Lucas 9
INTATA ȽE'ȽIJEI (MCA) vs ARA
1 Pa' Jesús qa no'thet wetju'ƚ pe' doce (12) ƚ'ijatshenhei qa tisij pa' ƚet'unhaxitsijup qa qu' netk'enets iye pe' inwo'metets qu' nukinji'ijfik'i, qa qu' nanpalit iye pe' week witja'metets.
1 Tendo Jesus convocado os doze, deu-lhes poder e autoridade sobre todos os demônios, e para efetuarem curas.
2 Ma' qa yukinijkii pa'aj qu' nenfel pa' tenek'enheiji' pa' Dios, qa' nenƚinju'kii iye pekhewe' qu' nanqaats'etaxju'.
2 Também os enviou a pregar o reino de Deus e a curar os enfermos.
3 Qa yit'ijets pa'aj: —Hasu'uj eka'xi'ƚ pe'ye' in ƚaki'ƚkii, hasu'uj iye awaikajiti'yi'ƚ, hasu'uj iye eqe ti'naji'yi'ƚ, hasu'uj iye aqatsi'iƚ pan, hasu'uj iye aq'astayi'iƚ, hasu'uj iye eqhinatayi'iƚ, uja'xƚe pe'qu' hats eqhinataji'iƚ.
3 E disse-lhes: Nada leveis para o caminho: nem bordão, nem alforje, nem pão, nem dinheiro; nem deveis ter duas túnicas.
4 Qu' ami'ƚets pa'qu' witset'e qa pe'qu' mewi'iƚifi wititsi'ye' qa hasu'uj i'nk'aihiti'ƚ iye ami'ƚijii qu' mataxiƚik'ui iye pa'qu' witset'e.
4 Na casa em que entrardes, ali permanecei e dali saireis.
5 Qa pa'qu' witset'e in nite' neqjunu'uƚij ewetskii, qa qu' ma'aƚik'uifik'i iye qa' enfuluti'ƚju' pa'qu' sehe'ye' qu' namtaxij ne' ef'iyeyi'ƚ qa jutsiqetsi'im in uƚ'ets.
5 E onde quer que não vos receberem, ao sairdes daquela cidade, sacudi o pó dos vossos pés em testemunho contra eles.
6 Ma' qa ikkii pa'aj pekhewe'en, qa ikijik'i pe' witsetits ƚelits in nifeli'm eke' ƚe'sits wi'tlijei qa niƚinju'kii iye pe' wanqaats'etaxju'.—
6 Então, saindo, percorriam todas as aldeias, anunciando o evangelho e efetuando curas por toda parte.
7 Pa' wittata Herodes qa i'ye'ej pa'aj week pe' yaqsi'jijkii pa' Jesús, ma' qa in nite' nikfe'lijkii pa'n qu' numti, qe uja'x pe' yit'ijets in hik pakhate' pa' Juan Bautista'ik'i qu' iƚa'xe' iye.
7 Ora, o tetrarca Herodes soube de tudo o que se passava e ficou perplexo, porque alguns diziam: João ressuscitou dentre os mortos;
8 Qa na'l pe' yit'ijetsek qu' hik pakha'ye' pa' Elias'ik'i. Qa pekhewep iye qa yumti ek qu' ewi'ƚe' pekhewe' hayiits profeta'ik'i qu' iƚa'xe' iye.
8 outros: Elias apareceu; e outros: Ressurgiu um dos antigos profetas.
9 Ma' qa pa' Herodes qa yit'ij pa'aj: —Ka' Juan'ik'i yakha' k'inaqyaji'ij qu' ne'nisa'xii ka' ƚeiƚa'. ¿Qa pa'n ƚunye'j pakha'an, pakha' k'impi'ye'ejkii pa' ƚeqfenye'j ƚewek?— Qa yisu'untax qu' ni'wen pa'aj.
9 Herodes, porém, disse: Eu mandei decapitar a João; quem é, pois, este a respeito do qual tenho ouvido tais coisas? E se esforçava por vê-lo.
10 Pe' apóstoles in hats tepilkii iye pa'aj, qa nifelimik'i pa' Jesús week pekhewe' yaqsiijkii. Pa' Jesús qa iki'ƚiiteje'm pa' witset Betsaida qe qa' uja'xe'ƚe eku'ni'ƚkii.
10 Ao regressarem, os apóstolos relataram a Jesus tudo o que tinham feito. E, levando-os consigo, retirou-se à parte para uma cidade chamada Betsaida.
11 Qa in nikfe'lets pe' jukhew qa efuts qa yijayanpha'm iye pa'aj. Qa nite'ƚe t'oqowe'yiju'ƚ pa' Jesús. Ma' qa nifeli'm pa' ƚunye'j pa' tenek'enheiji' pa' Dios, qa niƚinju' iye pa'aj pe' wanqaats'etaxju'.
11 Mas as multidões, ao saberem, seguiram-no. Acolhendo-as, falava-lhes a respeito do reino de Deus e socorria os que tinham necessidade de cura.
12 Qa in hats metiyu'ju' pa'aj junu', qa pe' doce (12) ƚ'ijatshenhei qa nekets pa'aj pa' Jesús, qa yit'ijets pa'aj: —Yape mewetfeli'm week nekhewe' jukhew qa efuts, hats'inha qu' nakiikii ne' metits witsetits ƚelits qa nekhewe' iye wititsil i'ni' na' ƚ'ejinqa'wet, qa' ni'wen pa'qu' ƚewhi'wet'e' qa pa'qu' ƚaqe' iye, qe ha'ne ju'uni' ham wekweki'i'.—
12 Mas o dia começava a declinar. Então, se aproximaram os doze e lhe disseram: Despede a multidão, para que, indo às aldeias e campos circunvizinhos, se hospedem e achem alimento; pois estamos aqui em lugar deserto.
13 Qa pakha'ƚe Jesús qa yit'ij pa'aj: —Ƚisi'ƚij pa'qu' netuj.— Pekhewe'en qa yeku'ƚ pa'aj: —Nite' inek olots he' inqats, i'nƚi'i qu' leefijƚe (5) he' pan qa wetsjuk tu'u he' sehets, qa qu' isu'un qa' mexe hayaqhai eku'ni'ƚii pa'qu' netuj week enewe'en.—
13 Ele, porém, lhes disse: Dai-lhes vós mesmos de comer. Responderam eles: Não temos mais que cinco pães e dois peixes, salvo se nós mesmos formos comprar comida para todo este povo.
14 (Qe i'nƚi'i tit namets pa'aj lee'fij mil (5.000) pe' jukhew.) Qa pa' Jesús qa yit'ijets pa'aj he' ƚ'ijatshenhei: —Iyaji'iƚets qu' na'nju'kii qa' pumume'pha'mkii cincuentaye'kii (50) qu' namets ewiƚei pe'qu' pumume'pha'mkii.—
14 Porque estavam ali cerca de cinco mil homens. Então, disse aos seus discípulos: Fazei-os sentar-se em grupos de cinquenta.
15 Ma' qa hik aka' ƚeqfenyejeyij pa'aj, qa week i'nju'kii.
15 Eles atenderam, acomodando a todos.
16 Pa' Jesús qa t'eku'mi' pe' lee'fij (5) pan qa pe' wetsjuk sehets, qa yejeƚpha'm pa'aj qa yit'ijetspha'm ƚe'wisij pa' Dios. Ma' qa napk'asitju' qa tisij pa'aj he' ƚ'ijatshenhei qa hikhe' qa netisijju' pekhewe' week jukhew qa efuts iye.
16 E, tomando os cinco pães e os dois peixes, erguendo os olhos para o céu, os abençoou, partiu e deu aos discípulos para que os distribuíssem entre o povo.
17 Week tekju' pa'aj qa iƚiinƚi'ijju'ha iye. He' ƚ'ijatshenhei qa ewi'ƚ yeni' pe' ƚaqaxpalii qa yenji' pe' doce (12) canastul qa week topolij iye pe' ƚaqaxpalii.
17 Todos comeram e se fartaram; e dos pedaços que ainda sobejaram foram recolhidos doze cestos.
18 Ewi'ƚ pa' neƚuji' pa'aj in iyin pa' Jesús. Uja'xƚi'iƚkii pa'aj he' ƚ'ijatshenhei, qa nifaakanji'ju' pa'aj: —¿Pa'n yit'ij ene' jukhew qu' yakha'ye'?—
18 Estando ele orando à parte, achavam-se presentes os discípulos, a quem perguntou: Quem dizem as multidões que sou eu?
19 Hekhewe'en qa yeku'ƚ pa'aj: —Na'l he' yit'ijets qu' akha'ye' ka' Juan Bautista'ik'i, hekhewep qa yit'ijetsek in akha'te' pa' Elias'ik'i qa hekhewep iye qa yit'ijetsek qu' ewi'ƚe' pe' profeta'ik'i qu' iƚa'xe'.—
19 Responderam eles: João Batista, mas outros, Elias; e ainda outros dizem que ressurgiu um dos antigos profetas.
20 Pa' Jesús qa yit'ijets: —Qa ekheweli'ƚ, ¿Qa ƚekpa' ƚit'iƚijets qu' yakha'ye'?— Qa ha' Pedro qa yeku'ƚ pa'aj: —Hik akha'ija pa' Cristo ta'ƚiiha pa' Dios.—
20 Mas vós, perguntou ele, quem dizeis que eu sou? Então, falou Pedro e disse: És o Cristo de Deus.
21 Pa' Jesús qa qi in yiyaji'ijetskiiha pa'aj qu' hasu'uj nenfeli'm pe'ye' in ƚakha'ija pa' Cristo.
21 Ele, porém, advertindo-os, mandou que a ninguém declarassem tal coisa,
22 Ma' qa yit'ijets pa'aj: —Ha'ne Ƚa's na' Jukhew les ƚe'wis hatse' qu' nataatshenhetii, qa qu' qi iye qu' nuten nekhewe' tenek'enheiji' na' witset qa ne' tenek'enhe'yij ne' pa'il qa nekhewe' iye i'nq'ijatshenij ke' Moisés ƚe'lijei, qa' nawa'm iye, qa' iƚa'xe' iye qu' namets wetshetk'ewi'ƚ pe'qu' neƚutse'.—
22 dizendo: É necessário que o Filho do Homem sofra muitas coisas, seja rejeitado pelos anciãos, pelos principais sacerdotes e pelos escribas; seja morto e, no terceiro dia, ressuscite.
23 Ma' qa i'nk'aƚe qa yit'ijets iye pa'aj pe' week: —Qu' nana'l pa'qu' nisu'un qu' natsjayanija qa' nili'ij pa'qu' ƚakha' ye'ƚetax qu' nisu'un, net'eku'mi' yijat'ij pe'qu' ƚeqe cruze' qa' natsjayan.
23 Dizia a todos: Se alguém quer vir após mim, a si mesmo se negue, dia a dia tome a sua cruz e siga-me.
24 Qe pakha' qu' nisu'un qu' niƚin pa'qu' ƚiƚa'xe', qa' hami'im hatse' pa'qu' ƚiƚa'xe' nite' yili'ij. Qa pakha'ƚe qu' naqamij pa'qu' ƚiƚa'xe' qe ta'ƚ yiwets, qa' iƚa'xe'.
24 Pois quem quiser salvar a sua vida perdê-la-á; quem perder a vida por minha causa, esse a salvará.
25 Qe, ¿ƚek pakha' qu' ne'weju'ƚij pa'qu' jukhewe' qu' nanaxtaxij ha'ne week sehe' ipji', qu' ƚakha'ye'ƚi'ij ƚete'm qu' netwuƚ'enhetijju' pa' witiƚa'x nite' yili'ij?
25 Que aproveita ao homem ganhar o mundo inteiro, se vier a perder-se ou a causar dano a si mesmo?
26 Qe pakha' qu' newepinyij qa wepinij iye ke' yi'lijei, pakha'an qa' newepinjiijek hatse' ha'ne Ƚa's na' Jukhew qu' nanamtaxijju' na' qi ƚesa'x qa na' ƚesa'x iye na' Ƚatata qa ne' ƚesaxits ne' ƚe'sits angelits.
26 Porque qualquer que de mim e das minhas palavras se envergonhar, dele se envergonhará o Filho do Homem, quando vier na sua glória e na do Pai e dos santos anjos.
27 Yijaa'ija aka' hit'iƚij ewets in na'l ene' uja'x ha'ne i'ni'in mente' naxju' qa' ni'wen hatse' pa'n ƚunye'jija na' ƚesa'x na' tenek'enheiji' na' Dios.—
27 Verdadeiramente, vos digo: alguns há dos que aqui se encontram que, de maneira nenhuma, passarão pela morte até que vejam o reino de Deus.
28 I'nƚi'i qu' hats wetshetk'ewi'ƚ tatsai (8) neƚutsik'i pa'aj ekewe' yit'ijets, qa pa' Jesús qa ikik'ipha'm pa'aj pe' utek qu' niyin, qa t'eku'miiji' pa'aj in t'eqe'mets ha' Pedro qa ha' Juan qa ha' Jacobo (Santiago) iye.
28 Cerca de oito dias depois de proferidas estas palavras, tomando consigo a Pedro, João e Tiago, subiu ao monte com o propósito de orar.
29 Qa in mexe iyin pa'aj, qa pa' ƚeju's qa hats tujtseika' pa' ƚunye'j pa'aj, qa pe' ƚeqhinatai qa hats fo'ija pa'aj qa leppepep iye.
29 E aconteceu que, enquanto ele orava, a aparência do seu rosto se transfigurou e suas vestes resplandeceram de brancura.
30 Ma' qa na'lji' iye pa'aj pe' wetsjuk jukhew tafaakate'yi'ƚju' pa'aj pa' Jesús. Pekhewe'en hik pekhewe' pa' Moises'ik'i qa pa' Elias'ik'i.
30 Eis que dois varões falavam com ele: Moisés e Elias,
31 Pekhewe'en tujji'ha iye pa'aj pa' ƚunyejei, qa iyeti'ƚijju' pa' ƚawamhijii hatse' pa' Jesús, in hats k'esik'iha qu' ƚunye'je'kii na' Jerusalenii.
31 os quais apareceram em glória e falavam da sua partida, que ele estava para cumprir em Jerusalém.
32 Ha' Pedro qa hekhewep iye ƚijts'eyek pa'aj, qi in nite' ƚekheweliju'ƚ pa'aj in nijatiyu'ju' qa imaa'ju'ha pa'aj, qa in nompha'mkii pa'aj qa yi'wen in koojo pa'aj pa' Jesús qa pekhewe' iye wetsjuk jukhew i'nijup pa'aj pakha'an.
32 Pedro e seus companheiros achavam-se premidos de sono; mas, conservando-se acordados, viram a sua glória e os dois varões que com ele estavam.
33 Qa ƚunye'jkii pakha'aj in hats nikheyu'uk'ui iye pekhewe'en pa' Jesús, pa' Pedro qa yit'ijets pa'aj: —Maestro, hayits qa ƚe'wisi' hane'e'in qu' jina'nji'ji', qek haqsiiƚijkii wetshetk'ewi'ƚ wititsil ƚelitse', ewi'ƚ pe'qu' akha'yi'ij qa pekhep qa' ƚakha'yi'ijek na' Moisés qa pekhep iye qa' ƚakha'yi'ijek na' Elías.— Ha' Pedro nite' nikfe'lik'i aka' yit'ij pa'aj.
33 Ao se retirarem estes de Jesus, disse-lhe Pedro: Mestre, bom é estarmos aqui; então, façamos três tendas: uma será tua, outra, de Moisés, e outra, de Elias, não sabendo, porém, o que dizia.
34 In mexe yit'ij pa'aj aka'an ha' Pedro, ma' qa nametsju' pe' ewi'ƚ wasi' qa ts'iƚijipji' pa'aj. Pekhewe'en qa qi in nijiwei pa'aj in hats week ts'iƚijipji' pe' wasi'.
34 Enquanto assim falava, veio uma nuvem e os envolveu; e encheram-se de medo ao entrarem na nuvem.
35 Ma' qa pe' wasi' qa nokes ji'teje'm pa'aj pa' wit'ax, qa yit'ij pa'aj: —Hane'en hik ha'ne Yaa'sija, hik ha'ne he'yeku'miiji'. Ek'eni'ƚetsha.—
35 E dela veio uma voz, dizendo: Este é o meu Filho, o meu eleito; a ele ouvi.
36 In hats yili'ij pa' wit'ax in nokes, qa yeeƚtax iye pa'aj ma' qa hats ewi'ƚƚekii pa'aj pa' Jesús pa' i'ni'. Hekhewe'en qa ham pa'qu' nenfeli'm pa'aj aka' yi'wen pekhewe' neƚutsji' pa'aj.
36 Depois daquela voz, achou-se Jesus sozinho. Eles calaram-se e, naqueles dias, a ninguém contaram coisa alguma do que tinham visto.
37 Qa ƚunye'jkii iye pa'aj pakhap neƚukii, in hats nekik'iju' in tepilik'uiju'kii pe' utek, qa olootsija iye pa'aj pe' jukhew qa efuts nejelu'uk'ui pa'aj pa' Jesús.
37 No dia seguinte, ao descerem eles do monte, veio ao encontro de Jesus grande multidão.
38 Qa ewi'ƚ pa' jukhew i'nji'teje'm pa'aj pekhewe'en, qa yit'unhetik'i in tayai pa'aj, qa yit'ij: —Maestro, e'nq'elet qeku'nyij wat'ij, k'iyintaxij ewets qu' jeƚ qeku'n wat'ij ha' ya's, qeku'n ewi'ƚƚeyi' in ya's.
38 E eis que, dentre a multidão, surgiu um homem, dizendo em alta voz: Mestre, suplico-te que vejas meu filho, porque é o único;
39 Qa aka' ƚunye'j ji'ijkii qa i'nk'a t'ilitji'jets pa' ewi'ƚ inwo'met, qa mexe yiyaiyayinhetji'ijkii, qa i'nk'aƚe qa yik'elelinhetji'ijkii ma' qa hufji'ijje'm na' ƚeji'. Qi qa uƚ'axji'ij qa yawtshetenji'ij ma' qa mexe yiwejinji'ijtax.
39 um espírito se apodera dele, e, de repente, o menino grita, e o espírito o atira por terra, convulsiona-o até espumar; e dificilmente o deixa, depois de o ter quebrantado.
40 Hats k'iyintaxijets ne' ijatshenhei qu' nukinik'uifik'i, qa nite'ƚe ƚeke' qu' nukinik'uifik'i.—
40 Roguei aos teus discípulos que o expelissem, mas eles não puderam.
41 Pa' Jesús qa yeku'ƚ pa'aj: —Peijaat'ij, enewe' hane'ej namji'ju' ha'ne ƚahats'ij hayits qa qi in inqeku' qa uƚ'ets iye. ¿Pa'n ipƚu'uk'ui qu' mexe ha'ni'ƚ etji'teje'mkii? ¿Pa'n ƚahats'ij qu' mexe ye'weju'ƚi'iƚ eju'ƚ? Enka'x met hane'e'in pa' oqwomehe'.—
41 Respondeu Jesus: Ó geração incrédula e perversa! Até quando estarei convosco e vos sofrerei? Traze o teu filho.
42 In hats k'esiyu'ets pa'aj pa' omeƚa's, qa pa' inwo'met qa nijele'ijetsju' pa'aj pa' sehe' qa yik'elelinhetkii iye. Qa pa' Jesús qa yaq'ayinƚi'ij pa'aj pa' espíritu uƚ'ax. Ma' qa hik pakha'aj in ƚe'wisju' pa' omeƚa's ma' qa testi'yij iye pa'aj pa' ƚatata.
42 Quando se ia aproximando, o demônio o atirou no chão e o convulsionou; mas Jesus repreendeu o espírito imundo, curou o menino e o entregou a seu pai.
43 Qa week qi in yitjuƚaxijpha'mkii pa' ƚuk'eji' in qiji'ha in tenek'enhei pa' Dios.
43 E todos ficaram maravilhados ante a majestade de Deus. Como todos se maravilhassem de quanto Jesus fazia, disse aos seus discípulos:
44 —Ek'eni'ƚik'i qa hasu'uj qu' antapi'iƚik'i aka' qu' hit'iƚij ewets, qe ha'ne Ƚa's na' Jukhew testi'yij hatse' ene' jukhew ma' qa' net'eku'mi'.—
44 Fixai nos vossos ouvidos as seguintes palavras: o Filho do Homem está para ser entregue nas mãos dos homens.
45 Qa pekhewe'en qa nite' nikfe'lik'i aka' yit'ij pa'aj, qe mexe nite' ƚexke'ej pa' Dios qu' nenikfe'lik'i. Qa pekhewe'en qa wetjeyepunijets iye pa'aj pa' Jesús qu' niyinijets qu' nenfeeli'mha pa' ikji'ha.
45 Eles, porém, não entendiam isto, e foi-lhes encoberto para que o não compreendessem; e temiam interrogá-lo a este respeito.
46 Ma' qa he' ƚ'ijatshenhei qa watfaakateji'ijju' pa'aj pa'n ƚii pakha' qu' les qiye'ji' hatse' pekhewe'en.
46 Levantou-se entre eles uma discussão sobre qual deles seria o maior.
47 Pa' Jesús qa hatsƚe nikfe'lets pakha' yumtitax pekhewe'en qu' ƚunye'je'. Qa t'eku'mi' pa'aj pa' omeƚa's qa yenƚetijup pa'aj,
47 Mas Jesus, sabendo o que se lhes passava no coração, tomou uma criança, colocou-a junto a si
48 ma' qa yit'ij pa'aj: —Pakha' qu' neneqjunu'uji' aka' yii ha'ne omeƚa's, yakha'ƚe in neqjunu'yij. Qa pakha' qu' neneqjunu'yij, nakha'ƚe ts'ukinju' hikna' neqjunu'uj. Qe pakha' qu' nite' neniwqinhete'ji' qa hik pakha' pa' les in qiji'.—
48 e lhes disse: Quem receber esta criança em meu nome a mim me recebe; e quem receber a mim recebe aquele que me enviou; porque aquele que entre vós for o menor de todos, esse é que é grande.
49 Qa ha' Juan qa yit'ijets pa'aj: —Maestro, hi'weniƚij ha' ewi'ƚ jukhew yit'iji' ka' ii in yuki'nfik'ikii pe' inwo'metets, qa haq'ayini'ƚij qe nite' i'ni'ƚ yitji'teje'm.—
49 Falou João e disse: Mestre, vimos certo homem que, em teu nome, expelia demônios e lho proibimos, porque não segue conosco.
50 Qa pa' Jesús qa yeku'ƚ pa'aj: —Hasu'uj aq'ayini'ƚij, qe pakha' qu' nite' i'nejuihifeyi'ij, pakha'an inife'ej.—
50 Mas Jesus lhe disse: Não proibais; pois quem não é contra vós outros é por vós.
51 Qa ƚunye'jkii iye pa'aj pa' Jesús in hats k'esiyu'ets pa' ƚahats'ij qu' napiletspha'm iye na' wa's, ma' qa we'neni'ha pa'qu' ƚet'unha'xi'ii qu' namii ha' Jerusalén.
51 E aconteceu que, ao se completarem os dias em que devia ele ser assunto ao céu, manifestou, no semblante, a intrépida resolução de ir para Jerusalém
52 Pa' Jesús qa yiwathayinket aje'eƚ pe' ƚ'ukinhei, pekhewe'en qa ikkii pa'aj, qa uyetsji' pa' ewi'ƚ ƚetset ƚa's pe' Samaria ƚeiƚets qe qa' najilet pa'qu' ƚewhi'wet'e'.
52 e enviou mensageiros que o antecedessem. Indo eles, entraram numa aldeia de samaritanos para lhe preparar pousada.
53 Qa pekhewe'ƚe Samaria ƚeiƚets qa nite' ƚexkelij pa'aj, qe nikfe'lets in t'ejuyii ha' Jerusalén.
53 Mas não o receberam, porque o aspecto dele era de quem, decisivamente, ia para Jerusalém.
54 Hekhewe' ƚ'ijatshenhei Jacobo (Santiago) qa ha' Juan, yi'wen pa'aj pakha' ƚunyejeyij pekhewe'en, ma' qa yit'ijets pa'aj pa' Jesús: —Yatsat'axyij, ¿me ƚisu'un qu' nek'iyiniƚetspha'm pa'qu' fet'e' qu' nata'ƚji'pha'm na' wa'sji' qa' nanq'axijju' ha'ne witset ƚa's?—
54 Vendo isto, os discípulos Tiago e João perguntaram: Senhor, queres que mandemos descer fogo do céu para os consumir?
55 Qa pa' Jesús qa tetwek'ela'xets qa yaq'ayinij pa'aj, qa yit'ijets: —Ekheweli'ƚ nite' ƚenikfe'li'ƚets pa'n ƚunyejei ne' eqe'spirituli'ƚ,
55 Jesus, porém, voltando-se os repreendeu [e disse: Vós não sabeis de que espírito sois].
56 qe ha'ne Ƚa's na' Jukhew nite' namijetsju' qu' niwuƚ'enhetju' pekhewe' ƚiƚaxits ene' jukhew, qe namijetsju' yijat'ij qu' nenƚinju'.— Ma' qa ikkii iye pa'aj qa yamii iye pakhap iye witset ƚa's iye.
56 [Pois o Filho do Homem não veio para destruir as almas dos homens, mas para salvá-las.] E seguiram para outra aldeia.
57 In mexe ikik'i pa'aj pa' wit'ikheyi'j, qa ewi'ƚ pa' jukhew yit'ijets pa'aj pa' Jesús: —Yatsat'axyij, hisu'untax qu' k'ajayanik'i pa'qu' maji'ijji'.—
57 Indo eles caminho fora, alguém lhe disse: Seguir-te-ei para onde quer que fores.
58 Pa' Jesús qa yeku'ƚ pa'aj: —Ne' ejenelits na'l ne' ƚewjets qa ne' junatai qa na'l ne' ƚupits, qa ha'neƚe Ƚa's na' Jukhew qa ham pa'qu' ƚewhiwet'i'ija.—
58 Mas Jesus lhe respondeu: As raposas têm seus covis, e as aves do céu, ninhos; mas o Filho do Homem não tem onde reclinar a cabeça.
59 Pa' Jesús qa yit'ijets iye pakhap jukhew: —Atsjayan.— Pakha'an qa yeku'ƚ pa'aj: —Yatsat'axyij, etswejinƚe eku'n hojohontax hatse' qu' hetijik'ui ha' tata.—
59 A outro disse Jesus: Segue-me! Ele, porém, respondeu: Permite-me ir primeiro sepultar meu pai.
60 Pa' Jesús qa yeku'ƚ iye pa'aj: —Iwejinƚi'ij pekhewe' hik ƚunyejei qu' nanaxju' qu' netijik'ui pekhewe' wa'm. Qa akha'ƚe qa' yape ma, qu' enfeli'm ene' week pekheli'kii na' tenek'enheiji' na' Dios.—
60 Mas Jesus insistiu: Deixa aos mortos o sepultar os seus próprios mortos. Tu, porém, vai e prega o reino de Deus.
61 Qa pakhap iye qa yit'ijetsek: —Yatsat'axyij, hisu'untax qu' k'ajayanija hatse', qa hisu'unƚe qu' etswejinƚe eku'n qu' mexe hewetfel eku'ni'm he' yalhei qa he' yejefets iye.—
61 Outro lhe disse: Seguir-te-ei, Senhor; mas deixa-me primeiro despedir-me dos de casa.
62 Qa pa' Jesús qa yeku'ƚ iye pa'aj: —Ham pakha' qu' hats nenipji' ƚokoyei ne'ej witexp'ilasineti' yetsin ne'ej wakka qu' nejeƚik'i pakha' qu' nata'ƚji', qu' ne'weju'ƚij qu' na'n ji'teje'm na' tenek'enheiji' na' Dios.—
62 Mas Jesus lhe replicou: Ninguém que, tendo posto a mão no arado, olha para trás é apto para o reino de Deus.
Atalhos do teclado
- Capítulo anterior←
- Próximo capítulo→
- Versículo anteriork
- Próximo versículoj
- Limpar seleçãoEsc
- Esta ajuda?
Estude este capítulo no WhatsApp
Peça à IA da Bíblia Fala para explicar Lucas 9, comparar traduções ou montar um estudo — tudo direto pelo WhatsApp.