaqina tuta qabuna yaʼa ma egwavo yawaima ahawahawafelei ʼebeveilaqe ʼinaya?
30 E nós, por que nos expomos a perigos a toda hora?
31 Egwavo, ʼaubena ʼaidega ʼaidega ʼidia Ieisu Valena weaqina yaʼaliʼaliga ʼwaqi. Ta tua me egu ʼasimaʼala yaqaiqaiawa. Baʼe vona diavona vonahaqiaqi, mana omiʼa be yaʼa niʼa kaveʼaidega Keliso Ieisu maega, tauna eda Kaiwabu.
31 Cada dia, irmãos, expondo-me à morte, tão certo como vós sois a minha glória em Jesus Cristo nosso Senhor.
32 Ta tuta nana ʼabaga Efeso ʼinaya yatoatoa, ʼinega vaina tomotau kavona yubai sasasadi maega avevedavi. Ta ge ana aqiaqimo ʼiguya ʼeguma vedavi nana ʼinaya eda ʼaliga, ta gebu eda vetumaqana tuta maimai ʼinaya tovetumaqana qabuda ʼaligega kana yaʼitoto ʼevivi. Mana ʼeguma ge eda vetumaqana ʼinega yaʼa wese eda vona ʼidewani vaina tomotau ivonaya,
32 Se foi por intenção humana que combati com as feras em Éfeso, que me aproveita isso? Se os mortos não ressuscitam, comamos e bebamos, porque amanhã morreremos.
33 Ta baʼe vona nana ge wese ona ʼabibodei. Eda vona qiduana taha ʼenoʼeno vonaya, “Tomotau luveifadi maega ge ona veiaiana, mana nawale edi ilivu luveifadi ina veukamemi, ʼinega omiʼa emi ilivu aqiaqidi ina awala.”
33 Não vos deixeis enganar: Más companhias corrompem bons costumes.
34 Nuanuagu emi nuanua ina vetunutunuqa lova ʼidewani, ta wese emi ilivu luveifadi ona nogedi. Ta yavonemi, luaqiaqiemi be ona iniyauyau, mana vaina ʼimiega Yaubada ge oda alamania.
34 Despertai, como convém, e não pequeis! Porque alguns vivem na total ignorância de Deus - para vergonha vossa o digo.
35 Nage taha toga navetalaʼai navonaya, “Maʼoda ʼinega toʼaliga adi fata ina yaʼitoto ʼevivi? Ta maʼoda ʼwafidi ana ʼita?”
35 Mas, dirá alguém, como ressuscitam os mortos? E com que corpo vêm?
36 Baʼe vetalaʼai nana kavona tovekwavakwava edi vetalaʼai. Kana nuaia, tuta nana vewana kana daunia ʼeguma tubuna ge namadudavula bwaʼobwaʼo gamonaya ta naʼaliga, e ʼinega ge ana fata natabo ta ʼwaena kana ʼitei.
36 Insensato! O que semeias não recobra vida, sem antes morrer.
37 Niʼa kahalamania, ʼeguma boada nage ʼabwaga taha taha kana ʼwadidi, e ʼinega gebu ma ʼabwagana kana ʼwadia, ta ʼesi vewaninamo.
37 E, quando semeias, não semeias o corpo da planta que há de nascer, mas o simples grão, como, por exemplo, de trigo ou de alguma outra planta.
38 ʼAbiboda ina tabo ta ʼabwagadi Yaubada ena nuanua ʼinega adi ʼita taha taha ina ʼifoqe.
38 Deus, porém, lhe dá o corpo como lhe apraz, e a cada uma das sementes o corpo da planta que lhe é própria.
39 Ta wese ʼidewani yani qabuna mayawaidi ʼwafidi adi ʼita taha taha. Itaʼa tomotau ʼwafida taha be, yubai kawakawalidi ʼwafidi taha be, manuqa ʼwafidi taha, ta wese ʼiqana ʼwafidi ana ʼita dumadumana.
39 Nem todas as carnes são iguais: uma é a dos homens e outra a dos animais; a das aves difere da dos peixes.
40 ʼIdewani wese mahala ana totoayavo ʼwafidi taha. Ta wese itaʼa totoa bwaʼobwaʼoya ʼwafida taha. ʼInega ʼeguma ʼwafi diavona kana ʼitedi kana giveleleqedi ʼinega adi ʼita dumadumana be dumadumana. Totoa mahalaya ʼwafidi adi ʼita aqiaqi otaqina, ta itaʼa totoa bwaʼobwaʼoya ʼwafida adi ʼita dumadumana, ta tua ʼwafida adi ʼita wese aqiaqi otaqina.
40 Também há corpos celestes e corpos terrestres, mas o brilho dos celestes difere do brilho dos terrestres.
41 Babaʼau ena simatala ana ʼita taha, ta waiʼena ena simatala ana ʼita taha, ta wese ʼwadiʼwadima edi simatala ana ʼita taha. Ta ʼwadiʼwadima ʼaidega ʼaidega adi ʼita be wese edi simatala dumadumana be dumadumana.
41 Uma é a claridade do sol, outra a claridade da lua e outra a claridade das estrelas; e ainda uma estrela difere da outra na claridade.
42 Ta wese ʼidewani nawale naʼifoqe toʼaliga ʼidia tuta nana ina yaʼitoto ʼevivi. Mana ʼwafidi ʼaliʼaligina itavunia nadavula, ta nawale tuta nana Yaubada nagiveyaʼitoto ʼeviviedi ʼaligega ʼwafi vauvauna ʼinega ina yaʼitoto ʼevivi. Ta baʼe ʼwafi nana ʼenoʼeno vatayana, ge ena awalamo.
42 Assim também é a ressurreição dos mortos. Semeado na corrupção, o corpo ressuscita incorruptível;
43 Toʼaliga kana tavunia ʼwafina ana ʼita ge aqiaqina, ta ʼesi tuta nana ʼaligega nayaʼitoto ʼevivi ʼinega ʼwafina ana ʼita aqiaqi otaqina. Wese ʼidewani toʼaliga kana tavunia ʼwafina dawalilina, ta tuta nana nayaʼitoto ʼevivi ʼinega ʼwafina waiwaina.
43 semeado no desprezo, ressuscita glorioso; semeado na fraqueza, ressuscita vigoroso;
44 Itaʼa tomotau bwaʼobwaʼoya katoatoa ma ʼwafida. Ta nawale kana ʼaliga, ʼinega yaʼitoto ʼevivi ʼaligega ana tuta ʼinaya ʼwafida naveniboana. Mana niʼa kahalamania bwaʼobwaʼo ʼwafina tauna eda toa bwaʼobwaʼoya weaqina. Ta nawale ʼwafi vauvauna eda toa vataya mahalaya weaqina Yaubada naneida, ta baʼe ʼwafi nana Niboana Gwalagwalana ʼinega nayawaha ʼevivi.
44 semeado corpo animal, ressuscita corpo espiritual. Se há um corpo animal, também há um espiritual.
45 Buki Nugwenugweina ena simana vonaya, “ʼOloto nugwenugweina ana wawa Adama Yaubada ena ʼivaʼavaʼata ʼinega vetomotau mayawaina”, ta Adama ʼebeluʼovoa ana wawa Keliso, tauna yawai vataya ana tonei Niboana Gwalagwalana ʼinega.
45 Como está escrito: O primeiro homem, Adão, foi feito alma vivente {Gn 2,7}; o segundo Adão é espírito vivificante.
46 ʼWafida eda toa mahalaya weaqina ge kada maduʼewei, ta vonahaqiaqi ʼwafida eda toa bwaʼobwaʼoya weaqina kaʼewa nugwetedi, ta ʼabiboda ʼwafida vauvauna mahala weaqina kana ʼewedi.
46 Mas não é o espiritual que vem primeiro, e sim o animal; o espiritual vem depois.
47 Yaubada ʼoloto nugwenugweina Adama viaqia bwaʼobwaʼo fwayaqaunega, ʼinega tauna totoa bwaʼobwaʼo. Ta ʼesi Adama ʼebeluʼovoa tauna mahalega mai.
47 O primeiro homem, tirado da terra, é terreno; o segundo veio do céu.
48 Tomotau qabuda ʼwafida eda toa bwaʼobwaʼoya weaqina ʼidewani Adama ʼwafina. Ta wese tuta maimai ʼinaya ʼwafida mahala ana toa weaqina kana ʼewea ʼidewani Keliso ʼwafina.
48 Qual o homem terreno, tais os homens terrenos; e qual o homem celestial, tais os homens celestiais.
49 Tuta baʼe ʼinaya itaʼa totoa bwaʼobwaʼo ʼwafida adi ʼita ʼidewani Adama ana ʼita, mana tauna bwaʼobwaʼo ʼolotona. Ta nawale tuta maimai ʼinaya ada ʼita ʼidewani mahala ʼolotona tauna Keliso.
49 Assim como reproduzimos em nós as feições do homem terreno, precisamos reproduzir as feições do homem celestial.
50 Egwavo, yavona aqiaqiemi, ge ada fata ʼwafi otaqida ma veiʼona ta wese ma sulalina kana luguyei Yaubada ena ʼEbeluvine ʼinaya. Mana ʼwafida nawale ina davula ta ina awala, ʼinega ge ada fata kana luguyedi diʼwe ʼebetoa vataya ʼinaya.
50 O que afirmo, irmãos, é que nem a carne nem o sangue podem participar do Reino de Deus; e que a corrupção não participará da incorruptibilidade.
51 Nuanuagu taha yani ʼebenuavoqana ena vona ʼifoqeyea ʼimia Yaubada ʼinega. Ovineneqa! Itaʼa tovetumaqana qabuda ge kana ʼaliga, ta ʼesi nawale qabuda kana vedumaduma.
51 Eis que vos revelo um mistério: nem todos morreremos, mas todos seremos transformados,
52 Baʼe yani nana naʼifoqe lukwayavonega, kavona be namala daʼwaia. Ta tuta nana ʼinaya bea ana muʼe ʼebeluʼovoa ina muʼea. Mana tuta nana bea nana nadou ʼinega tovetumaqana lova iʼaligaya fusa dumadumana ʼinega ina yaʼitoto ʼevivi. Ta ʼabibodanaya itaʼa mayawaida katoatoa ʼwafida adi ʼita wese navedumaduma be yaqisa ge wese ana fata kana ʼaliga.
52 num momento, num abrir e fechar de olhos, ao som da última trombeta {porque a trombeta soará}. Os mortos ressuscitarão incorruptíveis, e nós seremos transformados.
53 Mana Yaubada ena nuanua ʼinega ʼwafida davudavulidi be ʼaliʼaligidi nagivedumedumedi eda toa vataya mahalaya weaqina, ʼinega ge wese adi fata ina ʼaliga.
53 É necessário que este corpo corruptível se revista da incorruptibilidade, e que este corpo mortal se revista da imortalidade.
54 Ta tuta nana ʼwafida ʼaliʼaligina ina vevauvau ʼidewani ʼwafi ge adi fata ina ʼaliga ʼevivi, e ʼinega Yaubada ena vona ana aqiaqi naʼifoqe vonaya,
54 Quando este corpo corruptível estiver revestido da incorruptibilidade, e quando este corpo mortal estiver revestido da imortalidade, então se cumprirá a palavra da Escritura:
55 — ausente —
55 A morte foi tragada pela vitória {Is 25,8}. Onde está, ó morte, a tua vitória? Onde está, ó morte, o teu aguilhão {Os 13,14}?
56 Mana ʼaliga ena waiwai ilivu luveifana ʼinega maimai, ta ilivu luveifana ena waiwai Mosese ena luvine ʼinega maimai.
56 Ora, o aguilhão da morte é o pecado, e a força do pecado é a lei.
57 Ta kana lukaiwa qiduana Yaubada ʼinaya, mana Ieisu Keliso eda Kaiwabu ena waiwai ʼinega ʼaliga ena waiwai kavewaiwai vaʼinea.
57 Graças, porém, sejam dadas a Deus, que nos dá a vitória por nosso Senhor Jesus Cristo!
58 ʼInega egwavo, ona tovoloʼiʼita ta ge ona nidoa. Tuta qabuna me emi gwavubiga eda Kaiwabu ena fewa weaqina, mana niʼa oalamani aqiaqiea fewa nana eda Kaiwabu ʼinaya ge wese yani kavokavovo, ta ʼesi ma vuaqina.
58 Por conseqüência, meus amados irmãos, sede firmes e inabaláveis, aplicando-vos cada vez mais à obra do Senhor. Sabeis que o vosso trabalho no Senhor não é em vão.

Ler em outra tradução

Comparar com outra

Estude este capítulo no WhatsApp

Peça à IA da Bíblia Fala para explicar 1 Coríntios 15, comparar traduções ou montar um estudo — tudo direto pelo WhatsApp.