Mateus 19

Ibibiriya: Igambo lya Rurema mu ndeto ye'kifuliiru (FLR) vs NTLH

Sair da comparação
NTLH Nova Tradução na Linguagem de Hoje 2000
1 Ikyanya Yesu akayusa ukudeta kwokwo, analyoka i Galilaaya, anagenda mu poroveesi yeꞌBuyahudi, i kajabo koꞌlwiji Yorodaani.
1 Depois de dizer isso, Jesus saiu da Galileia e foi para a região da Judeia que fica no lado leste do rio Jordão.
2 Abandu bingi bweneene, bâli kizi genda bamúkulikiiri. Na mu kati kaabo, ngiisi ábâli lwaziri, anakizi bakiza.
2 Uma grande multidão o seguiu, e ali ele curou os doentes.
3 Abafarisaayo baguma banamúyijira, banagira mbu bamútebe, ti: «Koꞌmundu ahangwirwi neꞌmaaja kwo ayimule mukaage ku ngiisi igambo?»
3 Alguns fariseus chegaram perto dele e, querendo conseguir alguma prova contra ele, perguntaram: — Será que pela nossa
4 Yesu anabashuvya: «Aaho! Ka mutazi soma mu Mandiko Meeru kwaꞌbandu ku ndondeko, Rurema akababumba mushosi noꞌmukazi?
4 Jesus respondeu:
5 Anashubi deta: “Yibyo, byo bitumiri umushosi agaasiga yishe na nyina, anayibiike ku mukaage. Na bombi banabe bakola magala maguma.”
5 E Deus disse: “Por isso o homem deixa o seu pai e a sua mãe para se unir com a sua mulher, e os dois se tornam uma só pessoa.”
6 Ee! Bali mu ba bataki ryagagi babiri, si bakola muguma! Ku yukwo, ngiisi bo Rurema keera akabiika kuguma, hataki gire umundu úgashubi bahandula!»
6 Assim já não são duas pessoas, mas uma só. Portanto, que ninguém separe o que Deus uniu.
7 Yabo Bafarisaayo, banashubi buuza: «Aaho! Kituma kikagi Musa akahanguula umushosi kwo angaheereza mukaage amaruba goꞌkumúlahira, abuli múyimula?»
7 Os fariseus perguntaram: — Nesse caso, por que é que Moisés permitiu ao homem mandar a sua esposa embora se der a ela um documento de divórcio?
8 Yesu anabashuvya: «Íbikatuma Musa agamùhanguula kwo mukizi yimula bakiinyu, bwo mwâli kizi yumya imitima yinyu. Haliko, kutali kwo byâli riiri ku ndondeko.
8 Jesus respondeu:
9 Namùbwira kweꞌri umundu angayimula mukaage, buzira kumúgwata ku bushule, anagendi yanga ugundi, iri ashuleha.»
9 Portanto, eu afirmo a vocês o seguinte: o homem que mandar a sua esposa embora, a não ser em caso de adultério, se tornará adúltero se casar com outra mulher.
10 Abigirizibwa baage, ti: «Iri byangabiiri biri kwokwo imwoꞌmushosi na mukaage, kiziga ukutayanga, kwo kukulu!»
10 Os discípulos de Jesus disseram: — Se é esta a situação entre o homem e a sua esposa, então é melhor não casar.
11 Yesu anabashuvya: «Yiri igambo, batali abandu booshi ábangalihasha, si ngiisi naaho bo Rurema ali mu shoboleesa.
11 Jesus respondeu:
12 Bandu baguma batashobwiri ukuyanga, bwo bakabutwa kwokwo. Abandi, batali mu yanga, bwo bakatungulwa. Kiri naꞌbandi, batali mu yanga hiꞌgulu lyoꞌbwami bwa mwiꞌgulu. Aaho! Ngiisi úshobwiri ukuyakiira yiri igambo, aliyakiirage!»
12 Pois há razões diferentes que tornam alguns homens incapazes para o casamento: uns, porque nasceram assim; outros, porque foram castrados; e outros ainda não casam por causa do
13 Abandu banaleetera Yesu abaana baanuke, gira ababiike kwaꞌmaboko, anabahuunire imwa Rurema. Abigirizibwa baage, mbu babonage kwokwo, banabakuumira, ti: «Shaagi!»
13 Depois disso, algumas pessoas levaram as suas crianças para Jesus pôr as mãos sobre elas e orar, mas os discípulos repreenderam as pessoas que fizeram isso.
14 Kundu kwokwo, Yesu anababwira, ti: «Yabo baana baanuke, mubaleke banyijire, mutanakizi bahangirira. Si ngiisi ábali mu ba nga yaba, boohe bo beene ubwami bwa mwiꞌgulu!»
14 Aí ele disse:
15 Iri Yesu akayusa ukudeta kwokwo, anabiika yabo baana kwaꞌmaboko, anabagashaanira. Ha nyuma, anayigendera.
15 Então Jesus pôs as mãos sobre elas e foi embora.
16 Musore muguma, gwanayijiraga Yesu, gwanamúbuuza: «E Mwigiriza, ngwiriiri ngire biija biki, halinde lyo ndonga ukulama imyaka neꞌmyakuula?»
16 Certa vez um homem chegou perto de Jesus e perguntou: — Mestre, o que devo fazer de bom para conseguir a vida eterna?
17 Yesu anagushuvya: «Kituma kiki wambuuza hiꞌgulu lyeꞌbiri biija? Si ndaaye mwija, átali Rurema naaho! Iri wangalooza ukuyingira ho ugaalama, ukizi simbaha imaaja zaage.»
17 Jesus respondeu:
18 Yugwo musore, ti: «Imaaja zihi?» Yesu, ti: «Utakizi yitana! Utanakizi shuleha. Utanakizi zimba. Utanakizi besherana.
18 — Que mandamentos? — perguntou ele. Jesus respondeu:
19 Unakizi simbaha yisho na nyoko. Unakizi kunda umutuulani wawe, nga kwo uyikuuziri wenyene.»
19 respeite o seu pai e a sua mãe e ame os outros como você ama a você mesmo.”
20 Yugwo musore, ti: «E waliha, yizo maaja zooshi, nyamiri ngweti ngazisimbaha. Aaho! Biki byo ngi buziri?»
20 — Eu tenho obedecido a todos esses mandamentos! — respondeu o moço. — O que mais me falta fazer?
21 Yesu, ti: «Iri wangalooza ukutungaana lwoshi, ugendi guliisa ngiisi byo ugweti. Neꞌbyo ugabilonga kwo, ubigabulire abakeni. Kwokwo, lyo ugaaba ukoli bikiirwi ikihinda mwiꞌgulu! Ee! Lyoki, ukabuli yiji ngulikira.»
21 Jesus respondeu:
22 Gulya musore, mbu guyuvwe kwokwo, gwanalyoka yaho gukoli jengiirwi. Mukuba, gwâli gweti ibindu bingi bweneene.
22 Quando o moço ouviu isso, foi embora triste, pois era muito rico.
23 Yesu anabwira abigirizibwa baage kwokuno: «Namùbwiraga, kwoꞌmugale ukuyingira mu bwami bwa mwiꞌgulu, biri bikayu bweneene.
23 Jesus então disse aos discípulos:
24 Umugale, ho angayingira mu bwami bwa Rurema, bivwarusiri imweꞌngamiya ukusheshera mu butule bweꞌnanda.»
24 E digo ainda que é mais difícil um rico entrar no Reino de Deus do que um camelo passar pelo fundo de uma agulha.
25 Yago magambo, ganasoomeza abigirizibwa bweneene, banadeta: «Aaho! Nyandagi úwangaki kizibwa?»
25 Quando ouviram isso, os discípulos ficaram muito admirados e perguntavam: — Então, quem é que pode se salvar?
26 Yesu anabalola kwo, anababwira: «Lirya igambo, imwaꞌbandu litangaziga. Haliko imwa Rurema, byoshi biziziri!»
26 Jesus olhou para eles e respondeu:
27 Peturu anamúbwira: «Lolaga! Keera tukasiga byoshi, twanakukulikira. Aaho! Biki byo tugalonga?»
27 Aí Pedro disse: — Veja! Nós deixamos tudo e seguimos o senhor. O que é que nós vamos ganhar?
28 Yesu anabashuvya: «Namùbwira ukuli, kweꞌkyanya ibindu byoshi bigaaba bikola bihyahya, noꞌMwana woꞌMundu anabe abwatiiri ku kitumbi kyage kyoꞌbulangashane, lyo na niinyu mugaaba mukoli bwatiiri ku bitumbi ikumi na bibiri. Mugakizi twa imaaja zaꞌBahisiraheeri, kwo iri milala ikumi niꞌbiri!
28 Jesus respondeu:
29 «Umundu, iri angaba asiga inyumba hiꞌgulu lyani, kandi iri asiga beene wabo, kandi iri baali baage, kandi iri yishe, kandi iri nyina, kandi iri baana baage, kandi iri ndalo, uyo, ku ngiisi byo akasiga, agayakiira ubugira kali igana. Na ha nyuma, analonge ukulama imyaka neꞌmyakuula!
29 E todos os que, por minha causa, deixarem casas, irmãos, irmãs, pai, mãe, filhos ou terras receberão cem vezes mais e também a vida eterna.
30 Abingi, kundu baki ryagagi ba mbere buno, bagayiji ba beꞌnyuma. Na ábakiri beꞌnyuma buno, bagayiji ba beꞌmbere.»
30 Muitos que agora são os primeiros serão os últimos, e muitos que agora são os últimos serão os primeiros.

Ler em outra tradução

Comparar com outra

Estude este capítulo no WhatsApp

Peça à IA da Bíblia Fala para explicar Mateus 19, comparar traduções ou montar um estudo — tudo direto pelo WhatsApp.