Atos 15

Jatetshi múldigaba (KOG) vs VC

Sair da comparação
VC Versão Católica
1 Exa Antiukiaxaga na anuñka juldiú Duwe Jesú ipananekue Juldeya baxe zhinik jeñ axataná. Ekuejañki Duwe ipanane ekí shi kaxaldiyaldá: “Nauwibama Mueséja Jatetshi kaldé ishkualdi nogakualdiamak nauwa abeñguakue shi zʉñkaldiyanamakga, maiñ nauwisaná naldabínekue jiaga abeñguakue miñgatsé. Amak abeñguakíki minakualdazháka nzha.”
1 Alguns homens, descendo da Judéia, puseram-se a ensinar aos irmãos o seguinte: Se não vos circuncidais, segundo o rito de Moisés, não podeis ser salvos.
2 Ekí shizhaldiyatshakna Pábuldu, Belnabé na kakldunazháldi, kauwizhéñ na kaxañ izhgabeyaldá. Guakna exa zalda Duwe ipananekueja anuñka kauwizhéñ na agatsekue, Pábuldu, Belnabé nañga Jeldusaldéñka kaxaxaldixa keshkakuxá. Ekíki exa Duwejañga gaxanekue, Duwe ipanane aksanekakue na ai shalda izhgabeyaldiamak.
2 Originou-se então grande discussão de Paulo e Barnabé com eles, e resolveu-se que estes dois, com alguns outros irmãos, fossem tratar desta questão com os apóstolos e os anciãos em Jerusalém.
3 Amak kaxaguake aldeñkáki Penisia baxe, Samaldia baxe azaxaitatoguéñ, eñgui zalda Duwe ipananekuek sakí kauwisaná naldagáldekueja Duwe iyapanane shalda kagabeyatshakna matshuwi zeñ izhajaná.
3 Acompanhados {algum tempo} dos membros da comunidade, tomaram o caminho que atravessa a Fenícia e Samaria. Contaram a todos os irmãos a conversão dos gentios, o que causou a todos grande alegria.
4 Guñgueni Jeldusaldéñka agaldañkatshak exa zalda saldiñga Duwe ipananekueja, Duwejañga gaxanekueja, Duwe ipanane aksanekakueja muldetua keyapaná. Ekuek na sakí Jateja kagauneshi, katshishatonauxa kakbeyá.
4 Chegando a Jerusalém, foram recebidos pela comunidade, pelos apóstolos e anciãos, a quem contaram tudo o que Deus tinha feito com eles.
5 Ekí aldukatshak anuñka Duwe ipananekue, paldiseyu na agatsekueki kauwikenáñ ishkaldaguenik ekí akuák:
5 Mas levantaram-se alguns que antes de ter abraçado a fé eram da seita dos fariseus, dizendo que era necessário circuncidar os pagãos e impor-lhes a observância da Lei de Moisés.
6 Guakna ai shalda muldetua izhgabeyaldiamak Duwejañga gaxanekue, Duwe ipananekue aksanekakue nañga ajuizhaldék.
6 Reuniram-se os apóstolos e os anciãos para tratar desta questão.
7 Ai shaldagaba maldé izhgabeyatogueniki Pégulduja izhgaldagueni kakbeyaldá:
7 Ao fim de uma grande discussão, Pedro levantou-se e lhes disse: Irmãos, vós sabeis que já há muito tempo Deus me escolheu dentre vós, para que da minha boca os pagãos ouvissem a palavra do Evangelho e cressem.
8 Akze, Jatejañki aldunaxa sakí jañgui, zʉñnegatuka akualdi kalduka. Aldéñga na, nauwisaná naldagáldekue jiaga ají giemikue kepana guxá tuñshi na, ají Alduna nasʉñ zʉñgenamakbeñga kagene.
8 Ora, Deus, que conhece os corações, testemunhou a seu respeito, dando-lhes o Espírito Santo, da mesma forma que a nós.
9 Akna, Jatejañki saldiñga saná zhualduxañgaba zʉnatuwi na, nasʉñ zʉnekuanamakga, kauwizhéñ jiaga Asukuá Duwe alduna iyashatshake, sha ajanashixa kaxabeti, aldunaldi janshi kaxazguane nakldá.
9 Nem fez distinção alguma entre nós e eles, purificando pela fé os seus corações.
10 Jatejañki ekí kepanatshak, ¿jinak shi maiñ niñkauwañki Jate guaji miñguxá jana Duwe ipananekue nauwisanátshi guiyabaja guagamak atshakue mijañgú? Akze, ai guiyabaki nauwibamakueja, ni nasʉñ auxaga atsha zʉñzegazhá guane. Ne ekue ekí atshakue mijañguatshakna, ezua uldeyasá jie akzé ikauwi jana atshashibiná.
10 Por que, pois, provocais agora a Deus, impondo aos discípulos um jugo que nem nossos pais nem nós pudemos suportar?
11 Ekí ne, nasʉñki guiyabak zhinik zʉneyakualdagábaki, nauwijí Sáñkalda Duwe Jesú éegaba guañ zʉnajañgui zʉnekuane kajañguxa. Nauwisaná naldagálde jiaga ekibeñga kekuane nakldá.
11 Nós cremos que pela graça do Senhor Jesus seremos salvos, exatamente como eles.
12 Ekí guaguenik Pábuldu, Belnabéjañki sakí Jatejañga kauwisaná naldagáldekue jiaga kepanaka ne katuñshi na, kauwikenáñ atemajañ janshizhe ajanashaté atú guazhámak matshuwi katshishane kakbeyatoguéñ, saldiñga exa zhekualdekueki sʉnjá axashé na aldoxá.
12 Toda a assembléia o ouviu silenciosamente. Em seguida, ouviram Barnabé e Paulo contar quantos milagres e prodígios Deus fizera por meio deles entre os gentios.
13 Ekí kakbeji kaksaldinatshake Santiakuja guaxaldá:
13 Depois de terminarem, Tiago tomou a palavra: Irmãos, ouvi-me, disse ele.
14 Simóñ Pégulduja zʉñmeyatshak, kasak nauwisaná juldiú naldagáldekue jiaga Saldiñga netshi Jateja zeñ kajañguanéñ zhinik na anuñkakueki ají giemikue naldaldiamak kezhgakuxane.
14 Simão narrou como Deus começou a olhar para as nações pagãs para tirar delas um povo que trouxesse o seu nome.
15 Ekí zekldeki Jatetshi múldigaba naldiñga zʉxaitshixakueja zexaldixa ekí kaltak axauwanamak zeklde:
15 Ora, com isto concordam as palavras dos profetas, como está escrito:
16 “Aldiweki nas naldi mokue naxaldatshak,
16 Depois disto voltarei, e reedificarei o tabernáculo de Davi que caiu. E reedificarei as suas ruínas, e o levantarei
17 Ekíki saldiñga saná juldiú naldagáldekue na nahauxa,
17 para que o resto dos homens busque o Senhor, e todas as nações, sobre as quais tem sido invocado o meu nome.
18 Akze, Saldiñga netshi Sáñkalda mauzeñga zhinik
18 Assim fala o Senhor que faz estas coisas, coisas que ele conheceu desde a eternidade {Am 9,11s.}.
19 ”Ekí sezhekldéñ zhinik na ekí jañgukú. Mielde nauwisaná naldagáldekue Jatek axakualdinatukakue, nasʉñ zhinik sakígaba kagitamakui kaxaldegakue zʉñgatsaldakí.
19 Por isso, julgo que não se devem inquietar os que dentre os gentios se convertem a Deus.
20 Akna nauwijí guiyabak zhinik ekí za atshakue kagatsé kalta kagakauwakue zʉñgatsé. Aikueki, kágubakueja jigabá akiyalzabiyaldixa ishkiyatenek agaxene gasʉ́ñze, kauwisewá naldagáldekue na askuildék guasʉ́ñze, béyakzekue gakldak shakté akuaxane gasʉ́ñze, ni abi jiaga gasʉ́ñze kakbeyakualdixa.
20 Mas que se lhes escreva somente que se abstenham das carnes oferecidas aos ídolos, da impureza, das carnes sufocadas e do sangue.
21 Jinake naldakí. Mauzeñga zhinik nauwibama Mueséja guiyaba zʉñkabashananeki kizhiksekué ldiuwañ zegauxa kuíbuldukue juwí izhajuizhaldeka nogauxa azakuakshiji, ekí atshasé jiaga guaka nak —na kakbeyá.
21 Porque Moisés, desde muitas gerações, tem em cada cidade seus pregadores, pois que ele é lido nas sinagogas todos os sábados.
22 Ekí aldukatshakna Duwejañga gaxanekue, Duwe ipanane aksanekakue, saldiñga Duwe ipananekue juizhi janshibé ajañguatshakna, kauwikenáñ zhinikga mieldeki Pábuldu, Belnabé axapa Antiukiaxa axaxaldixa ishkakuxaldixa ajañguá. Akna mozhua exaga Duwe ipanane aksanekakue, ezuañki Judága, Balsabá jiaga akuaka, ezuañki Silda ishkakuxá.
22 Então pareceu bem aos apóstolos e aos anciãos com toda a comunidade escolher homens dentre eles e enviá-los a Antioquia com Paulo e Barnabé: Judas, que tinha o sobrenome de Barsabás, e Silas, homens notáveis entre os irmãos.
23 Guñgueni ekuejañga Duwe ipananekuetshi kalta awaldeyaldixa ekí guashi axauwá:
23 Por seu intermédio enviaram a seguinte carta: "Os apóstolos e os anciãos aos irmãos de origem pagã, em Antioquia, na Síria e Cilícia, saúde!
24 Ekí nukáñkalde, jai nauwikenáñ zhinik nasʉñ niuwi agegazháñkaldekue jiaga, anuñka exa maiñ nugeñka shi miñkaldiyal aldene. Amak shi miñkaldiji na, shañga miñgazukui mozhua mozhua aldunaxa miñgaldekshapanane.
24 Temos ouvido que alguns dentre nós vos têm perturbado com palavras, transtornando os vossos espíritos, sem lhes termos dado semelhante incumbência.
25 Akna, nasʉñgaba ishkualdi noshi mielde maiñ nugeñka Pábulduk, Belnabék agapa aldeyaldixa izhgakugakualdixa jañguáñkalde. Pábuldu, Belnabé kizhgajañguxakueki
25 Assim nós nos reunimos e decidimos escolher delegados e enviá-los a vós, com os nossos amados Barnabé e Paulo,
26 nauwijí Sáñkalda Duwe Jesúk muldetua axazauñká shalda nuxa na naki ashuishí kagisane.
26 homens que têm exposto suas vidas pelo nome de nosso Senhor Jesus Cristo.
27 Akna Judá, Silda kezhgakuxañkaldejañki jalde kaltak miñgakauwañkaldogamakga miñgabeyaldiamak kakagakualdixa.
27 Enviamos, portanto, Judas e Silas que de viva voz vos exporão as mesmas coisas.
28 Akze, Jatetshi Aldunaja naldiñga muldetua zʉñsaneshi ekí zʉnatuñshane. Nauwisaná juldiútshi guiyabaja guagauxa jibañ miñzukui atshakue miñsanegakue zʉñgatsaldakí ne, anuñka agatsalda za ekí atshakue miñmeyakualdixa.
28 Com efeito, pareceu bem ao Espírito Santo e a nós não vos impor outro peso além do seguinte indispensável:
29 Kágubakueja jigabá akiyalzabiyaldixa ishkiyatenek agaxene gasʉ́ñze, abi gasʉ́ñze, béyakzekue gakldak shakté akuaxane gasʉ́ñze, mimisewá naldagáldekue na askuildék guasʉ́ñze. Ekí miñmeñkaldamak mizhekualdaldiakna janshibé miyatshaldixa nakldá. Auxa miñmeyá ni kakú.
29 que vos abstenhais das carnes sacrificadas aos ídolos, do sangue, da carne sufocada e da impureza. Dessas coisas fareis bem de vos guardar conscienciosamente. Adeus!
30 Guñgueni kalta uldeyaldixakue amak axaguenik kuíbuldu Antiukiaxa jeñ axatangueni, Duwe ipananekue ajuizhakuñgueni kalta kagé.
30 Tendo-se despedido, a delegação dirigiu-se a Antioquia. Ali reuniram a assembléia e entregaram a carta.
31 Guake azakuakshatshak aldunaxa kakuiyakshiji zeñ kakldék.
31 À sua leitura, todos se alegraram com o estímulo que ela trazia.
32 Guatshake Judá, Silda nañki Jatetshi Aldunajañga ají múldigaba nukshanamak kágubakuek kakbeñshixakue naldakna maldé kaxazguashi, muldetua aldunaxa kakuiyakshi, kama kakukshá.
32 Judas e Silas, que eram também profetas, dirigiam aos irmãos muitas palavras de exortação e de animação.
33 Guñgueni exagaba anuñká ashekualgueniki mokue kaxaxanekue nugeñka aldeyapanguake exa Duwe ipananekueja zeñ kajañgui na, Jateja jiúñguldak numañ katuwi kauldeyaldiamak agabeyá. [
33 Demoraram-se ali por algum tempo. Foram depois pelos irmãos despedidos em paz, voltando aos que lhos tinham enviado.
34 Guatshak Sildaki exaga abaldixa akldék.]
34 {A Silas contudo, pareceu bem ficar ali, e Judas partiu sozinho.}
35 Guatshake Pábuldu, Belnabé nañki exa Antiukiaxaga abaji na, matshuwi nekue juizhi múldigaba nauwijí Sáñkalda Duwe Jesú shalda kágubakuek agabeji, shizhaldiji na aldoxá.
35 Paulo e Barnabé detiveram-se também em Antioquia, ensinando e pregando com muitos outros a palavra do Senhor.
36 Guñgueni anuñka zegatogueñki Pábulduja Belnabék ekí akbeyá: “Nauwijí Sáñkalda Duwe Jesú shalda kuíbuldukueni guashi mizhatoñkaldauxa mokue kuizaxabizhí. Ekíki Duwe ipananekue ‘¿sakí shi ek axapa aldeyatók?’ katuakualdiamak.”
36 Ao termo de alguns dias, disse Paulo a Barnabé: Tornemos a visitar os irmãos por todas as cidades onde temos pregado a palavra do Senhor, para ver como estão passando.
37 Ekí akbeñguake Belnabéjañki Juañga, Malku akuaka kagapa uldendana akzék.
37 Barnabé queria levar consigo também João, que tinha por sobrenome Marcos.
38 Ekí akzegatshak jiaga, Pábuldujañki uldeyakue kagatsaldazháka ne jañguá. Jinake naldakí. Axañga eñki kauwizhéñ nañga Panpildia baxe Jatetshi jiba atshatogueñki kabaji, ai jiba akldé kagaunegaksá guane nalguák.
38 Paulo, porém, achava que não devia ser admitido quem se tinha separado deles em Panfília e não os havia acompanhado no ministério.
39 Ai shalda na muldetua izhgakualdi aldogaksáni jeñ ishkajuezhá. Guñguakna Belnabéjañki Juañ Malku izhgapañguñgueniki Tshípaldexa balkuk aldé.
39 Houve tal discussão que se separaram um do outro, e Barnabé, levando consigo Marcos, navegou para Chipre.
40 Guatshake Pábuldujañki Silda agapa neyaldixa izhgakuxá. Guñguake exa Duwe ipananekueja Saldiñga netshi Sáñkaldaja éegaba guañ kajañgui kagaunexaldiamak kakbeñguake exa zhinik aldeyaldá.
40 Paulo, porém, tendo escolhido Silas, e depois de ter sido recomendado pelos irmãos à graça do Senhor, partiu.
41 Ekí aldejiñga na, Sildia baxe, Sildisia baxe azaxaitatoguéñ, Duwe ipananekue aldunaxa kakuiyakshi na aldeyatoxá.
41 Ele percorreu a Síria, a Cilícia, confirmando as comunidades.

Ler em outra tradução

Comparar com outra

Estude este capítulo no WhatsApp

Peça à IA da Bíblia Fala para explicar Atos 15, comparar traduções ou montar um estudo — tudo direto pelo WhatsApp.