1 Tessalonicenses 2

Muⱪeddes Kalam (yǝngi yeziⱪ) (UIGPIN) vs VC

Sair da comparação
VC Versão Católica
1 Qünki, i ⱪerindaxlar, bizning aranglarƣa kirginimiz toƣruluⱪ bilisilǝrki, u bikarƣa kǝtmidi.
1 Bem sabeis, irmãos, que a nossa ida a vós não foi em vão.
2 Silǝrgǝ yǝnǝ xumu mǝlumki, gǝrqǝ ilgiri Filippi xǝⱨiridǝ ⱪiyin-ⱪistaⱪ wǝ harliⱪⱪa uqriƣan bolsaⱪmu, zor ⱪattiⱪ ⱪarxiliⱪⱪa ⱪarimay Hudaning hux hǝwirini silǝrgǝ yǝtküzüxkǝ Hudayimizning mǝdǝt berixi bilǝn yürǝklik bolduⱪ.
2 Apesar de maltratados e ultrajados em Filipos, como sabeis, ousamos, confiados em nosso Deus, pregar-vos o Evangelho de Deus em meio de muitas lutas.
3 Qünki bizning ɵtünüx-jekilǝxlirimizdǝ ⱨeqⱪandaⱪ aldamqiliⱪ, napak niyǝt yaki ⱨiyligǝrlik yoⱪtur.
3 A nossa pregação não provém de erro, nem de intenções fraudulentas, nem de engano.
4 Əksiqǝ, biz Huda tǝripidin hux hǝwǝrning amanǝt ⱪilinixⱪa layiⱪ kɵrülgǝn adǝmlǝr süpitidǝ biz xuningƣa munasip ⱨalda adǝmlǝrni ǝmǝs, bǝlki ⱪǝlbimizni siniƣuqi Hudani hursǝn ⱪilix üqün hux hǝwǝrni jakarlaymiz.
4 Mas, como Deus nos julgou dignos de nos confiar o Evangelho, falamos, não para agradar aos homens, e sim a Deus, que sonda os nossos corações.
5 Qünki silǝr bilgǝndǝk biz ⱨeqⱪaysi waⱪitta aranglarƣa huxamǝtqilik bilǝn wǝ yaki tamahorluⱪⱪa niⱪab taⱪap kǝlmiduⱪ — (bu ixta Huda bizgǝ guwaⱨqidur) —
5 Com efeito, nunca usamos de adulação, como sabeis, nem fomos levados por fins interesseiros. Deus é testemunha.
6 gǝrqǝ biz Mǝsiⱨning rosullirining süpitidǝ tǝlǝp yükliyǝlǝydiƣan bolsaⱪmu, mǝyli silǝr bolunglar yaki baxⱪilar bolsun, ⱨeqbir insandin birǝr izzǝt-xɵⱨrǝt izdigǝn ǝmǝs iduⱪ.
6 Não buscamos glórias humanas, nem de vós nem de outros.
7 Əksiqǝ biz aranglarda huddi bala imitidiƣan ana ɵz bowaⱪlirini kɵyünüp asriƣandǝk silǝrgǝ mulayim muamilidǝ bolduⱪ.
7 Na qualidade de apóstolos de Cristo, poderíamos apresentar-nos como pessoas de autoridade. Todavia, nos fizemos discretos no meio de vós. Como a mãe a acariciar os seus filhinhos,
8 Xu qaƣda, silǝrgǝ xundaⱪ tǝlpüngǝniduⱪ, silǝrgǝ pǝⱪǝt Hudaning hux hǝwǝrini tapxuruxnila ǝmǝs, ⱨǝtta ɵz jenimizni tapxuruxⱪimu razimiz; qünki silǝr bizgǝ intayin ⱪǝdirlik idinglar.
8 assim, em nossa ternura por vós, desejávamos não só comunicar-vos o Evangelho de Deus, mas até a nossa própria vida, porquanto nos sois muito queridos.
9 Qünki, i ⱪerindaxlar, bizning ⱪandaⱪ japaliⱪ ǝmgǝk ⱪilƣinimiz esinglarda bardur; ⱨeqⱪaysinglarƣa eƣirimizni salmasliⱪ üqün keqǝ-kündüzlǝp meⱨnǝt ⱪilduⱪ, Hudaning hux hǝwirini silǝrgǝ yǝtküzduⱪ.
9 Vós vos lembrais, irmãos, dos nossos trabalhos e de nossa fadiga. Trabalhando noite e dia, para não sermos pesados a nenhum de vós, pregamo-vos o Evangelho de Deus.
10 Etiⱪadqilardin bolƣan silǝrning aranglardiki ǝmǝliyǝtlirimizning ⱪandaⱪ ihlasmǝn, ⱨǝⱪⱪaniy wǝ ǝyibsiz ikǝnlikigǝ ɵzünglar wǝ Hudaning Ɵzimu guwaⱨqidur.
10 Vós sois testemunhas, e também Deus, de quão santa, justa e irrepreensivelmente nos portamos convosco que crestes.
11 — ausente —
11 E sabeis que procedemos com cada um de vós como um pai com seus filhos:
12 — ausente —
12 nós vos temos exortado, estimulado, conjurado a vos comportardes de maneira digna de Deus, que vos chama ao seu Reino e à sua glória.
13 Hudaƣa yǝnǝ xu sǝwǝbtin tohtawsiz tǝxǝkkür eytimizki, silǝrning bizdin angliƣan Hudaning sɵz-kalamiƣa ⱪulaⱪ salƣininglarda, uni insanlardin kǝlgǝn sɵz süpitidǝ ǝmǝs, bǝlki uning ǝmǝliy süpitidǝ, yǝni Hudadin kǝlgǝn sɵz-kalam dǝp uni ⱪobul ⱪildinglar; u sɵz-kalam ⱨazir ixǝngüqi silǝrdǝ ixlimǝktǝ.
13 Por isso é que também nós não cessamos de dar graças a Deus, porque recebestes a palavra de Deus, que de nós ouvistes, e a acolhestes, não como palavra de homens, mas como aquilo que realmente é, como palavra de Deus, que age eficazmente em vós, os fiéis.
14 Qünki silǝr, i ⱪerindaxlar, Yǝⱨudiyǝ ɵlkisidiki Mǝsiⱨ Əysada bolƣan jamaǝtlǝrdin ülgǝ aldinglar; ular xu yǝrdǝ Yǝⱨudiylar tǝripidin ⱪandaⱪ harliⱪlarƣa uqriƣan bolsa, silǝrmu ɵz yurtdaxliringlar tǝripidin ohxax harliⱪlarƣa uqridinglar.
14 Com efeito, irmãos, vós vos tornastes imitadores das igrejas de Deus que estão na Judéia, das igrejas de Jesus Cristo. Tivestes que sofrer da parte dos vossos compatriotas o mesmo que eles sofreram dos judeus,
15 Ular, yǝni xu Yǝⱨudiylar, ǝslidǝ Rǝb Əysani wǝ pǝyƣǝmbǝrlǝrni ɵltürgǝn wǝ biznimu ziyankǝxlik ⱪilip ⱪoƣliwǝtkǝnidi. Ular Hudani narazi ⱪilip, wǝ ⱨǝmmǝ insan bilǝn ⱪerixip,
15 aqueles judeus que mataram o Senhor Jesus, que nos perseguiram, que não são do agrado de Deus, que são inimigos de todos os homens,
16 «yat ǝlliklǝr»ning nijatliⱪⱪa erixixi üqün ularƣa sɵzliximizgǝ tosⱪunluⱪ ⱪiliwatidu. Xuning bilǝn ular gunaⱨlirini üzlüksiz qekigǝ yǝtküzmǝktǝ; lekin ƣǝzǝp ularning bexiƣa toluⱪi bilǝn qüxürülüx aldida turidu.
16 visto que nos proíbem pregar aos gentios para que se salvem. E com isto vão enchendo sempre mais a medida dos seus pecados. Mas a ira de Deus acabou por atingi-los.
17 Lekin biz, i ⱪerindaxlar, amalsiz silǝrdin intayin ⱪisⱪa waⱪit judalaxⱪan bolsaⱪmu (tǝndǝ bolsimu, ⱪǝlbdǝ ǝmǝs), silǝr bilǝn yǝnǝ didar kɵrüxüxkǝ ⱪǝwǝtla intizarliⱪimizdin yeninglarƣa berixⱪa tehimu bǝk intilduⱪ!
17 Nós, irmãos, separados de vós por algum tempo - de vista, não de coração -, temos o mais vivo e ardente desejo de vos rever.
18 Xuningdǝk yeninglarƣa barƣumiz bar idi — ǝmǝliyǝttǝ mǝnki Pawlus ⱪayta-ⱪayta tirixip baⱪtim; biraⱪ buningƣa Xǝytan tosⱪunluⱪ ⱪildi.
18 Pelo que fizemos o possível por ir visitar-vos, ao menos eu, Paulo, em diversas ocasiões. Mas Satanás nos impediu.
19 Qünki bizning istǝk-arzuyimiz, xadliⱪimiz wǝ Rǝbbimiz Əysa ⱪaytip kǝlgǝndǝ pǝhirlinidiƣan tajimiz nemǝ bolidu? Bu dǝl silǝr ɵzünglar ǝmǝsmu?
19 Pois quem, senão vós, será a nossa esperança, a nossa alegria e a nossa coroa de glória ante nosso Senhor Jesus, no dia de sua vinda?
20 Qünki silǝr bizning pǝhrimiz, bizning xadliⱪimiz!
20 Sim, sois vós a nossa glória e a nossa alegria!

Ler em outra tradução

Comparar com outra

Estude este capítulo no WhatsApp

Peça à IA da Bíblia Fala para explicar 1 Tessalonicenses 2, comparar traduções ou montar um estudo — tudo direto pelo WhatsApp.