Marcos 14

Central Sinama 2008 NT (SML) vs NTLH

Sair da comparação
NTLH Nova Tradução na Linguagem de Hoje 2000
1 Na, duwang'llaw gi' bo' Hinang Paglakad maka Hinang Tinapay Halam Pasuligna. Manjari saga kaimaman alanga maka saga guru sara' agama magisun na pa'in bang buwattingga e' sigām anaggaw si Isa ma halam aniya' makata'u, bo' supaya iya pinapatay.
1 Faltavam dois dias para a Festa da Páscoa e a Festa dos Pães sem Fermento . Os chefes dos sacerdotes e os mestres da Lei procuravam um jeito de prender Jesus em segredo e matá-lo.
2 “Da'a pasalta'ta ma pagjamu,” yuk sigām, “bo' mbal ahiluhala' saga a'a kamemon.”
2 Eles diziam: — Não vamos fazer isso durante a festa, para não haver uma revolta no meio do povo.
3 Na, ina'an si Isa ma Betani, ma luma' si Simun a'a bay ni'ipul. Ma pagkakanan pa'in si Isa, aniya' pina'an ni iya dakayu' d'nda amowa bingki'-bingki' nihinang min batu pote', isihan ns'llan pahamut. Ns'llan itu ns'llan narda halam aniya' lamudna, landu' ahalga'. Jari pinate' e' d'nda k'llong bingki'-bingki' ati binusugan kōk si Isa maka ns'llanna.
3 Jesus estava no povoado de Betânia, sentado à mesa na casa de Simão, o Leproso. Então uma mulher chegou com um frasco feito de alabastro , cheio de perfume de nardo puro, muito caro. Ela quebrou o gargalo do frasco e derramou o perfume na cabeça de Jesus.
4 Aniya' maina'an saga a'a magdugal kabowa kagit atay sigām. Magbissala sigām dangan-parangan, yuk-i, “Angay ns'llan ahalga' itu pinaka'at?
4 Alguns que estavam ali ficaram zangados e disseram uns aos outros: — Que desperdício!
5 Arapun pinab'llihan labi t'llu hatus pilak ati b'llihanna inān pamuwan ni kamiskinan.” Jari sinoway sidda e' sigām d'nda bay amusug ns'llan e'.
5 Esse perfume poderia ter sido vendido por mais de trezentas moedas de prata , que poderiam ser dadas aos pobres. Eles criticavam a mulher com dureza,
6 Sagō' ah'lling si Isa, yukna, “Pasagarinbi na iya. Angay iya sasawbi? Ahāp sidda hinangna ma aku itu.
6 mas Jesus disse:
7 Sabab paddas na pa'in aniya' a'a miskin ma ka'am. Makatabang du kam ma sigām bang sumiyan-sumiyan kabaya'anbi. Saguwā' aku itu mbal du paddas ma ka'am.
7 Pois os pobres estarão sempre com vocês, e, em qualquer ocasião que vocês quiserem, poderão ajudá-los. Mas eu não estarei sempre com vocês.
8 D'nda itu bay makahinang ya takole'na, hatina bu'usanna ns'llan pahamut ni baranku pangawal llaw pagkubul ma aku.
8 Ela fez tudo o que pôde, pois antes da minha morte veio perfumar o meu corpo para o meu sepultamento.
9 B'nnal ya pah'llingku itu ma ka'am,” yuk si Isa, “pi'ingga-pi'ingga lahat pagnasihatan lapal ahāp ma kaluha'an dunya, kinissa du pasal bay hinang d'nda itu pangentoman ma iya.”
9 Eu afirmo a vocês que isto é verdade: em qualquer lugar do mundo onde o
10 Puwas pa'in ina'an, si Judas Iskariyut, dakayu' mulid si Isa min kasangpū' maka duwa, bay pehē' ni kaimaman alanga magisun anōngan si Isa ni sigām.
10 Judas Iscariotes, que era um dos doze discípulos, foi falar com os chefes dos sacerdotes para combinar como entregaria Jesus a eles.
11 Pagkale sigām bang ai gawi si Judas itu, magtūy sigām kinōgan ati anganjanji' sigām anambahan iya maka sīn. Pagubus, amiha iya waktu ahāp panōngna si Isa ni sigām.
11 Quando ouviram o que ele disse, eles ficaram muito contentes e prometeram dar dinheiro a ele. Assim Judas começou a procurar uma oportunidade para entregar Jesus.
12 Na, ta'abut tagna'an llaw paghinang saga Yahudi ma Hinang Tinapay Halam Pasuligna. Ya na ina'an llaw panumbali' saga anak bili-bili ya kinakan e' sigām pangentoman waktu bay kapangalappas Tuhan ma ka'mbo'-mbo'an sigām. Tinilaw si Isa e' saga mulidna, yuk-i, “Maingga kabaya'annu panakapan kami pagjamuhannu ma Hinang Paglakad?”
12 No primeiro dia da Festa dos Pães sem Fermento , em que os judeus matavam carneirinhos para comemorarem a Páscoa , os discípulos perguntaram a Jesus: — Onde é que o senhor quer que a gente prepare o jantar da Páscoa para o senhor?
13 Jari sinoho' e' si Isa duwangan mulidna, yukna, “Pehē' kam ni deyom da'ira inān. Sinampang du kam e' dakayu' l'lla amowa kibut isihan bohe'. Turulunbi iya
13 Então Jesus enviou dois discípulos com a seguinte ordem:
14 sampay iya pasōd na ni deyom luma'. Amissala kam isab ni tag-dapu luma' ya pasōranna, yukbi, ‘Sinō' ka tinilaw e' Guru bang maingga bilik pagjamuhanna maka saga mulidna ma Hinang Paglakad?’
14 e digam ao dono da casa em que ele entrar que o Mestre manda perguntar: “Onde fica a sala em que eu e os meus discípulos vamos comer o jantar da Páscoa?”
15 Jari pina'nda'an du kam bilik aluha ma diyata' angkap,” yuk si Isa. “Panyap asal bilik inān ati maina'an kam magsakap kinakantam.”
15 Então ele mostrará a vocês no andar de cima uma sala grande, mobiliada e arrumada para o jantar. Preparem ali tudo para nós.
16 Na, pehē' duwangan mulid e' ni deyom da'ira. Ta'nda' e' sigā mahē' buwat bay pamissala ma sigā e' si Isa, ati sinakap e' sigā kinakan ma Hinang Paglakad.
16 Os dois discípulos foram até a cidade e encontraram tudo como Jesus tinha dito. Então prepararam o jantar da Páscoa.
17 Ta'abut pa'in abay kohap magbeya' si Isa maka mulidna kasangpū' maka duwa pina'an ni luma' pagsakapan kinakan e'.
17 Quando anoiteceu, Jesus chegou com os doze discípulos.
18 Jari itu, hinabu sigām amangan, amissala si Isa ni sigām, yukna, “B'nnal ya pamissalaku itu ma ka'am, aniya' dangan min ka'am magbantu anōngan aku ni bantaku. Itiya' iya maitu magsalu maka aku.”
18 Enquanto estavam à mesa, no meio do jantar, ele disse:
19 Magtūy kat'kkahan susa saga mulid e' ati atilaw sigām ma si Isa magsunu'-sunu'. Yuk-i, “Ngga'i ka bahā' aku?”
19 Eles ficaram tristes e, um por um, começaram a perguntar: — O senhor não está achando que sou eu, está?
20 Yuk sambung si Isa, “A'a du min ka'am kasangpū' maka duwa, sehe'ku magsalu an'nno'an tinapayna ni deyom pinggan itu.
20 Jesus respondeu:
21 Aku itu, Anak Manusiya',” yuk si Isa, “amatay du buwat bay tasulat ma pasalanku ma deyom Kitab. Saguwā' siya-siya du a'a ya anōngan Anak Manusiya' ni bantana. Ahāp lagi' a'a inān halam bay nianakan.”
21 Pois o
22 Sabu sigām masi amangan, niā' tinapay e' si Isa. Niamu'an e'na pagsukulan bo' yampa pinagpōng-pōng e'na ati pamuwanna ma saga mulidna. “Sambutunbi,” yukna, “sabab tinapay itu baranku ko'.”
22 Enquanto estavam comendo, Jesus pegou o pão e deu graças a Deus. Depois partiu o pão e o deu aos discípulos, dizendo:
23 Niā' isab e'na dakayu' sawan ati niamu'an e'na isab pagsukulan bo' yampa sōnganna ni sigām panginuman sigām kamemon.
23 Em seguida, pegou o cálice de vinho e agradeceu a Deus. Depois passou o cálice aos discípulos, e todos beberam do vinho.
24 Yukna, “Laha'ku ko' itu, tanda' sin kapagsulutan Tuhan maka manusiya'. Laha'ku song pinabu'us ma sababan a'a aheka, supaya sigām kalappasan.
24 Então Jesus disse:
25 B'nnal ya pangahakaku itu ma ka'am, puwas itu mbal na aku anginum binu-anggul itu pabīng. Subay aku ma deyom pagparintahan Tuhan na bo' yampa aku anginum binu-anggul pabalik.”
25 Eu afirmo a vocês que isto é verdade: nunca mais beberei deste vinho até o dia em que beber com vocês um vinho novo no
26 Puwas e', aubus pa'in e' sigām bay angalang dakayu' kalangan pamudji Tuhan, paluwas na sigām minnē' tudju ni būd Kayu Jaitun.
26 Então eles cantaram canções de louvor e foram para o monte das Oliveiras.
27 Manjari ah'lling si Isa ni sigām, yukna, “Alahi du kam kamemon ang'bba min aku sabab tasulat ko' inān ma deyom Kitab, ya yuk-i,
27 E Jesus disse aos discípulos:
28 Sagō' bang aku tapakallum na pabīng min kamatayku, parahū du aku min ka'am tudju ni lahat Jalil.”
28 Mas, depois que eu for ressuscitado, irei adiante de vocês para a Galileia.
29 Ah'lling si Petros ni iya, yukna, “Mbal to'ongan ka bbahanku minsan ka ni'bbahan e' kasehe'an itu.”
29 Então Pedro disse a Jesus: — Eu nunca abandonarei o senhor, mesmo que todos o abandonem!
30 Yuk si Isa, “Haka'anta ka to'ongan, ma sangom itu, ma halam gi' kaminduwa pangukku'uk manuk, amalilu du ka min t'llu in aku mbal kata'uwannu.”
30 Mas Jesus lhe disse:
31 Gom pa'in akosog e' si Petros ah'lling, yukna, “Minsan aku paunung amatay ma ka'a mbal du ka paliluhanku.” Ya du saga mulid kasehe'an, buwattē' isab pah'lling sigām.
31 Mas Pedro repetia com insistência: — Eu nunca vou dizer que não o conheço, mesmo que eu tenha de morrer com o senhor! E todos os outros discípulos disseram a mesma coisa.
32 Manjari palanjal gi' sigām ni kabbun niōnan Getsemane ati yuk si Isa ni saga mulidna, “Maitu gi' kam aningkō'. Pina'an lagi' aku anabbut ni Tuhan.”
32 Jesus e os discípulos foram a um lugar chamado Getsêmani. E Jesus lhes disse:
33 Ya binowa e' si Isa sehe'na pina'an si Petros, si Yakub maka si Yahiya. Sakali magkasusahan iya, magk'bba-k'bba atayna.
33 Então Jesus foi, levando consigo Pedro, Tiago e João. Aí ele começou a sentir uma grande tristeza e aflição
34 Yukna ni t'llungan mulidna he', “Aku itu agon magkamamatay ma sabab kasusahan itu. Angagad kam maitu magjaga.”
34 e disse a eles:
35 Makalawak-lawak pa'in iya min sigām, pahantak iya ni tana' maka e'na anabbut ni Tuhan. Ya niamu' e'na bang makajari, mbal na iya pinat'kkahan kabinasahan ya song ta'abutna.
35 Ele foi um pouco mais adiante, ajoelhou-se, encostou o rosto no chão e pediu a Deus que, se possível, afastasse dele aquela hora de sofrimento.
36 “Arōy, Mma'!” yukna. “Bang makajari la'anin lagi' min aku sawan kabinasahan itu. Sagō' ngga'i ka kabaya'anku subay nirūlan, bang pa'in min kabaya'annu.”
36 Ele orava assim:
37 Puwas e' pabīng si Isa ni saga mulidna t'llungan ati tabākna sigām magtulihan. Yukna ni si Petros, “O Simun, atuli ka? Mbal ka bahā' makatatas anganjaga minsan la'a hal danjām?
37 Depois voltou e encontrou os três discípulos dormindo. Então disse a Pedro:
38 Pajaga kam. Angamu' kam tabang ni Tuhan bo' kam mbal tabowa-bowa e' sasat. Lilla' deyom ataybi sagō' abuhat pamarananbi.”
38 Vigiem e orem para que não sejam tentados. É fácil querer resistir à tentação; o difícil mesmo é conseguir.
39 Sakali pehē' si Isa ni baina anabbut ni Tuhan pabīng buwat bay panabbutna dahū.
39 Jesus foi outra vez e orou, dizendo as mesmas palavras.
40 Makabalik pa'in iya ni disi Petros tabākna isab sigām magtulihan pabīng sabab kinaru' sidda. Mbal kinata'uwan e' sigām bang ai panambung sigām ma si Isa.
40 Em seguida, voltou ao lugar onde os discípulos estavam e os encontrou de novo dormindo. Eles estavam com muito sono e não conseguiam ficar com os olhos abertos. E não sabiam o que responder a Jesus.
41 Pagbalik si Isa kamint'lluna, yukna ni sigām, “Oy, atuli gi' kam? Pahali-hali gi' kam? Sarang na ko' ilu. Ta'abut na waktu. Aku, Anak Manusiya' itu, song na tinukbalan ni pang'ntanan saga a'a ala'at.
41 Quando voltou pela terceira vez, Jesus perguntou:
42 Pabungkal na kam! Sūng na kitam sabab ilu na a'a ya anōngan aku ni sigām.”
42 Levantem-se, e vamos embora. Vejam! Aí vem chegando o homem que está me traindo!
43 Na, hinabu si Isa ah'lling gi' ni saga mulidna, magtūy at'kka pina'an si Judas, dakayu' mulid si Isa min kasangpū' maka duwa. Aheka a'a magbeya' maka iya magpamowa takos maka saga kakakal. Saga a'a inān bay sinō' pina'an e' saga kaimaman alanga sampay e' saga guru sara' agama maka saga pagmatto'ahan.
43 Jesus ainda estava falando, quando chegou Judas, um dos doze discípulos. Vinha com ele uma multidão armada com espadas e porretes, que tinha sido mandada pelos chefes dos sacerdotes, pelos mestres da Lei e pelos líderes judeus.
44 Aniya' asal pandoga bay pamuwan si Judas ma saga a'a he'. Bay yukna ma sigām, “Ya a'a siyumku, ya na he' saggawbi. Bowahunbi iya pehē' maka jagahinbi iya pahāp.”
44 O traidor tinha combinado com eles um sinal. Ele tinha dito: “Prendam e levem bem seguro o homem que eu beijar, pois é ele.”
45 Pagt'kka si Judas pina'an, magtūy iya pa'abut ni si Isa. “Tuwan Guru,” yukna. Jari siyumna.
45 Logo que chegou perto de Jesus, Judas disse: — Mestre! E o beijou.
46 Sinaggaw si Isa e' saga a'a inān, binalutan pahogot.
46 Então eles pegaram Jesus e o prenderam.
47 Sagō' aniya' dakayu' min saga a'a magt'nggehan maina'an angahurusan patakosna. Nilagut e'na dakayu' sosoho'an Imam Muwallam ati autas dambila' taingana.
47 Mas um dos que estavam ali tirou a espada, atacou um empregado do Grande Sacerdote e cortou uma orelha dele.
48 Ah'lling si Isa ni saga a'a bay anaggaw iya, yukna, “Kabā'bi bahā' in aku itu mundu, ya po'on kam subay amowa takos maka kakakal panaggawbi aku?
48 Então Jesus disse para aquela gente:
49 Llaw-llaw aku bay amandu' ma deyom langgal pagkulbanan e'. Mahē' aku ma ka'am bo' halam aku bay saggawbi. Sagō' ai-ai bay tasulat ma deyom Kitab subay aniya' kamaksuranna.”
49 Eu estava com vocês todos os dias, ensinando no pátio do Templo, e vocês não me prenderam. Mas isso está acontecendo para se cumprir o que as
50 Manjari maglahian saga mulid si Isa kamemon ati pinasagaran iya maina'an.
50 Então todos os discípulos abandonaram Jesus e fugiram.
51 Aniya' isab maina'an dakayu' subul paturul ma si Isa. Luwal hōs ya pas'mmekna. Na, arak iya sinaggaw e' sigām,
51 Um jovem, enrolado num lençol, seguia Jesus. Alguns tentaram prendê-lo,
52 sagō' ni'bbahan e'na hōsna ati alahi iya magpanantang.
52 mas ele largou o lençol e fugiu nu.
53 Manjari itu binowa si Isa e' sigām ni luma' Imam Muwallam. Ina'an magsakaum saga kaimaman alanga kamemon maka saga pagmatto'ahan maka saga guru sara' agama.
53 Em seguida, levaram Jesus até a casa do Grande Sacerdote , onde estavam reunidos os chefes dos sacerdotes, alguns líderes dos judeus e alguns mestres da Lei.
54 Bay paturul isab si Petros ma si Isa sagō' min katahan. Paturul iya sampay pasōd na ni deyom halaman luma' Imam Muwallam ati maina'an iya magtingkō'an maka saga jaga imam e', parangka ma bihing api.
54 Pedro seguiu Jesus de longe e entrou no pátio da casa do Grande Sacerdote. Ele sentou-se perto do fogo, com os guardas, para se esquentar.
55 Ya kaimaman alanga maka kamemon saga a'a ma Tumpukan Maghuhukum amiha sababan panuntut sigām ma si Isa bo' supaya iya pinat'nna'an hukuman ni kamatay. Saguwā' halam aniya' panuntutan tabāk e' sigām.
55 Os chefes dos sacerdotes e todo o Conselho Superior estavam procurando encontrar alguma acusação contra Jesus a fim de o condenarem à morte. Mas não conseguiram nenhuma.
56 Aheka magsaksi' puting bahasa iya katuntutan sagō' mbal maguyun saksi' sigām.
56 Muitos diziam mentiras contra ele, mas as suas histórias não combinavam umas com as outras.
57 Aniya' a'a kasehe' bay an'ngge amuwan saksi' itu panuntut sigām ma si Isa bo' pa'in putingan.
57 Alguns se levantaram e acusaram Jesus com mentiras. Eles diziam:
58 Yuk-i, “Bay takale kami a'a itu angupama in iya angalubu langgal pagkulbanan ya hinangan tangan manusiya' inān. Ma deyom t'llung'llaw kono' amat'ngge iya langgal saddī, sagō' ngga'i ka manusiya' ya angahinang iya.”
58 — Nós ouvimos quando ele disse: “Vou destruir este Templo que foi construído por seres humanos e, em três dias, levantarei outro que não será construído por seres humanos.”
59 Malaingkan minsan buwattē' panaksi' sigām mbal du maguyun bissala sigām.
59 Mesmo assim as suas histórias não combinavam umas com as outras.
60 Manjari an'ngge Imam Muwallam ma t'ngnga' sigām atilaw ma si Isa. Yukna, “Ka'a ilu, halam bahā' aniya' panganda'awanu ma panuntutan ka'a itu?”
60 Aí o Grande Sacerdote se levantou no meio de todos e perguntou a Jesus: — Você não vai se defender dessa acusação?
61 Saguwā' halam ah'lling si Isa, halam iya anambung. Amissala pabīng Imam Muwallam, yukna, “Ka'a bahā' Al-Masi, Anak Tuhan?”
61 Mas Jesus ficou calado e não respondeu nada. Então o Grande Sacerdote tornou a perguntar: — Você é o
62 “Aho', aku na,” yuk si Isa. “Ati ta'nda'bi du aku, Anak Manusiya' itu, aningkō' ma bihing Sangat Kawasa, tampal ni kowan. Maka ta'nda'bi du aku pi'itu ameya' ma gabun min deyom sulga'.”
62 Jesus respondeu:
63 Manjari ginese' e' Imam Muwallam jubana kabowa astolna. Yukna, “Mbal na kitam amiha saksi' saddī!
63 Aí o Grande Sacerdote rasgou as suas próprias roupas e disse: — Não precisamos mais de testemunhas!
64 Takalebi na llingna pangkal ni Tuhan! Ai pangahukumbi?” Sakali dauyunan na pangahukum sigām kamemon, in si Isa patut subay pinapatay.
64 Vocês ouviram esta blasfêmia contra Deus! Então, o que resolvem? Todos estavam contra Jesus e aí o condenaram à morte.
65 Jari aniya' sigām kasehe'an anagna' angaludja'an si Isa. Tinambunan isab matana e' sigām bo' yampa pinagtibu'. Yuk sigām ma iya, “Tokorun kono' bang sai anibu' ka'a!” Jari binowa si Isa e' saga jaga inān bo' binutug.
65 Então alguns começaram a cuspir nele. Cobriam o rosto dele, davam bofetadas nele e perguntavam: — Quem foi que bateu em você? Adivinhe! E também os guardas o pegaram e lhe deram bofetadas.
66 Na, ma halaman luma' pa'in si Petros, aniya' palabay minna'an dakayu' d'nda sosoho'an Imam Muwallam.
66 Pedro ainda estava lá embaixo no pátio, quando apareceu uma das empregadas do Grande Sacerdote .
67 Pag'nda'na ma si Petros parangka ma api, magtūy nda'na pahāp ati yukna, “Ka'a ilu, bay ameya' ma si Isa, ya a'a Nasaret inān!”
67 Ela viu Pedro se esquentando perto do fogo, olhou bem para ele e disse: — Você também estava com Jesus de Nazaré.
68 Sagō' amalilu magtūy si Petros. “Mbal kata'uwanku,” yukna. “Mbal tahatiku bang ai pah'llingnu ilu.” Ati ala'an iya minnē' tudju ni bowa' lawang ya paluwasan min halaman e'. Jari angukku'uk manuk.
68 Mas ele negou, dizendo: — Eu não o conheço. Não sei do que é que você está falando. E saiu para o corredor. Naquele momento, o galo cantou.
69 Ta'nda' na iya pabīng e' sosoho'an d'nda he' ati ah'lling iya ni saga a'a magt'nggehan maina'an. Ni'isaban e'na bay pah'llingna tagna'. “A'a ilu,” yukna, “bay sehe' sigām.”
69 Quando a empregada viu Pedro ali, começou a dizer aos que estavam perto: — Este homem é um deles.
70 Sagō' amalilu na isab si Petros.
70 Mas ele negou outra vez. Pouco depois, as pessoas que estavam ali disseram de novo a Pedro: — Não há dúvida de que você é um deles, pois você também é da Galileia.
71 Sakali anukna'an di-na si Petros ati yukna, “Mbal kata'uwanku a'a pagbissalabi ilu!”
71 Aí Pedro disse: — Juro que não conheço esse homem de quem vocês estão falando! Que Deus me castigue se não estou dizendo a verdade!
72 Saru'un-du'un du angukku'uk manuk, kaminduwana na, ati taentom e' si Petros ya bay lling si Isa ma iya, ya bay yukna, “Ma mbal gi' angukku'uk manuk min duwa, amalilu du ka min t'llu in aku mbal kata'uwannu.” Pagentom itu e' si Petros, magtūy iya anangis, magdukka to'ongan.
72 Naquele instante o galo cantou pela segunda vez, e Pedro lembrou que Jesus lhe tinha dito: “Antes que o galo cante duas vezes, você dirá três vezes que não me conhece.” Então Pedro caiu em si e começou a chorar.

Ler em outra tradução

Comparar com outra

Estude este capítulo no WhatsApp

Peça à IA da Bíblia Fala para explicar Marcos 14, comparar traduções ou montar um estudo — tudo direto pelo WhatsApp.