2 Coríntios 10
Muⱪeddes Kalam (yǝngi yeziⱪ) (UIGPIN) vs NTLH
1 Əmma ɵzüm, silǝr bilǝn billǝ bolƣanda muamilisi yumxaⱪ, lekin silǝrdin ayrilƣanda silǝrgǝ ⱪarita ⱪattiⱪ ⱪolluⱪ dǝp ⱪaralƣan mǝnki Pawlus Mǝsiⱨning yuwax-mɵminliki wǝ mulayimliⱪi bilǝn silǝrdin ɵtünümǝn,
1 Dizem que eu sou humilde quando estou com vocês, mas duro quando estou longe. Pois eu, Paulo, faço este apelo a vocês em nome de Cristo, que foi carinhoso e bondoso.
2 — xuni tǝlǝp ⱪilimǝnki, yeninglarƣa barƣinimda, bizni «ǝtlǝr boyiqǝ mangƣanlar!» dǝp guman bilǝn ⱪaraydiƣan bǝzilǝrgǝ ⱪarita oyliƣinimdǝk ⱪattiⱪ ⱪolluⱪ ⱪilixⱪa meni mǝjbur ⱪilmanglar;
2 Quando eu for aí, não me obriguem a ser duro. Pois eu tenho certeza de que posso agir com dureza contra os que afirmam que fazemos as coisas por motivos humanos.
3 gǝrqǝ biz insaniy ǝtlǝrdǝ yürsǝkmu, biz ǝtlǝr boyiqǝ jǝng ⱪilmaymiz.
3 É claro que somos humanos, mas não lutamos por motivos humanos.
4 Qünki jǝng ⱪorallirimiz ǝtkǝ tǝwǝ ⱪorallar ǝmǝs, bǝlki Huda tǝripidin ⱪorƣan-istiⱨkamlarni gumran ⱪilix küqigǝ igǝ ⱪilinƣan ⱪorallardur;
4 As armas que usamos na nossa luta não são do mundo; são armas poderosas de Deus, capazes de destruir fortalezas. E assim destruímos ideias falsas
5 biz ular bilǝn bǝs-munazirilǝrni wǝ Hudani tonuxⱪa ⱪarxilixixⱪa turƣan ⱨǝrⱪandaⱪ ⱨakawur tosalƣuni gumran ⱪilimiz, xundaⱪla ⱨǝrbir oy-hiyallarni Mǝsiⱨkǝ beⱪindurup itaǝt ⱪilixⱪa kǝltürimiz;
5 e também todo orgulho humano que não deixa que as pessoas conheçam a Deus. Dominamos todo pensamento humano e fazemos com que ele obedeça a Cristo.
6 silǝr toluⱪ itaǝt ⱪilƣandin keyin, aranglarda ⱪandaⱪ itaǝtsizlik ⱪalƣan bolsa bularni jazalaxⱪa tǝyyarmiz.
6 E, quando vocês provarem que são obedientes, estaremos prontos para castigar qualquer desobediência.
7 Silǝr pǝⱪǝt kɵz aldinglardiki ixlarƣila ⱪaraydikǝnsilǝr. Əgǝr birsi ɵzini Mǝsiⱨkǝ tǝwǝmǝn dǝp ⱪarisa, u yǝnǝ xuning üstigǝ oylansunki, u Mǝsiⱨkǝ tǝwǝ bolƣiniƣa ohxax, bizmu Uningƣa tǝwǝdurmiz.
7 Vocês julgam as coisas pela aparência. Se uma pessoa tem certeza de que pertence a Cristo, deve pensar de novo a respeito disso, pois nós também pertencemos a Cristo, tanto quanto essa pessoa.
8 Qünki, Rǝb tǝripidin silǝrni nabut ⱪilix üqün ǝmǝs, bǝlki etiⱪadinglarni ⱪurux üqün bizgǝ amanǝt ⱪilinƣan ⱨoⱪuⱪimiz toƣruluⱪ tehimu kɵp ziyadirǝk mahtansammu, buningda ⱨeq yǝrgǝ ⱪarap ⱪalmaymǝn;
8 O Senhor Jesus me deu autoridade sobre vocês, não para destruí-los, mas para fazê-los crescer espiritualmente. E, embora eu tenha me orgulhado um pouco demais da minha autoridade, não tenho nada de que me envergonhar.
9 ǝmdi mǝn pǝⱪǝt hǝtlǝrdila silǝrni ⱪorⱪatmaⱪqi ǝmǝsmǝn;
9 Não quero que pareça que estou tentando assustar vocês com as minhas cartas.
10 qünki bǝzilǝr: «Uning hǝtliri dǝrwǝⱪǝ wǝzinlik ⱨǝm küqlük; lekin u yetip kǝlgǝndǝ salapǝtsiz, gepining tutami yoⱪ bolidu» deyixidu.
10 Alguém vai dizer: “As cartas de Paulo são severas e duras; mas, quando ele está conosco, é tímido e, quando fala, é um fracasso.”
11 Əmdi bundaⱪ hiyal ⱪilƣuqilar xuni bilip ⱪoysunki, biz yiraⱪta bolƣinimizda hǝtlǝrdiki sɵzimiz ⱪandaⱪ bolƣan bolsa biz yetip barƣinimizda ǝmǝliyitimizmu xundaⱪ bolidu.
11 Porém essa pessoa deve saber que não existe diferença entre o que escrevemos nas cartas, quando estamos longe, e o que fazemos, quando estamos aí com vocês.
12 Qünki biz ɵzimizni ɵzini ⱪaltis qaƣlaydiƣanlar bilǝn bir ⱪatarƣa ⱪoyuxⱪa yaki ular bilǝn selixturuxⱪa petinmaymiz; xundaⱪ kixilǝr ɵzlirini ɵzlirining ɵlqimi bilǝn ɵlqǝp, ɵzlirini ɵzliri bilǝn selixturidiƣan bolup, ⱨǝⱪiⱪǝtǝn ǝⱪilsizlardindur.
12 É claro que não nos atrevemos a nos igualar ou a nos comparar com aqueles que pensam que são tão importantes. Como são ignorantes! Primeiro eles resolvem quais as medidas que irão usar para se medir e depois eles se julgam de acordo com essas mesmas medidas.
13 Biz ǝmdi ɵzimizgǝ bekitilgǝn ɵlqǝmdin ⱨalⱪip mahtinip yürginimiz yoⱪ. Biz bǝlki ⱨǝmmini ɵlqigüqi Huda bizgǝ bekitkǝn hizmǝt dairisidiki ɵlqǝm, yǝni silǝrning hizmitinglarƣimu yetidiƣan ɵlqǝm bilǝn pǝhirlinimiz.
13 Nós não vamos nos orgulhar além de certos limites. Deus é quem põe os limites no nosso campo de trabalho, e ele nos deixou chegar até vocês em Corinto.
14 Qünki ɵlqimi silǝrning hizmitinglarƣa yǝtmǝydiƣan kixilǝrdǝk, hizmitinglarda bolƣinimizda dairimizdin ⱨalⱪip kǝtmǝymiz, qünki biz Mǝsiⱨning hux hǝwirini yǝtküzüxtǝ birinqi bolup yeninglarƣimu kǝlduⱪ.
14 Desde que vocês estão dentro desses limites, não fomos além deles quando chegamos até aí levando o evangelho de Cristo.
15 Biz hizmǝt dairimizdin ⱨalⱪip, baxⱪilarning singdürgǝn japa-ǝjirliri bilǝn mahtanƣinimiz yoⱪ; lekin biz silǝrning iman-etiⱪadinglar ɵskǝnseri aranglardiki hizmitimiz bizgǝ bekitilgǝn dairimiz iqidǝ tehimu ziyadǝ kengǝytilsun dǝp ümid ⱪilimiz;
15 Assim não nos orgulhamos do trabalho que outros têm feito em lugares que vão além dos limites que Deus nos deu. Pelo contrário, esperamos que a fé que vocês têm possa crescer e que nós possamos fazer um trabalho ainda maior entre vocês, sempre dentro dos limites que Deus tem posto para nós.
16 xundaⱪ bolƣanda, biz silǝrdin tehimu yiraⱪ yǝrlǝrgǝ hux hǝwǝrni yǝtküzüp jakarlaydiƣan bolimiz; tǝyyarƣa ⱨǝyyar bolup, baxⱪilarning dairisidiki hizmǝt ǝjri bilǝn mahtinix bizgǝ yat.
16 Então poderemos anunciar o evangelho em outras regiões além daquela onde vocês moram. Isso sem entrar em campos de outras pessoas, para não nos orgulharmos do trabalho feito por elas.
17 Əmma «Pǝhirlinip mahtiƣuqi bolsa Rǝbdin pǝhirlinip mahtixi kerǝk!».
17 Como dizem as Escrituras Sagradas : “Quem quiser se orgulhar, que se orgulhe daquilo que o Senhor faz.”
18 Qünki ɵzini tǝripligüqi ǝmǝs, bǝlki Rǝb tǝripligǝn kixi ⱨǝⱪiⱪǝtǝn layaⱪǝtliktur.
18 Pois a pessoa só é aprovada quando o Senhor a aprova e não quando é aprovada por si mesma.
Atalhos do teclado
- Capítulo anterior←
- Próximo capítulo→
- Versículo anteriork
- Próximo versículoj
- Limpar seleçãoEsc
- Esta ajuda?
Estude este capítulo no WhatsApp
Peça à IA da Bíblia Fala para explicar 2 Coríntios 10, comparar traduções ou montar um estudo — tudo direto pelo WhatsApp.