Atos 15

God Nuye Kunwok (GUP) vs NTLH

Sair da comparação
NTLH Nova Tradução na Linguagem de Hoje 2000
1 Wanjh yikahwi bininj birridolkkang kubolkkimuk Judeabeh dja birriwam kunred Antioch, wanjh birridedjingmey bindibukkabukkani nawu birrimunkekadjungi Jesus. Wanjh bindimarneyolyolmi kunbuyika bedberre. Kaluk bindimarneyimeng, “Kuhni bu kunkare Moses nganmarneyimeng ngadberre bu ngad wanjh karrilakkayenworren rowk. Wanjh bolkkime bu ngudda minj ngurrilakkayenworren, wanjh minj God kunukka ngunngehke ngudberre.”
1 Alguns homens foram da região da Judeia para a cidade de Antioquia e começaram a ensinar aos irmãos que eles não poderiam ser salvos se não fossem circuncidados , como manda a Lei de Moisés.
2 Bu Paul dja Barnabas bindiwobekkang kuninjkunu birrihyimi bedberre bininj, wanjh bedda birridjaldangwerreni munguyh bu kuninjkunukenh. Kaluk bu birridangwerreni wanjh bedda bindimunkeweng Paul dja Barnabas dja mak birribuyika bininj birridjarrkwam Jerusalem bu kabindimulewarren kumirrk bedberre nawu apostles dja mak nawu birriwohrnawohrnani yiwarrudj ngarre.
2 Paulo e Barnabé não concordaram e tiveram uma discussão muito forte com eles a respeito disso. Aí foi resolvido que Paulo e Barnabé e mais alguns irmãos fossem para Jerusalém, a fim de estudar esse assunto com os apóstolos e os presbíteros da igreja.
3 Nawu bininj yiwarrudj bedberreni bindimunkeweng Paul dorrengh, bu birriwam. Wanjh bu bedda birribalhrey wanjh birriwohngimeng kore kunred kabolkngeyyo Phoenecia. Wanjh yerreh kunu birribalwam birriyawoyhbebmeng kunredbuyika kore kubolkkimuk Samaria. Bu bedda birribalhwohrengehrey wanjh bindibebmeng kore bininj nawu birridjarrkwoybukwoni Jesus, dja bindimarnemulewani bedberre nawu minj Jews bu birridedjingmey birrimunkekadjungi Jesus. Wanjh birridjalwern nawu birridangerrinj bedda birridjalnjilngmakminj duninjh bu bindiwobekkang bedberre.
3 Então a igreja de Antioquia mandou que eles fossem. Eles passaram pelas regiões da Fenícia e da Samaria, contando como os não judeus estavam se convertendo a Deus. E todos os irmãos ficaram muito alegres com essa notícia.
4 Bu Paul dja Barnabas dja mak bininj birridjarrkrey birrimbebmeng kunred kunkimuk Jerusalem, wanjh nawu apostle dja nawu birriwohrnawohrnani yiwarrudjkenh, wanjh bindikimey bedberre dja mak birridjalwern bininj nawu yiwarrudj bedberre. Wanjh Paul dja mak nawu birridjarrkrey bininj bindimarneyolyolmeng kore God kurduyimi kore bedda bindiyolyolmi nuye kubolkbubuyika.
4 Quando chegaram a Jerusalém, foram recebidos pela igreja, pelos apóstolos e pelos presbíteros e lhes contaram tudo o que Deus havia feito por meio deles.
5 Yikahwi bininj nawu birriwoybukwong Jesus, wanjh bedda nawu Pharisees. Bu bedda bindibekkang Paul dja mak birribuyika bininj bu birriyolyolmi, wanjh birridolkkang dja birriyimeng, “Birrimekbe nawu bininj ngurrbenmulewam nawu birrimarnedjaremulewarrinj Jesus, wanjh nakka minj Jews. Dja ngad karrbenlakkayenwo mak karrbenbukkabukka kore mankarre nuye Moses ba bu kabirrikarrmekenh.”
5 Mas alguns membros do partido dos fariseus que também haviam crido se levantaram e disseram: — Os não judeus têm de ser circuncidados e têm de obedecer à Lei de Moisés.
6 Wanjh nawu apostles dja mak nawu birriwohrnawohrnani birrimirndemornnamerrinj kumekbe bu birriyolyolmerrinj kuninjkunukenh.
6 Então os apóstolos e os presbíteros se reuniram para estudar o assunto.
7 Bu bedda birridangwerreni bu kunkuyeng, wanjh Peter dolkkang wokdanginj, dja benmarneyimeng, “Nawu karridangerrinj, ngudda ngurriburrbun bu kerrngehkenh God ngandjarrngbom ngaye kore karrihnibeh, dja nganmunkeweng bu ngakang kunwok kunmak nuye kore bininj nawu minj Jews ba bu kabirriwoybukwon.
7 Depois de muita discussão, Pedro se levantou e disse: — Meus irmãos, vocês sabem que há muito tempo Deus me escolheu entre vocês para anunciar o
8 God nawu kankangeburrbun karriwarlahkenh bininj wanjh ngaye kanbukkang bu woybukkih nungka kabenkimang bininj nawu minj Jews. Nungka kunu benwong nuye Namalngmakkaykenh yiman bu yimi ngad kanwong.
8 E Deus, que conhece o coração de todos, mostrou que aceita os não judeus, pois deu o Espírito Santo também a eles, assim como tinha dado a nós.
9 God nungka minj benmarnekurduyimeninj kunbuyika, dja kadjalrohrok kore ngad mak kanmarnekurduyimeng. Bu bedda birridjalwoybukwong, wanjh kunu nungka bendjalkangebelewong rowk.
9 Deus não fez nenhuma diferença entre nós e eles; ele perdoou os pecados deles porque eles creram.
10 Wanjh bolkkime njalekenh ngudda ngurridjare ngurrbenmarnbun kabirriwokmarrkmang manbu mankarrekare kahyo? Dja makka manu mankarrerayek. Ngad kunu minj munguyh karrimarrkmang mahni mankarre, dja mak nawu mawahmawah kadberre minj munguyh birrimarrkmayi, dja njalekenh ngudda ngurrhbenwon kuhni kunrayek? Bu kuhni ngudda ngurrikurduyime wanjh kunukka God ngundung ngudberre.
10 Então por que é que vocês estão querendo pôr Deus à prova, colocando uma carga nas costas dos que agora estão crendo? E essa carga nem nós nem os nossos antepassados pudemos carregar.
11 Dja burrkyak. Ngad wanjh karriburrbu bu God kabenngehke bedberre yiman kayime ngad bu kanngehkeng kadberre rowk. Jesus nawu kawohrnan rowk nungka kandjalkongibom kadberre, wanjh djal kunmekbekenh kunu God kanngehkeng kadberre yiman bu kabenngehke bedberre.” Kuninjkunu kunwok wanjh Peter bendjalmarneyimeng bedberre.
11 Pelo contrário, por meio da graça do Senhor Jesus, nós, judeus, cremos e somos salvos do mesmo modo que os não judeus.
12 Birridjalwern bininj birridjalwokngurdmerrinj rowk bu birriwokbekkani Barnabas dja Paul bu bedmanwali benehmulewarreni kore God benbenemarnekurduyimeng kundulkare dorrengh, kore bininj nawu minj Jews birrinang dja birrikangebarrhmeng duninjh kore God nuye kundulkare.
12 Então todos os que estavam ali ficaram calados e escutaram Barnabé e Paulo contarem todos os milagres e maravilhas que Deus tinha feito por meio deles entre os não judeus.
13 Bu bedda beneyakwong benewokdi, wanjh James kumbadwokdanginj, dja benmarneyimeng nawu bininj birrimirndeni, wanjh yimeng, “Nawu karridangerrinj, wanjh kandibekka!
13 Quando eles terminaram de falar, Tiago disse: — Meus irmãos, escutem!
14 Simeon nungka kandjalmarneyimeng kadberre bu God kerrngehkenh kanbukkang bu nungka kabennahnan benyikang bininj nawu bedda minj Jews bu bendjarrngbom yikahwi bedberre bu kabirriyimerran nungan nuyekih.
14 Simão acabou de explicar como Deus primeiro mostrou o seu cuidado pelos não judeus, escolhendo do meio deles um povo que seria dele.
15 — ausente —
15 As palavras dos profetas estão bem de acordo com isso, pois as Escrituras Sagradas dizem:
16 — ausente —
16 “Depois disso eu voltarei — diz o Senhor — e construirei de novo o reino de Davi, que é como uma casa que caiu. Juntarei de novo os pedaços dela e tornarei a levantá-la.
17 — ausente —
17 Assim todas as outras pessoas, todos os outros povos que eu chamei para serem meus, vão procurar conhecer o Senhor. Assim diz o Senhor,
18 — ausente —
18 que anunciou essas coisas desde os tempos antigos.”
19 Dja wanjh marneyimeng ngudberre kore ngaye ngahburrbun. Yuwn bu kab karrbenmarnekarrerayekwon birrimekbe bininj nawu minj Jews nawu birrimarnekangeborledmeng nuye God.
19 E Tiago continuou: — A minha opinião é esta: eu acho que não devemos atrapalhar os não judeus que estão se convertendo a Deus.
20 Dja karrbenmarneyimen kore djurra, karrbenmarnebimbun bu karriyime, yuwn bu kabirringun manme manbu bininj birriwarrewoyi bu birriwoyi kore idols, dja wanjh makka kawarremen. Dja mak yuwn bu birriwohdjirdmarren. Mak yuwn bu kabirringun mayh nawu kunbidwi kabirrikukdjuyime bu kabirribun. Dja mak yuwn kabirrikurlbabongun mayh nuye. Kuninjkunu wanjh karrbenmarneyime bu karribimbun djurra bedberre.
20 Penso que devemos escrever a eles uma carta, dizendo que não comam a carne de animais que foram oferecidos em sacrifício aos ídolos, que não pratiquem imoralidade sexual, que não comam a carne de nenhum animal que tenha sido estrangulado e que não comam sangue.
21 Kuninjkunu ngayime bu kunmekbekenh. Ngurriburrbun bu Sabbath ngarre wanjh bininj kabirringimen kururrk kore synagogue dja kabirribekkan mankarre manbu Moses bimbom. Bu kunkare dja mak bolkkime bininj birriwern kabirridjalmulewan bu Moseskenh kore kubolkbubuyika rowk.” Kuhni wanjh James benmarneyimeng bedberre.
21 Pois, desde os tempos antigos, a Lei de Moisés tem sido lida todos os sábados nas sinagogas , e as suas palavras são anunciadas em todas as cidades.
22 Bu bedda birribekkang kuninjkunu, wanjh nawu apostles dja mak nawu birriwohrnawohrnani yiwarrudj ngarre, dja mak birribubuyika bininj bu birridjarrkkodjduhmeng bu birrikarremakwam. Wanjh bedda bindidjarrngbom bininj bokenh bu bindidjarrkmunkeweng Paul dja Barnabas birriwam kore Antioch. Benemekbe benengeyyoy Judas nawu ngeyyoy kunngeybuyika Barsabbas, dja mak nabuyika nawu ngeyyoy Silas. Bedda nawu benewohrnani bininj nawu birridangerrinj kore Jesus.
22 Então os apóstolos e os presbíteros , com o apoio de toda a igreja, resolveram escolher entre eles alguns homens e mandá-los para Antioquia com Paulo e Barnabé. Os escolhidos foram Judas, chamado Barsabás, e Silas. Esses dois homens eram muito respeitados pelos membros da igreja.
23 Wanjh bindiwong djurra bu kabirrikan Antioch. Kuhni wanjh kore djurra birribimbom bu yimeng, “Nawu karridangerrinj, ngad wanjh nawu apostles dja mak ngarriwohrnawohrnan ngalengngarre yiwarrudj. Ngad wanjh karridangerrinj ngudberre. Ngad ngarribimbom ngudberre nawu minj ngurribornayindangimeninj Jews bininj. Ngad wanjh ngarrinjilngmak ngudberre bu ngarribimbom ngudberre ngudda nawu ngurrihni kore Antioch, Syria dja mak Cilicia.
23 E mandaram por eles a seguinte carta: “Nós, os apóstolos e os presbíteros, irmãos de vocês, mandamos saudações aos nossos irmãos não judeus que vivem em Antioquia e na
24 Ngad wanjh ngarrbenwobekkang bininj birrimdolkkang kondanjkunu Jerusalem bu ngundimarneyimeng kunbubuyika ngudberre bu ngundikangewarrewong dja ngundibengwarrewong. Ngad minj ngarrbenmunkewemeninj birrimekbe bininj.
24 “Soubemos que alguns do nosso grupo foram até aí e disseram coisas que criaram problemas para vocês. Porém não foi com a nossa autorização que eles fizeram isso.
25 — ausente —
25 Portanto, nós todos resolvemos, sem nenhum voto contra, escolher alguns homens e mandá-los a vocês. Eles vão com os nossos queridos irmãos Barnabé e Paulo,
26 — ausente —
26 que têm arriscado a sua vida a serviço do nosso Senhor Jesus Cristo.
27 — ausente —
27 Estamos enviando, então, Judas e Silas para falarem pessoalmente com vocês sobre estas coisas que estamos escrevendo.
28 Ngad wanjh ngarrikarremakwan rowk kore Namalngmakkaykenh kadjare bu ngundimarneyime ngudberre kore yikahwi mankarre manbu mankuken ba bu ngurriwokmarrkmang rowk. Bu kuhni minj kunrayek.
28 Porque o Espírito Santo e nós mesmos resolvemos não pôr nenhuma carga sobre vocês, a não ser estas proibições que são, de fato, necessárias:
29 Yuwn bu ngurringun manme manbu bininj kabirriwon nawu idols kabirrihmarnedi yiwarrudj, dja wanjh makka kawarremen. Mak yuwn bu ngurringun mayh nawu kunbidwi kabirrikukdjuyime bu kabirribun. Dja mak yuwn ngurrikurlbabongun. Dja mak yuwn bu ngurriwohdjirdmarren.
29 não comam a carne de nenhum animal que tenha sido oferecido em sacrifício aos ídolos; não comam o sangue nem a carne de nenhum animal que tenha sido estrangulado; e não pratiquem imoralidade sexual. Vocês agirão muito bem se não fizerem essas coisas. Saúde a todos!”
30 Wanjh nawu apostle dja nawu birriwohrnani yiwarrudj bedberre, bindibidkenwong nawu djurra dja bindimunkeweng birrikoluy kanjdji kore Antioch. Bu bedda birribolkmey kumekbe wanjh bindimirndenameng nawu yiwarrudj bedberreni rowk, dja bindiwong namekbe djurra.
30 Então mandaram que os quatro partissem, e eles foram para Antioquia. Lá reuniram os cristãos e entregaram a carta.
31 Kaluk bedda bu birribimnang dja birribekkang kore djurra benmarneyimeng dja benkangerayekwong, wanjh kunukka birridjalwernhnjilngmakminj.
31 Quando estes a leram, ficaram muito alegres com as palavras de ânimo que havia nela.
32 Nawu Judas dja Silas nakka wanjh bedda prophetni, dja bedman benehweykani kunwern kore Antioch, dja bindikangerayekwong dja bindimurrngrayekwong birrimekbe bininj nawu birridangerrinj kore Jesus.
32 Judas e Silas, que eram profetas , falaram muito com os irmãos, dando-lhes assim ânimo e força.
33 — ausente —
33 Eles passaram algum tempo ali, e depois os irmãos, fazendo votos de boa viagem, os mandaram de volta para aqueles que os tinham enviado.
34 — ausente —
34 [Porém Silas achou melhor ficar ali.]
35 Dja nawu Paul dja Barnabas benedjaldi kore Antioch bu birridjarrkraworrinj bininj birriwern bu bindibukkabukkani dja mak birriweykani bedberre birribuyika bininj manbu kunwok nuye nawu Kawohrnan Rowk.
35 Mas Paulo e Barnabé ficaram algum tempo em Antioquia. Eles e muitos outros cristãos ensinavam e anunciavam a palavra do Senhor. A segunda viagem missionária de Paulo
36 Bu bedda wanjh benedanginj kunkuyeng kore Antioch, wanjh kumekbe Paul bimarneyimeng Barnabas, “Ayh, kamak kab bu ngarrdurndeng kore kubolkbubuyika kore kerrngehkenh ngarrwam bu ngarrbenhmarneyolyolmi nawu Kawohrnan Rowk nuye kunwok. Ba bu ngarrbennan kunubewu kamak kabirrihni.”
36 Algum tempo depois, Paulo disse a Barnabé: — Vamos voltar e visitar os irmãos em todas as cidades onde já anunciamos a palavra do Senhor. Vamos ver se eles estão bem.
37 Dja nungka Barnabas djareni bikayi John nawu kunngeybuyika ngeyyoy Mark bu kabirridjarrkre.
37 Barnabé queria levar João Marcos.
38 Dja nawu Paul minj burrbuyi bu kamak benekayi John Mark dja nakka nanu kerrngehkenhni benbenekukbawong kore kunbolk Pamphylia, bu minj birridjarrkdurrkmirriwirrinj.
38 Porém Paulo não queria, pois Marcos não tinha ficado com eles até o fim da primeira viagem missionária, mas os havia deixado na província da Panfília.
39 Wanjh Paul dja Barnabas benedangwerrinj kunkimuk, wanjh kumekbe kunu benebebbehwam. Wanjh Barnabas nungan bikang John Mark, dja benebidbom kabbala benewam kore kubolkkimuk kabolkngeyyo Cyprus.
39 Por isso eles tiveram uma discussão tão forte, que se separaram. Barnabé levou João Marcos consigo e embarcou para a ilha de Chipre,
40 Dja nungan Paul bidjarrngbom nawu Silas. Wanjh nawu birridangerrinj kore Jesus birridjawam nawu Kawohrnan Rowk ba bu kabenbenenahnan bu kabenere. Wanjh benebolkbawong dja benewam.
40 enquanto que Paulo escolheu Silas e seguiu viagem, depois que os irmãos o entregaram aos cuidados do Senhor.
41 Wanjh bedda benewohrengehgrey kunredbubuyika kore kubolkkimuk bokenh Syria dja mak Cilicia dja bindikangerayekwoni bininj nawu yiwarrudj bedberre kore kubolkbubuyika.
41 E Paulo atravessou a província da Síria e a região da Cilícia, dando força às igrejas.

Ler em outra tradução

Comparar com outra

Estude este capítulo no WhatsApp

Peça à IA da Bíblia Fala para explicar Atos 15, comparar traduções ou montar um estudo — tudo direto pelo WhatsApp.