Atos 17
God Nuye Kunwok (GUP) vs ARC
1 Wanjh Paul dja Silas benedjalley benebebmeng kore kunred bolkngeyyoy Amphipolis dja kubadbolkbuyika bolkngeyyoy Apollonia. Wanjh yerrekah kunu benebalbebmeng kore kunred bolkngeyyoy Thessalonica. Bininj nawu Jews birrihni dja birrikarrmi kunrurrk synagogue bedberre manbu yiwarrudjkenh.
1 E, passando por Anfípolis e Apolônia, chegaram a Tessalônica, onde havia uma sinagoga de judeus.
2 — ausente —
2 E Paulo, como tinha por costume, foi ter com eles e, por três sábados, disputou com eles sobre as Escrituras,
3 — ausente —
3 expondo e demonstrando que convinha que o Cristo padecesse e ressuscitasse dos mortos. E este Jesus, que vos anuncio, dizia ele, é o Cristo.
4 Yikahwi bininj nawu Jews birriwoybukwong Paul kore benmarnemulewani, wanjh bedda birriraworrinj Paul dja Silas. Kumekbe kunred birrihni birribadbuyika bininj nawu minj bedda Jews, dja yikahwi bedda warridj birridjalwoybukwoni God. Birrimekbe nawu birriwern, dja mak birriwern daluk nawu birrikukenni birriwoybukwoni warridj.
4 E alguns deles creram e ajuntaram-se com Paulo e Silas; e também uma grande multidão de gregos religiosos e não poucas mulheres distintas.
5 Yikahwi birribuyika nawu Jews minj birriwoybukwoyi Jesus dja wanjh birrinjirrhmiwoni nawu Paul dja mak birrinjilngwarreminj bu bindinang birribuyika birrimunkekadjungi Paul. Wanjh bindimey bininj nawu birriwarreni, dja bindidjarrkmirndemornnameng kukudjiwi bu birrikayhmirey. Wanjh bindimarnbom birriwern bininj birrinjilngwarreminj nawu kumekbe kunred birrihni, dja birrirlobmeng kore kunrurrk nuye nakudji namak bininj nawu ngeyyoy Jason. Bedda birridjareni bindingalkeyi bu bindimbebkemeninj Paul dja Silas ba bu kabindiwelengname kuberrk kore bininj birrihni nawu birrimirndewernni.
5 Mas os judeus desobedientes, movidos de inveja, tomaram consigo alguns homens perversos dentre os vadios, e, ajuntando o povo, alvoroçaram a cidade, e, assaltando a casa de Jasom, procuravam tirá-los para junto do povo.
6 — ausente —
6 Porém, não os achando, trouxeram Jasom e alguns irmãos à presença dos magistrados da cidade, clamando: Estes que têm alvoroçado o mundo chegaram também aqui,
7 — ausente —
7 os quais Jasom recolheu. Todos estes procedem contra os decretos de César, dizendo que há outro rei, Jesus.
8 Birridjalwern bininj dja mak nawu birriwohrnawohrnani bedda birrinjilngwarrehwarreminj bu birribekkang kuninjkunu kunwok.
8 E alvoroçaram a multidão e os principais da cidade, que ouviram estas coisas.
9 Wanjh bedda bindikukyirrurrkmey kunwardde nawu Jason dja mak nawu birridjarrkdi kumekbe dja wanjh kumekbe bindibawong bu bindimunkeweng birriwam.
9 Tendo, porém, recebido satisfação de Jasom e dos demais, os soltaram.
10 Kaluk kunmekbeni balyimerranj kukakni wanjh nawu birridangerrinj kore Jesus bedda bindimunkeweng Paul dja Silas. Bu benewam kore kunred bolkngeyyoy Beroea. Bu kumekbe benebolkmey wanjh benebaldjalngimeng kore kunrurrk synagogue manbu Jews bedberre.
10 E logo os irmãos enviaram de noite Paulo e Silas a Bereia; e eles, chegando lá, foram à sinagoga dos judeus.
11 Nawu Jews bininj birrihni kore Beroea birridjalmayalimakni, minj bedda birrirohrokniwirrinj nawu bininj birrihni kore kunred Thessalonica, bu bedda wanjh birridjareni bindiwokbekkayi Paul dja Silas. Bedda bindibekkani mardabbabba duninjh bu birrikunibimnani kore djurra bimbuyindanj bu woybukkih kore bindihmarnemulewani bedberre.
11 Ora, estes foram mais nobres do que os que estavam em Tessalônica, porque de bom grado receberam a palavra, examinando cada dia nas Escrituras se estas coisas eram assim.
12 Wanjh nanihnjanu nawu birriwern Jews bininj birriwoybukwong Jesus. Dja mak yikahwi bininj dja birrikukenni daluk nawu minj Jews birriniwirrinj wanjh bedda birridjarrkwoybukwong Jesus Christ.
12 De sorte que creram muitos deles, e também mulheres gregas da classe nobre, e não poucos varões.
13 Wanjh Jews bininj nawu minj birriwoybukwoyi Jesus, nawu birrihni kunred Thessalonica wanjh bindiwobekkang bu Paul benhmarneyolyolmi God nuye kunwok kore kunred Beroea. Wanjh bedda birriwam birribebmeng Beroea bu wanjh kunyid bindimarnemarnbom nawu birrimirndewern bininj kumekbe. Dja mak bindimarnbom bininj birriyidduy duninjh.
13 Mas, logo que os judeus de Tessalônica souberam que a palavra de Deus também era anunciada por Paulo em Bereia, foram lá e excitaram as multidões.
14 Wanjh nawu birridangerrinj kore Jesus djalwerrkni birriyikoluy Paul dja birrimunkeweng wam kore kurruladid. Dja nawu Silas dja Timothy wanjh bedda beneyerrkang kumekbe kunred Beroea.
14 No mesmo instante, os irmãos mandaram a Paulo que fosse até ao mar, mas Silas e Timóteo ficaram ali.
15 Wanjh bininj nawu birribebkeng Paul kore Bereabeh, wanjh birridjarrkwam djarreh kore kunredbuyika kabolkngeyyo Athens. Bu kumekbe bedda birribolkmey, wanjh Paul benmarneyimeng, “Ngurridurnden dja ngurrbenbenemarneyimen Silas dja Timothy bu ngadjare kabenemre werrk.” Wanjh Paul benbenemunkeweng bu benebolkbawong Athens.
15 E os que acompanhavam Paulo o levaram até Atenas e, recebendo ordem para que Silas e Timóteo fossem ter com ele o mais depressa possível, partiram.
16 Wanjh Paul kumekbe benbenemadbuni Silas dja Timothy. Wanjh nungka bolknabolknani kumekbe kore kubolkkimuk dja nang nawern nawu yehyeng idols birrimarneboddangeni bu birrimarnedi yiwarrudj. Wanjh nungka djalwernhnjilngwarreminj duninjh bu bennani kumekbe birrikurduyimi.
16 E, enquanto Paulo os esperava em Atenas, o seu espírito se comovia em si mesmo, vendo a cidade tão entregue à idolatria.
17 Wanjh nungka wam ngimeng kore Jews bedberre synagogue dja birridangwerrinj nawu Jews dja mak bininj nawu minj Jews nawu birrimarneboddangeni nawu God. Nungka munguyh djalrey kuberrk kore birriweykani yehyeng dja birridjaldangwerreni bininj nawu kumekbe birrihni.
17 De sorte que disputava na sinagoga com os judeus e religiosos e, todos os dias, na praça, com os que se apresentavam.
18 Kumekbe birrihni kunred yikahwi bininj nawu birringeyyoy Epicureans dja mak birribuyika nawu birringeyyoy Stoics. Nawu bedda birridjaldjareni birridjalburrbuyi kunbubuyika kunwern bu djalbedman. Wanjh nanihnjanu bininj birringalkerrinj Paul dja birridedjingmey birridangwerrinj nungka dorrengh. Yikahwi birriyimeng, “Nahni nawu wokwern njale kahmulewan kore kahyolyohyolyolme?” Yika nawu birriyimeng, “Kunubewu nungka kayolyolme nabubuyika gods nawu kunredbubuyikabeh.” Bedda kuninjkunu birriyimeng dja birribekkani Paul benmarnemulewani bu Jesuskenh dja mak bu nungka dolkkang kore kundowikenh.
18 E alguns dos filósofos epicureus e estoicos contendiam com ele. Uns diziam: Que quer dizer este paroleiro? E outros: Parece que é pregador de deuses estranhos. Porque lhes anunciava a Jesus e a ressurreição.
19 Wanjh birrimey Paul dja birrikang kore birrimirndemornnamerrenikenh bolkngeyyoy Areopagus. Wanjh bedda birridjawam, “Kanmarneyimen ngadberre bu kuhni kunkerrnge kore yibenhbukkabukkan.
19 E, tomando-o, o levaram ao Areópago, dizendo: Poderemos nós saber que nova doutrina é essa de que falas?
20 Ngudda kuhni yibenhmarneyolyolmi kore kundjalkerrnge duninjh kunwok, dja ngad ngarridjare ngarrikarreburrbun.”
20 Pois coisas estranhas nos trazes aos ouvidos; queremos, pois, saber o que vem a ser isso.
21 Kaluk birriwern bininj nawu birrimdolkkang kubolkbubuyikabeh birriwam birriyerrkani munguyh kore Athens. Bedda dja mak bininj nawu birriyingkihni kumekbe wanjh birridjaldjareni birridjalmarneyolyolmerreni munguyh bu birriwokbekkarreni kore kunkerrngehkenh kunwok kumbebmeng bedberre. Kunmekbekenh kunu birridjareni birribekkayi nawu Paul.
21 (Pois todos os atenienses e estrangeiros residentes de nenhuma outra coisa se ocupavam senão de dizer e ouvir alguma novidade.)
22 Wanjh Paul dolkkang danginj kubulkayh bedberre bininj nawu birrimirndemornnamerrinj kore birribolkngeybom Areopagus, wanjh benmarneyimeng, “Ngudda nawu binihbininj ngurrikang Athens, ngaye bengkan ngudberre bu ngudda munguyh ngurriburrbun gods ngudberre.
22 E, estando Paulo no meio do Areópago, disse: Varões atenienses, em tudo vos vejo um tanto supersticiosos;
23 Bu ngaye ngawohrey kondanjkunu kururrkwern, wanjh ngahnaninani ngudberre nawu idols ngurrimarneboddangen. Dja mak nganang manwarddebalabbala kahyo kore mayh ngurribun bu ngurrikarrme yiwarrudj. Dja mak nganang warddebimbuyindi kore kayime, KONDANJKUNU WANJH KARRIMARNEDI GOD NAWU MINJ KARRIKUKBURRBUN. Dja wanjh ngaye ngayolyolme ngudberre naninjnanu God nawu ngudda ngurrimarneboddan dja minj ngurriwernhkukburrbun.
23 porque, passando eu e vendo os vossos santuários, achei também um altar em que estava escrito: Ao Deus Desconhecido . Esse, pois, que vós honrais não o conhecendo é o que eu vos anuncio.
24 Wanjh nanihnjanu God nungka marnbom yehyeng rowk nawu kondanjkunu kurorrewaken. Nungka wanjh kadjalwohrnan rowk kore kaddum dja kurorre. Nungka minj kahyo kore bininj kabirrirurrkmarnbun kunbidwi bedberre.
24 O Deus que fez o mundo e tudo que nele há, sendo Senhor do céu e da terra, não habita em templos feitos por mãos de homens.
25 Minj mak bininj kabirriwon yehyeng dja minj kabirribidyikarrme. Nungka minj kadjare rowk nawu ngad karrikarrme. Kaluk nungandeleng kabenngolekwon dja kabendarrkidwon bininj dja mak mayh rowk.
25 Nem tampouco é servido por mãos de homens, como que necessitando de alguma coisa; pois ele mesmo é quem dá a todos a vida, a respiração e todas as coisas;
26 Nungka bimarnbom nakudji nawu nayungkih duninjh bininj, dja bimarnbom namekbe nawu nadjalkudji bininj bu yimerranj birriwarlahkenh bininj rowk dja wanjh kanbebbehkurrmekurrmeng kore kubolkbubuyika rowk kore kondah kurorre karriwarlahminj. Dja mak God nungan bolkdjarrngbuni kore kandibebbehkurrmeng, dja mak karremarnbom bu baleh kayime karridarrkiddi dja kore karriyirrowenkenh.
26 e de um só fez toda a geração dos homens para habitar sobre toda a face da terra, determinando os tempos já dantes ordenados e os limites da sua habitação,
27 Nungka kuninjkunu kurduyimeng rowk ba bu bininj kabirridjalyawam kaluk bedmandeleng wardi kabirribidyirriyo nuye. Dja ngaleng nungka wanjh darnkih karrarndi kadberre.
27 para que buscassem ao Senhor, se, porventura, tateando, o pudessem achar, ainda que não está longe de cada um de nós;
28 Ngudda ngurriburrbun nawu bininj ngudmandeleng yimeng, ‘Ngad karridanginj dja karriwohre dja karridi kore God nungan nuye kundarrkid.’ Dja mak ngurriburrbun birribadbuyika bininj ngudberre nawu birrikarremarnbuni mankarre kore ngurriwayinikenh, bu birriyingkihbimbuni ngudberre, ‘Ngad nawu karriwarlahkenh rowk karribebeywurd nuye God.’
28 porque nele vivemos, e nos movemos, e existimos, como também alguns dos vossos poetas disseram: Pois somos também sua geração.
29 Mah wanjh. Bu ngad karribebeywurd nuye God, wanjh kunukka yuwn mak karriburrbun kore kunbubuyika nuye. Kaluk God, nakka minj marnbuyindangimeninj kore bininj kabirriburrbun bu kabirridjare kabirrimarnbunbeh nawu yiman gold dja silver dja mak kunwardde.
29 Sendo nós, pois, geração de Deus, não havemos de cuidar que a divindade seja semelhante ao ouro, ou à prata, ou à pedra esculpida por artifício e imaginação dos homens.
30 Bu kunkareni minj bininj birriburrbuyi God, dja kunekkekenh minj nungka mak benwelengnameninj. Dja wanjh bolkkime nungka kadjare bininj rowk, nawu kabirrihni kubolkbubuyika rowk bu kabirrikangemulewarren dja kabirrikangeborledkerren kore nungka nuye.
30 Mas Deus, não tendo em conta os tempos da ignorância, anuncia agora a todos os homens, em todo lugar, que se arrependam,
31 Dja mak nungka yingkihkarremarnbom bu kunbarnangarrakudji kore kabimunkewe nakudji bininj nawu korroko nungan bidjarrngbom. Kaluk namekbe bininj kabendjadme birrimirndewarlahkenh bininj rowk kore mandjad duninjh. God korroko birrolkkayhweng namekbe bininj kore kundowikenh kukyoy, ba bu karriwern bininj karriburrbun bu woybukkih namekbe bininj wanjh nawu God bidjarrngbom.” Wanjh kuninjkunu Paul benmarneyimeng.
31 porquanto tem determinado um dia em que com justiça há de julgar o mundo, por meio do varão que destinou; e disso deu certeza a todos, ressuscitando-o dos mortos.
32 Bu bedda birriwokbekkang Paul benmarnemulewani bu yawoyhmimbiminjbeh, wanjh yikahwi birrikukdjekmiwong Paul. Dja mak yikahwi birribadbuyika birrimarneyimeng, “Kaluk kanyawoyhmarneyolyolme ngadberre yerrekah.”
32 E, como ouviram falar da ressurreição dos mortos, uns escarneciam, e outros diziam: Acerca disso te ouviremos outra vez.
33 Wanjh Paul benbawong kore birrimirnderri.
33 E assim Paulo saiu do meio deles.
34 Yikahwi nawu bininj birriraworrinj Paul dja birriwoybukwoni Jesus. Nakudji bininj nawu biwoykbukwong Jesus, wanjh ngeyyoy Dionysius, nawu birridjarrkdi bininj nawu Areopagus birrimirnderri. Dja mak ngalkudji daluk ngeyyoy Damaris. Dja mak yikahwi birribadbuyika bininj dja daluk birriwoybukwong Jesus.
34 Todavia, chegando alguns varões a ele, creram: entre os quais estava Dionísio, o areopagita, e uma mulher por nome Dâmaris, e, com eles, outros.
Atalhos do teclado
- Capítulo anterior←
- Próximo capítulo→
- Versículo anteriork
- Próximo versículoj
- Limpar seleçãoEsc
- Esta ajuda?
Estude este capítulo no WhatsApp
Peça à IA da Bíblia Fala para explicar Atos 17, comparar traduções ou montar um estudo — tudo direto pelo WhatsApp.