Marcos 7

asj (ASJ) vs VC

Sair da comparação
VC Versão Católica
1 Jobɛ chimu Bɛfarasii bɛ bɛniiŋ bamu bɛ tɛ̀ tiifi bɛnchi bɛ Nyɔ-ɔ dza Jɛrosalɛŋ be bɛ be banchɛ li Jiso-o lichiŋ.
1 Os fariseus e alguns dos escribas vindos de Jerusalém tinham sereunido em torno dele.
2 Be dza be ŋɛŋ bɔɔŋ bɛ kintutu-u bɛ Jiso-o bamu jii biee tsaŋ tii, fi nuuŋ le be ti mɛɛŋ ki tsootsɛ kɛ tsaŋ kɛ.
2 E perceberam que alguns dos seus discípulos comiam o pão com as mãos impuras, isto é, sem as lavar.
3 Bɛfarasii mɔɔ Bɛjuu bɛchu tɛ̀ biki nuuŋ ntsɛ wu kwɛɛŋ wu bɛ tee bɛ bee bɛ ŋkosi, le nuuŋ wi tɛ̀ ji biee fuki fɛ mwɛ tsootsɛ tsaŋ nɛɛ si bɛ tɛ̀ shiiŋ bɛ tsootsi nsiŋ kɛ.
3 {Com efeito, os fariseus e todos os judeus, apegando-se à tradição dos antigos, não comem sem lavar cuidadosamente as mãos;
4 Le nuuŋ wi tɛ̀ ji tɛ fiee fɛ mwɛ koo fɛwaŋ fuki fɛ wu tsootsɛ bikaa bɛ tsaŋ yee lɛ dze yi lu nsiŋ kɛ. Be tuu be feti biee bimu bi ntsɛ wu kwɛɛŋ lɛ ŋge, si ntsootsɛ muka bɛ bibɛɛŋ mɔɔ sháŋ.
4 e, quando voltam do mercado, não comem sem ter feito abluções. E há muitos outros costumes que observam por tradição, como lavar os copos, os jarros e os pratos de metal.}
5 Bɛfarasii bɛ bɛniiŋ bɛ tiifi bɛnchi bɛlu tɛ̀ bii li Jiso laa, “Ɛ kii la fi bɔɔŋ bo bɛ kintutu biki yɛ ntsɛ wu kwɛɛŋ wu bɛtaa bɛsɛŋ bɛ ŋkosi kɛ? Ɛ kii la fi be jii biee tsaŋ tii?”
5 Os fariseus e os escribas perguntaram-lhe: Por que não andam os teus discípulos conforme a tradição dos antigos, mas comem o pão com as mãos impuras?
6 Jiso tuu li bee le, “Ɛsaya ntomfɔŋ wu Nyɔ tɛ̀ tee chɛɛŋ kii beŋ le nɛ baa bɛniiŋ bɛ nimi-i. Nɛ feti baa nɛɛ nuuŋ fiee fi bɛ tɛ̀ tsɛɛ, Nyɔ tiiti le,
6 Jesus disse-lhes: Isaías com muita razão profetizou de vós, hipócritas, quando escreveu: Este povo honra-me com os lábios, mas o seu coração está longe de mim.
7 Be guundi mi nuuŋ li yee li,
7 Em vão, pois, me cultuam, porque ensinam doutrinas e preceitos humanos {29,13}.
8 Ɛ nɛɛ lɛ si nɛ chiiŋgi baa bɛnchi bɛ Nyɔ-ɔ, nɛ kichi nuuŋ bɛ bɛniiŋ gɛɛ.”
8 Deixando o mandamento de Deus, vos apegais à tradição dos homens.
9 Jiso se tee li bee le, “Nɛ gbɛŋgi nɛ kii faŋu bɛnchi bɛ Nyɔ-ɔ le se nɛ ni nɛ biki nuuŋ bɛnɛ.
9 E Jesus acrescentou: Na realidade, invalidais o mandamento de Deus para estabelecer a vossa tradição.
10 Fi fiɛɛ ɛ Mɔɔsɛ tɛ̀ tee le, ‘Yooki chaa bee na.’ Tuu tee tɛ le, ‘Ɛ wi gaa tee kɛ ni, bɛ wo mwɛ dududu.’
10 Pois Moisés disse: Honra teu pai e tua mãe; e: Todo aquele que amaldiçoar pai ou mãe seja morto.
11 Se nuuŋ le, nɛ tiiti baa finɛ le, ‘Ɛ wi dza wu tee li tee li kɛ li ni-i le fiee fi bee nuuŋ wu fi tee kɛ ni lu, le fiee filu to fiɛɛ Kɔbaŋ,’ fi nuuŋ le fi to fiɛɛ fiee fi Nyɔ-ɔ,
11 Vós, porém, dizeis: Se alguém disser ao pai ou à mãe: Qualquer coisa que de minha parte te pudesse ser útil é corban, isto é, oferta,
12 kɛ mɛɛŋ yɛ beŋ le dzɔɔ fiee filu fi tee kɛ ni lu kɛ.
12 e já não lhe deixais fazer coisa alguma a favor de seu pai ou de sua mãe,
13 Nɛ feti baa lɛ, nɛ feti jɛ yi Nyɔ tuu fiee fi yee kii ntsɛ wunɛ wu kwɛɛŋ, wu nɛ tiifi bɛniiŋ lu. Biee bimu se biɛɛ tɛ lu ŋge si bini bi nɛ feti.”
13 anulando a palavra de Deus por vossa tradição que vós vos transmitistes. E fazeis ainda muitas coisas semelhantes.
14 Jiso dza tuu teeŋ bɛniiŋ le be bɛ, tee li bee le, “Beŋ bɛchu yikɛ yɛɛŋ nɛ woo fiee fi ntiiti, nɛ kɛɛ bujɔŋ.
14 Tendo chamado de novo a turba, dizia-lhes: Ouvi-me todos, e entendei.
15 Fiee fimu nuuŋ yɛ lu lɛkuuŋ fi nuuŋ fi lɛ li wi-i fi liibi wi kɛ. Ɛ fiee fi buti li wi-i, fi nuuŋ fi liibi wi. [
15 Nada há fora do homem que, entrando nele, o possa manchar; mas o que sai do homem, isso é que mancha o homem.
16 Wi wu kɛmi bintooŋ le woo, mwɛ woo.”]
16 {bom entendedor meia palavra basta.}
17 Jiso shɛ bɛniiŋ bɛlu, lɛ li yih, bɔɔŋ bee bɛ kintutu-u bii li wuu kii ŋgaŋgaa chilu.
17 Quando deixou o povo e entrou em casa, os seus discípulos perguntaram-lhe acerca da parábola.
18 Tuu li bee le, “Nɛ kii yɛ biee tɛ ni? Kɛ nɛ kii yɛ le fiee fichu fi wi lisi lɛ wuu wa nuuŋ tɛ biifi wu kɛ ni?
18 Respondeu-lhes: Sois também vós assim ignorantes? Não compreendeis que tudo o que de fora entra no homem não o pode tornar impuro,
19 Fi nuuŋ lɛ, kifɛ fi ti lii yɛ le fi gɛɛŋ nuuŋ li shé-eŋ kɛ, fi sɛchi nuuŋ lɛ shéŋ, fi se dɛndɛ fi bo.” (Si Jiso tɛ̀ tee lɛ, fi se nuuŋ le biee bijɛ bichu biɛɛ waaŋ.)
19 porque não lhe entra no coração, mas vai ao ventre e dali segue sua lei natural? Assim ele declarava puros todos os alimentos. E acrescentava:
20 Tuu gɛɛŋ limfwe tee le, “Ɛ fiee fi buti li wi-i, fi bifisi mwɛ,
20 Ora, o que sai do homem, isso é que mancha o homem.
21 kifɛ biee bichu bibifi bi wi feti dzɛti nuuŋ li shéŋ yee li. Biee si bɛmbeechɛ bɛ bifi, kii bukwɛɛ, n'yɛ buyi, ŋ'wo wi, ŋgimu bɛ kwɛɛ wi kɛ nyumɛ wi,
21 Porque é do interior do coração dos homens que procedem os maus pensamentos: devassidões, roubos, assassinatos,
22 nsɔmfu biee, ŋkɛmɛ tee chi bifi mfɛru kimfi, mfɛru nyɛŋ, ŋkɛmɛ shéŋ yi yɛɛti, mɛŋkooŋ mɛ bɛniiŋ lɛ mɛ bifisɛ, ntsakisɛ yi mɔɔ n'yoomfɛ kiyoomfɛ.
22 adultérios, cobiças, perversidades, fraudes, desonestidade, inveja, difamação, orgulho e insensatez.
23 Biee bibifi bini bichu dzɛti nuuŋ li shéŋ yi wi-i bi se bifisi mwɛ.”
23 Todos estes vícios procedem de dentro e tornam impuro o homem.
24 Jiso tɛ̀ dza fe, gɛɛŋ kimbɛ ki Tayɛ bɛ Sidɔ-ɔŋ. Le gɛɛŋ le, lɛ li yih, tɛ̀ wɛki yɛ le wi kɛɛ le wɛ lu kɛ. Se nuuŋ le, bɛniiŋ tɛ̀ tuu be kɛɛ.
24 Em seguida, deixando aquele lugar, foi para a terra de Tiro e de Sidônia. E tendo entrado numa casa, não quis que ninguém o soubesse. Mas não pôde ficar oculto,
25 Kwɛɛŋ wumu tɛ̀ nuuŋ fe fiana yi tii tɛ̀ nuuŋ li ŋwani wu kwɛɛŋ li. Mfwaa mumkpaŋ si tɛ̀ woo kii Jiso lɛ, se bɛ we li bikaa biee li.
25 pois uma mulher, cuja filha possuía um espírito imundo, logo que soube que ele estava ali, entrou e caiu a seus pés.
26 Kwɛɛŋ wulu tɛ̀ nuuŋ wi wu Grik, tɛ̀ nuuŋ yɛ wi wu Juu kɛ. Bɛ tɛ̀ biɛ wu Fonisha li kwɛɛŋ wu Silia. Si tɛ̀ we lɛ, lɛkɛ Jiso le buu ŋwanɛ kiŋkundi wulu li ŋwani wɛɛ.
26 {Essa mulher era pagã, de origem siro-fenícia.} Ora, ela suplicava-lhe que expelisse de sua filha o demônio.
27 Jiso se tuu li wuu le, “Gɛɛ bɛ saa bɛ nyɛkɛ bɔɔŋ, kifɛ fi mɛɛŋ ki dzɔɔŋ kɛ le bɛ dzɔɔ bijinɛ bi bɔɔŋ lɛ bɛ lɔŋ li bwí kɛ.”
27 Disse-lhe Jesus: Deixa primeiro que se fartem os filhos, porque não fica bem tomar o pão dos filhos e lançá-lo aos cães.
28 Kwɛɛŋ wulu se tuu li wuu le, “Ɛ chɛɛŋ baa wɛŋ. Se nuuŋ le, bɔɔŋ ti bɛɛ ɛ be ji biee bwí bɔɔnyi mukɛ mu weyi fɛkwiiŋ.”
28 Mas ela respondeu: É verdade, Senhor; mas também os cachorrinhos debaixo da mesa comem das migalhas dos filhos.
29 Jiso se tee li wuu le, “Kii fiee fiɔɔ tuu fini, ɔ nuuŋ ɔ gɛɛŋ fio, ŋwanɛ kiŋkundi wulu bee chinɛ li ŋwana kituŋ.”
29 Jesus respondeu-lhe: Por causa desta palavra, vai-te, que saiu o demônio de tua filha.
30 Kwɛɛŋ wulu dza giiŋgi fɛ wu kuuŋ, gɛɛŋ ŋɛŋ ŋwani gimi fɛntaa ɛ ŋwanɛ kiŋkundi wulu bo kituŋ.
30 Voltou ela para casa e achou a menina deitada na cama. O demônio havia saído.
31 Jiso dza lɛ kimbɛ ki Tayɛ-ɛ, ka Sidɔŋ ka kimbɛ ki Bitoŋ bi Yoofi-i, to dze lɛ Libɛ chi Galilii.
31 Ele deixou de novo as fronteiras de Tiro e foi por Sidônia ao mar da Galiléia, no meio do território da Decápole.
32 Bɛniiŋ bamu tɛ̀ dza be bɛ bɛ wi wumu nuuŋ kinchiinchii tɛ̀ kii yɛ n'yɔru kɛ. Be lɛkɛ Jiso le gɛɛ tsaŋ yee li wuu bwiŋ, wɔnchɛ wu.
32 Ora, apresentaram-lhe um surdo-mudo, rogando-lhe que lhe impusesse a mão.
33 Jiso se dzɔ wu bee wu bo li kintutu linti bebe. Gɛɛ tsaŋ yee li bintooŋ bi wi wulu, kwiyɛ budii, koŋ li nimi chi wi wulu bɛ bu,
33 Jesus tomou-o à parte dentre o povo, pôs-lhe os dedos nos ouvidos e tocou-lhe a língua com saliva.
34 bichɛ liwe, shɔɔŋ, kweeŋ li wuu le, “Ɛfata,” fi nuuŋ le, “Gwiyɛ.”
34 E levantou os olhos ao céu, deu um suspiro e disse-lhe: Éfeta!, que quer dizer abre-te!
35 Bintooŋ bi wi wulu se gwiyɛ mfwaa mumkpaŋ, nimi chee fuutɛ, bɛchi yeti bujɔŋ.
35 No mesmo instante os ouvidos se lhe abriram, a prisão da língua se lhe desfez e ele falava perfeitamente.
36 Jiso chiinsɛ li bɛniiŋ li le kiiŋ be ni tee li wi-i kɛ. Se nuuŋ le, si tɛ̀ chiinsini lɛ, tuu to nuuŋ fiee fi be yaki be giiŋgi bɛ fi limfwe limfwe.
36 Proibiu-lhes que o dissessem a alguém. Mas quanto mais lhes proibia, tanto mais o publicavam.
37 Bimfimu tɛ̀ wondini bɛniiŋ ŋge. Be njanji, be tiiti le, “Jiso kii mfɛru biee bichu bujɔŋ. Feti binchiinchi wuki biee, bibere yeti.”
37 E tanto mais se admiravam, dizendo: Ele fez bem todas as coisas. Fez ouvir os surdos e falar os mudos!

Ler em outra tradução

Comparar com outra

Estude este capítulo no WhatsApp

Peça à IA da Bíblia Fala para explicar Marcos 7, comparar traduções ou montar um estudo — tudo direto pelo WhatsApp.