1 Tessalonicenses 2
cug (CUG) vs NVI
1 Bwa bə nih bəbuku, mbɛiŋ mwi kiəki lə a njikə wə buku nì laa i mbɛiŋ nì kɔkə wi kilɔlɔ.
1 Irmãos, vocês mesmos sabem que a visita que lhes fizemos não foi inútil.
2 Na si mbɛiŋ kiəki a bəni nì kɔ num bɔ nya ŋgəkə i buku chu chəbsi buku i kwili wi Filibi wə, buku nì kaŋaki a shɔm i ŋga bi Nyɔ wibuku wə i fukuki ntum wi ndzɔŋni wi Nyɔ wə i mbɛiŋ, na si bəni nì chiki buku nalə.
2 Apesar de termos sido maltratados e insultados em Filipos, como vocês sabem, com a ajuda de nosso Deus tivemos coragem de anunciar-lhes o evangelho de Deus, em meio a muita luta.
3 Ntum wi ndzɔŋni wə buku nì fukuki tsa mbɛiŋ bəh wi a nì kɔkə wə wi nì kɔ bəh ŋgbɔ widɔkɔ, buku nì fukuki kə bəh kiŋkwaka kichu kidɔkɔ, nabə i mɔmsiki i fwɔkyiki mbɛiŋ fwɔkyini.
3 Pois nossa exortação não tem origem no erro nem em motivos impuros, nem temos intenção de enganá-los;
4 Ayakalə, si Nyɔ yɛiŋ a buku kpɛiŋni i bəni bə wi kɔ i nya ntum wi ndzɔŋni wələ i kaŋ yibɔ wə, ayakadəiŋ buku ka fukuki. Buku fuku kə lɔ a yi ndzɔŋki i bəni. Buku nì fukuki a yi ndzɔŋki num i Nyɔ wə wi tsɛiŋki num shɔ́m yibuku.
4 pelo contrário, como homens aprovados por Deus, a ponto de nos ter sido confiado por ele o evangelho, não falamos para agradar a pessoas, mas a Deus, que prova os nossos corações.
5 Si mbɛiŋ kiəki, buku nì ka num dzə dəkə lɔ bəh ndzaka wi njwɔni nabə i dzɔ gia yidɔkɔ kəŋ i ninshiŋ i dzi fiɛŋ i mbɛiŋ kaŋ. Yələ kɔ gia yə Nyɔ kɔ mbeeŋ nsaka wibuku.
5 Vocês bem sabem a nossa linguagem nunca foi de bajulação nem de pretexto para ganância; Deus é testemunha.
6 Buku nì nəŋki kə i kaŋa kiŋkɔksi kidɔkɔ i mi nabə kə ki nyə i mbɛiŋ wə nabə i bəni bədɔkɔ wə, namana yaka si a nì kɔ di bibuku ka bwa bə faaŋni bə Klistus i bikəki a mbɛiŋ fəki gia i buku.
6 Nem buscamos reconhecimento humano, quer de vocês quer de outros.
7 Buku nì kɔ fibuku i kimbɔiŋni wə i mbɛiŋ kintəəŋ tɔkni bəh mbɛiŋ asi nih waiŋ si tɔkni bəh bwa bu.
7 Embora, como apóstolos de Cristo, pudéssemos ter sido um peso, tornamo-nos bondosos entre vocês, como uma mãe que cuida dos próprios filhos.
8 Ayakadəiŋ, buku ka dzɔ mbɛiŋ i gwu yibuku wə na bindzɔŋ bəh kiŋkɔŋ, buku nì ka nya dəkə mbɛiŋ bəh ntum wi ndzɔŋni wi Nyɔ wə shəŋ, ayakalə buku nì nya tə gwu yibuku i mbɛiŋ kɔm mbɛiŋ nì kɔ mbɛiŋ chu shɔ́m yibuku nalə.
8 Sentindo, assim, tanta afeição por vocês, decidimos dar-lhes não somente o evangelho de Deus, mas também a nossa própria vida, porque vocês se tornaram muito amados por nós.
9 Bwa bə nih bəbuku, mbɛiŋ kwakaki alə nɔm wibuku bəh kiliəkə kibuku a? Buku nì nɔmki nchɔkɔ bəh nshi ka buku ma jiə ntiə widɔkɔ i mi wə i mbɛiŋ kintəəŋ, si buku nì fukuki ntum wi ndzɔŋni wi Nyɔ wələ i mbɛiŋ.
9 Irmãos, certamente vocês se lembram do nosso trabalho esgotante e da nossa fadiga; trabalhamos noite e dia para não sermos pesados a ninguém, enquanto lhes pregávamos o evangelho de Deus.
10 Mbɛiŋ mwi na bəh Nyɔ kɔlə i beeŋ nsaka wibuku a nɔni kibuku i mbɛiŋ bəni bə bumni nì kɔ ki baiŋni bəh ki chəŋ kaŋa kə ŋgbɔ widɔkɔ.
10 Tanto vocês como Deus são testemunhas de como nos portamos de maneira santa, justa e irrepreensível entre vocês, os que crêem.
11 Mbɛiŋ kiə tə si buku nì fəki bəh mbɛiŋ, fə bəh mbɛiŋ asi tii waiŋ si fə bəh bwa bu.
11 Pois vocês sabem que tratamos cada um como um pai trata seus filhos,
12 Buku nì shiliki shɔ́m yimbɛiŋ, lɔbti mbɛiŋ lumsi a mbɛiŋ nɔki nɔni num kə Nyɔ nəŋki. A num Nyɔ wə wi bɔɔŋ mbɛiŋ a mbɛiŋ liə i ŋkuŋ bi wə bəh mbum bi.
12 exortando, consolando e dando testemunho, para que vocês vivam de maneira digna de Deus, que os chamou para o seu Reino e glória.
13 Buku baaŋ kə tə i nya kiyɔŋni i Nyɔ kɔm yələ a jɔbi wə buku nì dzə bəh gia yi Nyɔ i mbɛiŋ, mbɛiŋ nì dzɔ gia yiwɔ a akɔ na gia yi Nyɔ, a num kə gia yi mi. A num yi yə yi nɔmki i mbɛiŋ wə bəni bə bumni.
13 Também agradecemos a Deus sem cessar, pois, ao receberem de nossa parte a palavra de Deus, vocês a aceitaram não como palavra de homens, mas segundo verdadeiramente é, como palavra de Deus, que atua com eficácia em vocês, os que crêem.
14 Bwa bə nih bəbuku, mbɛiŋ kîə a, gia yə yi nì num bəh bijuŋni bi bəni bə bumni bə Nyɔ bə̀ bɔ nì kɔ bɔ bum i Klistus Jisɔs i kimbu ki Judea, yi nì num tə bəh mbɛiŋ. Mbɛiŋ nì kɔ mbɛiŋ yɛiŋ tə bəŋgəkə i kaŋ yi bəni bəmbɛiŋ bə kwili wə a liŋ asi bɔ nì yɛiŋ i kaŋ yi Bəju bəbɔ wə.
14 Porque vocês, irmãos, tornaram-se imitadores das igrejas de Deus em Cristo Jesus que estão na Judéia. Vocês sofreram da parte dos seus próprios conterrâneos as mesmas coisas que aquelas igrejas sofreram da parte dos judeus,
15 Bəju bələ kɔ bə̀ bɔ nì wɔɔ Bah Jisɔs. Ayaka a num bɔ bə̀ bɔ nì wɔɔyiki bəni bə ntum bə Nyɔ. A num bɔ bə̀ bɔ nì kɔŋŋ bwili buku i bɔ wə. Bɔ fəki yakadəiŋ Nyɔ wɔkɔ kə ndzɔŋni bəh bɔ. Bɔ baiŋŋyi lɔ bəni bəchi,
15 que mataram o Senhor Jesus e os profetas, e também nos perseguiram. Eles desagradam a Deus e são hostis a todos,
16 si bɔ baŋki dzəh i buku i dzakaki i bəni bə̀ bɔ kɔkə Bəju ka bɔ bɔiŋ. Bɔ fəki yaka jɔbi wichi chu bibɔ yaka. Shɔm yi Nyɔ yi bɔksini dzə lɔ i bɔ wə i liə.
16 esforçando-se para nos impedir que falemos aos gentios, e estes sejam salvos. Dessa forma, vão sempre completando a medida dos seus pecados. Sobre eles, finalmente, veio a ira.
17 Bwa bə nih bəbuku, si bukumbɛiŋ ni gaali, buku mɔmsi na bəh ŋga a buku yɛiŋ mbɛiŋ shəŋ bəh dzəkəh, na si a mɔŋ dəkə i jɔbi wi dəəŋ wə, si bukumbɛiŋ ni gaali. Bukumbɛiŋ ni gaali shəŋ a i dzə́kəh chɛiŋ. Bukumbɛiŋ ni ka gaali dəkə i shɔm wə.
17 Nós, porém, irmãos, privados da companhia de vocês por breve tempo, em pessoa, mas não no coração, esforçamo-nos ainda mais para vê-los pessoalmente, pela saudade que temos de vocês.
18 Buku nəŋki i fiəni dzə i mbɛiŋ. Mih Bɔɔl mwi kɔ num mih mɔmsi lɔ na i kiŋkani kiduli wə, ayakalə Satan baŋ a buku.
18 Quisemos visitá-los. Eu mesmo, Paulo o quis, e não apenas uma vez, mas duas; Satanás, porém, nos impediu.
19 Buku kaŋaki kiŋkɔŋ lə kɔm gia yə buku tsɛiŋki tsəki i ninshiŋ kɔm yi, nabə ndzɔŋni bibukumbɛiŋ bəh kifɔ kibukumbɛiŋ kə buku bi ghaŋsiki gwu yɛiŋ i Bah wibukumbɛiŋ nshiŋ wə Jisɔs, jɔbi wə wi bi fiəniki dzəki kɔ nə? A mɔŋ mbɛiŋ na?
19 Pois quem é a nossa esperança, alegria ou coroa em que nos gloriamos perante o Senhor Jesus na sua vinda? Não são vocês?
20 Akɔ na mbɛiŋ mbum bibuku bəh ndzɔŋni bibuku.
20 De fato, vocês são a nossa glória e a nossa alegria.
Atalhos do teclado
- Capítulo anterior←
- Próximo capítulo→
- Versículo anteriork
- Próximo versículoj
- Limpar seleçãoEsc
- Esta ajuda?
Estude este capítulo no WhatsApp
Peça à IA da Bíblia Fala para explicar 1 Tessalonicenses 2, comparar traduções ou montar um estudo — tudo direto pelo WhatsApp.