Lucas 16
Ocotlán Zapotec (ZAC_SIM) vs NTLH
1 Guniꞌi Jesús lu ra shini gusëꞌdë më: ―Guc tubi nguiu ricu nabëdëꞌë dchiꞌni gunë nguiu narac rguꞌ cuendë. Perë los de más muzë guagniꞌi rall lu ricu de quë lëꞌë nguiu adë bë́ꞌnëdiꞌill bien. Quëgnítill lo quë nanapë ricu.
1 Jesus disse aos seus discípulos:
2 Lëꞌë ricu gunaꞌbë nguiu ni. Guniꞌi ricu: “¿Pë na verdá narniꞌi ra muzë? Bëꞌnë intriegu cuendë dchiꞌni nabë́ꞌnël purquë hia adë gáquël encargadë con shchiꞌnia.”
2 Por isso ele o chamou e disse: “Eu andei ouvindo umas coisas a respeito de você. Agora preste contas da sua administração porque você não pode mais continuar como meu administrador.”
3 Iurní lëꞌë nguiu bë́ꞌnëll llgabë: “¿Pë guna iurneꞌ? Hiadë nahia encargadë con shchiꞌni lamë. Rúnëdiaꞌa gan dchiꞌni ruꞌbë nu rtu lua tsaldúa guꞌnë.
3 — Aí o administrador pensou: “O patrão está me despedindo. E, agora, o que é que eu vou fazer? Não tenho forças para cavar a terra e tenho vergonha de pedir esmola.
4 Guna stubi cusë parë gapa amigu nagunë recibir na lidchi rall iurë nápëdiaꞌa dchiꞌni.”
4 Ah! Já sei o que vou fazer… Assim, quando for mandado embora, terei amigos que me receberão nas suas casas.”
5 Iurní nguiu ni gunáꞌbëll ra mënë nanazeꞌbi dumí lu lamë. Tubi rall por tubi rall bëdchini rall. Gunaꞌbë diꞌdzë nguiu lu primërë nabëdchini: “¿Blac nazéꞌbil lu lamë?”
5 — Então ele chamou todos os devedores do patrão e perguntou para o primeiro: “Quanto é que você está devendo para o meu patrão?”
6 Bëquébill: “Nazeꞌbia tubi gahiuꞌa barrili sëiti”. Iurní guniꞌi nguiu: “Ndëꞌë na guichi pagaré shtë́nël; bëcheꞌzin nu bëntsaꞌu stubi narniꞌi nazéꞌbil cincuenta barrili sëiti”.
6 — “Cem barris de azeite!” — respondeu ele.
7 Lu stubi mënë guníꞌill: “¿Blac nazéꞌbil lu lamë?” Bëquébill: “Nazeꞌbia tubi gahiuꞌa rmudi shtë trigu”. Iurní guniꞌi nguiu: “Ndëꞌë na guichi pagaré shtë́nël; bëntsaꞌu stubi pagaré narniꞌi nazéꞌbil lë́ꞌësë ochenta rmudi shtë trigu”.
7 — Para o outro ele perguntou: “E você, quanto está devendo?”
8 Lëꞌë lamë guniꞌi lu nguiu mal: “Nasini guë́quël. Bë́ꞌnël segurë vidë shtë́nël parë tiempë nazeꞌdë.” Ra mënë shtë guë́ꞌdchiliu quëhunë rall galënasini con ra saꞌ rall más quë ra mënë naná rialdí lduꞌi shtiꞌdzë Dios.
8 — E o patrão desse administrador desonesto o elogiou pela sua esperteza. E Jesus continuou:
9 ’Mënë runë rall gan dumí con zihani maldá, perë rniaꞌa lu të, gulë bëꞌnë bien con dumí nanápël; zeꞌdë guëdchini dzë adë lasáquëdiꞌi dumí. Iurní gunë më recibir lë́ꞌël lu gubeꞌe catë nídiꞌi fin.
9 Por isso eu digo a vocês: usem as riquezas deste mundo para conseguir amigos a fim de que, quando as riquezas faltarem, eles recebam vocês no lar eterno.
10 ’El quë narunë cumplir con duꞌpë nanápëll, gúnëll cumplir si talë nápëll zihani cusë. El quë nadë rúnëdiꞌi bien con duꞌpë, también gúnëdiꞌill bien con zihani cusë.
10 Quem é fiel nas coisas pequenas também será nas grandes; e quem é desonesto nas coisas pequenas também será nas grandes.
11 Si talë adë bë́ꞌnël bien con dumí naná mal, ¿chu guëneꞌe cáꞌal lo quë nanasac de verdá?
11 Pois, se vocês não forem honestos com as riquezas deste mundo, quem vai pôr vocês para tomar conta das riquezas verdadeiras?
12 Si talë adë bë́ꞌnëdiꞌil bien con cusë nanádiꞌi shtë́nël, ¿chu guëneꞌe lo quë narunë tucarë cáꞌal lu gubeꞌe?
12 E, se não forem honestos com o que é dos outros, quem lhes dará o que é de vocês?
13 ’Ni tubi mënë gáquëdiꞌi gúnëll sirvë chupë lamë. Rac shtúꞌull tubsë lamë. Lu stubi lamë rúnëdiꞌill cuendë. Rzuꞌbë diáguëll shtiꞌdzë lamë, stubi lamë quëhúnëll desprëci. Nídiꞌi mudë gac shtúꞌul Dios nu mizmë tiempë gac shtúꞌul dumí.
13 — Um escravo não pode servir a dois donos ao mesmo tempo, pois vai rejeitar um e preferir o outro; ou será fiel a um e desprezará o outro. Vocês não podem servir a Deus e também servir ao dinheiro.
14 Ra fariseo narac shtuꞌu dumí, bini rall grë naguniꞌi Jesús. Bëꞌnë rall burnë lëꞌë më.
14 Os fariseus ouviram isso e zombaram de Jesus porque amavam o dinheiro.
15 Iurní guniꞌi Jesús lu rall: ―Lëꞌë të runë të parë rluaꞌa të nazaꞌquë lu ra mënë. Rniꞌi të lo quë naquëhunë të nazaꞌquin, perë Dios rna lla na lduꞌu të. Lo quë narac shtuꞌu mënë gapë rall lu guë́ꞌdchiliu, nahin cusë narná záꞌquëdiꞌi Dios.
15 Então Jesus disse a eles:
16 ’Lo quë nabëquëꞌë Moisés nu ra nabiadiꞌdzë shtiꞌdzë Dios laꞌni Sagradas Escrituras, gunibëꞌa Dios gunë mënë cumplir hashtë tiempë shtë Juan Bautista. Perë iurneꞌ na quëgniaꞌa dizaꞌquë lu të, të parë tsutë́ mënë catë rnibëꞌa Dios. Perë ra mënë nariutë́ lugar ni runë rall zihani esfuersë por tsutë́ rall.
16 — A
17 ’Más sencigi tsalú guë́ꞌdchiliu nu gubeꞌe quë tubi cusë mituꞌnë shtë lëy tsaluhin. Shtiꞌdzë Dios adë tsalúdiꞌin.
17 — É mais fácil o céu e a terra desaparecerem do que ser tirado um simples acento de qualquer palavra da Lei.
18 ’Si talë guësaꞌnë nguiu tséꞌliꞌ nu guëtsë́ꞌall con stubi naꞌa, quëhúnëll duldë adulteri. Nu si talë stubi nguiu caꞌa lëꞌë naꞌa ni, quëhúnë nguiu ni duldë adulteri.
18 — Se um homem se divorciar e casar com outra mulher, comete adultério. E quem casar com a mulher divorciada também comete adultério.
19 ’Guc tubi nguiu ricu. Nácull con lari zaꞌquë nalasac zihani dumí. Grë dzë rau záꞌquëll lu laní nananú lidchi ricu.
19 Jesus continuou:
20 También guꞌ tubi prubi lë Lázaro. Rac llúꞌull. Rátsull guëëꞌdzu. Guzúbëll ruaꞌ puertë shtë ricu.
20 Havia também um homem pobre, chamado Lázaro, que tinha o corpo coberto de feridas, e que costumavam largar perto da casa do rico.
21 Lázaro guc shtúꞌull nihaull pedasë guetë nagulaguë guëaꞌ mellë shtë ricu, tantë rldiaꞌnë Lázaro. Ra mbecu bëdchini; bëldeꞌe mbecu lu guëëꞌdzu ladi Lázaro.
21 Lázaro ficava ali, procurando matar a fome com as migalhas que caíam da mesa do homem rico. E até os cachorros vinham lamber as suas feridas.
22 Tubi dzë guti Lázaro. Bëdchini ra ianglë; biaꞌa raiꞌ almë shtë́hiꞌ gubeꞌe catë nanú Abraham. Nu lëꞌë ricu guti. Bëgaꞌchi ricu.
22 O pobre morreu e foi levado pelos anjos para junto de Abraão, na festa do céu. O rico também morreu e foi sepultado.
23 Ricu nanull lugar shtë cashtigu catë ria nanadë rialdídiꞌi lduꞌi Dios. Gubiꞌa ricu lu Abraham zitu. Guná ricu lu Lázaro nananú culaꞌni Abraham.
23 Ele sofria muito no
24 Fuertë guniꞌi ricu: “Dadë Abraham, bëgaꞌa ldúꞌul na. Bësheꞌldë Lázaro; gáꞌdzëll bëcuënë shtë́nëll të parë ldaguë tubi gotë nisë lu ldudza tantë rbidchi lduaꞌa. Quëhuna sufrir laꞌni beꞌlë rëꞌ.”
24 Então gritou: “Pai Abraão, tenha pena de mim! Mande que Lázaro molhe o dedo na água e venha refrescar a minha língua porque estou sofrendo muito neste fogo!”
25 Iurní guniꞌi Abraham lu ricu: “Lë́ꞌël, ¿gu rëagná ldúꞌul lla guc vidë shtë́nël? Zihani cusë nápël; nídiꞌi nicidá de Dios. Perë Lázaro, vidë shtë́hiꞌ guc prubi. Iurní rquitë ldúꞌull mientras nanul lugar shtë cashtigu.
25 — Mas Abraão respondeu: “Meu filho, lembre que você recebeu na sua vida todas as coisas boas, porém Lázaro só recebeu o que era mau. E agora ele está feliz aqui, enquanto você está sofrendo.
26 Más de ni entrë lëꞌë hiaꞌa nanú tubi bërrancu. Nídiꞌi mudë guidë të ndëꞌë. Nu nídiꞌi mudë guidë mënë nananú ndëꞌë parë ngaꞌli.”
26 Além disso, há um grande abismo entre nós, de modo que os que querem atravessar daqui até vocês não podem, como também os daí não podem passar para cá.”
27 Iurní guniꞌi ricu: “Si es quë ni, Dadë Abraham, bëꞌnë tubi favurë. Bësheꞌldë lëꞌë Lázaro lu ra bëcha.
27 — O rico disse: “Nesse caso, Pai Abraão, peço que mande Lázaro até a casa do meu pai
28 Napa gaꞌi bëcha naquëreldë lidchi shtada; guini rall shtiꞌdzë Lázaro. Guadíꞌdzëll lu raiꞌ lla na ra cusë të guídëdiꞌi rall ndëꞌë lugar shtë cashtigu.”
28 porque eu tenho cinco irmãos. Deixe que ele vá e os avise para que assim não venham para este lugar de sofrimento.”
29 Perë Abraham guniꞌi lu ricu: “Lëꞌë ra bë́chil napë rall lo quë nabëquëꞌë Moisés nu ra shmuzë Dios nabiadiꞌdzë shtiꞌdzë më; guëquë́ diaguë rall shtiꞌdzë raiꞌ”.
29 — Mas Abraão respondeu: “Os seus irmãos têm a
30 Guniꞌi ricu: “Dadë, si talë tubi natsashtë́ ladi ra tëgulë, guëníꞌiꞌ shtiꞌdzë Dios lu rall, tsaldí lduꞌu rall. Guëabrí lduꞌu rall lu Dios iurní.”
30 — “Só isso não basta, Pai Abraão!”, respondeu o rico. “Porém, se alguém ressuscitar e for falar com eles, aí eles se arrependerão dos seus pecados.”
31 Guniꞌi Abraham lu ricu: “Aquëdiꞌi. Si talë runë nadzë́ꞌëdiꞌi rall mudë nanabani rall iurë rini rall shtiꞌdzë Moisés nu shtiꞌdzë ra nabiadiꞌdzë shtiꞌdzë Dios, tampuquë tsaldídiꞌi lduꞌu rall shtiꞌdzë natsashtë́ ladi ra tëgulë.”
31 — Mas Abraão respondeu: “Se eles não escutarem Moisés nem os profetas, não crerão, mesmo que alguém ressuscite.”
Atalhos do teclado
- Capítulo anterior←
- Próximo capítulo→
- Versículo anteriork
- Próximo versículoj
- Limpar seleçãoEsc
- Esta ajuda?
Estude este capítulo no WhatsApp
Peça à IA da Bíblia Fala para explicar Lucas 16, comparar traduções ou montar um estudo — tudo direto pelo WhatsApp.