2 Coríntios 1
Goti Hanjuwä Iqueqä Kukŋui (MCR) vs BKJ
1 Poli iqunä, nyi Goti Hanjuwä Iqueqä äwiŋqä iutaŋi, Kraisi Jisasi Iqu kukŋuä awä tuäkiqämqä änändowatkqä iqunji. Ga nyitä, neqä neyämaqä Timoti iqutä, ye tuwaŋuä tä he Goti Iqueqä yoqeŋqä aŋä-himqä Korinä iu aquvä äqänätqäŋuwä iquenŋqätä, Iqueqä ämaqä huizi, qua naqä Äkaiya im-imä äpmeŋuwä iquenŋqätä äqiyque.
1 Paulo, um apóstolo de Jesus Cristo pela vontade de Deus, e Timóteo nosso irmão, à igreja de Deus, que está em Corinto, com todos os santos que estão em toda a Acaia:
2 Neqä Goti Apiqutä, itaŋga Naqä Jisasi Kraisi Iqutä, qeqä imäŋqeuta hiŋgi etapäsinyä, äwqä haŋuä imbu pmetpŋqä emäkqinyä.
2 Graça seja convosco, e a paz de Deus nosso Pai, e do Senhor Jesus Cristo.
3 Goti Hanjuwä Iqu, neqä Naqä Jisasi Kraisi Iqueqä Goti eäqäqe, Kaniqu inänji. Itaŋga neqä Goti Apiqu Qäqu, ämaqeuŋqä huäqä äumäkätä, äwqä haŋuä imäkänyuewiyqä Iquvi. Iiŋiŋqe ne Iqueqä yoqe haqeqä ämamäutanä, äŋguä iwimäkquanä.
3 Bendito seja o Deus e Pai de nosso Senhor Jesus Cristo, o Pai das misericórdias, e o Deus de toda consolação;
4 Ämaqä haŋä-iqä meqaŋguwä iquauŋi, quvaqä äwqe haŋuä iwimäkquatuŋque.|alt="man comforting another" src="IB-079.jpg" size="col" copy="Illustrations by Dr. Farid Faadil. Used by permission." ref="1:4" Ga ne haŋä-iqä äki-äki meqaŋgque, Iqu äwqä haŋuä inemäkqaŋgi, ne iiŋi ae ämakquä iutaŋi, ämaqä haŋä-iqä äki-äki meqaŋguwä iquauŋi, quvaqä äwqe asä iiŋä iwimäkquatuŋque.
4 que nos conforta em toda a nossa tribulação, para que também possamos confortar os que estiverem em alguma tribulação, por meio do consolo com o qual nós mesmos somos confortados por Deus.
5 Ii tiinji. Haŋä-iqä, täŋä-huŋqä Kraisi Iqu kuapänä ämamiŋqä-pa, ne-pqe inä ämetuŋque. Asä iiŋi, Goti Iqu Kraisi Ique äwqä haŋuä iwimäkkqä-pa, Kraisi Iquesaŋi nenyqä äwqä haŋui äquvepätqäuä.
5 Porque como os sofrimentos de Cristo são abundantes em nós, assim também a nossa consolação é abundante por meio de Cristo.
6 Ne haŋä-iqä ämequque, ii heyaqä äwqe haŋuä emäkqaŋguti, Goti Iqu aŋgumä häŋä emäkäqumuatätŋqä iiyi. Ga Goti Iqu ne äwqä haŋuä iŋqä inemäkqe, ii heyaqä äwqe, haŋuä emäkätŋqä iiyi. Iutaŋi, he haŋä-iqä, täŋä-huŋqä, ne ämetuŋquä-pa ämepiyäŋgaŋi, yäŋänäqŋqä ämapu tqäuqäpnä.
6 E se somos afligidos, é para vossa consolação e salvação; que é eficaz na perseverança dos mesmos sofrimentos que nós também sofremos; ou se somos confortados, é para vossa consolação e salvação.
7 Iŋi ne henyqä kŋuä indqäŋqä yäŋänäqŋqe tiiŋä ämeŋu. “Haŋä-iqä ne ämetuŋque, qu asä ii ämetqäŋuwä-pa, äwqä haŋuä iŋqä-pqe, ne ämequ-pa ämepu, yäŋänäqŋqänäŋä tqäutpŋqänänyä.”
7 E a nossa esperança acerca de vós é firme, sabendo que assim como sois participantes dos sofrimentos, assim também o sereis da consolação.
8 Nyämaqäuä, haŋä-iqä ne qua naqä Eesiyau pmetaŋgua änemakqä iquenyqe, he näqŋqä epŋqä äneŋgi. Iŋi haŋä-iqä naqänäŋä änemetä änakittqiyqaŋgi, neyaqä yäŋänäqŋqe aaŋqä etä, “Häŋä pmeŋquatiyä, ä täŋga tä qe päkonaŋquatiyä?” kŋuä änemiŋqe.
8 Porque nós não queremos, irmãos, que ignoreis a dificuldade que nos sobreveio na Ásia, que fomos oprimidos excessivamente, acima das nossas forças, de tal modo que nos desesperamos até da vida;
9 Naqä-qakuänänji. Ne neqä qeqä-quuvqä tämdaŋi, haŋä-iqä ämitanä, “Ne näwinyä äpäkonaŋqunä” indqänmiŋque. Haŋä-iqä iiŋä änemakqe, ii ne neqä yäŋänäqŋqeŋqä mindqäŋqä, Goti ämaqä pizqä aŋgi vauqumuatqä Iqueqeŋqänä indqänatuŋquänänji.
9 mas tínhamos a sentença de morte em nós mesmos, para que não confiássemos em nós mesmos, mas em Deus que ressuscita os mortos;
10 Haŋä-iqä aaŋä ququvqänaŋä iqu, ne pizqä ae änapäkmätä iqaŋgqä-qe, Goti Hanjuwä Iqu ne aŋgumä häŋä inemäkkqe. Ga Iqu asä iiŋi, aŋgumä inemäkänä. Auä, ne kŋui, yäŋänäqŋqä tii indqänanä äpmeŋu. ‘Goti Iqu häŋä yqänä inemäkquäniqeqä.’
10 o qual nos livrou de tão grande morte e livra; em quem confiamos que ainda nos livrará;
11 Iŋäqe, he ne yätamäkqä nepŋqe, Goti Hanjuwä Ique yatŋqä vqäpŋqänänji. Iŋi Iqu ämaqä kuapänäŋä iuqä yatŋqe qätä äwiyätä, kimaŋi ne äŋguänäŋinä inetquequänä. Iwä ämaqä huizi, Goti Iqu, ne iiŋä inemäkqaŋgqeŋqä, qu Iqueŋi, “äŋguiqä” tupunä.
11 juntos também ajudando com orações por nós, para que pelo dom a nós concedido, por meio de muitas pessoas, graças sejam dadas por muitos a nosso respeito.
12 Neqä suqeŋqä kŋuä täunda iwäsäutanäŋgaŋi, yeeqä kiiŋi, tiiŋiŋqä änenyätŋqe. Neqä suqä qokä-apäkä eeqänäŋä iuqä hiŋuä iqi ituŋque, ii suqä quaŋgi ma, suqä jänänäŋitä, naqä-qakuitänji. Ne suqä tque imäkquatuŋquä näqŋqe, ämaqä qua iutaŋi ämetqäŋuwä-paŋä ma, Goti Iqu Iqueqä suqä nätmatqä hiŋgi vqä iuta änätapkqe. I etaŋgi, suqä iiŋä iqua, huiziuqä hiŋuä iqi imäkätanä-qe, heyaqä awä iqi äpmenäŋgaŋi, änäänä imäkmiŋque.
12 Porque o nosso regozijo é este: o testemunho da nossa consciência, de que, com simplicidade e sinceridade piedosa, não com sabedoria carnal, mas pela graça de Deus, tivemos nossa conversação no mundo, e mais abundantemente convosco.
13 — ausente —
13 Porque não vos escrevemos nenhumas outras coisas, senão as que ledes ou reconheceis; e eu confio que vós as reconhecereis até ao fim;
14 — ausente —
14 como também nos reconhecestes em parte, que somos o vosso regozijo, assim como também vós sois o nosso no dia do Senhor Jesus.
15 He Korinä pmeqä iquenä yeeqä iiŋä qäyunä ipnuwäŋqä quuvqä eqiyätmä, heŋi hŋquaqu emamniqä iiŋqä kŋuä ämakqe. Itaŋga iutaŋi, Goti Hanjuwä Iqu heŋi, äŋgui hŋquaqu emäkäniqe.
15 E nesta confiança propus anteriormente ir até vós, para que tivésseis um segundo benefício;
16 Ii tiiŋi. “Nyi Masendoniyaŋqä äumqe, he ganä emamitaŋi, ga iqisaŋi, nyi aŋgu emetmä, hesä iqi äpmamitmqetaŋi, qua naqä Jutiya iuŋqä umniŋqe, nätmatqä qaŋä ändma wäniŋqe yätamäkqä nyipnuwäŋqeqä” kŋuä änyikqe.
16 e de passar por vós até a Macedônia, e novamente retornar da Macedônia e ir a vós, e ser conduzido por vós no meu caminho em direção à Judeia.
17 Nyi “iiŋä imäkmqänä” kŋuä indqäŋgqe, ii nyi kŋuä hŋquaqu-hŋquaqu nyiyqaŋgi, tuwaŋuä qanyä iiŋinä etätmä äqäkqäta? Ä ämaqä qua iutaŋä eŋqä-paŋä eämä, kukŋui, Auqätä, Oeyqätäŋi anä equmuäkätmä, quaŋgä etkqäta? Ii hmanji.
17 Quando eu, portanto, deliberei isto, usei de leviandade? Ou o que proponho, o delibero segundo a carne, para que em mim haja sim, sim, e não, não?
18 Goti Iqu Iqueqä kukŋuä eeqäpnäŋä iuŋi qänaknä itŋqä-pa, ga nyi naqä-qakuänäŋi tiiŋä etqä. Neqä kukŋuä he etätaqä iuŋi, Auqätä, Oeyqätä anä maequmuäkŋqä eä.
18 Mas como Deus é verdadeiro, a nossa palavra para convosco não foi sim e não.
19 Ii tiiŋä etaŋgi. Jisasi Kraisi, Goti Hanjuwä Iqueqä Ymeqä Iqu, Auqätä, Oeyqätä anä equmuäkätä tqä-qu hmanji. Iqutäŋi, “Auqä” tqä iqunä äyä äwi. Iquenyqe, nyiu, Silasi ique, Timoti ique, ne kukŋui, heyaqä awä iqi ätqäuanä, awä äyä etmiŋque.
19 Porque o Filho de Deus, Jesus Cristo, que foi pregado entre vós por nós, por mim, Silvano e Timóteo, não foi sim e não, mas nele foi sim.
20 Iŋi Goti Hanjuwä Iqu, “Imäkmqänä” ätätä kukŋuä guä ämäsäukqä eeqänäŋä iuŋqe, Jisasi Iqu, “Ŋŋqä” ätätä, naqä-qakuä imäkqä Iquvi. Iiŋiŋqe, ne Iquesaŋi, “Naqä-qakuiqä” ätätanä, Goti Hanjuwä Iqueŋi, yoqä naqä äyä ävätuŋque.
20 Porque todas as promessas de Deus nele são sim, e por ele o Amém, para a glória de Deus por nós.
21 Goti Iqu Kiqä-kiuä nesä, hesä, Kraisi Iqutä ämuäŋnatuŋquä diŋqä yäŋänäqŋqä inemäkätä, Iqueqäŋqänä atäuŋuä ae änatäkqe.
21 Ora, aquele que nos estabelece convosco em Cristo, e o que nos ungiu, é Deus;
22 Itaŋga ne Iqueqä etaniŋquä ämänätquetä, itaŋga nätmatqä äŋguä huizi pŋqä mänaiyquätŋqeŋqe, kŋuä äŋguä nätapätŋqä hiqŋqä eŋqä-paŋi, Iqu Iqueqä Dŋä Äŋguä Iqueŋi, neyaqä äwqä yäpä tämä ae äpmuatänaikqe.
22 o qual também nos selou, e deu o penhor do Espírito em nossos corações.
23 Goti Hanjuwä Iqu, nyi kukŋuä tätqätaŋgqeuŋqä iwäsäutŋqä tääqä ätuätmä, naqä-qakuänä tiiŋä etmqe. “Nyi ‘Aŋgumä emamniqeqä’ etkqeuŋi, memeqä ikqe, ii nyi he emetmä äkasuwä etqaŋgundqäŋga, äwqä haŋä heyäniqä etaŋgiyi.”
23 Além disso, eu invoco a Deus por testemunha sobre a minha alma, de que para vos poupar ainda não fui para Corinto.
24 Ne hiyaqä quuvqä heqiyqä iu mämiqä ituŋquä-qae, nyi tiiŋi maetqä imä. “Ne ämitqäŋunä.” Oeyä. Hiqä-hiuäŋi, quuvqä eqiyäpu, yäŋänäqŋqä ae äyä ätqäuäŋä. Mä ne hesä wäuŋuä anä ituŋque, ii he yeeqä ipu pmetpŋqä itqäŋu.
24 Não que tenhamos domínio sobre a vossa fé, mas somos ajudadores de vossa alegria; porque pela fé estais em pé.
Atalhos do teclado
- Capítulo anterior←
- Próximo capítulo→
- Versículo anteriork
- Próximo versículoj
- Limpar seleçãoEsc
- Esta ajuda?
Estude este capítulo no WhatsApp
Peça à IA da Bíblia Fala para explicar 2 Coríntios 1, comparar traduções ou montar um estudo — tudo direto pelo WhatsApp.