Lucas 9

INTATA ȽE'ȽIJEI (MCA) vs NVT

Sair da comparação
NVT Nova Versão Transformadora
1 Pa' Jesús qa no'thet wetju'ƚ pe' doce (12) ƚ'ijatshenhei qa tisij pa' ƚet'unhaxitsijup qa qu' netk'enets iye pe' inwo'metets qu' nukinji'ijfik'i, qa qu' nanpalit iye pe' week witja'metets.
1 Jesus reuniu os Doze e lhes deu poder e autoridade para expulsar todos os demônios e curar enfermidades.
2 Ma' qa yukinijkii pa'aj qu' nenfel pa' tenek'enheiji' pa' Dios, qa' nenƚinju'kii iye pekhewe' qu' nanqaats'etaxju'.
2 Depois, enviou-os para anunciar o reino de Deus e curar os enfermos.
3 Qa yit'ijets pa'aj: —Hasu'uj eka'xi'ƚ pe'ye' in ƚaki'ƚkii, hasu'uj iye awaikajiti'yi'ƚ, hasu'uj iye eqe ti'naji'yi'ƚ, hasu'uj iye aqatsi'iƚ pan, hasu'uj iye aq'astayi'iƚ, hasu'uj iye eqhinatayi'iƚ, uja'xƚe pe'qu' hats eqhinataji'iƚ.
3 Ele os instruiu, dizendo: “Não levem coisa alguma em sua jornada. Não levem cajado, nem bolsa de viagem, nem comida, nem dinheiro, nem mesmo uma muda de roupa extra.
4 Qu' ami'ƚets pa'qu' witset'e qa pe'qu' mewi'iƚifi wititsi'ye' qa hasu'uj i'nk'aihiti'ƚ iye ami'ƚijii qu' mataxiƚik'ui iye pa'qu' witset'e.
4 Aonde quer que forem, hospedem-se na mesma casa até partirem da cidade.
5 Qa pa'qu' witset'e in nite' neqjunu'uƚij ewetskii, qa qu' ma'aƚik'uifik'i iye qa' enfuluti'ƚju' pa'qu' sehe'ye' qu' namtaxij ne' ef'iyeyi'ƚ qa jutsiqetsi'im in uƚ'ets.
5 E, se uma cidade se recusar a recebê-los, sacudam a poeira dos pés ao saírem, em sinal de reprovação”.
6 Ma' qa ikkii pa'aj pekhewe'en, qa ikijik'i pe' witsetits ƚelits in nifeli'm eke' ƚe'sits wi'tlijei qa niƚinju'kii iye pe' wanqaats'etaxju'.—
6 Então começaram a percorrer os povoados, anunciando as boas-novas e curando os enfermos.
7 Pa' wittata Herodes qa i'ye'ej pa'aj week pe' yaqsi'jijkii pa' Jesús, ma' qa in nite' nikfe'lijkii pa'n qu' numti, qe uja'x pe' yit'ijets in hik pakhate' pa' Juan Bautista'ik'i qu' iƚa'xe' iye.
7 Quando Herodes Antipas ouviu falar de tudo que Jesus fazia, ficou perplexo, pois alguns diziam que João Batista havia ressuscitado dos mortos.
8 Qa na'l pe' yit'ijetsek qu' hik pakha'ye' pa' Elias'ik'i. Qa pekhewep iye qa yumti ek qu' ewi'ƚe' pekhewe' hayiits profeta'ik'i qu' iƚa'xe' iye.
8 Outros acreditavam que Jesus era Elias, ou um dos antigos profetas que tinha voltado à vida.
9 Ma' qa pa' Herodes qa yit'ij pa'aj: —Ka' Juan'ik'i yakha' k'inaqyaji'ij qu' ne'nisa'xii ka' ƚeiƚa'. ¿Qa pa'n ƚunye'j pakha'an, pakha' k'impi'ye'ejkii pa' ƚeqfenye'j ƚewek?— Qa yisu'untax qu' ni'wen pa'aj.
9 “Eu decapitei João”, dizia Herodes. “Então quem é o homem sobre quem ouço essas histórias?” E procurava ver Jesus.
10 Pe' apóstoles in hats tepilkii iye pa'aj, qa nifelimik'i pa' Jesús week pekhewe' yaqsiijkii. Pa' Jesús qa iki'ƚiiteje'm pa' witset Betsaida qe qa' uja'xe'ƚe eku'ni'ƚkii.
10 Quando os apóstolos voltaram, contaram a Jesus tudo que tinham feito. Em seguida, Jesus se retirou para a cidade de Betsaida, a fim de estar a sós com eles.
11 Qa in nikfe'lets pe' jukhew qa efuts qa yijayanpha'm iye pa'aj. Qa nite'ƚe t'oqowe'yiju'ƚ pa' Jesús. Ma' qa nifeli'm pa' ƚunye'j pa' tenek'enheiji' pa' Dios, qa niƚinju' iye pa'aj pe' wanqaats'etaxju'.
11 As multidões descobriram seu paradeiro e o seguiram. Ele as recebeu, ensinou-lhes a respeito do reino de Deus e curou os que estavam enfermos.
12 Qa in hats metiyu'ju' pa'aj junu', qa pe' doce (12) ƚ'ijatshenhei qa nekets pa'aj pa' Jesús, qa yit'ijets pa'aj: —Yape mewetfeli'm week nekhewe' jukhew qa efuts, hats'inha qu' nakiikii ne' metits witsetits ƚelits qa nekhewe' iye wititsil i'ni' na' ƚ'ejinqa'wet, qa' ni'wen pa'qu' ƚewhi'wet'e' qa pa'qu' ƚaqe' iye, qe ha'ne ju'uni' ham wekweki'i'.—
12 No fim da tarde, os Doze se aproximaram e lhe disseram: “Mande as multidões aos povoados e campos vizinhos, para que encontrem comida e abrigo para passar a noite, pois estamos num lugar isolado”.
13 Qa pakha'ƚe Jesús qa yit'ij pa'aj: —Ƚisi'ƚij pa'qu' netuj.— Pekhewe'en qa yeku'ƚ pa'aj: —Nite' inek olots he' inqats, i'nƚi'i qu' leefijƚe (5) he' pan qa wetsjuk tu'u he' sehets, qa qu' isu'un qa' mexe hayaqhai eku'ni'ƚii pa'qu' netuj week enewe'en.—
13 Jesus, porém, disse: “Providenciem vocês mesmos alimento para eles”. “Temos apenas cinco pães e dois peixes”, responderam. “Ou o senhor espera que compremos comida para todo esse povo?”
14 (Qe i'nƚi'i tit namets pa'aj lee'fij mil (5.000) pe' jukhew.) Qa pa' Jesús qa yit'ijets pa'aj he' ƚ'ijatshenhei: —Iyaji'iƚets qu' na'nju'kii qa' pumume'pha'mkii cincuentaye'kii (50) qu' namets ewiƚei pe'qu' pumume'pha'mkii.—
14 Havia ali cerca de cinco mil homens. Jesus respondeu: “Digam a eles que se sentem em grupos de cinquenta”.
15 Ma' qa hik aka' ƚeqfenyejeyij pa'aj, qa week i'nju'kii.
15 Os discípulos seguiram sua instrução, e todos se sentaram.
16 Pa' Jesús qa t'eku'mi' pe' lee'fij (5) pan qa pe' wetsjuk sehets, qa yejeƚpha'm pa'aj qa yit'ijetspha'm ƚe'wisij pa' Dios. Ma' qa napk'asitju' qa tisij pa'aj he' ƚ'ijatshenhei qa hikhe' qa netisijju' pekhewe' week jukhew qa efuts iye.
16 Jesus tomou os cinco pães e os dois peixes, olhou para o céu e os abençoou. Então, partiu-os em pedaços e os entregou aos discípulos para que distribuíssem ao povo.
17 Week tekju' pa'aj qa iƚiinƚi'ijju'ha iye. He' ƚ'ijatshenhei qa ewi'ƚ yeni' pe' ƚaqaxpalii qa yenji' pe' doce (12) canastul qa week topolij iye pe' ƚaqaxpalii.
17 Todos comeram à vontade, e os discípulos encheram ainda doze cestos com as sobras.
18 Ewi'ƚ pa' neƚuji' pa'aj in iyin pa' Jesús. Uja'xƚi'iƚkii pa'aj he' ƚ'ijatshenhei, qa nifaakanji'ju' pa'aj: —¿Pa'n yit'ij ene' jukhew qu' yakha'ye'?—
18 Certo dia, Jesus orava em particular, acompanhado apenas dos discípulos. Ele lhes perguntou: “Quem as multidões dizem que eu sou?”.
19 Hekhewe'en qa yeku'ƚ pa'aj: —Na'l he' yit'ijets qu' akha'ye' ka' Juan Bautista'ik'i, hekhewep qa yit'ijetsek in akha'te' pa' Elias'ik'i qa hekhewep iye qa yit'ijetsek qu' ewi'ƚe' pe' profeta'ik'i qu' iƚa'xe'.—
19 Os discípulos responderam: “Alguns dizem que o senhor é João Batista; outros, que é Elias; e outros ainda, que é um dos profetas antigos que ressuscitou”.
20 Pa' Jesús qa yit'ijets: —Qa ekheweli'ƚ, ¿Qa ƚekpa' ƚit'iƚijets qu' yakha'ye'?— Qa ha' Pedro qa yeku'ƚ pa'aj: —Hik akha'ija pa' Cristo ta'ƚiiha pa' Dios.—
20 “E vocês?”, perguntou ele. “Quem vocês dizem que eu sou?” Pedro respondeu: “O senhor é o Cristo enviado por Deus!”.
21 Pa' Jesús qa qi in yiyaji'ijetskiiha pa'aj qu' hasu'uj nenfeli'm pe'ye' in ƚakha'ija pa' Cristo.
21 Jesus advertiu severamente seus discípulos de que não dissessem a ninguém quem ele era.
22 Ma' qa yit'ijets pa'aj: —Ha'ne Ƚa's na' Jukhew les ƚe'wis hatse' qu' nataatshenhetii, qa qu' qi iye qu' nuten nekhewe' tenek'enheiji' na' witset qa ne' tenek'enhe'yij ne' pa'il qa nekhewe' iye i'nq'ijatshenij ke' Moisés ƚe'lijei, qa' nawa'm iye, qa' iƚa'xe' iye qu' namets wetshetk'ewi'ƚ pe'qu' neƚutse'.—
22 “É necessário que o Filho do Homem sofra muitas coisas”, disse. “Ele será rejeitado pelos líderes do povo, pelos principais sacerdotes e pelos mestres da lei. Será morto, mas no terceiro dia ressuscitará.”
23 Ma' qa i'nk'aƚe qa yit'ijets iye pa'aj pe' week: —Qu' nana'l pa'qu' nisu'un qu' natsjayanija qa' nili'ij pa'qu' ƚakha' ye'ƚetax qu' nisu'un, net'eku'mi' yijat'ij pe'qu' ƚeqe cruze' qa' natsjayan.
23 Disse ele à multidão: “Se alguém quer ser meu seguidor, negue a si mesmo, tome diariamente sua cruz e siga-me.
24 Qe pakha' qu' nisu'un qu' niƚin pa'qu' ƚiƚa'xe', qa' hami'im hatse' pa'qu' ƚiƚa'xe' nite' yili'ij. Qa pakha'ƚe qu' naqamij pa'qu' ƚiƚa'xe' qe ta'ƚ yiwets, qa' iƚa'xe'.
24 Se tentar se apegar à sua vida, a perderá. Mas, se abrir mão de sua vida por minha causa, a salvará.
25 Qe, ¿ƚek pakha' qu' ne'weju'ƚij pa'qu' jukhewe' qu' nanaxtaxij ha'ne week sehe' ipji', qu' ƚakha'ye'ƚi'ij ƚete'm qu' netwuƚ'enhetijju' pa' witiƚa'x nite' yili'ij?
25 Que vantagem há em ganhar o mundo inteiro, mas perder ou destruir a própria vida?
26 Qe pakha' qu' newepinyij qa wepinij iye ke' yi'lijei, pakha'an qa' newepinjiijek hatse' ha'ne Ƚa's na' Jukhew qu' nanamtaxijju' na' qi ƚesa'x qa na' ƚesa'x iye na' Ƚatata qa ne' ƚesaxits ne' ƚe'sits angelits.
26 Se alguém se envergonhar de mim e de minha mensagem, o Filho do Homem se envergonhará dele quando vier em sua glória e na glória do Pai e dos santos anjos.
27 Yijaa'ija aka' hit'iƚij ewets in na'l ene' uja'x ha'ne i'ni'in mente' naxju' qa' ni'wen hatse' pa'n ƚunye'jija na' ƚesa'x na' tenek'enheiji' na' Dios.—
27 Eu lhes digo a verdade: alguns que aqui estão não morrerão antes de ver o reino de Deus!”.
28 I'nƚi'i qu' hats wetshetk'ewi'ƚ tatsai (8) neƚutsik'i pa'aj ekewe' yit'ijets, qa pa' Jesús qa ikik'ipha'm pa'aj pe' utek qu' niyin, qa t'eku'miiji' pa'aj in t'eqe'mets ha' Pedro qa ha' Juan qa ha' Jacobo (Santiago) iye.
28 Cerca de oito dias depois, Jesus levou consigo Pedro, João e Tiago a um monte para orar.
29 Qa in mexe iyin pa'aj, qa pa' ƚeju's qa hats tujtseika' pa' ƚunye'j pa'aj, qa pe' ƚeqhinatai qa hats fo'ija pa'aj qa leppepep iye.
29 Enquanto ele orava, a aparência de seu rosto foi transformada, e suas roupas se tornaram brancas e resplandecentes.
30 Ma' qa na'lji' iye pa'aj pe' wetsjuk jukhew tafaakate'yi'ƚju' pa'aj pa' Jesús. Pekhewe'en hik pekhewe' pa' Moises'ik'i qa pa' Elias'ik'i.
30 De repente, Moisés e Elias apareceram e começaram a falar com Jesus.
31 Pekhewe'en tujji'ha iye pa'aj pa' ƚunyejei, qa iyeti'ƚijju' pa' ƚawamhijii hatse' pa' Jesús, in hats k'esik'iha qu' ƚunye'je'kii na' Jerusalenii.
31 Tinham um aspecto glorioso e falavam sobre a partida de Jesus, que estava para se cumprir em Jerusalém.
32 Ha' Pedro qa hekhewep iye ƚijts'eyek pa'aj, qi in nite' ƚekheweliju'ƚ pa'aj in nijatiyu'ju' qa imaa'ju'ha pa'aj, qa in nompha'mkii pa'aj qa yi'wen in koojo pa'aj pa' Jesús qa pekhewe' iye wetsjuk jukhew i'nijup pa'aj pakha'an.
32 Pedro e os outros lutavam contra o sono, mas acabaram despertando e viram a glória de Jesus e os dois homens que estavam com ele.
33 Qa ƚunye'jkii pakha'aj in hats nikheyu'uk'ui iye pekhewe'en pa' Jesús, pa' Pedro qa yit'ijets pa'aj: —Maestro, hayits qa ƚe'wisi' hane'e'in qu' jina'nji'ji', qek haqsiiƚijkii wetshetk'ewi'ƚ wititsil ƚelitse', ewi'ƚ pe'qu' akha'yi'ij qa pekhep qa' ƚakha'yi'ijek na' Moisés qa pekhep iye qa' ƚakha'yi'ijek na' Elías.— Ha' Pedro nite' nikfe'lik'i aka' yit'ij pa'aj.
33 Quando Moisés e Elias iam se retirando, Pedro, sem saber o que dizia, falou: “Mestre, é maravilhoso estarmos aqui! Vamos fazer três tendas: uma será sua, uma de Moisés e outra de Elias”.
34 In mexe yit'ij pa'aj aka'an ha' Pedro, ma' qa nametsju' pe' ewi'ƚ wasi' qa ts'iƚijipji' pa'aj. Pekhewe'en qa qi in nijiwei pa'aj in hats week ts'iƚijipji' pe' wasi'.
34 Enquanto ele ainda falava, uma nuvem surgiu e os envolveu, enchendo-os de medo.
35 Ma' qa pe' wasi' qa nokes ji'teje'm pa'aj pa' wit'ax, qa yit'ij pa'aj: —Hane'en hik ha'ne Yaa'sija, hik ha'ne he'yeku'miiji'. Ek'eni'ƚetsha.—
35 Então uma voz que vinha da nuvem disse: “Este é meu Filho, meu Escolhido. Ouçam-no!”.
36 In hats yili'ij pa' wit'ax in nokes, qa yeeƚtax iye pa'aj ma' qa hats ewi'ƚƚekii pa'aj pa' Jesús pa' i'ni'. Hekhewe'en qa ham pa'qu' nenfeli'm pa'aj aka' yi'wen pekhewe' neƚutsji' pa'aj.
36 Quando a voz silenciou, só Jesus estava ali. Naquela ocasião, os discípulos não contaram a ninguém o que tinham visto.
37 Qa ƚunye'jkii iye pa'aj pakhap neƚukii, in hats nekik'iju' in tepilik'uiju'kii pe' utek, qa olootsija iye pa'aj pe' jukhew qa efuts nejelu'uk'ui pa'aj pa' Jesús.
37 No dia seguinte, quando desceram do monte, uma grande multidão veio ao encontro de Jesus.
38 Qa ewi'ƚ pa' jukhew i'nji'teje'm pa'aj pekhewe'en, qa yit'unhetik'i in tayai pa'aj, qa yit'ij: —Maestro, e'nq'elet qeku'nyij wat'ij, k'iyintaxij ewets qu' jeƚ qeku'n wat'ij ha' ya's, qeku'n ewi'ƚƚeyi' in ya's.
38 Um homem na multidão gritou: “Mestre, suplico-lhe que veja meu filho, o único que tenho!
39 Qa aka' ƚunye'j ji'ijkii qa i'nk'a t'ilitji'jets pa' ewi'ƚ inwo'met, qa mexe yiyaiyayinhetji'ijkii, qa i'nk'aƚe qa yik'elelinhetji'ijkii ma' qa hufji'ijje'm na' ƚeji'. Qi qa uƚ'axji'ij qa yawtshetenji'ij ma' qa mexe yiwejinji'ijtax.
39 Um espírito impuro se apodera dele e o faz gritar. Lança-o em convulsões e o faz espumar pela boca. Sacode-o violentamente e quase nunca o deixa em paz.
40 Hats k'iyintaxijets ne' ijatshenhei qu' nukinik'uifik'i, qa nite'ƚe ƚeke' qu' nukinik'uifik'i.—
40 Supliquei a seus discípulos que o expulsassem, mas eles não conseguiram”.
41 Pa' Jesús qa yeku'ƚ pa'aj: —Peijaat'ij, enewe' hane'ej namji'ju' ha'ne ƚahats'ij hayits qa qi in inqeku' qa uƚ'ets iye. ¿Pa'n ipƚu'uk'ui qu' mexe ha'ni'ƚ etji'teje'mkii? ¿Pa'n ƚahats'ij qu' mexe ye'weju'ƚi'iƚ eju'ƚ? Enka'x met hane'e'in pa' oqwomehe'.—
41 Jesus disse: “Geração incrédula e corrompida! Até quando estarei com vocês e terei de suportá-los?”. Então disse ao homem: “Traga-me seu filho”.
42 In hats k'esiyu'ets pa'aj pa' omeƚa's, qa pa' inwo'met qa nijele'ijetsju' pa'aj pa' sehe' qa yik'elelinhetkii iye. Qa pa' Jesús qa yaq'ayinƚi'ij pa'aj pa' espíritu uƚ'ax. Ma' qa hik pakha'aj in ƚe'wisju' pa' omeƚa's ma' qa testi'yij iye pa'aj pa' ƚatata.
42 Quando o menino se aproximou, o demônio o derrubou no chão, numa convulsão violenta. Jesus, porém, repreendeu o espírito impuro, curou o menino e o devolveu ao pai.
43 Qa week qi in yitjuƚaxijpha'mkii pa' ƚuk'eji' in qiji'ha in tenek'enhei pa' Dios.
43 Todos se espantaram com a grandiosidade do poder de Deus. Enquanto todos se maravilhavam com seus feitos, Jesus disse aos discípulos:
44 —Ek'eni'ƚik'i qa hasu'uj qu' antapi'iƚik'i aka' qu' hit'iƚij ewets, qe ha'ne Ƚa's na' Jukhew testi'yij hatse' ene' jukhew ma' qa' net'eku'mi'.—
44 “Ouçam-me e lembrem-se do que lhes digo: o Filho do Homem será traído e entregue em mãos humanas”.
45 Qa pekhewe'en qa nite' nikfe'lik'i aka' yit'ij pa'aj, qe mexe nite' ƚexke'ej pa' Dios qu' nenikfe'lik'i. Qa pekhewe'en qa wetjeyepunijets iye pa'aj pa' Jesús qu' niyinijets qu' nenfeeli'mha pa' ikji'ha.
45 Eles, porém, não entendiam essas coisas. O significado estava escondido deles, de modo que não eram capazes de compreender e tinham medo de perguntar.
46 Ma' qa he' ƚ'ijatshenhei qa watfaakateji'ijju' pa'aj pa'n ƚii pakha' qu' les qiye'ji' hatse' pekhewe'en.
46 Os discípulos começaram a discutir sobre qual deles seria o maior.
47 Pa' Jesús qa hatsƚe nikfe'lets pakha' yumtitax pekhewe'en qu' ƚunye'je'. Qa t'eku'mi' pa'aj pa' omeƚa's qa yenƚetijup pa'aj,
47 Jesus, conhecendo seus pensamentos, trouxe para junto de si uma criança pequena
48 ma' qa yit'ij pa'aj: —Pakha' qu' neneqjunu'uji' aka' yii ha'ne omeƚa's, yakha'ƚe in neqjunu'yij. Qa pakha' qu' neneqjunu'yij, nakha'ƚe ts'ukinju' hikna' neqjunu'uj. Qe pakha' qu' nite' neniwqinhete'ji' qa hik pakha' pa' les in qiji'.—
48 e disse: “Quem recebe uma criança como esta em meu nome recebe a mim, e quem me recebe também recebe aquele que me enviou. Portanto, o menor entre vocês será o maior”.
49 Qa ha' Juan qa yit'ijets pa'aj: —Maestro, hi'weniƚij ha' ewi'ƚ jukhew yit'iji' ka' ii in yuki'nfik'ikii pe' inwo'metets, qa haq'ayini'ƚij qe nite' i'ni'ƚ yitji'teje'm.—
49 João disse a Jesus: “Mestre, vimos alguém usar seu nome para expulsar demônios; nós o proibimos, pois ele não era do nosso grupo”.
50 Qa pa' Jesús qa yeku'ƚ pa'aj: —Hasu'uj aq'ayini'ƚij, qe pakha' qu' nite' i'nejuihifeyi'ij, pakha'an inife'ej.—
50 “Não o proíbam!”, disse Jesus. “Quem não é contra vocês é a favor de vocês.”
51 Qa ƚunye'jkii iye pa'aj pa' Jesús in hats k'esiyu'ets pa' ƚahats'ij qu' napiletspha'm iye na' wa's, ma' qa we'neni'ha pa'qu' ƚet'unha'xi'ii qu' namii ha' Jerusalén.
51 Como se aproximava o tempo de ser elevado ao céu, Jesus partiu com determinação para Jerusalém.
52 Pa' Jesús qa yiwathayinket aje'eƚ pe' ƚ'ukinhei, pekhewe'en qa ikkii pa'aj, qa uyetsji' pa' ewi'ƚ ƚetset ƚa's pe' Samaria ƚeiƚets qe qa' najilet pa'qu' ƚewhi'wet'e'.
52 Enviou mensageiros adiante até um povoado samaritano, a fim de fazerem os preparativos para sua chegada.
53 Qa pekhewe'ƚe Samaria ƚeiƚets qa nite' ƚexkelij pa'aj, qe nikfe'lets in t'ejuyii ha' Jerusalén.
53 Contudo, os habitantes do povoado não receberam Jesus, porque parecia evidente que ele estava a caminho de Jerusalém.
54 Hekhewe' ƚ'ijatshenhei Jacobo (Santiago) qa ha' Juan, yi'wen pa'aj pakha' ƚunyejeyij pekhewe'en, ma' qa yit'ijets pa'aj pa' Jesús: —Yatsat'axyij, ¿me ƚisu'un qu' nek'iyiniƚetspha'm pa'qu' fet'e' qu' nata'ƚji'pha'm na' wa'sji' qa' nanq'axijju' ha'ne witset ƚa's?—
54 Percebendo isso, Tiago e João disseram a Jesus: “Senhor, quer que mandemos cair fogo do céu para consumi-los?”.
55 Qa pa' Jesús qa tetwek'ela'xets qa yaq'ayinij pa'aj, qa yit'ijets: —Ekheweli'ƚ nite' ƚenikfe'li'ƚets pa'n ƚunyejei ne' eqe'spirituli'ƚ,
55 Jesus, porém, se voltou para eles e os repreendeu.
56 qe ha'ne Ƚa's na' Jukhew nite' namijetsju' qu' niwuƚ'enhetju' pekhewe' ƚiƚaxits ene' jukhew, qe namijetsju' yijat'ij qu' nenƚinju'.— Ma' qa ikkii iye pa'aj qa yamii iye pakhap iye witset ƚa's iye.
56 E seguiram para outro povoado.
57 In mexe ikik'i pa'aj pa' wit'ikheyi'j, qa ewi'ƚ pa' jukhew yit'ijets pa'aj pa' Jesús: —Yatsat'axyij, hisu'untax qu' k'ajayanik'i pa'qu' maji'ijji'.—
57 Quando andavam pelo caminho, alguém disse a Jesus: “Eu o seguirei aonde quer que vá”.
58 Pa' Jesús qa yeku'ƚ pa'aj: —Ne' ejenelits na'l ne' ƚewjets qa ne' junatai qa na'l ne' ƚupits, qa ha'neƚe Ƚa's na' Jukhew qa ham pa'qu' ƚewhiwet'i'ija.—
58 Jesus respondeu: “As raposas têm tocas onde morar e as aves têm ninhos, mas o Filho do Homem não tem sequer um lugar para recostar a cabeça”.
59 Pa' Jesús qa yit'ijets iye pakhap jukhew: —Atsjayan.— Pakha'an qa yeku'ƚ pa'aj: —Yatsat'axyij, etswejinƚe eku'n hojohontax hatse' qu' hetijik'ui ha' tata.—
59 E a outra pessoa ele disse: “Siga-me”. O homem, porém, respondeu: “Senhor, deixe-me primeiro sepultar meu pai”.
60 Pa' Jesús qa yeku'ƚ iye pa'aj: —Iwejinƚi'ij pekhewe' hik ƚunyejei qu' nanaxju' qu' netijik'ui pekhewe' wa'm. Qa akha'ƚe qa' yape ma, qu' enfeli'm ene' week pekheli'kii na' tenek'enheiji' na' Dios.—
60 Jesus respondeu: “Deixe que os mortos sepultem seus próprios mortos. Você, porém, deve ir e anunciar o reino de Deus”.
61 Qa pakhap iye qa yit'ijetsek: —Yatsat'axyij, hisu'untax qu' k'ajayanija hatse', qa hisu'unƚe qu' etswejinƚe eku'n qu' mexe hewetfel eku'ni'm he' yalhei qa he' yejefets iye.—
61 Outro, ainda, disse: “Senhor, eu o seguirei, mas deixe que antes me despeça de minha família”.
62 Qa pa' Jesús qa yeku'ƚ iye pa'aj: —Ham pakha' qu' hats nenipji' ƚokoyei ne'ej witexp'ilasineti' yetsin ne'ej wakka qu' nejeƚik'i pakha' qu' nata'ƚji', qu' ne'weju'ƚij qu' na'n ji'teje'm na' tenek'enheiji' na' Dios.—
62 Mas Jesus lhe disse: “Quem põe a mão no arado e olha para trás não está apto para o reino de Deus”.

Ler em outra tradução

Comparar com outra

Estude este capítulo no WhatsApp

Peça à IA da Bíblia Fala para explicar Lucas 9, comparar traduções ou montar um estudo — tudo direto pelo WhatsApp.