Lucas 10
EUANGELION UNNI TA JESU-ÚBA CHRIST-KO-BA UPATOARA LUKA-UMBA (AWK) vs NTLH
1 YAKITA ġaiya kakulla unni tara, Piriwȧllo noa ġearimulléu̇n thebenty taraikan ta, ġatun yuka barun buloara-buloara ġikouġ kin mikan ta, yantin tako kokerá ko uwȧnun noa ba niuwoa-bo.
1 Depois disso o Senhor escolheu mais setenta e dois dos seus seguidores e os enviou de dois em dois a fim de que fossem adiante dele para cada cidade e lugar aonde ele tinha de ir.
2 Ġatun noa barun wiya, Kauwȧl-lan unni nulai kȧtan, keawai bo katillikan ku̇ri kauwȧlkȧl; ġali tin wiyella nura bon, Piriwȧl nulai-ġél koba yuka-uwil koa noa barun katillikan nulai ko katilliko ġikouġ kaiko.
2 Antes de os enviar, ele disse:
3 Waita nura yuriġ wolla: A! yukan nurun baġ waita kolaġ yanti kiloa waréa ta éipu barun kin murroġ ka ta.
3 Vão! Eu estou mandando vocês como ovelhas para o meio de lobos.
4 Kurri yikora yanoa munniġél, ġatun yinuġ, keawai tuġganuġ; ġatun yanoa wiya yikora yapuġ koa taraikan ku̇ri.
4 Não levem bolsa, nem sacola, nem sandálias. E não parem no caminho para cumprimentar ninguém.
5 Ġatun uwȧnu̇n nura ba kokerá ko taraikan tako, wiyella, kurri ġiakai, Pitȧl kauwa unni kokerá ba.
5 Quando entrarem numa casa, façam primeiro esta saudação: “Que a paz esteja nesta casa!”
6 Ġatun ba yinal koba pitál koba kánu̇n unta, nurúnba pitȧl kánu̇n ġaiya unta; keawai ba nurun kin katéa kánu̇n willuġbo.
6 Se um homem de paz morar ali, deixem a saudação com ele; mas, se o homem não for de paz, retirem a saudação.
7 Ġatun yellawȧnu̇n nura unta kokerá, takilliko ġatun pittelliko,ġunu̇n bara ba nurun; kulla noa umulli-kan-to man ba ġutoara ġikoúmba. Uwai yikora kokerá kolaġ kokerá kolaġ.
7 Fiquem na mesma casa e comam e bebam o que lhes oferecerem, pois o trabalhador merece o seu salário. Não fiquem mudando de uma casa para outra.
8 Ġatun uwȧnu̇n nura ba yantin ta kokeroa, ġatun bara nurun pitȧlmanu̇n, ta-uwa untoa tara wunu̇n ba mikan ta nurun kin.
8 — Quando entrarem numa cidade e forem bem-recebidos, comam a comida que derem a vocês.
9 Ġatun turon barun umulla unta tara; ġatun wiyella barun, Piriwȧl koba Eloi koba papai uwa nurun kinba.
9 Curem os doentes daquela cidade e digam ao povo dali: “O
10 Uwȧnu̇n nura ba tarai ta kokeroa, ġatun bara keawai pitȧlma korien nurun, uwéa ka nura warai tako yapuġ kako, ġatun wiyella,
10 Porém, quando entrarem numa cidade e não forem bem-recebidos, vão pelas ruas, dizendo:
11 Umulléún ġéen punul untikȧl ġearun kinba nurun kin; A! kotellia nura unni ta uwan ta papai kȧtan nurun kin piriwȧl koba Eloi koba.
11 “Até a poeira desta cidade que grudou nos nossos pés nós sacudimos contra vocês! Mas lembrem disto: o Reino de Deus chegou até vocês.”
12 Wiyan nurun baġ, murrȧrȧġ kȧnu̇n unta ta tarai ta purreȧġ, ka Thodom kako, keawaran ġala ko kokerá ko.
12 E Jesus disse mais isto:
13 Yapallun bi Koradhin! yapallun bi Betȧthaida! kulla umatoara ba kauwȧl-kauwȧl kaiyu biruġ ka pa Turo ka ġatun Thidoni ka uma ġirouġ kin, minki bara ka pa yuraki, yellawa pa bara pirral la kirrikin ta ġatun bonoġ ka.
13 Jesus continuou:
14 Murrȧrȧġ buloara kȧnu̇n Turo ġatun Thidoni unta purreȧġ wiyellaikanne ta keawaran bi.
14 No Dia do Juízo, Deus terá mais pena de Tiro e de Sidom do que de vocês, Corazim e Betsaida!
15 Ġatun ġintoa, Kapernaum, wunkulla wokka laġ moroko ka, yuaipinu̇n wal barán pirri kako.
15 E você, cidade de Cafarnaum, acha que vai subir até o céu? Pois será jogada no
16 Niuwoa ġurran nurun ba, ġurran ta noa tia; ġatun niuwoa waitiman nurun ba, waitiman noa tia; ġatun niuwoa tia waitiman, waitiman noa bon yuka noa tia ba.
16 Então disse aos discípulos:
17 Ġatun bara thebenty ta willuġbo kakulla pitȧlkan, wiyelliela, A Piriwȧl! ġurrullikan bara diabollo ġearun ġirouġ katoa yitirroa.
17 Os setenta e dois voltaram muito alegres e disseram a Jesus: — Até os demônios nos obedeciam quando, pelo poder do nome do senhor, nós mandávamos que saíssem das pessoas!
18 Ġatun noa barun wiya, Nakulla bon baġ Thatannuġ puntimulléu̇n barán moroko tin yanti málma kiloa.
18 Jesus respondeu:
19 A! ġutan baġ nurun kaiyu waitawolliko maiya ko ġatun wuarai ko, ġatun yantin ko kaiyu bukkakan ko; ġatun keawai wal nurun yarakai umulliko.
19 Escutem! Eu dei a vocês poder para pisar cobras e escorpiões e para, sem sofrer nenhum mal, vencer a força do inimigo.
20 Pitȧl-mai yikora nura-nura,ġali tin ġurullikan tin bara marai nurun ba; unti biruġ pitȧlma nura, kulla yitirra nurúnba upatoara moroko ka ba.
20 Porém não fiquem alegres porque os espíritos maus lhes obedecem, mas sim porque o nome de cada um de vocês está escrito no céu.
21 Yakita ta noa pitȧl-lan kakulla marai ta,ġatun wiyelliela, Kauwa tia yanti, Biyuġ, Piriwȧl ta moroko koba ġatun purrai koba, kulla bi ba unnoa tara yuropa ġali unti biruġ ġuraki ta biruġ, ġatun bi túġkaiya unnoa tara barun boboġ ko; kauwa yanti, Biyuġ, koito ba murrȧrȧġ ta ġirouġ kin kȧtan mikan ta.
21 Naquele momento, pelo poder do Espírito Santo, Jesus ficou muito alegre e disse:
22 Yantin ta tia wupéa emmouġ kinko Biyuġbaito; ġatun keawai ku̇riko bon yinal ġimilli pa, wonto ba Biyuġbaito; ġatun Biyuġbai yinallo ġimilléu̇n, ġatun niuwoa yinallo tu̇ġunbinu̇n bon Biyuġbai.
22 — O meu Pai me deu todas as coisas. Ninguém sabe quem é o Filho, a não ser o Pai; e ninguém sabe quem é o Pai, a não ser o Filho e também aqueles a quem o Filho quiser mostrar quem o Pai é.
23 Ġatun noa willariġ kakulla ġikouġ kai koba wirrobullikan, koba, ġatun wiyelliela kara, Kauwa yanti murrȧrȧġ ta natan ġaikuġ ko unni tara natan nura ba:
23 Então Jesus virou-se para os discípulos e disse só para eles:
24 Kulla baġ nurun wiyan, kauwȧllo propetto ġatun piriwȧllo na pa unni tara natan nura ba, ġatun bara keawai na korien; ġatun ġurra pa unni tara ġurran nura ba, ġatun keawai ġurra korien.
24 Eu afirmo a vocês que muitos
25 A! tarai wakȧl nomiko ġarokéa wokka laġ, ġatun wiya bon, wiyelliela, Piriwȧl, minnuġ banu̇n baġ moron kakilliko yantikatai?
25 Um mestre da Lei se levantou e, querendo encontrar alguma prova contra Jesus, perguntou: — Mestre, o que devo fazer para conseguir a vida eterna?
26 Wiya bon noa, Minariġ upa wiyellikanne? yakoai bi wiyan?
26 Jesus respondeu:
27 Ġatun noa wiyayelléu̇n, wiyelliela, Pitȧl kakilliko bi Piriwȧl ko Eloi ko ġiroúmba ko yantin to búlbuúl lo ġiroúmba ko, ġatun yantin to marai to ġiroúmba ko, ġatun yantin to kaiyu ko ġiroúmba ko, ġatun yantin to kotellitó ġiroúmba ko; ġatun kóti ta ġiroúmba yanti ġintoa bo ba.
27 O homem respondeu: — “Ame o Senhor, seu Deus, com todo o coração, com toda a alma, com todas as forças e com toda a mente. E ame o seu próximo como você ama a você mesmo.”
28 Ġatun noa wiya bon, ġintoa wiyayelléu̇n tuloa; unni ta umulla ġatun moron koa bi kauwȧl
28 — A sua resposta está certa! — disse Jesus. — Faça isso e você viverá.
29 Wonto noa ba kotelliela tuloa ko ninwoa bo, wiya bon noa Iéthunuġ, Ġan-ke tia kóti ta emmoúmba?
29 Porém o mestre da Lei, querendo se desculpar, perguntou: — Mas quem é o meu próximo?
30 Ġatun noa Iéthuko wiya, Taraikan waita uwa barán Hierothalem kabiruġ Jeriko kako, ġatun nuġgurrawa mankiye, mantilléu̇n bon kirrikin, ġatun búnkulla, ġatun bara waita uwa wareka ġaiya bon bu̇ntoara.
30 Jesus respondeu assim:
31 Yakita ġati uwa wakȧl hiereu barán yapuġ koa; ġatun nakulla bon noa ba, uwa noa taruġ koa kaiyin ta koa.
31 Acontece que um sacerdote estava descendo por aquele mesmo caminho. Quando viu o homem, tratou de passar pelo outro lado da estrada.
32 Ġanti yanti kiloa wakál Lebikan kakulla noa ba unta, uwa nakulla ġaiya bon, ġatun noa uwa taruġ koa kaiyin ta koa.
32 Também um
33 Wonto ba wakál ku̇ri Thamariakȧl uwolliela ba, uwa yapariġ kakilliela noa ba; ġatun nakulla bon noa ba, minki bon noa kakulla ġikouġ kai,
33 Mas um
34 Ġatun uwa ġikouġ kai koba, ġatun ġira bon búntoara ġikoúmba, kiroabulliela kipai ġatun wain, ġatun yellawabunbéa bon ġikouġ ka ta kóti ka buttikaġ, ġatun yutéa bon takilliġél lako, ġatun miroma bon.
34 Então chegou perto dele, limpou os seus ferimentos com azeite e vinho e em seguida os enfaixou. Depois disso, o samaritano colocou-o no seu próprio animal e o levou para uma pensão, onde cuidou dele.
35 Ġatun tarai ta purreȧġ ka wakȧl la waita noa ba uwa, mankulla ġaiya noa buloara denari, ġatun ġukulla kokeratin ko, ġatun bon wiya, Golomulla bon; kirun bi ba upinún, uwéa kȧnu̇n baġ ba willuġbo, ġutéa kȧnu̇n ġaiya banuġ.
35 No dia seguinte, entregou duas moedas de prata ao dono da pensão, dizendo:
36 Wonnuġ-ke kóti ta ġikoúmba nuġgurrawa mankiye unti biruġ ġoro kabiruġ ku̇ri kabiruġ, kotella bi?
36 Então Jesus perguntou ao mestre da Lei:
37 Ġatun noa wiya, Niuwoa ġoloma bon. Wiya noa bon Iéthu ko, Yuriġ, yanti kiloa umulla bi.
37 — Aquele que o socorreu! — respondeu o mestre da Lei. E Jesus disse:
38 Ġatun yakita kakulla, uwa bara ba, uwa noa murruġ koa kokeroa; ġatun taraito nukuġko, Marȧthako yitirra, wamunbéa bon bounnoun kin kokerá.
38 Jesus e os seus discípulos continuaram a sua viagem e chegaram a um povoado. Ali uma mulher chamada Marta o recebeu na casa dela.
39 Wúġgunbai bounnoun ba ġaiya kai, yitirra Mari, yellawa bountoa Iéthu kin yallo ka, ġatun ġurra bon wiyellita
39 Maria, a sua irmã, sentou-se aos pés do Senhor e ficou ouvindo o que ele ensinava.
40 Wonto ba Marȧtha kȧmullan buntoa marai-marai umullita, ġatun uwa bountoa ġikouġ kin, ġatun wiya, Piriwál, kora bi natan tia wareka tia wúġgunbai emmoúmba umulliko wakȧllo? wiyella bounnoun umulli koa bountoa tia.
40 Marta estava ocupada com todo o trabalho da casa. Então chegou perto de Jesus e perguntou: — O senhor não se importa que a minha irmã me deixe sozinha com todo este trabalho? Mande que ela venha me ajudar.
41 Ġatun noa Iéthako wiyelléún, ġatun wiya bounnoun, Ela! Marȧtha, Marȧtha, ġintoa kȧmullan marai-marai minnambo-minnambo ka;
41 Aí o Senhor respondeu:
42 Wonto ba wakȧl murrȧrȧġ kȧtan: ġatun Mariko bountoa ġeremulléu̇n unnoa murrȧrȧġbo, keawai wal mantillinún bounnoun kinbiruġ.
42 mas apenas uma é necessária! Maria escolheu a melhor de todas, e esta ninguém vai tomar dela.
Atalhos do teclado
- Capítulo anterior←
- Próximo capítulo→
- Versículo anteriork
- Próximo versículoj
- Limpar seleçãoEsc
- Esta ajuda?
Estude este capítulo no WhatsApp
Peça à IA da Bíblia Fala para explicar Lucas 10, comparar traduções ou montar um estudo — tudo direto pelo WhatsApp.