Mateus 25
Masas Pit Jesucristowa (KWI) vs VC
1 “Suasne Diosne sunkana ɨninnazi. Diez nimpihsh kiwain ashamparuzne alampara muara. Uspane kasara kim pishta ɨara, ampura wanmalana.
1 Então o Reino dos céus será semelhante a dez virgens, que saíram com suas lâmpadas ao encontro do esposo.
2 Cinco kiwaintuzne wat minñarachi, uspa alampara putnapa watsaana. Mamaz cincoruzne wat minñara, uspa alampara putnapa watsaana.
2 Cinco dentre elas eram tolas e cinco, prudentes.
3 Kapal sarɨtchiruz alampara mɨlarakas, uspane alampara pi mɨlarachi, mamasa alampara ulna.
3 Tomando suas lâmpadas, as tolas não levaram óleo consigo.
4 Kapal sarɨttuzne alamparakas an alampara ulmu pikas mɨlaara.
4 As prudentes, todavia, levaram de reserva vasos de óleo junto com as lâmpadas.
5 Ampu kanpain mɨjmika azain amtuchi akwa, wan nimpihsh ashamparuzne pitshiamɨz kit masain pittarɨt.
5 Tardando o esposo, cochilaram todas e adormeceram.
6 Kakwamta pakane, suasne awane ka kwianara: ‘Kanpain mɨjmikane amtui. Puzat kit ussa wanmalnarain,’ kizara.
6 No meio da noite, porém, ouviu-se um clamor: Eis o esposo, ide-lhe ao encontro.
7 Diez nimpihsh ashampane izkulat kit uspa alamparara wat saarɨt, kai aiznapa.
7 E as virgens levantaram-se todas e prepararam suas lâmpadas.
8 Kapal sarachiruzne kapal sararɨttuza kaizara: ‘Au alampara kwirɨmtu. Pitchin alampara pi mɨlazhain,’ kizara.
8 As tolas disseram às prudentes: Dai-nos de vosso óleo, porque nossas lâmpadas se estão apagando.
9 Kapal sarɨttuzne sɨnkaara: ‘Mɨlasachimakpas. Mɨlatne, aune kapal mɨjchiashinamakpas. An wat tintara ɨt kit umin paina ɨrain,’ kizara.
9 As prudentes responderam: Não temos o suficiente para nós e para vós; é preferível irdes aos vendedores, a fim de o comprardes para vós.
10 Cinco nimpihsh ashampa, kapal sarachiruz, alampara pi paina ɨamtuasmin, ampu kanpain mɨjmikane at. Suasne nimpihsh ashamparuzne kapal sarɨttuzne, uskasa kasara kit pishtara nappara. Suasne pɨjta sɨppara.
10 Ora, enquanto foram comprar, veio o esposo. As que estavam preparadas entraram com ele para a sala das bodas e foi fechada a porta.
11 An kwiztane mamaz nimpihsh ashamparuzne aat kit ka akuamɨzta: ‘Anpat. Anpat. Mɨri. Pɨjta chɨhti,’ kizara.
11 Mais tarde, chegaram também as outras e diziam: Senhor, senhor, abre-nos!
12 Usne sɨnkanara: ‘Watcha kaiznamtus. U kapal watsaarachi akwa, une nappasachi. Uruza pianchish,’ kiznara.
12 Mas ele respondeu: Em verdade vos digo: não vos conheço!
13 Suasne Jesúsne ka kaiznara: ‘Wan kapal sawizanaka, u Ampu namtɨtmika amtu payura pianchi akwa,’ kiznara.”
13 Vigiai, pois, porque não sabeis nem o dia nem a hora.
14 “Diosne sunkana ɨninnazi. Mamaz sura ɨtchasmin, maza ampune paiña kiwaintuza wanmakninnat kit paiña pial usparuza chɨhkanarɨt, pial pamikawa kal kianpa.
14 Será também como um homem que, tendo de viajar, reuniu seus servos e lhes confiou seus bens.
15 Usne pakaish pakaish maza mazara uspa pial mɨlanarɨt, us pashimtu aizpa kinpa. Usne mazara, wat kal kinpa pianmikasha, cinco mil pial mɨlat. Mamazta, we kal kinpa pianmikasha, paas mil pial mɨlat. Mamazta an we kal kinpa pianmikasha, maza milmin pial mɨlat. Wanne pial sappara, sun pialkasa paiña kal kiana, an pial kana kiana. Pial chɨhkarawane, pialpamikane masain mamaz sura ɨmɨzta.
15 A um deu cinco talentos; a outro, dois; e a outro, um, segundo a capacidade de cada um. Depois partiu.
16 Cinco mil pial saptamikane sun pialkasa chiwazha pait kit paininta. Sunkana usne an cinco mil pial kana kira.
16 Logo em seguida, o que recebeu cinco talentos negociou com eles; fê-los produzir, e ganhou outros cinco.
17 Paas mil pial saptamikane sunkanain kit kit an paas mil pial kana kira.
17 Do mesmo modo, o que recebeu dois, ganhou outros dois.
18 Pial pamikawa pial saptawane, maza mil pial saptamikane pil kul sat kit pial pilta puinta.
18 Mas, o que recebeu apenas um, foi cavar a terra e escondeu o dinheiro de seu senhor.
19 Akkwan payu pailtawane, anpatne kail kit sunpawa pial saptaruzkasa wianmɨzta.
19 Muito tempo depois, o senhor daqueles servos voltou e pediu-lhes contas.
20 An ñancha cinco mil pial saptamikane at kit cinco mil pialkas cinco mil kana kit aizpakas pamikasha chɨhkat kit kaizta: ‘Anpat. Nune nawa cinco mil chɨhkaish. Nane an cinco mil kana kirau. Wan sapti,’ kizta.
20 O que recebeu cinco talentos, aproximou-se e apresentou outros cinco: - Senhor, disse-lhe, confiaste-me cinco talentos; eis aqui outros cinco que ganhei.'
21 Pamikane sɨnkara: ‘Kwisha wat. Nune kwisha nil kiwainmumika i. Nune na pashimtu aizpa nil kirɨt. Nu pitchinkasa wat kirɨt akwa, nane nua an akkwan chɨhkattarɨnash. Nakasa at kit nakasa wat kulnaka.’
21 Disse-lhe seu senhor: - Muito bem, servo bom e fiel; já que foste fiel no pouco, eu te confiarei muito. Vem regozijar-te com teu senhor.
22 Kwiztane paas mil pial saptamikane at kit pamikara kaizta: ‘Anpat, nune nawa paas mil pial chɨhkaish. Nane an paas mil kana kirau. Wan sapti,’ kizta.
22 O que recebeu dois talentos, adiantou-se também e disse: - Senhor, confiaste-me dois talentos; eis aqui os dois outros que lucrei.
23 Pamikane sɨnkara: ‘Kwisha wat. Nune kwisha nil kiwainmumika i. Nune na pashimtu aizpa nil kirɨt. Pitchinkasa wat kirɨt akwa, nane nua an akkwan chɨhkattarɨnash. Nakasa at kit nakasa wat kulnaka,’ kizta.
23 Disse-lhe seu senhor: - Muito bem, servo bom e fiel; já que foste fiel no pouco, eu te confiarei muito. Vem regozijar-te com teu senhor.
24 Minpa maza mil pial saptamikane at kit pamikara kaizta: ‘Anpat. Nane up kiwaintuza kwisha tɨnta ɨninnamtu pianish. Uspa up sukin kal kiamtu akwa, nune pial saptu. Uspa up sukin pippa pakkamtu akwa, nune uspa pippa paktu aizpa saptu.
24 Veio, por fim, o que recebeu só um talento: - Senhor, disse-lhe, sabia que és um homem duro, que colhes onde não semeaste e recolhes onde não espalhaste.
25 Katmizna nane ishkwat kit up pial pilta puina ɨrau. Up pial sapti.’
25 Por isso, tive medo e fui esconder teu talento na terra. Eis aqui, toma o que te pertence.
26 Pamikane sɨnkara: ‘Nune kwail kiwainmika i. Arakan i. Nune na kimtu aizpa nilchi mintu. Ap sukin na kal kimtuchikas, na pippa wamtuchikas, nane chiwazha pakta aizpa sapnash. Nune sun pian.
26 Respondeu-lhe seu senhor: - Servo mau e preguiçoso! Sabias que colho onde não semeei e que recolho onde não espalhei.
27 Sunkana mintane, nune ap pial watsamtukin watsakamtish, an pial kana kinpa. Sunkana nane ap pial kana kit aizpa sapshinas.’
27 Devias, pois, levar meu dinheiro ao banco e, à minha volta, eu receberia com os juros o que é meu.
28 Pamikane sua puraruza kaiznara: ‘Ussa maza mil pial nakat kit diez mil pial mɨjmikasha mɨlari.
28 Tirai-lhe este talento e dai-o ao que tem dez.
29 Akkwan mɨjmikane an akkwan sapnazi, tiznakima. Pitchin mɨjmikane us mɨj aizpa karɨnazi.
29 Dar-se-á ao que tem e terá em abundância. Mas ao que não tem, tirar-se-á mesmo aquilo que julga ter.
30 An tɨnta kal kishimtuchimikasha tɨlkwilmal ɨnintain. Suane usne az kit sula sɨt sɨt kinazi, Diosta pianchiruzkasa naiztu akwa,’ kiznara.”
30 E a esse servo inútil, jogai-o nas trevas exteriores; ali haverá choro e ranger de dentes.
31 “Ampu namtɨtmika paiña ángeltuzkasa akane, usne watsal iz kit paiña uzmukin chiyura uznazi.
31 Quando o Filho do Homem voltar na sua glória e todos os anjos com ele, sentar-se-á no seu trono glorioso.
32 Wan suras awane paiña iztakin wanmakkanazi. Usne pɨriku izmumikana i. Pɨriku izmumikane pɨrikuruzkas cabraruzkas paimpa ɨninnanazi. Kawarain Ampu namtɨtmikane wan awaruza paimpa ɨninnanazi.
32 Todas as nações se reunirão diante dele e ele separará uns dos outros, como o pastor separa as ovelhas dos cabritos.
33 Usne wattuza paiña numalpara ɨninnanazi, uskasa tuanpa. Kwailtuza paiña kwiyamarain ɨninnanazi, usparuza ilnanapa.
33 Colocará as ovelhas à sua direita e os cabritos à sua esquerda.
34 Suasne mikwane numal kuntuza ka kaizazi: ‘Une arain. Diosne uruza wat kiwainnanazi, paiña ɨnintukin puranpa. Au su sarachasmin, usne uruza wanmakninna minta, u uskasa uzanapa.
34 Então o Rei dirá aos que estão à direita: - Vinde, benditos de meu Pai, tomai posse do Reino que vos está preparado desde a criação do mundo,
35 Na yak kikane, une nawa kwinñash. Na kwazi kilkane, une nawa kwazi kwinñash. Na u sura uzasmin, une u yal nammɨlash.
35 for I hungered, and ye gave me to eat; I thirsted, and ye gave me to drink; I was a stranger, and ye took me in;
36 Na pĩn wekas, une nammɨlash. Na ishtukas, une nawa iznash. Na kajchira warakas, une nawa iznash.’
36 naked, and ye clothed me; I was ill, and ye visited me; I was in prison, and ye came to me.
37 Suasne waruzne sɨnkanazi: ‘Anpat. ¿Miza urama aune nu yak kira iztamakpas? ¿Miza urama aune nua kumira kwintamakpas? ¿Miza urama aune nu kwazi kikka izaramakpas? ¿Miza urama nua kwazi kwintamakpas?
37 Then shall the righteous answer him saying, Lord, when saw we thee hungering, and nourished thee; or thirsting, and gave thee to drink?
38 ¿Miza urama nu mamaz sura chamtu awakana iztamakpas? ¿Miza urama nua yal nammɨlaramakpas? ¿Miza urama nu pĩn we aizpa mɨlaramakpas?
38 and when saw we thee a stranger, and took thee in; or naked, and clothed thee?
39 ¿Miza urama aune nua intura iztamakpas? ¿Miza urama aune nua kajchira wara izna ɨramakpas?’
39 and when saw we thee ill, or in prison, and came to thee?
40 Ɨninmikane usparuza sɨnkananazi: ‘Watcha kaiznamtus. Une an we tɨntaruza, nawa we piantuza, kiwainanara. Usparuza wat kiwainarɨt akwa, une nawa wat kiarɨt.’
40 And the King answering shall say to them, Verily, I say to you, Inasmuch as ye have done it to one of the least of these my brethren, ye have done it to me.
41 Suasne Mikwane kwiyamal puraruza kaiznanazi: ‘Nakis paimpa ɨmɨztain. U kwail kiarɨt akwa, une ĩnta ɨrain, sua pailta payukima uzanapa. Diosne ĩnta sara, Diablokas paiña ángeltuzkas sua puranpa, sua naizanapa.
41 Then shall he say also to those on the left, Go from me, cursed, into eternal fire, prepared for the devil and his angels:
42 Na yak kirakas, une nawa kwinamash. Na kwazi kiktakas, une kwazi kwinamash.
42 for I hungered, and ye gave me not to eat; I thirsted, and ye gave me not to drink;
43 Mamaz suwara charakas, une nawa yal nammɨlaamash. Na pĩn we mɨjkas, une nawa pĩn mɨlaamash. Na inturakas, une nawa izaamash. Kajchira warakas, une nawa izaamash.’
43 I was a stranger, and ye took me not in; naked, and ye did not clothe me; ill, and in prison, and ye did not visit me.
44 Suasne uspane mɨmaanazi: ‘Anpat miza uruma aune nu yak kimta izaramakpas. ¿Miza urama nua kumira kwintachimakpas? ¿Miza urama aune nu kwazi kiktura izaramakpas? ¿Miza urama kwazi kwintachimakpas? ¿Miza urama nua mamaz sura izaramakpas? ¿Miza urama nua yal nammɨlatchimakpas? ¿Miza urama nua pĩn we aizpa izaramakpas? ¿Miza urama pĩn mɨlatchimakpas? ¿Miza urama aune nu intura izaramakpas? ¿Miza urama nua kajchira iztamakpas? ¿Miza urama nua kajchira izna ɨtchimakpas?’
44 Then shall *they* also answer saying, Lord, when saw we thee hungering, or thirsting, or a stranger, or naked, or ill, or in prison, and have not ministered to thee?
45 — ausente —
45 Then shall he answer them saying, Verily I say to you, Inasmuch as ye have not done it to one of these least, neither have ye done it to me.
46 — ausente —
46 And these shall go away into eternal punishment, and the righteous into life eternal.
Atalhos do teclado
- Capítulo anterior←
- Próximo capítulo→
- Versículo anteriork
- Próximo versículoj
- Limpar seleçãoEsc
- Esta ajuda?
Estude este capítulo no WhatsApp
Peça à IA da Bíblia Fala para explicar Mateus 25, comparar traduções ou montar um estudo — tudo direto pelo WhatsApp.