Marcos 7
Júu ʼmɨ́ɨ e cacuo fidiée (CCONT) vs AAI
1 Jo̱ mɨ˜ cangɨ́ˋ jo̱, co̱o̱ˋ tú̱ˉ mɨ́ɨngꞌ˜ dseaˋ Israel i̱ lɨ́ɨngˊ dseaˋ fariseo có̱o̱ꞌ˜guɨ tú̱ˉ ꞌnɨˊ mɨ́ɨngꞌ˜ tɨfaꞌˊ quiáꞌˉ júuˆ quiʉꞌˊ ta˜ quiáꞌˉ dseaˋ Israel, jo̱ jaléiñꞌˋ do jalíiñˉ fɨˊ Jerusalén jo̱ cangoquiéeiñˊ fɨˊ lɨ˜ singꞌˊ Jesús.
1 Pharisee naatu Ofafar bai’obaiyenayah afa Jerusalemane hinan hina Jesu hibebera’uh.
2 Jo̱ mɨ˜ cangáˉ jaléngꞌˋ i̱ dseaˋ do e i̱ lɨɨng˜ lajeeˇ dseaˋ guitúungˋ quiáꞌˉ Jesús gøꞌrˊ e jaˋ mɨˊ cajmitir˜ e ru̱ꞌrˊ guóorˋ lɨ́ꞌˆ laco̱ꞌ quɨ́ꞌˉ tɨ́ɨngˋ dseaˋ góorˋ dseaˋ Israel, jo̱ uíiꞌ˜ jo̱baꞌ canaangˋ i̱ dseaˋ do féꞌrˋ gaˋ uii˜ quiáꞌˉ i̱ dseaˋ i̱ ngɨˊ có̱o̱ꞌ˜ Jesús do.
2 Naatu ana bai’ufununayah umah souwena’e eregubagub auman hi’aa hitomatom hi’itih.
3 Co̱ꞌ jaléngꞌˋ i̱ dseaˋ fariseo do có̱o̱ꞌ˜guɨ jaléngꞌˋ dseaˋ Israel i̱ caguiaangˉguɨ mɨˊ ꞌnooˋbɨ jmitir˜ laco̱ꞌ quɨ́ꞌˉ tɨ́ɨngˋ ꞌlɨɨ˜ dseaˋ áangˊ quiáꞌrˉ e jaˋ mɨˊ dǿꞌrˉ ir˜ fɨng song jaˋ mɨˊ cajmitir˜ e ru̱ꞌrˊ guóorˋ dseángꞌˉ laco̱ꞌ sɨꞌíˆ.
3 Pharisee naatu Jew sabuw etei’imak i hai binanakwar ti’ufunun hai a’agir hi’o na’atube umah tesouwenabo te’aau.
4 Jo̱guɨ cajo̱ mɨ˜ niquɨiñꞌˉ e dsileáarˊ jaléꞌˋ e gøꞌrˊ fɨˊ ꞌmóoꞌ˜, jaˋ cuǿøngˋ dǿꞌrˉ fɨng song jaˋ mɨˊ cajmitir˜ e ru̱ꞌrˊ guóorˋ laco̱ꞌ quɨ́ꞌˉ tɨ́ɨiñˋ. Jo̱ jmiguiʉˊbɨ jaléꞌˋ e quɨ́ꞌˉ tɨ́ɨiñˋ e jiéꞌˋguɨ e ꞌnéˉ nijmitir˜ dseángꞌˉ laco̱ꞌ sɨꞌíˆ, faꞌ la e ꞌnéˉ ru̱ꞌrˊ jaléꞌˋ vas có̱o̱ꞌ˜guɨ jaléꞌˋ dsʉʉˉ có̱o̱ꞌ˜guɨ jaléꞌˋ e jmáiñꞌˋ ta˜ e lɨ́ɨˊ ñíˆ jo̱guɨ lajo̱bɨ ni˜ lɨ˜ güɨɨiñˋ cajo̱.
4 Ahar efanane tenan boro men abistan hina’aan, baise wantoro’ot i boro hinakif nakusouwih, naatu hai binanakwar afa maumurih maiyow tebi’ufunun, boun kerowas, naukwat, ya’aya baibitab ana noukwat, i na’atube tesasouwen.
5 Jo̱ uíiꞌ˜ jo̱baꞌ jaléngꞌˋ dseaˋ Israel i̱ lɨ́ɨngˊ dseaˋ fariseo có̱o̱ꞌ˜guɨ jaléngꞌˋ i̱ tɨfaꞌˊ do cajmɨngɨ́ꞌrˉ Jesús jo̱ casɨ́ꞌrˉ dseaˋ do lala:
5 Imih Pharisee naatu Ofafar bai’obaiyenayah Jesu hibatiy, “Aisimamih o abai’ufununayah bai’obaiyen it ata a’agir hibai nan men tibi’ufununimih, naatu baise i umah gubagub auman te’aau?”
6 Jo̱baꞌ cañíiˋ Jesús quiáꞌˉ i̱ dseaˋ do lala:
6 Iyafutih eo, “Isaiah kwa arerekabih isan eo i turobe, Bukamaim eo kikirum na’atube,
7 Dsʉꞌ jaˋ eeˋ ta˜ íingˆ quiáꞌrˉ jí̱i̱ꞌ˜ co̱o̱ˋ jialco̱ꞌ jmiféiñꞌˊ jnea˜,
7 I hai kwafiren ayu isau i yabin en,
8 Co̱ꞌ ꞌnʉ́ꞌˋ tiúumˊbaꞌ lají̱i̱ꞌ˜ júuˆ quiʉꞌˊ ta˜ quiáꞌˉ Fidiéeˇ jo̱ lɨ́ꞌˆ jmitíˆnaꞌ dseángꞌˉ lají̱i̱ꞌ˜ e quɨ́ꞌˉ tɨ́ɨngˋ laꞌóꞌˋ dseaˋ jmɨgüíˋ.
8 Kwa God ana obaiyunen kwabosair sa’ab kwayai naatu orot hai bai’obaiyen kwabai kwabukikin kwanan.”
9 Jo̱guɨ casɨ́ꞌˉbɨguɨr i̱ dseaˋ do lala:
9 Naatu Jesu iuwih eo, “Kwa God ana obaiyunen bosairen sa’ab ya’in naatu taiyuw abinanakwar bai’ufnunin isan i kwaso’ob kwanekwan!
10 Co̱ꞌ lalab cajíngꞌˉ Moi˜ malɨɨ˜guɨ eáangˊ: “Jmɨꞌgooˋ tiquíiꞌˆ có̱o̱ꞌ˜ niquíiꞌˆ”, jo̱guɨ cajíngꞌˉguɨr: “I̱ dseaˋ i̱ cuøꞌˊ júuˆ ꞌlɨꞌˆ tiquiáꞌˆ o̱si niquiáꞌˆ é, jo̱baꞌ ɨ́ɨˋ Fidiéeˇ íꞌˋ e ꞌnéˉ nijúungˉ i̱ dseaˋ laꞌíˋ.”
10 Moses na’atube eo, ‘hinat tamat inakakafiyih, yait ta hinah tamah erarafih i boro hina’asabun namorob.’
11 Jo̱ dsʉꞌ ꞌnʉ́ꞌˋ fóꞌˋnaꞌ e jaangˋ dseaˋ cuǿømˋ nisɨ́ꞌrˋ tiquiáꞌrˆ o̱si niquiáꞌrˆ é: “Jaˋ cuǿøngˋ líˋ jmɨcó̱o̱ꞌˇo̱ ꞌnʉˋ lana, co̱ꞌ lajalébꞌˋ e seaˋ quiéˉe e lɨ́ɨˊ Corbán” (jo̱ e la guǿngꞌˋ e nicacuǿøˆø Fidiéeˇ);
11 Baise o ta hinat tamat isah iti na’atube inao, abistan ayu’une kwa abibaisi i God ana sibor yayasairen.
12 jo̱guɨ fóꞌˋbɨ ꞌnʉ́ꞌˋ cajo̱ e i̱ dseaˋ i̱ féꞌˋ lajo̱ joˋ ꞌnéˉ faꞌ e nijmɨcó̱o̱ꞌ˜guɨr tiquiáꞌrˆ o̱si niquiáꞌrˆ é.
12 Tur nati na’atube nao, naatu boro men kafa’imo hinah tamah isah abisa ta nasinafumih.
13 Jo̱ mɨ˜ jmooˋ ꞌnʉ́ꞌˋ e jo̱ e jmitíˆnaꞌ jaléꞌˋ e júuˆ e caséeˊ dseaˋ mɨˊ áangˊ quíiˉnaꞌ, jo̱baꞌ íimˉbaꞌ lají̱i̱ꞌ˜ e júuˆ quiʉꞌˊ ta˜ quiáꞌˉ Fidiéeˇ. Jo̱ jmiguiʉˊbɨ jaléꞌˋ e jiéꞌˋ e jaˋ dseengˋ e cøøngˋjiʉ røøˋ laco̱ꞌ e la e jmooˋguɨ ꞌnʉ́ꞌˋ.
13 Kwa a’a’agir hai binanakawar kwabukikin naatu God ana tur i kamomow ebi’en naatu sawar afa moumurih maiyow auman nati na’atube kwasisinaf.”
14 Jo̱ mɨ˜ cangɨ́ˋguɨ lajo̱, catǿꞌˉtu̱ Jesús lajɨɨngˋ i̱ dseaˋ do jo̱ casɨ́ꞌrˉ lala:
14 Iban maiye Jesu sabuw rou’ay gagamin eafih hina iuwih eo, “Kwa etei iti tur anao i kwananowar naniyan kwanab.
15 Jí̱i̱ꞌ˜ co̱o̱ˋ e ɨ̱́ꞌˋ gøꞌˊ dseaˋ cuǿøngˋ líˋ jméˉ e nilɨꞌlɨiñꞌˆ fɨˊ quiniˇ Fidiéeˇ. Co̱ꞌ lɨ́ꞌˆ lɨˊ lají̱i̱ꞌ˜ e gaˋ e ɨˊ dsíibˊ dseaˋ, e jo̱b e jmóoˋ e lɨꞌlɨiñꞌˆ fɨˊ quiniˇ Fidiéeˇ jóng.
15 Men sawar iti ufunane en orot wanawanan irun iwa’an gub kakafin etatounimih, baise abisa orot wanawananane etitit imaim iwa’an orot gub kakafih etatoun.
16 Jo̱baꞌ fɨ́ɨˉɨ ꞌnʉ́ꞌˋ, jaléngꞌˋ ꞌnʉ́ꞌˋ i̱ dsi˜ loguáˆ, nʉ́ʉˉnaꞌ jaléꞌˋ e júuˆ quiéˉe la.
16 Tain hinama’am na’at tur kwanonowar kwananot.”
17 Jo̱ mɨ˜ cangɨ́ˋ jo̱, caꞌɨ́ɨˉ Jesús júuˆ jaléngꞌˋ i̱ dseaˋ do, jo̱ caꞌírˉ fɨˊ dsíiˊ sɨnʉ́ʉˆ có̱o̱ꞌ˜ lají̱i̱ꞌ˜ dseaˋ guitúungˋ quiáꞌrˉ, jo̱ fɨˊ jo̱ i̱ dseaˋ quiáꞌrˉ do cajmɨngɨ́ꞌˉreiñꞌ cuaiñ˜ quiáꞌˉ e júuˆ na.
17 Sabuw rou’ay gagamin ihamiyih in bar rur ufunamaim ana bai’ufununayah iti oroubon isan hibatiy.
18 Jo̱ lalab cañíiˋ dseaˋ do quiáꞌˉ i̱ dseaˋ quiáꞌrˉ do:
18 Iuwih eo, “Kwa auman boro’ika kwakakasiy? men abistan ta ufunane en erun iwa’an gub kakafin orot etatounimih.
19 Dsʉco̱ꞌ jaléꞌˋ e jo̱ jaˋ dsitóoꞌ˜ fɨˊ dsíiˊ dseaˋ, co̱ꞌ lají̱i̱ꞌ˜ fɨˊ dsíiˊ tubꞌˊ dseaˋ lɨ˜ ngɨ́ɨngˊ e jo̱, jo̱ mɨ˜ ningɨ́ˋ jo̱, jo̱guɨbaꞌ e uøøˋ fɨˊ caluuˇ.
19 Anayabin men orot dogoronamaim erurumih, baise en yan kabutin wanawanan erur naatu eafuwatait ere’er.” Iti na’atube eo ana maramaim Jesu kurerereb eo, “Bay etei’imak i gewasih kwanaa.”
20 Jo̱guɨ cajímꞌˉbɨguɨr cajo̱ lala:
20 Naatu ibanak eo maiye, “Abistan orot wanawananane etitit imaim iwa’an i’isan gub kakafin etatoun.
21 Dsʉco̱ꞌ fɨˊ dsíiˊ dseaˋ lɨ˜ uíingˉ e ɨˊ dsíirˊ jaléꞌˋ e gaˋ faꞌ jaléꞌˋ e la: e ꞌléeˊ dseaˋ e güɨɨiñˋ có̱o̱ꞌ˜ dseañʉꞌˋ o̱si dseamɨ́ˋ i̱ o̱ꞌ catɨ́ɨiñˉ, jo̱guɨ jmóorˋ ta˜ jngangꞌˊ dseaˋ rúngꞌˋ, jo̱guɨ jmóorˋ ɨ̱ɨ̱ˋ quiáꞌˉ jaléngꞌˋ dseaˋ rúiñꞌˋ cajo̱,
21 Anayabin orot dogoron wanawanantoro’ot etitit, i not kakafin, sesebar, bar kweb, asabunubunuw, turahinah a’aawah ufuh na,
22 jo̱guɨ suuiñˋ jaléꞌˋ e seaˋ quiáꞌˉ dseaˋ rúiñꞌˋ, jo̱guɨ jmóorˋ jaléꞌˋ e ꞌlɨꞌˆ e jaˋ dseengˋ, jo̱guɨ jmóorˋ ta˜ jmɨgóoˋ, jo̱guɨ jmóorˋ jaléꞌˋ ta˜ jaˋ dseengˋ e seaˋ fɨˊ jmɨgüíˋ, jo̱guɨ eáangˊ dsihuɨ́ɨiñˊ quiáꞌˉ dseaˋ rúiñꞌˋ, jo̱guɨ eáangˊ tɨˊ dsíirˊ féꞌrˋ jaléꞌˋ júuˆ ta˜ júuˆ, jo̱guɨ eáangˊ jmɨjløngꞌˆ yaaiñ˜, jo̱guɨ jaˋ mɨˊ caꞌɨ́ˋ dsíirˊ røøˋ có̱o̱ꞌ˜ jaléꞌˋ e jmóorˋ.
22 kabat, tur karur, tenagogor, baiwa’an ana yeyewra’aten, bahiy, koutabitabir, bai’o’orot, naatu baifufuwen.
23 Jo̱ jaléꞌˋ e jaˋ dseengˋ labaꞌ e uøøˋ fɨˊ dsíiˊ dseaˋ, jo̱ e jo̱baꞌ e jmóoˋ e cá̱rˋ fɨˊ gaˋ e laco̱ꞌ jmɨꞌlɨngꞌˆ yaaiñ˜ fɨˊ quiniˇ Fidiéeˇ. Jo̱ e jo̱b júuˆ quiéˉe.
23 Iti not kakafih etei’imak i orot wanawanane enan imaim iwa’an i’isan gub kakafin etatoun.”
24 Jo̱ mɨ˜ cangɨ́ˋ jo̱, jo̱ cagüɨꞌɨ́ɨbˊ Jesús fɨˊ jo̱, jo̱ cangórˉ fɨˊ lɨ˜ se̱ꞌˊ Tiro có̱o̱ꞌ˜ lɨ˜ se̱ꞌˊ Sidón. Jo̱ mɨ˜ caguiérˉ fɨˊ jo̱, caꞌírˉ fɨˊ co̱o̱ˋ dsíiˊ sɨnʉ́ʉˆ co̱ꞌ jaˋ iiñ˜ e calɨñiˊ jí̱i̱ꞌ˜ jaangˋ dseaˋ jie˜ fɨˊ táaiñˋ; dsʉꞌ jaˋ calɨ́ꞌrˉ faꞌ caꞌméeiñˋ,
24 Jesu efan nati ihamiy in tafaram Taiya wanawananamaim tit, naatu bar wanawanan run, men kok sabuw hitaso’ob i nati’imaim ma’am, baise men karam boro yumatan tibun.
25 co̱ꞌ ladsifɨˊ ladob calɨñiˊ niquiáꞌˆ jaangˋ sɨmɨ́ˆ i̱ niꞌiuungˉ i̱ ꞌlɨngꞌˆ dsíiˊ jie˜ fɨˊ lɨ˜ táangˋ Jesús. Jo̱baꞌ ladsifɨˊ ladob cangórˉ fɨˊ quiniˇ dseaˋ do jo̱ casíꞌrˋ uǿˉ jnir˜ fɨˊ uii˜ tɨɨiñꞌˉ do.
25 Nati’imaim babin natun babitai kikimin afiy kakafin tarasum ma bi’a’afiy Jesu ana tur nowar na biyan tit anamaim ra’iy.
26 Jo̱ i̱ niquiáꞌˆ i̱ sɨmɨ́ˆ do seeiñˋ fɨˊ lɨ˜ huí̱i̱ˆ, fɨˊ co̱o̱ˋ fɨɨˋ jiéꞌˋ laco̱ꞌ góoˋ Jesús, fɨˊ co̱o̱ˋ lɨ˜ siiˋ Sirofenicia. Jo̱ mɨ˜ cangoquiéeiñˊ fɨˊ lɨ˜ singꞌˊ Jesús, jo̱ camɨꞌrˊ dseaˋ do faꞌ niguíñˉ i̱ ꞌlɨngꞌˆ i̱ iuungˉ dsíiˊ i̱ sɨmɨ́ˆ quiáꞌrˉ do.
26 Babin i Greek matuwan, baise ana tufuw an i Fonisia imaim tufuw tafaram Syria wanawanan, i Jesu ifefeyan natun biyanamaim afiy kakafin tanun tatit isan.
27 Jo̱ cañíiˋ Jesús quiáꞌˉ i̱ dseamɨ́ˋ do lala:
27 Baise Jesu babin isan eo, “Wantoro’ot i boro kek abisa tekokok tanituwih, men ef ema’am boro kek hai bay tanab tanarub haru nahimaim nare hinab hina’aan.”
28 Jo̱baꞌ cañíiˋ i̱ dseamɨ́ˋ do quiáꞌˉ Jesús lala:
28 Baise babin eo, “Turobe Regah baise kek hai bay te’aa momosarih gem baban tere’er haru te’aau.”
29 Jo̱baꞌ cañíiˋtu̱ Jesús quiáꞌˉ i̱ dseamɨ́ˋ do:
29 Imaibo Jesu babin iu, “O abaiya’afotenamaim imih kwen, afiy o natu ihamiyika.”
30 Jo̱ cangámꞌˉ i̱ dseamɨ́ˋ do fɨˊ quiáꞌrˉ, jo̱ mɨ˜ caguiéiñꞌˉ fɨˊ jo̱, cadséiñꞌˋ i̱ sɨmɨ́ˆ quiáꞌrˉ do fɨˊ ni˜ coꞌmaˋ e nɨguiúmˉbiñꞌ do, co̱ꞌ nɨcagüɨꞌɨ́ɨbˊ i̱ ꞌlɨngꞌˆ i̱ lamɨ˜ iuungˉ fɨˊ dsíirˊ do.
30 Babin matabir in ana bar tit ana kek gem yan inu’in itin afiy ihamiy titaka.
31 Jo̱ mɨ˜ cangɨ́ˋguɨ lajo̱, cagüɨꞌɨ́ɨbˊ Jesús e fɨˊ guóoꞌ˜ uǿˉ lɨ˜ se̱ꞌˊ Tiro, jo̱ cangɨ́ɨiñˊ fɨˊ lɨ˜ se̱ꞌˊ Sidón có̱o̱ꞌ˜guɨ jaléꞌˋ fɨɨˋ e néeˊ fɨˊ lɨ˜ se̱ꞌˊ Decápolis, jo̱ caguiéˉtu̱r e fɨˊ lɨ˜ néeˊ e guiéeˊ Galilea do.
31 Imaibo Jesu tafaram Taiya ihamiy Sidon wanawananamaim remor in Galilee harew kukuf yan re, naatu rabon Bar Merar Etei Umat Ronron hai me yan tit.
32 Jo̱ fɨˊ jo̱b caguilíingˉ dseaˋ i̱ jéengˋ jaangˋ dseañʉꞌˋ i̱ güɨɨng˜ jo̱guɨ i̱ jaˋ líˋ féꞌˋ. Jo̱ camɨˊ jaléngꞌˋ i̱ dseaˋ do e faꞌ Jesús niquidsirˊ guóorˋ fɨˊ mogui˜ i̱ dseaˋ dséeꞌ˜ do.
32 Nati’imaim sabuw afa orot tainin gugurin, naatu menan sarusarubet i hibai hina Jesu biyan hitit naatu uman biyan tabutubun isan hifefeyan.
33 Jo̱baꞌ cajéengˋ Jesús i̱ dseañʉꞌˋ do fɨˊ lɨ́ꞌˉ lacaangˋ lɨ˜ siñꞌˊ fɨˊ lɨ˜ jaˋ teáangˉ dseaˋ jiéngꞌˋ, jo̱ catá̱ꞌrˉ niguóorˋ fɨˊ dsíiˊ tóˋ logua˜ i̱ dseañʉꞌˋ do, jo̱guɨ caꞌñíirˊ capíꞌˆ jo̱ có̱o̱ꞌ˜ capíꞌˆ jmeꞌeꞌrˊ cagüɨꞌrˊ nisɨ́ɨꞌˇ i̱ dseañʉꞌˋ do.
33 Imih Jesu orot bai tit sabuw rou’ay gagamin ihamiyih akisinamo nabinamaim, naatu uman orot tainin wanawanan iuturiy, imaibo kwaitutur naatu orot menan butubun.
34 Jo̱ mɨ˜ cangɨ́ˋ jo̱, caséerˋ nir˜ fɨˊ yʉ́ꞌˆ jmɨgüíˋ jo̱ caseáangˋ dsíirˊ casɨ́ꞌrˉ i̱ dseañʉꞌˋ do:
34 Matan au mar nuw ra’at dogoron tutufin erawous naatu orot isan eo, “Efata,” anayabin “Kubotawiy!”
35 Jo̱ dsifɨˊ mɨ˜ caféꞌrˋ lajo̱, ladsifɨˊ lanab canaˊ logua˜ i̱ dseañʉꞌˋ do jo̱guɨ canaangˋ féꞌˋbɨr guiʉ́ˉ cajo̱.
35 Mar ta’imonamo orot tainin botawiy tur nowar naatu menan yamutufur tur eo gaigiwas.
36 Jo̱ caquiʉꞌˊ Jesús ta˜ jaléngꞌˋ i̱ dseaˋ do e jaˋ i̱i̱ˋ nisɨ́iñꞌˋ jí̱i̱ꞌ˜ jaangˋ. Dsʉꞌ faꞌ jmiguiʉˊguɨ ya̱ꞌˊ e quiʉꞌˊ Jesús ta˜ e jaˋ niguiáˉ jaléngꞌˋ i̱ dseaˋ do júuˆ, eáangˊguɨb guiaˊ i̱ dseaˋ do.
36 Naatu Jesu sabuw eotanih eo, “Men yait ta ana tur kwana’owen.” Baise i mar etei sisinaf imih mar etei isan hio.
37 Jo̱ eáamˊ dsigáˋ dsíiˊ jaléngꞌˋ i̱ dseaˋ i̱ cangáˉ jaléꞌˋ e jo̱, jo̱ lalab féꞌrˋ:
37 Sabuw anababatun hai kasiy ra’at hifofofor men kafaita, naatu hio “Sawar etei’imak sinafen gewas! Naatu i karam boro niwa’an tainih gugurih tur hinanowar naatu awah gugih tur hinao!”
Atalhos do teclado
- Capítulo anterior←
- Próximo capítulo→
- Versículo anteriork
- Próximo versículoj
- Limpar seleçãoEsc
- Esta ajuda?
Estude este capítulo no WhatsApp
Peça à IA da Bíblia Fala para explicar Marcos 7, comparar traduções ou montar um estudo — tudo direto pelo WhatsApp.