João 6
INTATA ȽE'ȽIJEI (MCA) vs NVT
1 In yili'ij ekewe'en ha' Jesús, qa ikii ƚajaika' ke' kaƚi' Galilea qa ƚii iye Tiberias.
1 Depois disso, Jesus atravessou o mar da Galileia, conhecido também como mar de Tiberíades.
2 Qa olots he' nijayan jukhew, efutsji'kii, qe yi'wenij kekhewe' ham ƚunyejeyi'iju'ƚ yaqsiimijkii hekhewe' wanqaats'etaxju'.
2 Uma grande multidão o seguia por toda parte, pois tinham visto os sinais que ele havia realizado ao curar os enfermos.
3 Ha' Jesús qa ikik'ipha'm ke' utek qa i'nju' qa he' ƚ'ijatshenhei iye.
3 Então Jesus subiu a um monte e sentou-se com seus discípulos.
4 Qa hats k'esets ka' ƚe'wis neƚu Pascua, ƚeqe ƚe'wis neƚu ne' judiol.
4 Era quase tempo da festa judaica da Páscoa.
5 Ma' qa ha' Jesús qa nejeƚtaxpha'm ma' qa yi'wen in hats namets hekhewe' olots, qa yit'ijets ha' Felipe: —Felipe ¿Pa'n qu' jintaƚi'iji' qu' jintaqhayets pe'qu' pane' qu' weeki'ij ene' jukhew?—
5 Jesus logo viu uma grande multidão que vinha a seu encontro. Voltando-se para Filipe, perguntou: “Onde podemos comprar pão para alimentar toda essa gente?”.
6 Yit'ijets aka'an qe qa' nijaajinij pa'qu' nit'ij ha' Felipe, qe ha' Jesús hats nikfe'ltaxets pa'qu' ƚeqfenye'ji'ij.
6 Disse isso para pôr Filipe à prova, pois já sabia o que ia fazer.
7 Ha' Felipe qa yeku'ƚ, qa yit'ij: —Nite' weju'ƚij pe'qu' doscientos (200) denariose' qu' namiju'ƚ pe'qu' pane' qa' ƚuk'eli'imkii pe'qu' netuj.—
7 Filipe respondeu: “Mesmo que trabalhássemos vários meses, não teríamos dinheiro suficiente para dar alimento a todos!”.
8 Qa hakha' ewi'ƚ iye hekhewe' ƚ'ijatshenhei, Andrés, ƚek'inij ha' Simón Pedro, qa yit'ijets ha' Jesús:
8 Então um de seus discípulos, André, irmão de Simão Pedro, falou:
9 —Hane'en omeƚa's na'li'm ne' ƚaqats lee'fij (5) ne' pan ta'ƚets ke'ej cebada qa wetsjuk iye ne' sehets, ¿qa pa'n qu' ƚenifenye'je' in olots ene' jukhew, efuts iye?—
9 “Aqui está um rapaz com cinco pães de cevada e dois peixes. Mas que adianta isso para tanta gente?”.
10 Ha' Jesús qa yit'ij: —Iyaji'iƚets qu' week na'nju'kii.— Qi'ii ha' qheele jup'elket qa i'nju'kii. Uja'x yamets he' jukhew lee'fij mil (5.000).
10 Jesus respondeu: “Digam ao povo que se sente”. Todos se sentaram na grama que cobria o monte. Só os homens eram cerca de cinco mil.
11 Ha' Jesús qa t'eku'mi' ke' pan, qa in hats yit'ijetspha'm ƚe'wisij pa' Dios, ma' qa tisij hekhewe' i'nju'kii. Qa hik ƚeqfenyejeyij iye ke' sehets, qa tisji'jij week pa'qu' ƚequk'eleƚi'ij.
11 Então Jesus tomou os pães, agradeceu a Deus e os repartiu entre o povo. Em seguida, fez o mesmo com os peixes. E todos comeram à vontade.
12 In hats week iƚinijju', ma' qa ha' Jesús qa yit'ijets he' ƚ'ijatshenhei: —Ewi'ƚ eni'ƚi' ne' ƚexpelthil hats'inha qa ham pa'qu' netwumhitiiƚe'.—
12 Depois que todos estavam satisfeitos, Jesus disse a seus discípulos: “Agora juntem os pedaços que sobraram, para que nada se desperdice”.
13 Ma' qa ewi'ƚ yeni', qa topolij he' doce (12) canastul ke' ƚapk'asil ke' lee'fij (5) pan ta'ƚets ke'ej cebada, ƚexpelthil hekhewe' tuj.
13 Eles juntaram o que restou e encheram doze cestos com as sobras.
14 Hekhewe' week in yi'wenij aka' yaqsiijkii ha' Jesús in ham ƚunye'ji'iju'ƚ, qa yit'ijju': —Qete'e' yijaa'ija in hik ha'ne pakha' Profeta hayiits jutsiqaxik'ui qu' nanametsju' ha'ne sehe' ipji'.—
14 Quando o povo viu Jesus fazer esse sinal, exclamou: “Sem dúvida ele é o profeta que haveria de vir ao mundo!”.
15 Qa ha' Jesús qa hatsƚe nikfe'lets pa' yisu'untax pekhewe'en qu' net'eku'mi' qa' neka'x qa nenpha'm qu' ƚatatayi'ij. Ma' qa ikik'ipha'm iye ke' utek ewi'ƚƚekii.
15 Jesus sabia que pretendiam obrigá-lo a ser rei deles, de modo que se retirou, sozinho, para o monte.
16 In hats najaleyiyu'kii qa he' ƚ'ijatshenhei qa hats tepiletsju'kii ke' kaƚi',
16 Ao entardecer, os discípulos de Jesus desceram à praia,
17 qa t'ilitji'ju'kii ke' ewi'ƚ witinhitjii, qa' namiiteje'm iye ha' ƚajaika', hakha' witset'iiteje'm Capernaum. Qa hats najaleikiiha, qa ha' Jesús qa menjiit nite' tepilii hekhewe'en.
17 entraram no barco e atravessaram o mar em direção a Cafarnaum. Quando escureceu, porém, Jesus ainda não tinha vindo se encontrar com eles.
18 Qa ha' qi iweli' qa nite' ikesimen qe ta'ƚets in qi ka' t'unik'i qa yiwqinhetik'i ke' ƚeqe t'uyuyits.
18 Logo, um vento forte veio sobre eles, e o mar ficou muito agitado.
19 Hekhewe'en hats lee'fij (5), i'nƚi'i qu' ewi'ƚ tatsaye' (6) kilómetros pa' yamiji'kii in ti'jifi ke' witinhitjii, qa yi'wen ha' Jesús in hats meti'm ke' witinhitjii, t'otsipji' ha' iweli'. Ma' qa qi in nijiwei hekhewe'en.
19 Depois de remarem cinco ou seis quilômetros, de repente viram Jesus caminhando sobre o mar, em direção ao barco. Ficaram aterrorizados,
20 Ha' Jesús qa yit'ijets: —¡Yakha'ƚe, hasu'uj e'nijiwe'yi'ƚ!—
20 mas ele lhes disse: “Sou eu! Não tenham medo”.
21 Ma' qa hekhewe'en qa yisu'unija qu' net'ilitji'ju' ha' Jesús ke' witinhitjii, ma' qa ke' witinhitjii qa aje'eƚ yametsteje'm ha' sehe' hakha' hats jutsiqax qu' nametsteje'm.
21 Eles o receberam no barco e, logo em seguida, chegaram a seu destino.
22 Qa kakhap neƚuikakii, hekhewe' olots jukhew qa efuts iye amaneyiiteje'm hakhap iye ƚajaika' ke' kaƚi', hekhewe'en nikfe'lets in ewi'ƚƚe kekhe' witinhitjii hakha'a', qa ha' Jesús qa nite' i'netsju' iye he' ƚ'ijatshenhei, qe uja'xƚe he' ƚ'ijatshenhei in ikijteje'm ke' witinhitjii.
22 No dia seguinte, a multidão que tinha ficado do outro lado do mar viu que os discípulos haviam pegado o único barco dali e que Jesus não fora com eles.
23 Ma' qa uja'x he' witinhitjiyits ta'ƚii ha' witset Tiberias, qa namets ha' meti'm hakha' tuji' ke' pan in hats yit'ijetspha'm ha' Jesús ƚe'wisij pa' Dios.
23 Alguns barcos de Tiberíades se aproximaram do lugar onde o povo tinha comido os pães depois que o Senhor os abençoou.
24 Ma' qa hik ta'ƚijupi', hekhewe'en in hats nite' yi'weni' hakha'a' ha' Jesús qa he' ƚ'ijatshenhei iye, qa t'ilitji'ju'kii pa'aj he' witinhitjiyits qa nijayaniiteje'm ha' Capernaum qu' nowo'oikii ha' Jesús.
24 Quando a multidão viu que nem Jesus nem os discípulos estavam ali, todos entraram nos barcos e atravessaram para Cafarnaum, a fim de procurá-lo.
25 In yametsteje'm hekhewe'en ha' ƚajaika' qa we'tweni'ƚ ha' Jesús, qa nifaakanij: —Rabí (Maestro), ¿pa'n ipƚu'uk'i in ƚanametsteje'm hane'e'in?—
25 Encontraram-no do outro lado do mar e lhe perguntaram: “Rabi, quando o senhor chegou aqui?”.
26 Qa ha' Jesús qa yeku'ƚ, qa yit'ij: —Yijaa'ija aka' qu' hit'iƚij ewets, ekheweli'ƚ in ƚowo'oƚyiikii nite' kekhewe' ham ƚunye'ji'iju'ƚ in haqsiijkii qu' owo'oƚijyiikii, qe ƚowo'oƚyijiikii yijat'ij in ƚetuji'ƚ ke' pan ma' qa qi in ƚ'iƚini'ƚju'.
26 Jesus respondeu: “Eu lhes digo a verdade: vocês querem estar comigo não porque entenderam os sinais, mas porque lhes dei alimento.
27 Ithayi'yi'ƚ, qa hasu'ujƚe pa'qu' aqe'ƚi'iƚ nite' yape qu' net'ejuyets, net'ejuyets yijat'ij nakha' yape witaq nakha'an t'ejuyets hatse' na' witiƚa'x nite' yili'ij. Nakha' witaq hik nakha' ha'ne Ƚa's na' Jukhew qu' neƚisi'ƚij, hik ha'ne na' ƚatata, Dios, hats yeni' ne' ƚeq'ikati'.—
27 Não se preocupem tanto com coisas que se estragam, como a comida, mas usem suas energias buscando o alimento que permanece para a vida eterna, o qual o Filho do Homem pode lhes dar. Pois Deus, o Pai, colocou em mim seu selo de aprovação”.
28 Ma' qa pekhewe'en qa yit'ijets: —¿Pa'n ƚunye'j pa'qu' wit'ithayijkit'e qu' haqsiiƚijkii qu' nisu'un pa' Dios?—
28 “Nós também queremos realizar as obras de Deus”, disseram eles. “O que devemos fazer?”
29 Ha' Jesús qa yeku'ƚ, qa yit'ijets: —Aka'an kakha' wit'ithayijkit yisu'un na' Dios, qu' ek'eni'ƚets hasu'uj eqeku'uƚ nakha' nukinju' nakha'an.—
29 Jesus lhes disse: “Esta é a única obra que Deus quer de vocês: creiam naquele que ele enviou”.
30 Ma' qa yit'ij iye hekhewe'en in yeku'ƚ: —¿Pa'n ƚunye'j pa'qu' aqsiijkii qu' e'jutsiqaxi'ij hats'inha qu' hi'weni'ƚ qa' nite' k'eqekuyi'iƚ? ¿Ƚek pakha' qu' aqsi'jijkii?
30 Eles responderam: “Se deseja que creiamos no senhor, mostre-nos um sinal. O que o senhor pode fazer?
31 Pe' yaqwa'mhitsiƚik'i tuj pa'aj pe' maná in neki'kii pa'aj pa' ham i'ni'i', in yit'ijek ke' we'nika'ajji': “Tisij qu' netuj pe' pa'n ta'ƚiipha'm na' wa's.”—
31 Afinal, nossos antepassados comeram maná no deserto! As Escrituras dizem: ‘Moisés lhes deu de comer pão do céu’”.
32 Ha' Jesús qa yeku'ƚ: —Yijaa'ija aka' qu' hit'iƚij ewets, nite' kakha' Moises'ik'i qu' neƚisi'ƚij kekhewe' pan ta'ƚiipha'm na' wa's. Nakha'ƚe Tata hik nakha' tisij qa hik nakha' iye qu' neƚisi'ƚij na' yijaa'ija in pan ta'ƚiipha'm na' wa's.
32 Jesus disse: “Eu lhes digo a verdade: não foi Moisés quem lhes deu pão do céu. É meu Pai quem dá o verdadeiro pão do céu a vocês.
33 Qe nakha' pan ta'ƚets na' Dios hik nakha' hats t'ilitju' ta'ƚiipha'm na' wa's, qa tisij na' witiƚa'x ha'ne week sehe' epji'.—
33 O verdadeiro pão de Deus é aquele que desce do céu e dá vida ao mundo”.
34 Ma' qa hekhewe'en qa yit'ijets: —Jukhew, esƚisi'ƚijkii pakha' pan.—
34 “Senhor, dê-nos desse pão todos os dias”, disseram eles.
35 Ha' Jesús qa yit'ijets: —Yakha' nakha' pan ta'ƚets na' witiƚa'x, pakha' qu' nenek yiwetsha qa' nite' ƚ'anuuyi'i qu' niyipkun. Qa pakha' qu' nite' nesqeku'ye' nite' ƚ'anuuyi'i iye qu' ne'niyayu'.
35 Jesus respondeu: “Eu sou o pão da vida. Quem vem a mim nunca mais terá fome. Quem crê em mim nunca mais terá sede.
36 Qa hatsƚe hit'iƚij ewets in yemjeetax in ƚetswentaxi'ƚha, qa nite'ƚe ƚ'ek'eni'ƚ yiwets ƚesqeku'uƚ.
36 Mas vocês não creram em mim, embora me tenham visto.
37 Week pakha' qu' nesƚisij na' Tata, qa' nenekji'ij yiwets, qa pakha' qu' nenek yiwets nite' ƚeke' qu' hoyoqoweyiju'ƚ qa nite' ƚeke' iye qu' hiwu'mfik'i.
37 Contudo, aqueles que o Pai me dá virão a mim, e eu jamais os rejeitarei.
38 Qe in hata'ƚetspha'm na' wa's in hente'nili'tju', nite' tsamijju' qu' haqsiijkii pa'qu' yakha' ye'ƚe qu' hisu'un, qe tsamijju' yijat'ij qu' haqsiijkii pa' yisu'un nakha' ts'ukinju'.
38 Pois desci do céu para fazer a vontade daquele que me enviou, e não minha própria vontade.
39 Qa aka'an kakha' yisu'un nakha' ts'ukinju' qu' weeke' nekhewe' hats tseƚisij nakha'an qu' hasu'uj natsqamij pe'ye', qe qu' henƚinju' yijat'ij qa' iƚiye' hatse' iye nakha' teke'lenju' neƚuji' hatse'.
39 E esta é a vontade de Deus: que eu não perca um sequer de todos que ele me deu, mas que ressuscite todos no último dia.
40 Qe aka'an kakha' yisu'un na' Tata qu' weeke' pakha' qu' ni'wen ha'ne Ƚa's qa nite' yeqeku', ma' qa hats na'li'm na' witiƚa'x nite' yili'ij. Qa' yakhaayi'ija qu' hiƚin qa' iƚa'xe' iye hatse' nakha' teke'lenju' neƚuji' hatse'.—
40 Pois é a vontade de meu Pai que todo aquele que olhar para o Filho e nele crer tenha a vida eterna, e eu o ressuscitarei no último dia”.
41 Qa hik ta'ƚijupi' hekhewe' judiol in tajawehenij wetju'ƚkii in yuten ha' Jesús, qe ƚakha' yit'ij: —Yakha' pan ta'ƚetspha'm na' wa's in te'nilitju'.—
41 Então os judeus começaram a criticá-lo, pois ele havia afirmado: “Eu sou o pão que desceu do céu”.
42 Qa yit'ijju': —¿Me nite' hik ha'ne hakha' Jesús, ƚa's ka' José, kakha' ƚatata qa ke' ƚenene iye inekhewel jinikfe'lij? ¿Qa pa'n ƚunye'j hane'ej in yit'ij ƚetets: “Yakha' hata'ƚetspha'm na' wa's”?—
42 Diziam: “Este não é Jesus, filho de José? Conhecemos seu pai e sua mãe. Como ele pode dizer: ‘Desci do céu?’”.
43 Qa yeku'ƚ ha' Jesús qa yit'ijets: —Ili'iƚij in ƚ'ajaweheni'ƚ wetju'ƚkii.
43 Jesus, porém, respondeu: “Parem de me criticar.
44 Ham pa'qu' ƚeke'ye' qu' nenekƚe yiwets qu' nite' nenka'xe' yiwets na' Tata, hikna' ts'ukinju'. Qa yakha' qa' hiƚin qa' iƚa'xe' iye hatse' nakha' teke'lenju' neƚuji' hatse'.
44 Pois ninguém pode vir a mim se o Pai, que me enviou, não o trouxer a mim; e no último dia eu o ressuscitarei.
45 Kekhewe' yika'ajji' ke' profetas'ik'i yit'ij: “Pa' Dios qu' nijatshen week enewe'en.”(Is 54:13) Week pakha' qu' nepiye' na' Tata qa hats nikfe'lets, ma' qa nek yiwets.
45 Como dizem as Escrituras: ‘Todos eles serão ensinados por Deus’. Todo aquele que ouve o Pai e aprende dele vem a mim.
46 Nite' ikji' aka'an qu' hats nana'l pakha' qu' ni'wen na' Intata, qe ewi'ƚƚe ha'ne ta'ƚiipha'm na' Dios, hik ha'ne yi'wen yijat'ij na' Intata.
46 Não que alguém tenha visto o Pai; somente eu, que fui enviado por Deus, o vi.
47 Yijaa'ija aka' hit'iƚij ewets, pakha' qu' nite' nesqeku'ye', ma' qa hats na'li'm na' witiƚa'x nite' yili'ij.
47 “Eu lhes digo a verdade: quem crê tem a vida eterna.
48 Yakha' pakha' pan ta'ƚets pa' witiƚa'x.
48 Sim, eu sou o pão da vida!
49 Kekhewe' alheyi'ƚik'i tuji' kekhewe' maná hakha' ham i'ni'i', qa naxƚeju'.
49 Seus antepassados comeram maná no deserto, mas morreram;
50 Qa hane'en hik ha'ne pan ta'ƚetspha'm na' wa's, hats'inha pakha' qu' netuj hane'en, pakha'an nite' wa'm.
50 quem comer o pão do céu, no entanto, jamais morrerá.
51 Yakha' pan iƚa'x ta'ƚetspha'm na' wa's. Pakha' qu' netuj ha'ne pan, qa' pakhaaye'ƚi'ij qu' iƚa'xe'. Nakha' pan qu' he'yihinij hatse' qa' ƚaja'yi'ij pe'qu' ƚiƚaxitse' ene' week ene' sehe' epji', hik nakha' yese'n.—
51 Eu sou o pão vivo que desceu do céu. Quem comer deste pão viverá para sempre; e este pão, que eu oferecerei para que o mundo viva, é a minha carne”.
52 Ma' qa he' judiol qa tek'eƚeyiteetsijju'kii, in yit'ijju': —¿Pa'n ƚunye'j hane'en qu' jineƚisij na' ƚ'ese'n qu' jinteƚuj?—
52 Então os judeus começaram a discutir entre si a respeito do que ele queria dizer. “Como pode esse homem nos dar sua carne para comer?”, perguntavam.
53 Ma' qa ha' Jesús qa yit'ijets: —Yijaa'ija aka' qu' hit'iƚij ewets: qu' nite' etuji'iƚ na' ƚ'ese'n na' Ƚa's na' Jukhew qa nite' iye ƚ'iya'aƚji' ne' ƚ'athits, qa' hami'iƚ etji' na' witiƚa'x.
53 Então Jesus disse novamente: “Eu lhes digo a verdade: se vocês não comerem a carne do Filho do Homem e não beberem o seu sangue, não terão a vida em si mesmos.
54 Pakha' qu' netuj na' yese'n qa iya'ji' iye ne' yathits, pakha'an hats na'li'm na' witiƚa'x nite' yili'ij, qa yakha' qa' hiƚin qa' iƚa'xe' iye hatse' nakha' teke'lenju' neƚuji' hatse'.
54 Mas quem come minha carne e bebe meu sangue terá a vida eterna, e eu o ressuscitarei no último dia.
55 Qe na' yese'n yijaa'ija yijat'ij in witaq, qa ne' yathits qa yijaa'ija iye in witaat'ija.
55 Pois minha carne é a verdadeira comida, e meu sangue é a verdadeira bebida.
56 Pakha' qu' netuj na' yese'n qa iya'ji' iye ne' yathits, pakha'an i'nyit ji'teje'mha qa yakhap ji'jek qa ha'nji'ij ji'teje'mha'ek pakha'an.
56 Quem come minha carne e bebe meu sangue permanece em mim, e eu nele.
57 Na' Tata, hikna' ts'ukinju', na'li'm na' ƚiƚa'x, qa yakha' qa na'lji'ij ye'mek na' yiƚa'x qe ta'ƚets nakha'an. Qa hik ƚunye'j pakha' qu' netuj na' yese'n, qa' nata'ƚjiij yiwetsek ƚiƚa'xe'.
57 Eu vivo por causa do Pai, que vive e me enviou; da mesma forma, quem se alimenta de mim viverá por minha causa.
58 Hane'en hik ha'ne pan ta'ƚetspha'm na' wa's in te'nilitju', hane'en nite' hik ƚunye'j pekhewe' tujtax ke' aqa'jteyi'ƚik'i, qa naxƚeju'. Qa pakha' qu' netuj ha'ne pan ta'ƚetspha'm na' wa's qa' pakhaaye'ƚi'ij qu' iƚa'xe'.—
58 Eu sou o verdadeiro pão que desceu do céu. Seus antepassados comeram maná e morreram; quem comer este pão não morrerá, mas viverá para sempre”.
59 Ekewe'en hik ekewe' ke' yit'ij ha' Jesús ke' witlijtsitjiyifi in i'nq'ijatsheni' ha' witset Capernaum.
59 Ele disse essas coisas quando ensinava na sinagoga de Cafarnaum.
60 Qa olotsƚe hekhewe' ƚ'ijatshenheitax in yepi'ye' ek'i kekhewe' yit'ij, ma' qa yit'ijju': —Ka' yit'ij nakha'an jutsitax qu' jint'eku'mi'. ¿Pa'n ƚii pakha' qu' ƚeke'ye' qu' net'eku'miju'ƚ kakha'an?—
60 Muitos de seus discípulos disseram: “Sua mensagem é dura. Quem é capaz de aceitá-la?”.
61 Ha' Jesús qa nikfe'lƚi'ik'uyi' hekhewe'en in tajawehenij wetju'ƚkii in nite' yisu'un kekhewe' yit'ij, qa yit'ijji'ju': —¿Me nawakanini'ƚkii ekewe'en?
61 Jesus, sabendo que seus discípulos reclamavam, disse: “Isso os ofende?
62 ¿Qa pa'n qu' ejunyejeyi'iƚek qu' i'wentaxi'ƚ hatse' ha'ne Ƚa's na' Jukhew qu' napiletspha'm iye na' hayiits i'ntaxi'?
62 Então o que pensarão se virem o Filho do Homem subir ao céu, onde estava antes?
63 Na' Espíritu Santo hik nakha' ta'ƚets nakha' witiƚa'x, ha'ne i'nese'n ham weju'ƚi'ij. Kekhewe' wekwek hit'iƚij ewets espirituƚe qa witiƚa'x iye.
63 Somente o Espírito dá vida. A natureza humana não realiza coisa alguma. E as palavras que eu lhes disse são espírito e vida.
64 Qa na'lƚe ne' uja'x ekheweli'ƚ ne' yeqeku'uk'i.— Qe ha' Jesús hayiits pa'aj in nikfe'lets pekhewe' yeqeku' qa kakha' iye wotk'onijkii.
64 Mas alguns de vocês não creem em mim”. Pois Jesus sabia, desde o princípio, quem não acreditava nele e quem iria traí-lo.
65 Qa yit'ij iye: —Qa hik ta'ƚijupi' in hit'iƚij ewets, in ham pakha' qu' nenekƚe yiwets qu' nite' nesƚisi'ij na' Tata.—
65 E acrescentou: “Por isso eu disse que ninguém pode vir a mim a menos que o Pai o dê a mim”.
66 Qa aka'an qa hik aka' ta'ƚets in olots hekhewe' yak'esik'uikii yijayantax, qa hats nite' yijayan.
66 Nesse momento, muitos de seus discípulos se afastaram dele e o abandonaram.
67 Ma' qa ha' Jesús qa yit'ijets he' doce (12) ƚ'ijatshenhei: —Qa ekheweli'ƚ, ¿me ƚenikheyu'u'ƚ yik'ui iye?—
67 Então Jesus se voltou para os Doze e perguntou: “Vocês também vão embora?”.
68 Ha' Simón Pedro qa yeku'ƚ: —Yatsat'axyij ¿pan ƚii pa'qu' hijayani'ƚ? Ke' e'lijei ta'ƚets pa' witiƚa'x nite' yili'ij.
68 Simão Pedro respondeu: “Senhor, para quem iremos? O senhor tem as palavras da vida eterna.
69 Qa yekheweli'ƚ qa nite' heqeku'uƚik'i qa tsikfe'li'ƚets iye in hik akhaa'ija pakha' ewi'ƚƚe in ta'ƚiiha pa' Dios.—
69 Nós cremos e sabemos que o senhor é o Santo de Deus”.
70 Ha' Jesús qa yeku'ƚ: —¿Me nite' yakha' he'yeku'mi'ƚ eiji'kii qa o'doce'eƚ? Ƚa'mek nakha' ewi'ƚ ekheweli'ƚ qa hik nakha' ewi'ƚ inwo'met.—
70 Então Jesus disse: “Eu escolhi vocês doze, mas um de vocês é um diabo”.
71 In yit'ij aka'an ha' Jesús qete'e' kakha' Judas, ƚa's pakha' Simón Iscariote, in yekelki'sijkii. Qe kakha'an hik kakha' t'ihinij hatse' Jesús yemjeetax in i'ntaxji'teje'm hekhewe' doce (12).
71 Ele se referia a Judas, filho de Simão Iscariotes, um dos Doze, que mais tarde o trairia.
Atalhos do teclado
- Capítulo anterior←
- Próximo capítulo→
- Versículo anteriork
- Próximo versículoj
- Limpar seleçãoEsc
- Esta ajuda?
Estude este capítulo no WhatsApp
Peça à IA da Bíblia Fala para explicar João 6, comparar traduções ou montar um estudo — tudo direto pelo WhatsApp.