Gênesis 42
Ibibiriya: Igambo lya Rurema mu ndeto ye'kifuliiru (FLR) vs NVI
1 Yakobo anayuvwa kwo mu kihugo kyeꞌMiisiri mukiri ingano, anabwira bagala baage: «E baana baani, kituma kiki mubwatiiri, munali mu lolana-lolana kwo?
1 Quando Jacó soube que no Egito havia trigo, disse a seus filhos: "Por que estão aí olhando uns para os outros? "
2 Si keera nayuvwa kwo mu kihugo kyeꞌMiisiri muli ingano. Aahago! Niinyu mugendi tusumira yo, tutayiji kengeera twafwa noꞌmwena.»
2 Disse ainda: "Ouvi dizer que há trigo no Egito. Desçam até lá e comprem trigo para nós, para que possamos continuar vivos e não morramos de fome".
3 Yabo bakulu ba Yusefu kwo bâli ikumi, booshi banagenda i Miisiri, gira bagendi gula yeꞌngano.
3 Assim dez dos irmãos de José desceram ao Egito para comprar trigo.
4 Si Binyamiini yehe, yishe atanasiima kwo amútume yo. Mukuba, âli mulumuna wa Yusefu, na yishe âli yobohiri kwo angakoli gendi komeereka.
4 Jacó não deixou que Benjamim, irmão de José, fosse com eles, temendo que algum mal lhe acontecesse.
5 Yabo bagala Yakobo, banayiji suma ingano i Miisiri, kuguma naꞌbandi booshi. Mukuba, mu kihugo kyeꞌKaanani, yugwo mwena gwâli kola mu gunuuza ngana-ngana.
5 Os filhos de Israel estavam entre outros que também foram comprar trigo, por causa da fome na terra de Canaã.
6 Mu kihugo kyeꞌMiisiri, Yusefu ye wâli kola mutwali mwiꞌdako lya Faraho. Ye wanâli kizi guliisa mweꞌngano ku bandu booshi. Kwokwo, yabo beene wabo, iri bakahika, banafukama imbere lyage, banahisa amalanga haashi.
6 José era o governador do Egito e era ele que vendia trigo a todo o povo da terra. Por isso, quando os irmãos de José chegaram, curvaram-se diante dele, rosto em terra.
7 Yusefu, mbu ababonage, anayami bamenya. Haliko, anayigira nga útabayiji, anatondeera ukubamamira, ti: «Mwehe, hayagi mwalyoka?» Nabo, ti: «E waliha, twalyoka mu kihugo kyeꞌKaanani, gira tuyiji suma.»
7 José reconheceu os seus irmãos logo que os viu, mas agiu como se não os conhecesse, e lhes falou asperamente: "De onde vocês vêm? " Responderam eles: "Da terra de Canaã, para comprar comida".
8 Yusefu, kundu akamenya bakulu baage, haliko boohe, batâli ki múyiji.
8 José reconheceu os seus irmãos, mas eles não o reconheceram.
9 Birya birooto byo akaloota hiꞌgulu lyabo, anayami bikengeera, kyanatuma agababwira: «Nanga! Mweshi muli bagahirizi. Mwayiji gahiriza kino kihugo kiitu, gira mulonge ukumenya ubukaholwe bwakyo.»
9 Lembrou-se então dos sonhos que tivera a respeito deles e lhes disse: "Vocês são espiões! Vieram para ver onde a nossa terra está desprotegida".
10 Yabo bakulu baage, ti: «Nanga, e nahamwitu! Twehe, tuli bakozi baawe. Twayiji suma naaho.
10 Eles responderam: "Não, meu senhor. Teus servos vieram comprar comida.
11 Kwo utubwini tweshi, tuli twe baguma. Tutalyagagi bagahirizi, si tuli bandu boꞌkuli.»
11 Todos nós somos filhos do mesmo pai. Teus servos são homens honestos, e não espiões".
12 Yusefu anakaviiriza ukubabwira: «Nanga, mwabeesha. Mukola mu yija mu kino kihugo kiitu, gira mukigandiize, mumenye ubukaholwe bwakyo.»
12 Mas José insistiu: "Não! Vocês vieram ver onde a nossa terra está desprotegida".
13 Nabo, ti: «Nanga, e waliha! Kundu tulyosiri i Kaanani, haliko tuli bakozi baawe. Tweshi, tukabutwa na daata muguma. Twâli riiri misore ikumi niꞌbiri, haliko umuzibo gwitu, gwasigala na daata. Noꞌgundi mulumuna witu, keera akafwa.»
13 E eles disseram: "Teus servos eram doze irmãos, todos filhos do mesmo pai, na terra de Canaã. O caçula está agora em casa com o pai, e o outro já morreu".
14 Uyo Yusefu anashubi bamamira, ti: «Biri nga kwo keera nadeta. Muli bagahirizi.
14 José tornou a afirmar: "É como lhes falei: Vocês são espiões!
15 Buno, ngola ngamùgera. Nashiikiza kwiꞌziina lya Faraho, mwami weꞌMiisiri. Uyo gundi mulumuna winyu, mútazi múleeta hano, mutagahalyoka.
15 Vocês serão postos à prova: Juro pela vida do faraó que vocês não sairão daqui, enquanto o seu irmão caçula não vier para cá.
16 Muguma winyu, ayami gendi múleeta. Naꞌbandi booshi basigale hano, bashwesirwi. Lyoki yibyo mwadeta, lyo tugalonga ukumenya akasiisa kaabyo. Neꞌri byangaboneka kwo mwabeesha, nashiikiza kwiꞌziina lya Faraho, mwami weꞌMiisiri, kwo muli bagahirizi.»
16 Mandem algum de vocês buscar o seu irmão enquanto os demais aguardam presos. Assim ficará provado se as suas palavras são verdadeiras ou não. Se não forem, juro pela vida do faraó que ficará confirmado que vocês são espiões! "
17 Lyeryo ngana, uyo Yusefu anayami balasha mu nyumba yeꞌmbohe, banabeera mwo isiku zishatu.
17 E os deixou presos três dias.
18 Ku lusiku úlugira izishatu, Yusefu anashubi babwira: «Niehe, nyamiri nzimbahiri Rurema. Aaho! Yuvwagwi ngiisi kwo mwangagira, lyo mulonga ukutuula ho.
18 No terceiro dia, José lhes disse: "Eu tenho temor de Deus. Se querem salvar suas vidas, façam o seguinte:
19 Iri mwangaba muli bandu boꞌkuli, muguma winyu asigalage hano ali mushweke. Abandi batwalire imbaga ziinyu ingano, bwo zikoli shalisiri.
19 Se vocês são homens honestos, deixem um dos seus irmãos aqui na prisão, enquanto os demais voltam, levando trigo para matar a fome das suas famílias.
20 Si ulya mulumuna winyu, mukamúndeetere, halinde lyo nimenya kwaꞌmagambo giinyu gali goꞌkuli. Iri mwangagira kwokwo, mutagaki yitwa.» Yabo bakulu baage, banagira nga kwo akababwira.
20 Tragam-me, porém, o seu irmão caçula, para que se comprovem as suas palavras e vocês não tenham que morrer".
21 Ha nyuma, banabwirizania: «Ku kasiisa, tukahubira mulumuna witu. E balya, si tukabona kwo âli koli shengusiri mu mutima gwage, anakizi tuyigonga. Kundu kwokwo, tutanamútwaza. Buno nyiitu tukola mu zeezirya ndaanya.»
21 Eles se prontificaram a fazer isso e disseram uns aos outros: "Certamente estamos sendo punidos pelo que fizemos a nosso irmão. Vimos como ele estava angustiado, quando nos implorava por sua vida, mas não lhe demos ouvidos; por isso nos sobreveio esta angústia".
22 Rubeni anababwira: «Ka ndakamùhanuula kwo tutagire mulumuna witu buligo? Halikago mutakanyuvwa. Na buno, tukola mu hanwa hiꞌgulu lyoꞌmuko gwage.»
22 Rúben respondeu: "Eu não lhes disse que não maltratassem o menino? Mas vocês não quiseram me ouvir! Agora teremos que prestar contas do seu sangue".
23 Yabo bakulu ba Yusefu, batâli yiji kwo abayuvwiti. Mukuba, ikyanya âli kizi baganuuza, ha kati kaabo, hâli kizi biikwa woꞌkukizi basobanulira.
23 Eles, porém, não sabiam que José podia compreendê-los, pois ele lhes falava por meio de um intérprete.
24 Haaho, Yusefu anabayihandula kwo, anagendi lira. Iri akayusa ukulira, anagalukira ho bali. Lyeryo, anayabiira Simyoni mu kati kaabo, anayami múfunda mu nyumba yeꞌmbohe, mu masu gaabo.
24 Nisso José retirou-se e começou a chorar, mas logo depois voltou e conversou de novo com eles. Então escolheu Simeão e mandou acorrentá-lo diante deles.
25 Uyo Yusefu, anakyula kwo ngiisi muguma wabo, ubusuuzu bwage buyijuzibwe mweꞌngano. Na zirya fwaranga za ngiisi muguma, zibiikwe mu busuuzu bwage. Anashubi kyula kwo babahambirage neꞌndanda. Yibyo byoshi, banabagirira byo.
25 Em seguida, José deu ordem para que enchessem de trigo suas bagagens, devolvessem a prata de cada um deles, colocando-a nas bagagens, e lhes dessem mantimentos para a viagem. E assim foi feito.
26 Yago masuuzu gaabo kwo gâli kola mweꞌngano, banagashoneza ku bapunda baabo, banataaha.
26 Eles puseram a carga de trigo sobre os seus jumentos e partiram.
27 Iri bakahika ho bâli kizi handa, muguma wabo anashwekuula ubusuuzu, gira aheereze punda wage ibyokulya. Yehee! Anagwana ifwaranga zaage ziri mbiike ha kanwa koꞌbusuuzu bwage.
27 No lugar onde pararam para pernoitar, um deles abriu a bagagem para pegar forragem para o seu jumento e viu a prata na boca da bagagem.
28 Anabwira abaabo: «E balya, niehe, izaani fwaranga bazingalulira. Zeezino, nazigwana ha kanwa koꞌbusuuzu.»
28 E disse a seus irmãos: "Devolveram a minha prata. Está aqui em minha bagagem". Seus corações se encheram de pavor e, tremendo, disseram uns aos outros: "Que é isto que Deus fez conosco? "
29 Iri bakaba keera bahika mu kihugo kyeꞌKaanani, áhali yishe Yakobo, banamúganuulira ngiisi íbyabakoleka kwo, ti:
29 Ao chegarem à casa de seu pai Jacó, na terra de Canaã, relataram-lhe tudo o que lhes acontecera, dizendo:
30 «E daata, umutwali wa mu kihugo kyeꞌMiisiri akatumamira bweneene, anatukeeka kwo ngeeka twagendi gahiriza ikihugo kyabo.
30 "O homem que governa aquele país falou asperamente conosco e nos tratou como espiões da terra.
31 «Haliko twanamúshuvya: “E waliha, twehe tutali bagahirizi. Si tuli bandu boꞌkuli!
31 Mas nós lhe asseguramos que somos homens honestos e não espiões.
32 Tuli baana ba daata muguma. Tukabutwa misore ikumi niꞌbiri. Mulumuna witu muguma, keera akafwa. Na woꞌmuzibo, ye sigiiri na daata mu kihugo kyeꞌKaanani.”
32 Dissemos também que éramos doze irmãos, filhos do mesmo pai, e que um já havia morrido e que o caçula estava com o nosso pai, em Canaã.
33 «Lyeryo, ulya mutwali anatubwira: “Íbiganyereka kwo muli bandu boꞌkuli, muguma winyu asigalage hano, na mwe bandi mweshi mugalukire i kaaya. Bweꞌmbaga ziinyu zikoli shalisiri, mubatwalire ingano.
33 "Então o homem que governa aquele país nos disse: ‘Vejamos se vocês são honestos: um dos seus irmãos ficará aqui comigo, e os outros poderão voltar e levar mantimentos para matar a fome das suas famílias.
34 «“Si ulya mulumuna winyu, mukamúndeetere. Kwokwo, lyo ngaamenya kwo mutali bagahirizi, si muli bandu boꞌkuli. Mango mwamúhisa, lyo ngashwekuula uno, munahanguulwe kwo mukizi yiji dandaliza hano.”»
34 Tragam-me, porém, o seu irmão caçula, para que eu comprove que vocês não são espiões, mas sim, homens honestos. Então lhes devolverei o irmão e os autorizarei a fazer negócios nesta terra’ ".
35 Yabo bakulu ba Yusefu, iri bakaba bakola mu fukumula ingano mu masuuzu, yee! Ngiisi muguma wabo anagwanana izaage fwaranga zagalukira mu busuuzu bwage. Iri bakazibona, kwo bali booshi na yishe, banatondeera ukuyoboha.
35 Ao esvaziarem as bagagens, dentro da bagagem de cada um estava a sua bolsa cheia de prata. Quando eles e seu pai viram as bolsas cheias de prata, ficaram com medo.
36 Haaho, Yakobo anabwira bagala baage kwokuno: «Ka muloziizi ukummalira abaana? Yusefu na Simyoni batakiri ho. Na buno mukoli loziizi ukutwala Binyamiini naye. Ala nie! Si yaga malibu gooshi, galyagagi kwiꞌtwe lyani!»
36 E disse-lhes seu pai Jacó: "Vocês estão tirando meus filhos de mim! Já fiquei sem José, agora sem Simeão e ainda querem levar Benjamim. Tudo está contra mim! "
37 Lyeryo, Rubeni anabwira yishe: «E daata, uyu Binyamiini, iri ndangamúgalukana, unayami yita yaba bagala baani bombi. Nakuyinginga, we kongwa, unyemeere kwo ngamúgalukana.»
37 Então Rúben disse ao pai: "Podes matar meus dois filhos se eu não o trouxer de volta. Deixa-o aos meus cuidados, e eu o trarei".
38 Haliko Yakobo, ti: «Umwana wani, mutangamúndwala. Mukulu wage keera akafwa. Na buno, uno ye koli sigiiri yenyene naaho. Aahago! Si mubwini kwo ngola mushaaja bweneene! Uyu mwana wani, iri angakoli gendi komeerekera mu njira, umukuume guganyita, kunabaagage hiꞌgulu liinyu.»
38 Mas o pai respondeu: "Meu filho não descerá com vocês; seu irmão está morto, e ele é o único que resta. Se qualquer mal lhe acontecer na viagem que estão por fazer, vocês farão estes meus cabelos brancos descerem à sepultura com tristeza".
Atalhos do teclado
- Capítulo anterior←
- Próximo capítulo→
- Versículo anteriork
- Próximo versículoj
- Limpar seleçãoEsc
- Esta ajuda?
Estude este capítulo no WhatsApp
Peça à IA da Bíblia Fala para explicar Gênesis 42, comparar traduções ou montar um estudo — tudo direto pelo WhatsApp.