Atos 15
God Nuye Kunwok (GUP) vs NVT
1 Wanjh yikahwi bininj birridolkkang kubolkkimuk Judeabeh dja birriwam kunred Antioch, wanjh birridedjingmey bindibukkabukkani nawu birrimunkekadjungi Jesus. Wanjh bindimarneyolyolmi kunbuyika bedberre. Kaluk bindimarneyimeng, “Kuhni bu kunkare Moses nganmarneyimeng ngadberre bu ngad wanjh karrilakkayenworren rowk. Wanjh bolkkime bu ngudda minj ngurrilakkayenworren, wanjh minj God kunukka ngunngehke ngudberre.”
1 Chegaram a Antioquia alguns homens da Judeia e começaram a ensinar aos irmãos: “A menos que sejam circuncidados, conforme exige a lei de Moisés, vocês não poderão ser salvos”.
2 Bu Paul dja Barnabas bindiwobekkang kuninjkunu birrihyimi bedberre bininj, wanjh bedda birridjaldangwerreni munguyh bu kuninjkunukenh. Kaluk bu birridangwerreni wanjh bedda bindimunkeweng Paul dja Barnabas dja mak birribuyika bininj birridjarrkwam Jerusalem bu kabindimulewarren kumirrk bedberre nawu apostles dja mak nawu birriwohrnawohrnani yiwarrudj ngarre.
2 Paulo e Barnabé discordaram deles e discutiram energicamente. Por fim, a igreja decidiu enviar Paulo e Barnabé a Jerusalém, acompanhados de alguns irmãos de Antioquia, para tratar dessa questão com os apóstolos e presbíteros.
3 Nawu bininj yiwarrudj bedberreni bindimunkeweng Paul dorrengh, bu birriwam. Wanjh bu bedda birribalhrey wanjh birriwohngimeng kore kunred kabolkngeyyo Phoenecia. Wanjh yerreh kunu birribalwam birriyawoyhbebmeng kunredbuyika kore kubolkkimuk Samaria. Bu bedda birribalhwohrengehrey wanjh bindibebmeng kore bininj nawu birridjarrkwoybukwoni Jesus, dja bindimarnemulewani bedberre nawu minj Jews bu birridedjingmey birrimunkekadjungi Jesus. Wanjh birridjalwern nawu birridangerrinj bedda birridjalnjilngmakminj duninjh bu bindiwobekkang bedberre.
3 A igreja, portanto, enviou seus representantes a Jerusalém. No caminho, eles pararam na Fenícia e em Samaria para visitar os irmãos e contaram que os gentios também estavam sendo convertidos, o que muito alegrou a todos.
4 Bu Paul dja Barnabas dja mak bininj birridjarrkrey birrimbebmeng kunred kunkimuk Jerusalem, wanjh nawu apostle dja nawu birriwohrnawohrnani yiwarrudjkenh, wanjh bindikimey bedberre dja mak birridjalwern bininj nawu yiwarrudj bedberre. Wanjh Paul dja mak nawu birridjarrkrey bininj bindimarneyolyolmeng kore God kurduyimi kore bedda bindiyolyolmi nuye kubolkbubuyika.
4 Quando chegaram a Jerusalém, foram bem recebidos pela igreja, pelos apóstolos e presbíteros, e relataram tudo que Deus havia feito por meio deles.
5 Yikahwi bininj nawu birriwoybukwong Jesus, wanjh bedda nawu Pharisees. Bu bedda bindibekkang Paul dja mak birribuyika bininj bu birriyolyolmi, wanjh birridolkkang dja birriyimeng, “Birrimekbe nawu bininj ngurrbenmulewam nawu birrimarnedjaremulewarrinj Jesus, wanjh nakka minj Jews. Dja ngad karrbenlakkayenwo mak karrbenbukkabukka kore mankarre nuye Moses ba bu kabirrikarrmekenh.”
5 Contudo, alguns dos irmãos que pertenciam à seita dos fariseus se levantaram e disseram: “É necessário que os convertidos gentios sejam circuncidados e guardem a lei de Moisés”.
6 Wanjh nawu apostles dja mak nawu birriwohrnawohrnani birrimirndemornnamerrinj kumekbe bu birriyolyolmerrinj kuninjkunukenh.
6 Os apóstolos e presbíteros se reuniram para decidir a questão.
7 Bu bedda birridangwerreni bu kunkuyeng, wanjh Peter dolkkang wokdanginj, dja benmarneyimeng, “Nawu karridangerrinj, ngudda ngurriburrbun bu kerrngehkenh God ngandjarrngbom ngaye kore karrihnibeh, dja nganmunkeweng bu ngakang kunwok kunmak nuye kore bininj nawu minj Jews ba bu kabirriwoybukwon.
7 Depois de uma longa discussão, Pedro se levantou e se dirigiu a eles, dizendo: “Irmãos, vocês sabem que, há muito tempo, Deus me escolheu dentre vocês para falar aos gentios a fim de que eles pudessem ouvir as boas-novas e crer.
8 God nawu kankangeburrbun karriwarlahkenh bininj wanjh ngaye kanbukkang bu woybukkih nungka kabenkimang bininj nawu minj Jews. Nungka kunu benwong nuye Namalngmakkaykenh yiman bu yimi ngad kanwong.
8 Deus conhece o coração humano e confirmou que aceita os gentios ao lhes dar o Espírito Santo, como o deu a nós.
9 God nungka minj benmarnekurduyimeninj kunbuyika, dja kadjalrohrok kore ngad mak kanmarnekurduyimeng. Bu bedda birridjalwoybukwong, wanjh kunu nungka bendjalkangebelewong rowk.
9 Não fez distinção alguma entre nós e eles, pois purificou o coração deles por meio da fé.
10 Wanjh bolkkime njalekenh ngudda ngurridjare ngurrbenmarnbun kabirriwokmarrkmang manbu mankarrekare kahyo? Dja makka manu mankarrerayek. Ngad kunu minj munguyh karrimarrkmang mahni mankarre, dja mak nawu mawahmawah kadberre minj munguyh birrimarrkmayi, dja njalekenh ngudda ngurrhbenwon kuhni kunrayek? Bu kuhni ngudda ngurrikurduyime wanjh kunukka God ngundung ngudberre.
10 Então por que agora vocês provocam a Deus, sobrecarregando os discípulos gentios com um jugo que nem nós nem nossos antepassados conseguimos suportar?
11 Dja burrkyak. Ngad wanjh karriburrbu bu God kabenngehke bedberre yiman kayime ngad bu kanngehkeng kadberre rowk. Jesus nawu kawohrnan rowk nungka kandjalkongibom kadberre, wanjh djal kunmekbekenh kunu God kanngehkeng kadberre yiman bu kabenngehke bedberre.” Kuninjkunu kunwok wanjh Peter bendjalmarneyimeng bedberre.
11 Cremos que todos, nós e eles, somos salvos da mesma forma, pela graça do Senhor Jesus”.
12 Birridjalwern bininj birridjalwokngurdmerrinj rowk bu birriwokbekkani Barnabas dja Paul bu bedmanwali benehmulewarreni kore God benbenemarnekurduyimeng kundulkare dorrengh, kore bininj nawu minj Jews birrinang dja birrikangebarrhmeng duninjh kore God nuye kundulkare.
12 Todos ouviram em silêncio enquanto Barnabé e Paulo lhes relatavam os sinais e maravilhas que Deus havia realizado por meio deles entre os gentios.
13 Bu bedda beneyakwong benewokdi, wanjh James kumbadwokdanginj, dja benmarneyimeng nawu bininj birrimirndeni, wanjh yimeng, “Nawu karridangerrinj, wanjh kandibekka!
13 Quando terminaram de falar, Tiago se levantou e disse: “Irmãos, ouçam-me!
14 Simeon nungka kandjalmarneyimeng kadberre bu God kerrngehkenh kanbukkang bu nungka kabennahnan benyikang bininj nawu bedda minj Jews bu bendjarrngbom yikahwi bedberre bu kabirriyimerran nungan nuyekih.
14 Pedro lhes falou sobre como Deus visitou primeiramente os gentios para separar dentre eles um povo para si.
15 — ausente —
15 E isso está em pleno acordo com o que disseram os profetas. Como está escrito:
16 — ausente —
16 ‘Depois disso voltarei e restaurarei a tenda caída de Davi. Reconstruirei suas ruínas e a restaurarei,
17 — ausente —
17 para que o restante da humanidade busque o Senhor, incluindo os gentios, todos os que chamei para serem meus. O Senhor falou,
18 — ausente —
18 aquele que tornou essas coisas conhecidas desde a eternidade’.
19 Dja wanjh marneyimeng ngudberre kore ngaye ngahburrbun. Yuwn bu kab karrbenmarnekarrerayekwon birrimekbe bininj nawu minj Jews nawu birrimarnekangeborledmeng nuye God.
19 “Portanto, considero que não devemos criar dificuldades para os gentios que se convertem a Deus.
20 Dja karrbenmarneyimen kore djurra, karrbenmarnebimbun bu karriyime, yuwn bu kabirringun manme manbu bininj birriwarrewoyi bu birriwoyi kore idols, dja wanjh makka kawarremen. Dja mak yuwn bu birriwohdjirdmarren. Mak yuwn bu kabirringun mayh nawu kunbidwi kabirrikukdjuyime bu kabirribun. Dja mak yuwn kabirrikurlbabongun mayh nuye. Kuninjkunu wanjh karrbenmarneyime bu karribimbun djurra bedberre.
20 Ao contrário, devemos escrever a eles dizendo-lhes que se abstenham de alimentos oferecidos a ídolos, da imoralidade sexual, da carne de animais estrangulados e do sangue.
21 Kuninjkunu ngayime bu kunmekbekenh. Ngurriburrbun bu Sabbath ngarre wanjh bininj kabirringimen kururrk kore synagogue dja kabirribekkan mankarre manbu Moses bimbom. Bu kunkare dja mak bolkkime bininj birriwern kabirridjalmulewan bu Moseskenh kore kubolkbubuyika rowk.” Kuhni wanjh James benmarneyimeng bedberre.
21 Pois essas leis de Moisés são pregadas todos os sábados nas sinagogas judaicas em todas as cidades há muitas gerações”.
22 Bu bedda birribekkang kuninjkunu, wanjh nawu apostles dja mak nawu birriwohrnawohrnani yiwarrudj ngarre, dja mak birribubuyika bininj bu birridjarrkkodjduhmeng bu birrikarremakwam. Wanjh bedda bindidjarrngbom bininj bokenh bu bindidjarrkmunkeweng Paul dja Barnabas birriwam kore Antioch. Benemekbe benengeyyoy Judas nawu ngeyyoy kunngeybuyika Barsabbas, dja mak nabuyika nawu ngeyyoy Silas. Bedda nawu benewohrnani bininj nawu birridangerrinj kore Jesus.
22 Então os apóstolos e presbíteros e toda a igreja em Jerusalém escolheram representantes e os enviaram a Antioquia da Síria, com Paulo e Barnabé, para informar sobre essa decisão. Os homens escolhidos eram dois líderes entre os irmãos: Judas, também chamado Barsabás, e Silas.
23 Wanjh bindiwong djurra bu kabirrikan Antioch. Kuhni wanjh kore djurra birribimbom bu yimeng, “Nawu karridangerrinj, ngad wanjh nawu apostles dja mak ngarriwohrnawohrnan ngalengngarre yiwarrudj. Ngad wanjh karridangerrinj ngudberre. Ngad ngarribimbom ngudberre nawu minj ngurribornayindangimeninj Jews bininj. Ngad wanjh ngarrinjilngmak ngudberre bu ngarribimbom ngudberre ngudda nawu ngurrihni kore Antioch, Syria dja mak Cilicia.
23 Esta foi a carta que levaram: “Nós, os apóstolos e presbíteros, e seus irmãos em Jerusalém, escrevemos esta carta aos irmãos gentios em Antioquia, Síria e Cilícia. Saudações.
24 Ngad wanjh ngarrbenwobekkang bininj birrimdolkkang kondanjkunu Jerusalem bu ngundimarneyimeng kunbubuyika ngudberre bu ngundikangewarrewong dja ngundibengwarrewong. Ngad minj ngarrbenmunkewemeninj birrimekbe bininj.
24 “Soubemos que alguns homens, que daqui saíram sem nossa autorização, têm perturbado e inquietado vocês com seu ensino.
25 — ausente —
25 Portanto, depois de chegarmos a um consenso, resolvemos enviar-lhes alguns representantes com nossos amados irmãos Barnabé e Paulo,
26 — ausente —
26 que têm arriscado a vida pelo nome de nosso Senhor Jesus Cristo.
27 — ausente —
27 Estamos enviando Judas e Silas para confirmarem pessoalmente o que aqui escrevemos.
28 Ngad wanjh ngarrikarremakwan rowk kore Namalngmakkaykenh kadjare bu ngundimarneyime ngudberre kore yikahwi mankarre manbu mankuken ba bu ngurriwokmarrkmang rowk. Bu kuhni minj kunrayek.
28 “Pois pareceu bem ao Espírito Santo e a nós não impor a vocês nenhum peso maior que estes poucos requisitos:
29 Yuwn bu ngurringun manme manbu bininj kabirriwon nawu idols kabirrihmarnedi yiwarrudj, dja wanjh makka kawarremen. Mak yuwn bu ngurringun mayh nawu kunbidwi kabirrikukdjuyime bu kabirribun. Dja mak yuwn ngurrikurlbabongun. Dja mak yuwn bu ngurriwohdjirdmarren.
29 abstenham-se de comer alimentos oferecidos a ídolos, de consumir o sangue ou a carne de animais estrangulados, e de praticar a imoralidade sexual. Farão muito bem se evitarem essas coisas. “Que tudo lhes vá bem.”
30 Wanjh nawu apostle dja nawu birriwohrnani yiwarrudj bedberre, bindibidkenwong nawu djurra dja bindimunkeweng birrikoluy kanjdji kore Antioch. Bu bedda birribolkmey kumekbe wanjh bindimirndenameng nawu yiwarrudj bedberreni rowk, dja bindiwong namekbe djurra.
30 Os mensageiros partiram de imediato para Antioquia, onde reuniram os irmãos e entregaram a carta.
31 Kaluk bedda bu birribimnang dja birribekkang kore djurra benmarneyimeng dja benkangerayekwong, wanjh kunukka birridjalwernhnjilngmakminj.
31 Houve grande alegria em toda a igreja no dia em que leram essa mensagem animadora.
32 Nawu Judas dja Silas nakka wanjh bedda prophetni, dja bedman benehweykani kunwern kore Antioch, dja bindikangerayekwong dja bindimurrngrayekwong birrimekbe bininj nawu birridangerrinj kore Jesus.
32 Então Judas e Silas, ambos profetas, encorajaram e fortaleceram os irmãos com muitas palavras.
33 — ausente —
33 Permaneceram ali algum tempo, e depois os irmãos os enviaram em paz de volta à igreja de Jerusalém.
34 — ausente —
34 Silas, porém, resolveu permanecer ali.
35 Dja nawu Paul dja Barnabas benedjaldi kore Antioch bu birridjarrkraworrinj bininj birriwern bu bindibukkabukkani dja mak birriweykani bedberre birribuyika bininj manbu kunwok nuye nawu Kawohrnan Rowk.
35 Paulo e Barnabé ficaram em Antioquia. Eles e muitos outros ensinavam e pregavam a palavra do Senhor naquela cidade.
36 Bu bedda wanjh benedanginj kunkuyeng kore Antioch, wanjh kumekbe Paul bimarneyimeng Barnabas, “Ayh, kamak kab bu ngarrdurndeng kore kubolkbubuyika kore kerrngehkenh ngarrwam bu ngarrbenhmarneyolyolmi nawu Kawohrnan Rowk nuye kunwok. Ba bu ngarrbennan kunubewu kamak kabirrihni.”
36 Algum tempo depois, Paulo disse a Barnabé: “Voltemos para visitar cada uma das cidades onde pregamos a palavra do Senhor, para ver como os irmãos estão indo”.
37 Dja nungka Barnabas djareni bikayi John nawu kunngeybuyika ngeyyoy Mark bu kabirridjarrkre.
37 Barnabé queria levar João Marcos,
38 Dja nawu Paul minj burrbuyi bu kamak benekayi John Mark dja nakka nanu kerrngehkenhni benbenekukbawong kore kunbolk Pamphylia, bu minj birridjarrkdurrkmirriwirrinj.
38 mas Paulo se opôs, pois João Marcos tinha se separado deles na Panfília, não prosseguindo com eles no trabalho.
39 Wanjh Paul dja Barnabas benedangwerrinj kunkimuk, wanjh kumekbe kunu benebebbehwam. Wanjh Barnabas nungan bikang John Mark, dja benebidbom kabbala benewam kore kubolkkimuk kabolkngeyyo Cyprus.
39 O desentendimento entre eles foi tão grave que os dois se separaram. Barnabé levou João Marcos e navegou para Chipre.
40 Dja nungan Paul bidjarrngbom nawu Silas. Wanjh nawu birridangerrinj kore Jesus birridjawam nawu Kawohrnan Rowk ba bu kabenbenenahnan bu kabenere. Wanjh benebolkbawong dja benewam.
40 Paulo escolheu Silas e partiu, e os irmãos o entregaram ao cuidado gracioso do Senhor.
41 Wanjh bedda benewohrengehgrey kunredbubuyika kore kubolkkimuk bokenh Syria dja mak Cilicia dja bindikangerayekwoni bininj nawu yiwarrudj bedberre kore kubolkbubuyika.
41 Então ele viajou por toda a Síria e Cilícia, fortalecendo as igrejas de lá.
Atalhos do teclado
- Capítulo anterior←
- Próximo capítulo→
- Versículo anteriork
- Próximo versículoj
- Limpar seleçãoEsc
- Esta ajuda?
Estude este capítulo no WhatsApp
Peça à IA da Bíblia Fala para explicar Atos 15, comparar traduções ou montar um estudo — tudo direto pelo WhatsApp.