Mateus 21
Mum Language NT Portions (KQA) vs NAA
1 — ausente —
1 Quando se aproximaram de Jerusalém e chegaram a Betfagé, ao monte das Oliveiras, Jesus enviou dois discípulos,
2 — ausente —
2 dizendo-lhes:
3 Kamatɨra kru mumɨŋga narɨŋɨrɨm kuyu mu ambɨtiŋgata ambamara, Donki arɨkita nɨŋɨnɨŋ, Aru hama sɨmbɨra naŋga, vamba ambamara. Kamavɨtɨra sɨkwɨtaya sɨmbɨti arɨkita payɨmandɨyu, vami.
3 E, se alguém disser alguma coisa, respondam: “O Senhor precisa deles.” E logo ele deixará que vocês tragam os animais.
4 Kanɨmata vana yɨvurahami nɨŋandɨhinɨrɨm kuha kru Gotɨndu kuyu mɨŋata ambavaravara mɨŋga kuyu nɨmata ambami ha kandɨsɨkwɨsɨkwɨ yɨvurahami. Nɨmavamba ambami,
4 Ora, isto aconteceu para se cumprir o que foi dito por meio do profeta:
5 Saion hati krunavundirɨm kuyu nɨŋandɨhin ambavaramara, Nɨŋgamara. Narɨŋandɨ aru miku nɨma payɨ. Nu kru ñɨmbi manɨman hama payɨmañandɨ. Kamata donki hɨmba munɨñɨ mɨnzɨ. Nu donki mɨwɨrɨ nɨñɨ mɨnzɨta payɨ, vami.
5 “Digam à filha de Sião: Eis que o seu Rei vem até você, humilde, montado em jumenta, e num jumentinho, cria de animal de carga.”
6 Kamata sɨmbɨrasara arɨkimbat uta Jisas ambami maña andɨmu.
6 Indo os discípulos e tendo feito como Jesus lhes havia ordenado,
7 Kamata donki nɨŋum naŋga ñɨŋi ha tɨmbuta payɨmu. Kamata arɨkimbat nurɨŋandɨ mɨkwɨrɨ kuta haŋɨnɨŋ donkindu kutɨ hañɨ yɨvutɨhumu. Kamatɨhu Jisas kɨmba hañɨ mɨnzɨmi.Donki nɨŋum naŋga ñɨŋi|alt="taking the colt" src="WA03893b.tif" size="col" copy="Graham Wade © United Bible Societies 1989" ref="21.7"
7 trouxeram a jumenta e o jumentinho. Então puseram em cima deles as suas capas, e sobre elas Jesus montou.
8 Kamatɨhi krunavundi sambɨ nurɨŋandɨ mɨkwɨrɨ kuta haŋɨnɨŋ sɨharanzɨhara kɨndɨmbat hañɨ yɨvutɨhumu. Kamatɨhu muvɨra ahumakamaka mɨkɨ naŋga haŋɨnɨŋ tahɨrandahɨra kɨndɨmbatɨyɨ tamamu.
8 E a maior parte da multidão estendeu as suas capas no caminho, e outros cortavam ramos de árvores, espalhando-os pelo caminho.
9 Kamatɨndɨ krunavundi Jisasɨndu kasiram ndambu umu ndaŋɨnɨŋ naŋga sɨhɨndɨ payɨmu nɨŋɨnɨŋ, sɨhanaŋga nɨmavamba taŋguvɨhumu, Devit Nɨŋuñɨŋgirɨm kɨnzɨhɨnzɨtɨm. Kru Aru nɨmandu ñɨmbiyɨ payɨmi nɨmaŋ, Got nuŋ avindamam. Got kɨmbayɨndu sɨkwɨ nɨmarɨm kɨnzɨhɨnzɨtɨm, vamu.
9 E as multidões, tanto as que iam adiante dele como as que o seguiam, clamavam: “Hosana ao Filho de Davi! Bendito o que vem em nome do Senhor! Hosana nas maiores alturas!”
10 Jisas Jerusalem indɨhuhi, pɨhu aru hañɨndu krunavundi sɨhanaŋga ŋgata pɨndɨrata nɨmavamba kitɨhumu, Kru kanɨma ninɨndɨmbanzɨkwɨ, vamu.
10 E, quando Jesus entrou em Jerusalém, toda a cidade se alvoroçou. E perguntavam: — Quem é este?
11 Kamavahu krunavundi nu naŋga umu haŋɨnɨŋ ambamu, Nu Jisas, kru Gotɨndu kuyu mɨŋata ambavaravara mɨŋga. Pɨhu Nasaret, pɨrɨvɨsa Galilindu mɨŋga payɨ, vamu.
11 E as multidões respondiam: — Este é o profeta Jesus, de Nazaré da Galileia!
12 Jisas Gotɨŋ kɨrañɨŋguhu tavɨ hañɨndu upɨyɨ indɨhumi. Kamata kru kandɨhaŋu tɨmbahɨrɨs sɨmbɨra mɨŋamu haŋɨnɨŋ sɨhanaŋga pɨŋguvarami. Kamata kru tɨmbahɨrɨs tɨvɨrandu haŋɨnɨŋɨndu pina haŋɨnɨŋ, naŋga kava tamahuhu mut mɨŋandu haŋɨnɨŋɨndu mɨnzɨmɨnzɨ maka haŋɨnɨŋ mɨŋasiŋgɨvarami.
12 Jesus entrou no templo e expulsou todos os que ali vendiam e compravam. Derrubou as mesas dos cambistas e as cadeiras dos que vendiam pombas.
13 Kamata nurɨŋ ambami, Gotɨndu aŋgwɨmɨkɨyɨ nɨmavamba ambami, Yandɨ tavɨ nɨŋaŋdɨhin yi naŋgandaya kuyundavaravara tavɨ kɨyɨmandɨ, vamba ambami. Hara narɨ andɨhara kru kurɨhahurɨha naŋga kipa naŋga haŋɨnɨŋɨndu sipɨrusipɨru upɨ maña kɨyɨ, vami.Got ndu tavɨyɨ kru navundiŋ Jisas pɨŋguvarami|alt="flipping tables" src="WA03896b.tif" size="col" copy="Graham Wade © United Bible Societies 1989" ref="21.13"
13 E disse-lhes:
14 Kamata Jisas Gotɨŋ kɨrañɨŋguhu tavɨ hañɨndu upɨyɨ kɨyɨmi. Kamatɨhi tamɨŋga ñumi naŋga tanda ñamba haŋɨnɨŋ nu kɨyɨmiyɨ payɨhu nurɨŋ mɨŋavindamami.
14 Cegos e coxos se aproximaram de Jesus, no templo, e ele os curou.
15 — ausente —
15 Mas, quando os principais sacerdotes e os escribas viram as maravilhas que Jesus fazia e as crianças que gritavam no templo: “Hosana ao Filho de Davi!”, ficaram indignados e perguntaram a Jesus:
16 — ausente —
16 — Você está ouvindo o que estão dizendo? Jesus respondeu:
17 Kamata Jisas nurɨŋ mitata pɨhu aru hañɨndu tapɨrañɨ pindɨhami. Kamata aŋga pata kandɨhɨvɨ hañɨ Betani kɨyɨmi.
17 E, deixando-os, saiu da cidade e foi para Betânia, onde passou a noite.
18 Kamata kɨvɨsuŋ nda Jisas sɨhinda pɨhu aru hañɨ aŋga uhi, nuŋ avɨhatɨmi.
18 Cedo de manhã, ao voltar para a cidade, Jesus teve fome.
19 Kamata kɨndɨ tɨvɨ hañɨ ŋgahi ahu fik muŋandɨhin kɨyɨhi arɨhañɨ umi. Hara ŋgahira kandɨhañɨ kandɨ maŋgɨyɨmi. Mɨkɨ haŋɨnɨŋ ndaya kɨyɨhu ahu fik haŋandɨhinɨrɨm ambami, Na sɨhinda kandɨ mandamɨrɨmana, manɨŋganzɨkwɨ, vami. Kamavahi sarɨwayɨŋandi ahu fik haŋandɨhin kwɨrɨñandɨmi.
19 E, vendo uma figueira à beira do caminho, aproximou-se dela, mas não encontrou nada, a não ser folhas. Então Jesus disse à figueira: E a figueira secou imediatamente.
20 Kamatɨhi nuŋandɨ sɨmbɨrasara haŋɨnɨŋ kandɨha ŋgata pɨndɨramu. Kamata nɨmavamba kitɨhumu, Pamatɨhi ahu fik nɨŋandɨhin sarɨwayɨŋandi kwɨrɨñandɨ, vamu.
20 Quando os discípulos viram isso, ficaram admirados e disseram: — Como a figueira secou depressa!
21 Kamavahu Jisas kɨmbɨ ambami, Narɨŋ yi kandɨ ambin, narɨ indarɨmaŋgarata, narɨŋandɨ indarɨmit arɨkita maŋgɨti, yi ahu fik nɨŋandɨhin andɨn maña narɨndahara sɨwɨmaña musa andɨhara. Naŋga kandɨ vana nindaya maŋandɨhara. Apu ndaŋandɨhin nɨmavamba ambɨtɨra, Na yahamɨrata kumbɨtɨhuta añakɨŋguku ndañɨ mɨŋgu vamba ambɨtɨra, ambahara maña andɨhi.
21 Ao que Jesus lhes disse:
22 Ara indarɨmaŋgarata Got naŋga kuyundavarɨmandɨra ha, muhɨmɨmuhɨm mɨŋɨrɨm ambɨrɨmandɨra ha, narɨ mɨŋɨmandɨra, vami.
22 E tudo o que pedirem em oração, crendo, vocês receberão.
23 Jisas Gotɨŋ kɨrañɨŋguhu tavɨ hañɨndu upɨyɨ indɨhuta krunavundiŋ ambaramami. Kamatɨhi Gotɨŋ kɨrañɨŋguhu haŋɨnɨŋɨndu aru miku haŋɨnɨŋ naŋga Israel hatindu aru miku haŋɨnɨŋ payɨmu. Kamata Jisasɨŋ nɨmavamba kitɨhumu, Na ñɨmbi kanɨŋandɨhin paŋundu mɨŋata kanɨmata vana nɨ andɨna. Naŋga nindɨmbanzɨkwɨ ñɨmbi ŋguta ambahi kanɨmata sɨmbɨra mɨŋana, vamu.
23 Jesus entrou no templo e, quando já estava ensinando, os principais sacerdotes e os anciãos do povo se aproximaram dele e perguntaram: — Com que autoridade você faz estas coisas? E quem lhe deu esta autoridade?
24 Kamavahu Jisas kɨmbɨ ambami, Yindahara narɨŋ muhɨmɨrɨm kitɨwɨrɨman. Kamatɨn kɨmbɨ yaŋ kandɨ ambɨtɨra ŋgatanda, yi narɨŋ yaŋ ninɨmbaha taya ñɨmbi ŋguhi sɨmbɨra mɨŋandinɨrɨm ambɨtɨn indarɨmandɨra.
24 Jesus respondeu:
25 Jon krunavundiŋ kukuyɨ mɨŋaŋgɨrundi vana ha pañɨndu mɨŋami. Kandɨha Gotɨndu pɨhuyɨndu vana vaha, mana krundu vana taya vaha, vami. Kamavahi nurɨŋambi masamasa ambamu, Ara Gotɨndu pɨhuyɨndu vana vɨtɨrɨŋ arɨŋ nɨmavamba kitɨwɨrɨmandɨ, Ara mumɨndɨhi nuŋambirɨm maŋindarɨmaŋgarandara, vamba ambɨrɨmandɨ.
25 De onde era o batismo de João: do céu ou dos homens? E eles discutiam entre si: — Se dissermos: “Do céu”, ele nos dirá: “Então por que não acreditaram nele?”
26 Hara kaŋandɨhin krundu vana vataŋgata krunavundirɨm pɨŋitɨvɨmɨ. Krunavundi Jonɨrɨm kru Gotɨndu kuyu mɨŋata ambavaravara mɨŋga vamba ambandundɨhi, vamu.
26 Mas, se dissermos: “Dos homens”, é de temer o povo. Porque todos consideram João um profeta.
27 Kamavata Jisasɨŋ ambamu, Ara maŋgandarɨŋ, vamu. Kamavahu Jisas nurɨŋ ambami, Yindahara ninɨmbaha taya yaŋ ñɨmbi ŋguhi sɨmbɨra kanɨŋandɨhin mɨŋandinɨrɨm narɨŋ maŋambɨmɨnda, vami.
27 Então responderam a Jesus: — Não sabemos. E ele, por sua vez, lhes disse:
28 Kamata Jisas sɨhinda Gotɨŋ kɨrañɨŋguhu haŋɨnɨŋɨndu aru miku haŋɨnɨŋ naŋga Israel hatindu aru miku haŋɨnɨŋ ambami, Narɨ pamata indarɨmitara. Kru mumɨŋga kru ñɨŋi nuŋandɨ arɨkita. Nuŋandɨ ñɨŋi nɨwɨsa hamarɨm uta ambami, Yandɨ ñɨŋi, musi uta wain kɨva ndañɨ sɨmbɨra mɨŋa, vamba ambami.
28 — O que vocês acham? Um homem tinha dois filhos. Chegando-se ao primeiro, disse: “Filho, vá hoje trabalhar na vinha.”
29 Kamavahi ñanɨŋ ambami, Yaŋ yakwɨrɨtɨ, vamba ambami. Hara kɨyɨhi nuŋandɨ indarɨmit hambu tɨvɨrahi umi.
29 Ele respondeu: “Não quero ir.” Mas depois, arrependido, foi.
30 Kamata nɨŋuva uta ñɨŋi muhamarɨm sɨwɨmaña kuyu nda ambahi ñɨŋi hama ambami, Yava urɨmanɨ, vamba ambami. Hara maŋumi, vami.
30 Dirigindo-se ao outro filho, o pai disse a mesma coisa. Ele respondeu: “Sim, senhor.” Mas não foi.
31 Jisas kamavata ambami, Ñɨŋi arɨkimbat hañɨndu ninɨndaya nɨŋuva ambami maña andɨmi, vami. Kamavahi ambamu, Kima hama, vamu. Kamavahu Jisas nurɨŋ ambami, Narɨŋ yi kandɨ ambin, kru gavaman ndamarɨm tɨmbahɨrɨs mɨŋamɨŋa haŋɨnɨŋ, naŋga navundi kru mɨŋavɨŋgɨrɨvɨŋgɨrɨ haŋɨnɨŋ wɨsa Gotɨndu tɨwɨyɨ kɨyɨmandɨyu.
31 Qual dos dois fez a vontade do pai? Eles responderam: — O primeiro. Então Jesus disse:
32 Jon narɨ kɨyɨmarañɨ yɨvurahata narɨŋ tɨtɨtɨ vana taya isɨhuramami, hara nuŋɨrɨm maŋindarɨmaŋgaramara. Kru gavaman ndamarɨm tɨmbahɨrɨs mɨŋamɨŋa haŋɨnɨŋ, naŋga navundi kru mɨŋavɨŋgɨrɨvɨŋgɨrɨ haŋɨnɨŋ nɨŋambirɨm indarɨmaŋgaramu. Kandɨhamata vana andɨhu ŋgamara, hara narɨŋandɨ indarɨmit hambu tɨvɨrahi nɨŋambirɨm maŋindarɨmaŋgaramara, vami.
32 Porque João veio até vocês no caminho da justiça, e vocês não acreditaram nele; no entanto, os publicanos e as prostitutas acreditaram. Vocês, porém, mesmo vendo isso, não se arrependeram depois para acreditar nele.
33 Jisas aru miku haŋɨnɨŋ sɨhinda ambami, Sɨhinda tɨhi kuyu muŋandɨhin indarɨmara. Kru mumɨŋga wain kɨva mɨŋami. Kamata tapa haŋandɨhin tɨmbayɨ tama taŋgɨrata arɨndɨhuyɨvɨmi. Kamata kɨva tuŋgɨ hambu wain kɨrɨs taŋguvusɨvusɨrɨm kumba kayɨvata musa mɨŋata, kru kɨta kɨva ha karatamatamarɨm tavɨ kuta ŋandi tɨhumi. Kamata kru muvɨra sɨmbɨra mɨŋɨmandɨyu vata kɨva ha nurɨŋandɨ kumañɨ tamami. Kamata pɨhu mu kutañɨ umi.
33 — Escutem outra parábola. Havia um homem, dono de terras, que plantou uma vinha. Pôs uma cerca em volta dela, construiu nela um lagar, edificou uma torre e arrendou a vinha a uns lavradores. Depois, ausentou-se do país.
34 Kamata wain haŋɨnɨŋ kandɨ tamɨrɨm andɨmi. Kamatɨhi nuŋandɨ sɨmbɨrasara saŋ muvɨraŋ uta kɨva sɨmbɨra mɨŋamɨŋa haŋɨnɨŋ kɨyuyɨ nuŋandɨ wain mɨndɨ mɨŋamu vata sɨmbɨhi umu.
34 Quando chegou o tempo da colheita, o dono da vinha mandou os seus servos aos lavradores, para receber os frutos que cabiam a ele.
35 Kamatɨhu kru kɨva hañɨ sɨmbɨra mɨŋandu haŋɨnɨŋ sɨmbɨrasara saŋ haŋɨnɨŋ mɨŋata, muhamaŋ yɨvuta, muhamaŋ yɨvutatamahu kɨmuhi, muhamaŋ tɨmba kavaramu.
35 Mas os lavradores, agarrando os servos, espancaram um, mataram outro e apedrejaram ainda outro.
36 Kamatɨhu kɨyɨhandata kɨva nɨŋuva hama sɨhinda nuŋandɨ sɨmbɨrasara saŋ muvɨraŋ sɨmbɨhi nurɨ kɨyɨmuyɨ umu. Kimaŋgimañɨ sɨmbɨmi haŋɨnɨŋ taratɨvɨrata sambɨmarɨ sɨmbɨmi. Kamatɨhi kɨvayɨ sɨmbɨra mɨŋamu haŋɨnɨŋ sɨmbɨrasara saŋ kandɨhaŋɨnɨŋ ndahara sɨwɨmaña musa nda andɨmu.
36 O dono enviou ainda outros servos em maior número; e os lavradores fizeram a mesma coisa com eles.
37 Kamatɨhu kɨta kɨva nɨŋuva hama nuŋandɨ ñɨŋi tɨmbanzɨkwɨŋ sɨmbɨhi nurɨ kɨyɨmuyɨ umi. Nɨŋuva ambami, Yandɨ ñɨŋi nɨmandu kuyu indarɨmandɨyu, vamba ambami.
37 Por último, o dono da vinha enviou-lhes o seu próprio filho, pensando: “O meu filho eles respeitarão.”
38 Hara kru kɨva hañɨ sɨmbɨra mɨŋandu haŋɨnɨŋ ŋgahu ñanɨŋ payɨhi nurɨŋambi masamasa kuyundavarata ambamu, Kru nɨma nɨŋuvandu muhɨmɨmuhɨm nu mɨŋɨmandɨ. Harɨm nuŋ yɨvutatamata, nɨŋuvandu kɨva nɨ ara mɨŋɨm, vamba ambamu.
38 Mas os lavradores, vendo o filho, disseram uns aos outros: “Este é o herdeiro; venham, vamos matá-lo e ficar com a herança dele para nós.”
39 Kamavata kru hamaŋ mɨŋahandata pɨŋgɨrɨta uta kɨva tapa kut hambu kavarahu indɨhuhi yɨvutatamahu kɨmumi.
39 E, agarrando-o, lançaram-no fora da vinha e o mataram.
40 Harɨm muyɨvɨ kɨva nɨŋuva hama pata kru nuŋandɨ kɨva hañɨ sɨmbɨra mɨŋandu haŋɨnɨŋ pamata musa andɨrɨmandɨ, vami.
40 Quando, pois, vier o dono da vinha, que fará àqueles lavradores?
41 Kamavahi nuŋ ambamu, Kru ñamba kandɨhaŋɨnɨŋ pɨsiŋgarɨmandɨ. Kamata wain kɨva ha mɨŋata kru muŋɨnɨŋ ŋguti karatamɨrɨmandɨyu. Kamata ñaña mɨŋamɨŋa tɨwɨmiyɨ yɨvutɨhɨruramata nuŋ ŋgumandɨyu, vamu. Kɨva nɨŋuva hama ndu ñɨŋiŋ yɨvutatamamu|alt="tenants beat the servant" src="WA03897b.tif" size="col" ref="21.41"
41 Eles responderam: — Fará perecer horrivelmente aqueles malvados e arrendará a vinha a outros lavradores que lhe entregarão os frutos no tempo certo.
42 Kamavahu Jisas nurɨŋ nɨmavamba kitɨhumi, Narɨ Gotɨndu aŋgwɨmɨkɨyɨ kuyu mandambu nɨŋu ŋgatɨŋgɨruta mambaha ŋgamara. Kuyu kandɨha ambami, Tɨmba tavɨ tɨhutɨhu haŋɨnɨŋ ñamba vata tɨvɨmbu tamamu. Tɨmba kandɨha tɨhu tavɨ tapa mɨŋahandahandandu tɨmba avi ŋandi kɨyɨ. Aru hama nuŋambi kandɨhɨm ha andɨhi yɨvurahahi ara ŋgaharɨŋ avindɨmbanzɨkwɨ kɨyɨ, vamba ambami.
42 Então Jesus perguntou:
43 Kamataharɨm narɨŋ yi ambin, kuha narɨ Gotɨndu tɨwɨyɨ kɨyɨmara. Hara narɨŋ Got tɨhɨmitata krunavundi muŋɨnɨŋ mɨŋɨmandɨ. Kamati nuŋandɨ tɨwɨyɨ kɨta, nuŋandɨ kuyu taya mɨŋahandɨrɨmandɨyu.
43 — Portanto, eu lhes digo que o Reino de Deus será tirado de vocês e entregue a um povo que lhe produza os respectivos frutos.
44 Kamata kru tɨmba hɨmba kandɨhañɨ mɨŋgata yɨvɨrɨmandɨ hama punzɨ haŋɨnɨŋ yɨvurɨvumbɨrɨmandɨ. Hara tɨmba kandɨha kru ŋgɨmba muyɨ mɨŋgata yɨvɨrɨmandɨ ha, tɨmba ha kru kandɨhamaŋ yɨvɨti mɨñɨndɨrɨmandɨ, vami.
44 Todo o que cair sobre esta pedra ficará em pedaços; e aquele sobre quem ela cair ficará reduzido a pó.
45 Kamavahi Gotɨŋ kɨrañɨŋguhundu aru miku haŋɨnɨŋ naŋga Farisi tɨhi kuyu kandɨha indarɨta ambamu, Nɨ arɨŋambirɨmɨnzɨkwɨ ambi, vamu.
45 Os principais sacerdotes e os fariseus, ouvindo estas parábolas, entenderam que Jesus falava a respeito deles;
46 Harɨm Jisasɨŋ mɨŋahandɨmɨndaŋ nzɨkwɨ vata andɨmu. Hara krunavundi Jisasɨrɨm kru Gotɨndu kuyu mɨŋata ambavaravara mɨŋga vamba indarɨmitandu. Harɨm krunavundirɨm pɨŋitumu.
46 e, embora quisessem prendê-lo, tinham medo das multidões, porque estas o consideravam como profeta.
Atalhos do teclado
- Capítulo anterior←
- Próximo capítulo→
- Versículo anteriork
- Próximo versículoj
- Limpar seleçãoEsc
- Esta ajuda?
Estude este capítulo no WhatsApp
Peça à IA da Bíblia Fala para explicar Mateus 21, comparar traduções ou montar um estudo — tudo direto pelo WhatsApp.