Mateus 19
Coatzospan Mixtec NT (MIZ_TBL) vs NTLH
1 Dā kúvi kaꞌan Jésuu sáꞌā né, ntāka ña ñuú Galileá ne, kuéꞌen ña ñūú Judea é tuví uun xo diñɨ ntute kaꞌnu Jordaán san.
1 Depois de dizer isso, Jesus saiu da Galileia e foi para a região da Judeia que fica no lado leste do rio Jordão.
2 Ñá te da dīi da díi ñaꞌa ntīkɨn ñá ña ne, ikān ntaváꞌa ña ña.
2 Uma grande multidão o seguiu, e ali ele curou os doentes.
3 Véꞌxī ña fariseú san mí tuví Jesuu é kōto nteé ña ña ne, tsixeꞌe ña ñā: —¿Kākaꞌan ntú lei Muísee é xīi kaa é natsoo miī ntɨ́ ñadɨ̄ꞌɨ́ ntɨ dá nēé ka nuu i kuvi? —kaꞌan ña.
3 Alguns fariseus chegaram perto dele e, querendo conseguir alguma prova contra ele, perguntaram: — Será que pela nossa
4 Kakaꞌan Jésuu ni ña: —¿Vāta nakuáꞌa ntu nto túꞌun Xuva kō mí kākaꞌan tsí dɨvi ñā é dēváꞌa ña ñaꞌa ne, dē kúꞌvē ñá ñatīí ni ñadɨ̄ꞌɨ é kuntōo dadɨɨ ña?
4 Jesus respondeu:
5 Dukuān né, xtuvī mii ñátīí san uva ña ni dɨꞌɨ ñā é kuntōo dadɨ́ɨ ña ni ñadɨꞌɨ̄ ña. Uun tsi kúñū kúvi ña ntuvi ña.
5 E Deus disse: “Por isso o homem deixa o seu pai e a sua mãe para se unir com a sua mulher, e os dois se tornam uma só pessoa.”
6 Viꞌi a vé ne, ñá te ūvi ñáꞌa ká ña, tsí uun sá ña. Dukuān ne, ña váꞌā o é nantii ntee taꞌan ñāꞌa san neé e teé taꞌan Xuva kō —kaꞌan ña.
6 Assim já não são duas pessoas, mas uma só. Portanto, que ninguém separe o que Deus uniu.
7 Ntátsixeꞌe ña Jēsuu: —¿Nté kui kakaꞌan ntú Muisee é kuvi natsoo miī ntɨ́ ñadɨ̄ꞌɨ́ ntɨ kuan? —kaꞌan ña.
7 Os fariseus perguntaram: — Nesse caso, por que é que Moisés permitiu ao homem mandar a sua esposa embora se der a ela um documento de divórcio?
8 Kakaꞌan Jésuu ni ña: —Dā xe dóo kaꞌxi nima ntó ne, dukuān e táꞌxi Muisee é natsoo mii nto ñadɨꞌɨ̄ nto, ntá tsi ña te kuán o ni ntio Xuva ko nte ntúvi diꞌna.
8 Jesus respondeu:
9 Kakaꞌán u ni ntō tsí da xōó ka ñaꞌa é natsoo mii ña ñadɨꞌɨ̄ ña, ntá tsi tē ña te neé ni ide ñadɨ̄ꞌɨ́ san é kini kaa ni tuku ñatīí san ne, tē natántaꞌa ñatīí san ni tuku ñadɨ̄ꞌɨ́ ne, kade ña kuētsi —kaꞌan ña.
9 Portanto, eu afirmo a vocês o seguinte: o homem que mandar a sua esposa embora, a não ser em caso de adultério, se tornará adúltero se casar com outra mulher.
10 Ntákaꞌan ña ntántīkɨn ña: —Te kuan kōo kuvi uun ñatīí ni ñadɨꞌɨ̄ ñá ne, dií ka váꞌā ó ē ña tántaꞌa ō —kaꞌan ña.
10 Os discípulos de Jesus disseram: — Se é esta a situação entre o homem e a sua esposa, então é melhor não casar.
11 Ntá tsi kakaꞌan Jésuu ni ña: —Ñá te ūn ntɨɨ́ ntɨ̄ɨ́ ñaꞌa é kūtíi ña é nīꞌi ña sáꞌā, tsí mii tsi ñā é xeꞌe Xúva kō é kuan koo kuntōo ña.
11 Jesus respondeu:
12 Īó ñatīi é ña kuvi kóo iꞌxá ña, tsi e dúkuan kāa ña da káku ña. Iō túku ñatīí ne, ñaꞌa san ide ña e ña kuvi koo iꞌxá ña. Iō túku ñatīí ne, ña ntío ña tántaꞌa ña kuenta iña tsiñu e ntáde ña iña Xuva ko. Xoo kutíi i e kuintíꞌxe i sáꞌā né, na kuīntiꞌxe i —kaꞌan ña.
12 Pois há razões diferentes que tornam alguns homens incapazes para o casamento: uns, porque nasceram assim; outros, porque foram castrados; e outros ainda não casam por causa do
13 Kidáā ne, xee níꞌi ña īꞌxá san mí tuví Jesuu é tɨɨn ntaꞌa ñā í, é kāꞌan ntâꞌví ña iña i. Ña ntɨniꞌi Jēsuú san ne, de tíi ña ni ñā ntánteka iꞌxá san,
13 Depois disso, algumas pessoas levaram as suas crianças para Jesus pôr as mãos sobre elas e orar, mas os discípulos repreenderam as pessoas que fizeram isso.
14 ntá tsi kakaꞌan Jésuu: —Kuéꞌe ntō itsi é na kīꞌxi iꞌxá san mí tuví u. Ñá ku kādɨ́ nuu nto i, tsí ñaꞌa é īó nima í vatā ó nima íꞌxá san ne, dɨvi ñā é kāduku ntée ña mí kadē kûꞌvé Xuva kō —kaꞌan ña.
14 Aí ele disse:
15 Dā kúvi tɨ́ɨn ntaꞌa ntɨꞌɨ ña ī ne, da kidáā ntáka ña.
15 Então Jesus pôs as mãos sobre elas e foi embora.
16 Xée uun ñatīi mí tuví Jesuú ne, tsixeꞌe ñā: —Mastrú, ¿neé ntu nuu i é vāꞌá kantio é vīí u vata koo é nīꞌí ko ntuví vaꞌá iñá ko ntii dañu ntūvi? —kaꞌan ña.
16 Certa vez um homem chegou perto de Jesus e perguntou: — Mestre, o que devo fazer de bom para conseguir a vida eterna?
17 Kakaꞌan Jésuu ni ña: —¿Nté kui katsixeꞌēn kó iña é vāꞌa? Da mii Xuva kō é vāꞌá ña. Te ntio o ntuvi vāꞌá iña o ntii dañu ntúvi ne, kadan ntaan é kākaꞌan Xúva kō —kaꞌan ña.
17 Jesus respondeu:
18 Kidáā ne, kakaꞌan ña: —¿Neé ntu é kāda ntaa u? —kaꞌan ña. Kakaꞌan Jésuu: —Ñá ku ēꞌnín ñaꞌa. Ñá ku nakiꞌin ñadɨ̄ꞌɨ ñáꞌa. Ñá ku kīꞌin dúꞌun. Ñá ku kāꞌán dovete.
18 — Que mandamentos? — perguntou ele. Jesus respondeu:
19 Kuikon ñuꞌun uva o ni dɨꞌɨ ō. Kuinima ó taꞌan o vatā ó kakuinima míi ō kúñu ō —kaꞌan Jésuu.
19 respeite o seu pai e a sua mãe e ame os outros como você ama a você mesmo.”
20 Kakaꞌan ñá ni ñā: —É un ntɨꞌɨ sāꞌá kade ntaa ú ntē da ku lúꞌntī u. ¿Neé ka ntu é kākunaa? —kaꞌan ña.
20 — Eu tenho obedecido a todos esses mandamentos! — respondeu o moço. — O que mais me falta fazer?
21 Kakaꞌan Jésuu ni ña: —Tē ncho viin é un ntɨꞌɨ̄ é vāꞌá ne, kuēꞌén, nadikon īña o ne, kuéꞌēn diuꞌún san ña ntāꞌví san vata koo e níꞌi o nuu i é vāꞌa é dukún kān. Kidáā né, kixntikɨ̄n ko —kaꞌan ña.
21 Jesus respondeu:
22 Dā téku ña é kākaꞌan Jésuú ne, kuntaꞌxa iní ña, tsi dóo kuika ña. Kuan tsi ō ntaka ña.
22 Quando o moço ouviu isso, foi embora triste, pois era muito rico.
23 Kakaꞌan Jésuu ni ñá ntántīkɨn ña: —Nuu é ntaā i é kākaꞌán u ni ntō. Tsi dóo ntii tuꞌun é xee ñá kuiká san mí kadē kûꞌvé Xuva kō.
23 Jesus então disse aos discípulos:
24 Kakaꞌán xtuku ú ni ntō tsí dií ka ña ntii tuꞌun é kɨ̄ꞌví uun kameu xávī xɨ́kɨ natee ō san é kɨ̄ꞌví uun ña kuiká san mí kadē kûꞌvé Xuva kō —kaꞌan ña.
24 E digo ainda que é mais difícil um rico entrar no Reino de Deus do que um camelo passar pelo fundo de uma agulha.
25 Dā téku ña ntántīkɨn ñá sáꞌā ne, koó dā kúduꞌva ña. Ntákaꞌan ña: —¿Xoó ntu kūvi nakáku i kuan? —kaꞌan ña.
25 Quando ouviram isso, os discípulos ficaram muito admirados e perguntavam: — Então, quem é que pode se salvar?
26 Īto Jesuu ñá ne, kakaꞌan ñá ni ñā: —Ñaꞌa sán ne, ña kúvi nakākú mii ña nima ñá, ntá tsi Xuva kō ne, un ntɨɨ́ ntɨ̄ɨ́ kuvi vií ña —kaꞌan ña.
26 Jesus olhou para eles e respondeu:
27 Kidáā ne, kakaꞌán Pedru: —Ntɨꞌɨ́ ne, é xtuvī mii ntɨꞌɨ́ ntɨ é kuntīkɨ́n ntɨ nto. ¿Nee iñá ntu niꞌi ntɨ? —kaꞌan ña.
27 Aí Pedro disse: — Veja! Nós deixamos tudo e seguimos o senhor. O que é que nós vamos ganhar?
28 Kakaꞌan Jésuu ni ña: —Nuu é ntaā i é kākaꞌán u ni ntō tsí ikan ñūxiví xēé san ne, kutūví u, xuꞌu é vēxkúvī ú ñatīi, nú teu kaꞌnú ko ne, dɨvi ntō e ntántīkɨn ntó ko ne, kuntōo nto uxuvi teu naꞌnú san dɨ, kadā kúꞌvē nto iñá uxuvi táta ña Israeé san.
28 Jesus respondeu:
29 Da xōó ka ñaꞌa, ña é xtuvī mii i viꞌi i, ō ení ña, ō taꞌan ñá, o uva ñā, o dɨꞌɨ ñā, ō iꞌxá ña, o ñūꞌu ña kuenta iñá ko ne, níꞌi ña ūun sientu íto ká xtuku. Níꞌi ña ntuvi vāꞌá iña ña ntii dañu ntúvi dɨ.
29 E todos os que, por minha causa, deixarem casas, irmãos, irmãs, pai, mãe, filhos ou terras receberão cem vezes mais e também a vida eterna.
30 Ntá tsi tɨtɨ́n ñaꞌa, ña é odo nūu vevií ne, nte áta i kan kuntōo ña te kúvi ne, ña é ntoo ata i kān vevií ne, kodo nuū ñá kídaā.
30 Muitos que agora são os primeiros serão os últimos, e muitos que agora são os últimos serão os primeiros.
Atalhos do teclado
- Capítulo anterior←
- Próximo capítulo→
- Versículo anteriork
- Próximo versículoj
- Limpar seleçãoEsc
- Esta ajuda?
Estude este capítulo no WhatsApp
Peça à IA da Bíblia Fala para explicar Mateus 19, comparar traduções ou montar um estudo — tudo direto pelo WhatsApp.