Atos 14
Zliya Yǝwǝn kwǝma wǝzǝ naa dzǝkǝn Yesǝw Kǝristǝw (BCW) vs NVT
1 Ma sa tsəhəshi kar Pəl lə Barnabasə mbə məlmə Ikəniyəm na, mbaꞌa ghəshi dzashiy dzəmbə *ciki ɓasəva tsa ka Zhəwifə, njasa mbə Antiyəshə va. Ka gəzanshi kwəma Hyala kaa mbəzli. Dza mbəzli ɗaŋ, mbaꞌa ghəshi ɓanavə nefer shi kaa Yesəw mbə *ka Zhəwifə lə mbə niy kamaa ka Zhəwifə mbəzli.
1 Em Icônio, Paulo e Barnabé também foram à sinagoga judaica e falaram de tal modo que muitos creram, tanto judeus como gentios.
2 Dzəghwa ka Zhəwifəə zləɓati ma yi kwəma va va, tapə dzəmbəshi mbə həərə *mbəzliy kamaa ka Zhəwifə, ta mbə ghəshiy ndərə mbəzliy nəw Yesəw.
2 Alguns dos judeus que não creram, porém, incitaram os gentios e envenenaram a mente deles contra Paulo e Barnabé.
3 Ya tsəgha nzə na, mbaꞌa kar Pəl hyayvashi mbə məlmə Ikəniyəm, ka gəzanshi kwəma Hyala kaa mbəzli lə nəfə kwətiŋ, kala hazləni ma, mbaꞌa ghəshi ɓanavə ghən tsa shi kaa Ndə sləkəpə. Ma Ndə sləkəpə na, ka ɓanshi bərci, ta məni shi maɗaŋa maɗaŋa ni lə shiy cipə kwəma, ta mbə məndiy sənay, kataŋ na kwəma wəzə hwər tsa Yesəw va gəzəpə kar Pəl, kə məndi.
3 Ainda assim, os apóstolos passaram bastante tempo ali, falando corajosamente da graça do Senhor, que confirmava a mensagem deles concedendo-lhes poder para realizar sinais e maravilhas.
4 Dzəghwa mbəzli mbə məlmə ki, bakə mbə ghəshi tihəvərivashi. Dza kwa bəla ka Zhəwifə nihwəti, ma nihwəti na, dza kwa bəla kar Pəl.
4 Com isso, o povo da cidade ficou dividido: alguns tomaram partido dos judeus, e outros, dos apóstolos.
5 Dza mbəzliy kamaa ka Zhəwifə lə ka Zhəwifə jakə ghəshi lə mbəzli shi dikə dikə ni gwaꞌa, mbaꞌa ghəshi gəzəti dza ta ghəra kar Pəl lə Barnabasə, lə ta pəꞌwatishi ka bakwamtishi lə hərezli.
5 Então um grupo de gentios, judeus e seus líderes resolveu atacá-los e apedrejá-los.
6 Dza kar Pəl mbaꞌa ghəshi fəti ghən ta kwəma va. Ma sa fəti ghəshi ghən na, mbaꞌa ghəshi hwəshiy dzashiy dzəmbə məlmə Listər, lə Derbə, tə hiɗi ka Likwaniya, mbaꞌa dzar mbə ni vəgha shi məlməhi gwaꞌa.
6 Quando os apóstolos souberam disso, fugiram para a região da Licaônia, para as cidades de Listra e Derbe e seus arredores.
7 Sa tsəhəshi ghəshi dzar mbə məlməhi va na, dza ghəshi, ka gəzanshi Yəwən kwəma wəzə naa dzəkən Yesəw kaa mbəzli dzar mbə shi.
7 E ali anunciaram as boas-novas.
8 A tsahwəti zal niy nza tiɓa mbə məlmə Listər, war mənzəy ghəci niy nza, sa bəkwəshi shiɗshiɗ ci. Vədir ghəci ghala yakə mbəghəy, kala səəkə ghəciy dzahwə dza.
8 Enquanto estavam em Listra, Paulo e Barnabé encontraram um homem com os pés aleijados. Sofria desse problema desde o nascimento e, portanto, nunca tinha andado. Estava sentado
9 Ma tə nahwəti vici Pəl mbə gəzə kwəma na, war a ghəciy fa kwəma va. Dza Pəl mbaꞌa fati mətsə ci ti, ka nighə, mbaꞌa nay ghəci ɓanavə nəfə tsa ci kaa Hyala, ka sənay a Hyalaa mbəliti, kə.
9 e ouvia Paulo pregar. Paulo olhou diretamente para ele e, vendo que ele tinha fé para ser curado,
10 Dza ma kə kaa ngəci zlaŋzlaŋ na: «A ntsa, sati garəŋa tə shiɗshiɗ gha» kə. Dzəghwa ntsa va, tsəgha na, kə, mbaꞌa satiy lə zli, ka dza.
10 disse em alta voz: “Levante-se!”. O homem se levantou de um salto e começou a andar.
11 Ma sa nata mbəzli tiɓa kwəma mənti Pəl va tsəgha na, ꞌwakəvə ghəshi, tapə ta ngwəmə lala, ka gəzə kwəma zlaŋzlaŋ kwa kwəma shi. Ma kə ghəshi na: «Aya! Waa hyeler tsahwəshi naa dzəmbə ghwəmmə, ka mənti ghən tsa shi ka ke ngəri!» kə ghəshi.
11 A multidão, vendo o que Paulo havia feito, gritou no dialeto local: “Os deuses vieram até nós em forma de homens!”.
12 Dza mbaꞌa ghəshi fanatishi sləneɗemer hyeler shi va, *Zəs, kə ghəshi kaa Barnabasə, *Hermesə, kə ghəshi kaa Pəl. Sa nzana Pəl sa tə kwəma mbə gəzə kwəma gəzə ghəshi.
12 Concluíram que Barnabé era o deus grego Zeus, e Paulo, o deus Hermes, pois era ele quem proclamava a mensagem.
13 Ma ciki ta *hil Zəsəy pərikə kwa miy dəghaa dzəmbə məlmə niy nza na. Dza ntsaa ta hil Zəs, mbaꞌa kəəsəkə kəɓəhi, lə mbərə ghwə shiy ti shi ngaca ngacaa dzəmbə ciki tsa va, ta ta hil, ghəci lə mbəzli shi va gwanashi. Hil tsa ɗi ghəshi va tay, kar Pəl ghəshi lə Barnabasə na ghəshi.
13 O sacerdote do templo de Zeus, que ficava na entrada da cidade, trouxe touros e coroas de flores até as portas da cidade, pois ele e a multidão queriam oferecer sacrifícios aos apóstolos.
14 Ma sa favə *ka kwal Yesəw nja kar Barnabasə lə Pəl nava kwəma tsəgha na, mbaꞌa nəfə tsa shi satiy, dza ghəshi tapə ta slikwə kwəbeŋer kən ghən shi, ta mbə mbəzli vaa sənay, ka ɗi shi məni ghəshi va kar Pələw, kə ghəshi. Ka kəsli bali dzar dzəmbə mbəzli va. Ka zlapanshi kwəma zlaŋzlaŋ.
14 Quando Barnabé e Paulo ouviram o que estava acontecendo, rasgaram as roupas e correram para o meio do povo, gritando:
15 Ma kə ghəshi na: «A mbəzli ni, tawa, məni ghwəy gəla nini shiy tsətsəa? Ma ghəy, shi nashi ghwəy niy, ke ngəri nza ghəy njasa nza ghwəy va kwərakwə! Yəwən kwəma wəzə na na sa ɓəkəŋwəy ghəy va Ndə sləkəpə. A ghwəy mbəə zhəghanavə hwəm kaa ta mbəri tsa shi kama vəri ni ti shi. A ghwəy zhəghətəvaŋwəy dza kwa Hyalaa kwa ɓəpə piy. Hyalaa ngati ghwəmə, lə hiɗi, lə kwəfahi, mbaꞌa shiy gwaꞌa gwaꞌa.
15 “Amigos, por que vocês estão fazendo isso? Somos homens como vocês! Viemos lhes anunciar as boas-novas, para que abandonem estas coisas sem valor e se voltem para o Deus vivo, que fez os céus e a terra, o mar e tudo que neles há.
16 Hyala vay, aa niy zlashi hwəlfəhi mbəzli gwanashi, ghala vəghwə tsa kwataŋa, a ghəshi nəw kwəma ɗi məhərli shi gwaꞌa.
16 No passado, ele permitiu que as nações seguissem seus próprios caminhos,
17 Ma ya tsəgha nzə na, mbə cipə ghən tsa nzə niy nza na, yən na Hyala, kə, dzar mbə kwəma wəzə tsa məməni na. Sa nzana, mbə nzəməŋwəy van ghənzə səəkə mə ghwəmə, ka nakəŋwəy shi zəmə ghwəy wəzə. Ka ngaslayŋwəy lə shi zəmə, ka təhay nefer ghwəy lə vəshi» kə ghəshi.
17 mas nunca as deixou sem evidências de sua existência e de sua bondade. Ele lhes concede chuvas e boas colheitas, e também alimento e um coração alegre”.
18 Ya tsəgha gəzə kar Pəl kwəma caslakə caslakə na tsəgha na, war ngahə kwəmavə ghəshi makəti mbəzli va, va hanamshi shiy ta ta shi, ka məjəꞌa hil tsa shi.
18 Apesar dessas palavras, Paulo e Barnabé tiveram dificuldade para impedir que o povo lhes oferecesse sacrifícios.
19 Ma ləy hwəm kwəma va na, dza nihwəti *ka Zhəwifəə səəkəshi mbə məlmə Antiyəshə tə hiɗi ka Pishidi lə mbə Ikəniyəm, ngəɗ ghəshi ngəɗivə mbəzli tiɓa, tapə ghəshi ta pəꞌwə Pəl lə hərezli ta pəəsli ci. Sa pəꞌwamti ghəshi na, mbaꞌa ghəshi mbahəkəvəri mbə məlməə dzəti ngwəla, ndəɓa naa mətiy, a kə ghəshi niy ni.
19 Então alguns judeus chegaram de Antioquia e Icônio e instigaram a multidão. Apedrejaram Paulo e o arrastaram para fora da cidade, pensando que ele estivesse morto.
20 Dza mbəzliy nəw Yesəw, mbaꞌa ghəshi səəkəshiy dzəkən Pəl, dəzlətsəɓə ghəshi tsəɓay Pəl, dza na mbaꞌa dəkəy satiy, ka zhay zhəmbə məlmə. Ma tə way pi mekəshi na, mbaꞌa ghəshi dzashi lə Barnabasəə dzəmbə məlmə Derbə.
20 No entanto, quando os discípulos o rodearam, ele se levantou e entrou novamente na cidade. No dia seguinte, partiu com Barnabé para Derbe.
21 Dzəghwa kar Pəl lə Barnabasə, mbaꞌa ghəshi gəzanavəshi Yəwən kwəma wəzə na kaa mbəzli mbə məlmə Derbə. Mbaꞌa ghəshi kwəmavə nihwəti mbəzliy nəw Yesəw mbəɓa ɗaŋ diɓa. Mbaꞌa ghəshi zhəghətəvashiy zhəmbə Listər, lə Ikəniyəm, mbaꞌa Antiyəshə tə hiɗi ka Pishidi.
21 Depois de terem anunciado as boas-novas em Derbe e feito muitos discípulos, Paulo e Barnabé voltaram a Listra, Icônio e Antioquia da Pisídia,
22 Dza ghəshi mbaꞌa ghəshi mətsahanavəshi bərci kaa mbəzliy nəw Yesəw mbə məlməhi va, lə canshi kwəma Hyala. Ma kə ghəshi kaa ngəshi na: «Jihəvam! Ka zlay nəw kwal Hyala ghwəy ma. Lə sa ngəraꞌwə tərəŋw dza ghwəmməə kwəmavə tsəhə tə pətsa sləkə Hyala!» kə ghəshi.
22 onde fortaleceram os discípulos. Eles os encorajaram a permanecer na fé, lembrando-os de que é necessário passar por muitos sofrimentos até entrar no reino de Deus.
23 Dza ghəshi mbə mbəzliy nəw Yesəw mbə məlməhi va gwaꞌa, mbaꞌa ghəshi təravə mbəzliy taa nza ka mətikwəkwəriy ꞌwamshi kwal mbə kwəma Hyala. Ma ləy hwəm na, tapə ghəshi ta məni səwmay ki, ka cəꞌwə Hyala. Dza mbaꞌa ghəshi zlanayshi kaa Ndə sləkəpə mbə dəvə ci, ntsa ɓanavə ghəshi nefer shi.
23 Paulo e Barnabé também escolheram presbíteros em cada igreja e, com orações e jejuns, os entregaram aos cuidados do Senhor, em quem haviam crido.
24 Ləy hwəm ki na, mbaꞌa ghəshi taŋamti hiɗi Pishidi, mbaꞌa ghəshi dzashiy dzəti hiɗi Pamfili.
24 Então viajaram de volta pela Pisídia até a Panfília.
25 Dza ghəshi mbaꞌa ghəshi dzashiy dzəmbə məlmə Perzhə tə hiɗi ka Pamfili va, mbaꞌa ghəshi gəzanavəshi kwəma Hyala kaa mbəzli mbəɓa. Ma sa gəzanavə ghəshi kwəma Hyala kaa mbəzli mbə məlmə va na, mbaꞌa ghəshi dzashiy dzəghwa Atali.
25 Pregaram a palavra em Perge e desceram para Atália.
26 Ava kwaɓa dzəghwa ghəshiy dzəghwa kwambəwal ta maɗiy dzəmbə Antiyəshə, mbə məlmə va niy fambəshi mbəzliy nəw Yesəw mbə dəvə Hyala, ta mbə ghənzəə mananshi wəzə hwər tsa nzə, ta ghəra sləni nzə. Nana ki na, mbaꞌa ghəshi kəɗamti sləni va, na zhəghəva ghəshiy zhəmbə Antiyəshə.
26 Por fim, voltaram de navio para Antioquia, onde sua viagem tinha começado e onde haviam sido entregues à graça de Deus para realizar o trabalho que agora completavam.
27 Ma sa tsəhəshi ghəshi na, mbaꞌa ghəshi ɓasəti mbəzliy nəw Yesəw gwanashi tə pətsa kwətiŋ tsa. Mbaꞌa ghəshi slanakəshi njasa kəətəhwəshi Hyala gwaꞌa. Ka gəzanshi njasa ghwənamti Hyala kwal kaa *mbəzliy kamaa ka Zhəwifə ta mbə ghəshiy ɓanavə nefer shi kaa Yesəw.
27 Quando chegaram a Antioquia, reuniram a igreja e relataram tudo que Deus tinha feito por meio deles e como tinha aberto a porta da fé também para os gentios.
28 Dza mbaꞌa ghəshi nzahwə nza tiɓa gar vici ɗaŋ, lə mbəzliy nəw Yesəw ki.
28 E permaneceram ali com os discípulos por muito tempo.
Atalhos do teclado
- Capítulo anterior←
- Próximo capítulo→
- Versículo anteriork
- Próximo versículoj
- Limpar seleçãoEsc
- Esta ajuda?
Estude este capítulo no WhatsApp
Peça à IA da Bíblia Fala para explicar Atos 14, comparar traduções ou montar um estudo — tudo direto pelo WhatsApp.