Marcos 7
asj (ASJ) vs NVI
1 Jobɛ chimu Bɛfarasii bɛ bɛniiŋ bamu bɛ tɛ̀ tiifi bɛnchi bɛ Nyɔ-ɔ dza Jɛrosalɛŋ be bɛ be banchɛ li Jiso-o lichiŋ.
1 Os fariseus e alguns dos mestres da lei, vindos de Jerusalém, reuniram-se a Jesus e
2 Be dza be ŋɛŋ bɔɔŋ bɛ kintutu-u bɛ Jiso-o bamu jii biee tsaŋ tii, fi nuuŋ le be ti mɛɛŋ ki tsootsɛ kɛ tsaŋ kɛ.
2 viram alguns dos seus discípulos comerem com as mãos "impuras", isto é, por lavar.
3 Bɛfarasii mɔɔ Bɛjuu bɛchu tɛ̀ biki nuuŋ ntsɛ wu kwɛɛŋ wu bɛ tee bɛ bee bɛ ŋkosi, le nuuŋ wi tɛ̀ ji biee fuki fɛ mwɛ tsootsɛ tsaŋ nɛɛ si bɛ tɛ̀ shiiŋ bɛ tsootsi nsiŋ kɛ.
3 ( Os fariseus e todos os judeus não comem sem lavar as mãos cerimonialmente, apegando-se, assim, à tradição dos líderes religiosos.
4 Le nuuŋ wi tɛ̀ ji tɛ fiee fɛ mwɛ koo fɛwaŋ fuki fɛ wu tsootsɛ bikaa bɛ tsaŋ yee lɛ dze yi lu nsiŋ kɛ. Be tuu be feti biee bimu bi ntsɛ wu kwɛɛŋ lɛ ŋge, si ntsootsɛ muka bɛ bibɛɛŋ mɔɔ sháŋ.
4 Quando chegam da rua, não comem sem antes se lavarem. E observam muitas outras tradições, tais como o lavar de copos, jarros e vasilhas de metal. )
5 Bɛfarasii bɛ bɛniiŋ bɛ tiifi bɛnchi bɛlu tɛ̀ bii li Jiso laa, “Ɛ kii la fi bɔɔŋ bo bɛ kintutu biki yɛ ntsɛ wu kwɛɛŋ wu bɛtaa bɛsɛŋ bɛ ŋkosi kɛ? Ɛ kii la fi be jii biee tsaŋ tii?”
5 Então os fariseus e os mestres da lei perguntaram a Jesus: "Por que os seus discípulos não vivem de acordo com a tradição dos líderes religiosos, em vez de comerem o alimento com as mãos ‘impuras’? "
6 Jiso tuu li bee le, “Ɛsaya ntomfɔŋ wu Nyɔ tɛ̀ tee chɛɛŋ kii beŋ le nɛ baa bɛniiŋ bɛ nimi-i. Nɛ feti baa nɛɛ nuuŋ fiee fi bɛ tɛ̀ tsɛɛ, Nyɔ tiiti le,
6 Ele respondeu: "Bem profetizou Isaías acerca de vocês, hipócritas; como está escrito: ‘Este povo me honra com os lábios, mas o seu coração está longe de mim.
7 Be guundi mi nuuŋ li yee li,
7 Em vão me adoram; seus ensinamentos não passam de regras ensinadas por homens’.
8 Ɛ nɛɛ lɛ si nɛ chiiŋgi baa bɛnchi bɛ Nyɔ-ɔ, nɛ kichi nuuŋ bɛ bɛniiŋ gɛɛ.”
8 Vocês negligenciam os mandamentos de Deus e se apegam às tradições dos homens".
9 Jiso se tee li bee le, “Nɛ gbɛŋgi nɛ kii faŋu bɛnchi bɛ Nyɔ-ɔ le se nɛ ni nɛ biki nuuŋ bɛnɛ.
9 E disse-lhes: "Vocês estão sempre encontrando uma boa maneira para pôr de lado os mandamentos de Deus, a fim de obedecer às suas tradições!
10 Fi fiɛɛ ɛ Mɔɔsɛ tɛ̀ tee le, ‘Yooki chaa bee na.’ Tuu tee tɛ le, ‘Ɛ wi gaa tee kɛ ni, bɛ wo mwɛ dududu.’
10 Pois Moisés disse: ‘Honra teu pai e tua mãe’, e ‘quem amaldiçoar seu pai ou sua mãe terá que ser executado’.
11 Se nuuŋ le, nɛ tiiti baa finɛ le, ‘Ɛ wi dza wu tee li tee li kɛ li ni-i le fiee fi bee nuuŋ wu fi tee kɛ ni lu, le fiee filu to fiɛɛ Kɔbaŋ,’ fi nuuŋ le fi to fiɛɛ fiee fi Nyɔ-ɔ,
11 Mas vocês afirmam que se alguém disser a seu pai ou a sua mãe: ‘Qualquer ajuda que vocês poderiam receber de mim é Corbã’, isto é, uma oferta dedicada a Deus,
12 kɛ mɛɛŋ yɛ beŋ le dzɔɔ fiee filu fi tee kɛ ni lu kɛ.
12 vocês o desobrigam de qualquer dever para com seu pai ou sua mãe.
13 Nɛ feti baa lɛ, nɛ feti jɛ yi Nyɔ tuu fiee fi yee kii ntsɛ wunɛ wu kwɛɛŋ, wu nɛ tiifi bɛniiŋ lu. Biee bimu se biɛɛ tɛ lu ŋge si bini bi nɛ feti.”
13 Assim vocês anulam a palavra de Deus, por meio da tradição que vocês mesmos transmitiram. E fazem muitas coisas como essa".
14 Jiso dza tuu teeŋ bɛniiŋ le be bɛ, tee li bee le, “Beŋ bɛchu yikɛ yɛɛŋ nɛ woo fiee fi ntiiti, nɛ kɛɛ bujɔŋ.
14 Jesus chamou novamente a multidão para junto de si e disse: "Ouçam-me todos e entendam isto:
15 Fiee fimu nuuŋ yɛ lu lɛkuuŋ fi nuuŋ fi lɛ li wi-i fi liibi wi kɛ. Ɛ fiee fi buti li wi-i, fi nuuŋ fi liibi wi. [
15 não há nada fora do homem que, nele entrando, possa torná-lo ‘impuro’. Pelo contrário, o que sai do homem é que o torna ‘impuro’.
16 Wi wu kɛmi bintooŋ le woo, mwɛ woo.”]
16 Se alguém tem ouvidos para ouvir, ouça! "
17 Jiso shɛ bɛniiŋ bɛlu, lɛ li yih, bɔɔŋ bee bɛ kintutu-u bii li wuu kii ŋgaŋgaa chilu.
17 Depois de deixar a multidão e entrar em casa, os discípulos lhe pediram explicação da parábola.
18 Tuu li bee le, “Nɛ kii yɛ biee tɛ ni? Kɛ nɛ kii yɛ le fiee fichu fi wi lisi lɛ wuu wa nuuŋ tɛ biifi wu kɛ ni?
18 "Será que vocês também não conseguem entender? ", perguntou-lhes Jesus. "Não percebem que nada que entre no homem pode torná-lo ‘impuro’?
19 Fi nuuŋ lɛ, kifɛ fi ti lii yɛ le fi gɛɛŋ nuuŋ li shé-eŋ kɛ, fi sɛchi nuuŋ lɛ shéŋ, fi se dɛndɛ fi bo.” (Si Jiso tɛ̀ tee lɛ, fi se nuuŋ le biee bijɛ bichu biɛɛ waaŋ.)
19 Porque não entra em seu coração, mas em seu estômago, sendo depois eliminado". Ao dizer isto, Jesus declarou "puros" todos os alimentos.
20 Tuu gɛɛŋ limfwe tee le, “Ɛ fiee fi buti li wi-i, fi bifisi mwɛ,
20 E continuou: "O que sai do homem é que o torna ‘impuro’.
21 kifɛ biee bichu bibifi bi wi feti dzɛti nuuŋ li shéŋ yee li. Biee si bɛmbeechɛ bɛ bifi, kii bukwɛɛ, n'yɛ buyi, ŋ'wo wi, ŋgimu bɛ kwɛɛ wi kɛ nyumɛ wi,
21 Pois do interior do coração dos homens vêm os maus pensamentos, as imoralidades sexuais, os roubos, os homicídios, os adultérios,
22 nsɔmfu biee, ŋkɛmɛ tee chi bifi mfɛru kimfi, mfɛru nyɛŋ, ŋkɛmɛ shéŋ yi yɛɛti, mɛŋkooŋ mɛ bɛniiŋ lɛ mɛ bifisɛ, ntsakisɛ yi mɔɔ n'yoomfɛ kiyoomfɛ.
22 as cobiças, as maldades, o engano, a devassidão, a inveja, a calúnia, a arrogância e a insensatez.
23 Biee bibifi bini bichu dzɛti nuuŋ li shéŋ yi wi-i bi se bifisi mwɛ.”
23 Todos esses males vêm de dentro e tornam o homem ‘impuro’ ".
24 Jiso tɛ̀ dza fe, gɛɛŋ kimbɛ ki Tayɛ bɛ Sidɔ-ɔŋ. Le gɛɛŋ le, lɛ li yih, tɛ̀ wɛki yɛ le wi kɛɛ le wɛ lu kɛ. Se nuuŋ le, bɛniiŋ tɛ̀ tuu be kɛɛ.
24 Jesus saiu daquele lugar e foi para os arredores de Tiro e de Sidom. Entrou numa casa e não queria que ninguém o soubesse; contudo, não conseguiu manter em segredo a sua presença.
25 Kwɛɛŋ wumu tɛ̀ nuuŋ fe fiana yi tii tɛ̀ nuuŋ li ŋwani wu kwɛɛŋ li. Mfwaa mumkpaŋ si tɛ̀ woo kii Jiso lɛ, se bɛ we li bikaa biee li.
25 De fato, logo que ouviu falar dele, certa mulher, cuja filha estava com um espírito imundo, veio e lançou-se aos seus pés.
26 Kwɛɛŋ wulu tɛ̀ nuuŋ wi wu Grik, tɛ̀ nuuŋ yɛ wi wu Juu kɛ. Bɛ tɛ̀ biɛ wu Fonisha li kwɛɛŋ wu Silia. Si tɛ̀ we lɛ, lɛkɛ Jiso le buu ŋwanɛ kiŋkundi wulu li ŋwani wɛɛ.
26 A mulher era grega, siro-fenícia de origem, e rogava a Jesus que expulsasse de sua filha o demônio.
27 Jiso se tuu li wuu le, “Gɛɛ bɛ saa bɛ nyɛkɛ bɔɔŋ, kifɛ fi mɛɛŋ ki dzɔɔŋ kɛ le bɛ dzɔɔ bijinɛ bi bɔɔŋ lɛ bɛ lɔŋ li bwí kɛ.”
27 Ele lhe disse: "Deixe que primeiro os filhos comam até se fartar; pois não é correto tirar o pão dos filhos e lançá-lo aos cachorrinhos".
28 Kwɛɛŋ wulu se tuu li wuu le, “Ɛ chɛɛŋ baa wɛŋ. Se nuuŋ le, bɔɔŋ ti bɛɛ ɛ be ji biee bwí bɔɔnyi mukɛ mu weyi fɛkwiiŋ.”
28 Ela respondeu: "Sim, Senhor, mas até os cachorrinhos, debaixo da mesa, comem das migalhas das crianças".
29 Jiso se tee li wuu le, “Kii fiee fiɔɔ tuu fini, ɔ nuuŋ ɔ gɛɛŋ fio, ŋwanɛ kiŋkundi wulu bee chinɛ li ŋwana kituŋ.”
29 Então ele lhe disse: "Por causa desta resposta, você pode ir; o demônio já saiu da sua filha".
30 Kwɛɛŋ wulu dza giiŋgi fɛ wu kuuŋ, gɛɛŋ ŋɛŋ ŋwani gimi fɛntaa ɛ ŋwanɛ kiŋkundi wulu bo kituŋ.
30 Ela foi para casa e encontrou sua filha deitada na cama, e o demônio já a tinha deixado.
31 Jiso dza lɛ kimbɛ ki Tayɛ-ɛ, ka Sidɔŋ ka kimbɛ ki Bitoŋ bi Yoofi-i, to dze lɛ Libɛ chi Galilii.
31 A seguir Jesus saiu dos arredores de Tiro e atravessou Sidom, até o mar da Galiléia e a região de Decápolis.
32 Bɛniiŋ bamu tɛ̀ dza be bɛ bɛ wi wumu nuuŋ kinchiinchii tɛ̀ kii yɛ n'yɔru kɛ. Be lɛkɛ Jiso le gɛɛ tsaŋ yee li wuu bwiŋ, wɔnchɛ wu.
32 Ali algumas pessoas lhe trouxeram um homem que era surdo e mal podia falar, suplicando que lhe impusesse as mãos.
33 Jiso se dzɔ wu bee wu bo li kintutu linti bebe. Gɛɛ tsaŋ yee li bintooŋ bi wi wulu, kwiyɛ budii, koŋ li nimi chi wi wulu bɛ bu,
33 Depois de levá-lo à parte, longe da multidão, Jesus colocou os dedos nos ouvidos dele. Em seguida, cuspiu e tocou na língua do homem.
34 bichɛ liwe, shɔɔŋ, kweeŋ li wuu le, “Ɛfata,” fi nuuŋ le, “Gwiyɛ.”
34 Então voltou os olhos para os céus e, com um profundo suspiro, disse-lhe: "Efatá! ", que significa: Abra-se.
35 Bintooŋ bi wi wulu se gwiyɛ mfwaa mumkpaŋ, nimi chee fuutɛ, bɛchi yeti bujɔŋ.
35 Com isso, os ouvidos do homem se abriram, sua língua ficou livre e ele começou a falar corretamente.
36 Jiso chiinsɛ li bɛniiŋ li le kiiŋ be ni tee li wi-i kɛ. Se nuuŋ le, si tɛ̀ chiinsini lɛ, tuu to nuuŋ fiee fi be yaki be giiŋgi bɛ fi limfwe limfwe.
36 Jesus ordenou-lhes que não o contassem a ninguém. Contudo, quanto mais ele os proibia, mais eles falavam.
37 Bimfimu tɛ̀ wondini bɛniiŋ ŋge. Be njanji, be tiiti le, “Jiso kii mfɛru biee bichu bujɔŋ. Feti binchiinchi wuki biee, bibere yeti.”
37 O povo ficava simplesmente maravilhado e dizia: "Ele faz tudo muito bem. Faz até o surdo ouvir e o mudo falar".
Atalhos do teclado
- Capítulo anterior←
- Próximo capítulo→
- Versículo anteriork
- Próximo versículoj
- Limpar seleçãoEsc
- Esta ajuda?
Estude este capítulo no WhatsApp
Peça à IA da Bíblia Fala para explicar Marcos 7, comparar traduções ou montar um estudo — tudo direto pelo WhatsApp.