Lucas 20

Central Sinama 2008 NT (SML) vs NAA

Sair da comparação
NAA Nova Almeida Atualizada 2017
1 Ma dakayu' llaw, ina'an isab si Isa ma langgal pagkulbanan amandu'an saga a'a maka magnasihatan sigām lapal ahāp. Jari pehē' ni iya saga kaimaman alanga, maka saga guru sara' agama, maka saga pagmatto'ahan.
1 Aconteceu que, num daqueles dias, estando Jesus a ensinar o povo no templo e a evangelizar, chegaram os principais sacerdotes e os escribas, juntamente com os anciãos,
2 Yuk sigām ni iya, “Ai kapatutnu maghinang buwattilu? Sai bay amuwanan ka'a kapatut ilu?”
2 e lhe perguntaram: — Diga-nos com que autoridade você faz estas coisas? Ou quem lhe deu esta autoridade?
3 Yuk sambungna, “Aniya' dakayu' panilawku ma ka'am dahū. Haka'inbi aku:
3 Jesus respondeu:
4 ya kapatut si Yahiya magpandi a'a he', kapatut min Tuhan bahā' atawa min manusiya' sadja?”
4 O batismo de João era do céu ou dos homens?
5 Sakali magisun-isun saga a'a, yuk-i, “Bang saupama yukta in kapatut si Yahiya inān bay min Tuhan, tantu kitam tinilaw e'na bang angay kitam halam bay am'nnal ma si Yahiya.
5 Então discutiram entre si: — Se dissermos: “Do céu”, ele dirá: “Por que não acreditaram nele?”
6 Sagō' bang yukta in kapatut si Yahiya inān min manusiya' sadja, na, piligdu kitam. Pinagbantung kitam e' saga a'a itu kamemon sabab magkahagad asal sigām in si Yahiya nabi bay min Tuhan.”
6 Mas, se dissermos: “Dos homens”, o povo todo nos apedrejará, porque está convicto de que João era profeta.
7 Angkan buwattitu panambung saga nakura' inān ma panilaw si Isa, yuk-i, “Sitta'a. Mbal kata'uwan kami bang minningga kapatutna.”
7 Por fim, responderam que não sabiam de onde era.
8 “Na,” yuk si Isa, “ya du isab aku, mbal kam haka'anku bang minningga ya kapatutku maghinang saga hinangku itu.”
8 E Jesus lhes disse:
9 Manjari amaralilan lagi' si Isa ma saga a'a. “Aniya',” yukna, “dakayu' a'a tag-kabbun bay ananom bahan anggul ma kabbunna. Bay patunggu'anna ma saga magtutunggu'. Puwas e' atulak iya ni lahat saddī ati at'ggol mahē'.
9 A seguir, Jesus passou a contar ao povo esta parábola:
10 Ta'abut pa'in musim pagpusu' buwa' anggul-i, sinoho' e' tag-dapu kabbun inān dakayu' sosoho'anna pehē' ni saga magtutunggu' bo' angā' bahagi'na. Sagō' niraplosan sosoho'an itu e' sigām ati pinapole' ma halam aniya' tabowana.
10 No devido tempo, mandou um servo aos lavradores para que lhe dessem do fruto da vinha. Mas os lavradores, depois de espancá-lo, o despacharam de mãos vazias.
11 Puwas e' aniya' sosoho'an saddī pinapehē' e' tag-kabbun. Ya du iya niraplosan e' sigām, nihalipulu maka pinapole' ma halam aniya' tabowana.
11 Em vista disso, enviou-lhes outro servo, mas também a este espancaram e, depois de insultá-lo, despacharam de mãos vazias.
12 Puwas e' soho'na isab sosoho'an saddī pehē', kamint'lluna na. Jari sosoho'an damuli itu binakatan e' sigām bo' yampa nijudjalan paluwas min likusan anggul e'.
12 Mandou ainda um terceiro; também a este, depois de feri-lo, expulsaram.
13 Manjari yuk tag-kabbun, ‘Ai bahā' subay hinangku? Papehē'ku gi' anakku luggiya', ya kalasahanku. Tantu iya pinagaddatan e' sigām.’
13 Então o dono da vinha disse: “Que farei? Enviarei o meu filho amado; talvez o respeitem.”
14 “Sagō' pag'nda' saga tunggu' ma anak tag-dapu, magtūy sigām magisun, yuk-i, ‘Ya na ko' ilu anak tag-dapu. Sūng na kitam, papataytam na bo' ta'ā'tam tana' itu.’
14 — Mas, quando os lavradores viram o filho, começaram a discutir entre si: “Este é o herdeiro; vamos matá-lo, para que a herança seja nossa.”
15 Jari nijudjalan iya e' sigām paluwas min likusan, pinapatay.
15 E, lançando-o fora da vinha, o mataram.
16 Tantu iya pehē' amapatay saga tunggu' inān, ati patunggu'anna kabbunna ma a'a saddī.”
16 Virá, exterminará aqueles lavradores e entregará a vinha a outros. Ao ouvir isto, disseram: — Que tal não aconteça!
17 Sagō' pinatongan sigām e' si Isa, yukna, “Bang ma ka'am, ai hatina, ya tasulat ma Kitab, ya yuk-i:
17 Mas Jesus, com o olhar fixo neles, disse:
18 Yuk si Isa gi', “Sasuku ahūg ni batu itu atumu-tumu du baranna. Maka sasuku kahūgan batu itu apodjak du kamemonna.”
18 Todo o que cair sobre esta pedra ficará em pedaços; e aquele sobre quem ela cair ficará reduzido a pó.
19 Angkan saga guru sara' agama maka saga kaimaman alanga bilahi anaggaw si Isa saru'un-du'un, sabab tahati e' sigām in sigām ya bay pa'andiganna ma paralilan pasal tunggu' kabbun inān. Sagō' halam iya tasaggaw e' sigām sabab tināw ma saga a'a mahadjana'.
19 Naquela mesma hora, os escribas e os principais sacerdotes procuravam prender Jesus, porque entenderam que ele havia contado essa parábola contra eles; mas temiam o povo.
20 Amiha gi' sigām waktu ahāp bo' supaya iya tinandanan e' sigām pehē' ni pang'ntanan gubnul. Jari aniya' saga a'a tinambahan e' sigām, a'a magbau'-bau' in sigām asaltun. Pinapehē' sigām ni si Isa, kalu iya tajallat ma bissalana.
20 Eles passaram a vigiar Jesus. Enviaram espiões que se fingiam de justos para ver se o apanhavam em alguma palavra, a fim de entregá-lo à jurisdição e à autoridade do governador.
21 Yuk saga a'a tinambahan itu ni si Isa, “Tuwan guru, kata'uwan kami in bissalanu maka pamandu'nu abontol to'ongan. Mbal ka amapagbidda' ma a'a minsan sai, maka b'nnal sadja pamandu'nu pasal kaul maka pi'il ya kinabaya'an e' Tuhan.
21 Então lhe perguntaram: — Mestre, sabemos que o senhor fala e ensina corretamente e não se deixa levar pela aparência das pessoas, mas ensina o caminho de Deus segundo a verdade.
22 Haka'in kami kono'. Bang kita ganta' amayad sukay ni parinta Rōm, ya deyo' min Sultan Mahatinggi he', langgalta bahā' sara' agamatam?”
22 É lícito pagar imposto a César ou não?
23 Sagō' kinata'uwan asal e' si Isa pangangakkal sigām, angkan yukna ma sigām,
23 Mas Jesus, percebendo a artimanha deles, respondeu:
24 “Pa'nda'in aku sīn.” Pag'nda' si Isa ma sīn, yukna, “Patta' sai maka ōn sai ma sīn itu?”
24 — Mostrem-me um denário. De quem é a figura e a inscrição? Eles responderam: — De César. Então Jesus lhes disse:
25 “Na,” yuk si Isa, “pagka suku' sultan ko' itu, pamayarunbi ni iya. Damikiyanna, bang aniya' ai-ai suku' Tuhan, tukbalinbi isab ni Tuhan.”
25 — Pois deem a César o que é de César e a Deus o que é de Deus.
26 Manjari mbal iya takole' nijallat e' sigām ma pasal pah'llingna ma mairan. Landu' sigām ainu-inu ma panambungna, angkan sigām mbal makapamissala.
26 Não puderam apanhá-lo em palavra alguma diante do povo; e, admirados da sua resposta, calaram-se.
27 Puwas e' aniya' pina'an ni si Isa saga a'a Saddusi, daginis agama Yahudi ya amandu' halam aniya' a'a magpatayan allum pabīng ma llaw damuli.
27 Chegando alguns dos saduceus, que dizem não haver ressurreição,
28 Atilaw sigām ma si Isa, yuk-i, “Tuwan Guru, aniya' sara' bay pang'bba kitam e' si Musa pasal a'a amatay ma halam taga-tubu'. In baluna subay niā' h'nda e' siyalina, bo' supaya aniya' anak binista tubu' min a'a bay amatay he'.
28 perguntaram a Jesus: — Mestre, Moisés nos deixou escrito que, se um homem casado morrer sem deixar filhos, o irmão desse homem deve casar com a viúva e gerar descendentes para o falecido.
29 Na,” yuk sigām, “aniya' bay pitu' l'lla magdanakan. Magh'nda siyaka sagō' amatay iya ma halam taga-anak.
29 Ora, havia sete irmãos: o primeiro casou e morreu sem filhos;
30 Jari nih'nda balu e' danakan pasunu' ati amatay isāb ma halam taga-anak.
30 o segundo
31 Damikiyanna isab siyali kat'lluna. Jari in pitu' magdanakan bay makah'nda ni dakayu' d'nda he', bo' amatay sigām kamemon ma halam taga-anak.
31 e o terceiro também casaram com a viúva, e assim foi com os sete. Todos morreram sem deixar filhos.
32 Ma katapusanna amatay isab d'nda.
32 Por fim, morreu também a mulher.
33 Na, Tuwan,” yuk sigām, “bang ta'abut llaw pagpakallum pabalik saga a'a magpatayan, h'nda sai bahā' d'nda he'? Sabab bay iya ta'ā' h'nda e' sigām kapitu' magdanakan.”
33 Portanto, na ressurreição, de qual deles a mulher será esposa? Porque os sete casaram com ela.
34 Anambung si Isa ma sigām, yukna, “Saga a'a ma dunya itu magh'nda asal maka magh'lla.
34 Jesus respondeu:
35 Sagō' saga a'a ya binista e' Tuhan makajari pinakallum pabalik min kamatay, ya tōp isab maglahat mahē' ma sulga', mbal na sigām magh'nda-h'lla.
35 mas os que são considerados dignos de alcançar a era vindoura e a ressurreição dentre os mortos não casam, nem se dão em casamento.
36 Sabab mbal na sigām magkamatay sagō' parasali' na sigām ni saga mala'ikat. Anak Tuhan na sigām sabab pinakallum na pabīng min kamatay sigām.
36 Pois não podem mais morrer, porque são iguais aos anjos e são filhos de Deus, sendo filhos da ressurreição.
37 Pinatampal isab e' si Musa pasal kapakallum a'a min kamatay. Sabab ma waktu ka'nda'na po'on puhung bay sabbutna Panghū' Tuhan, yuk-i, ‘Tuhan pagtuhanan disi Ibrahim maka si Isa'ak maka si Yakub.’
37 E que os mortos ressuscitam, Moisés o indicou no trecho referente à sarça, quando afirma que o Senhor é o Deus de Abraão, o Deus de Isaque e o Deus de Jacó.
38 Hatina Tuhan itu pagtuhanan asal e' saga a'a allum, ngga'i ka e' a'a magpatayan. Allum asal a'a kamemon ma pang'nda' Tuhan.”
38 Ora, Deus não é Deus de mortos, e sim de vivos; porque para ele todos vivem.
39 Ah'lling saga guru sara' agama kasehe', yuk-i, “Tuwan Guru, ahāp sambungnu ilu.”
39 Então alguns dos escribas disseram: — Boa resposta, Mestre!
40 Jari halam aniya' makatawakkal anilaw iya pabalik.
40 E não ousaram mais fazer perguntas a Jesus.
41 Jari atilaw si Isa ma sigām, yukna, “Angay saga a'a magpina'in in Al-Masi tubu' sultan Da'ud?
41 Mas Jesus lhes perguntou:
42 Sabab si Da'ud magbaran bay angallam ma deyom Kitab Jabul, yukna,
42 Pois o próprio Davi afirma no Livro dos Salmos:
43 ati bowaku palbantahannu ni deyo' pād-tape'nu.” ’
43 até que eu ponha
44 Na,” yuk si Isa, “pagka Al-Masi niōnan Panghū' e' sultan Da'ud, tantu iya ngga'i ka hal panubu' si Da'ud.”
44 — Portanto, Davi o chama de Senhor. Então como ele pode ser filho de Davi?
45 Pasalta' pa'in pakale saga a'a inān kamemon, ah'lling si Isa ni saga mulidna, yukna,
45 Quando todo o povo estava ouvindo, Jesus disse aos seus discípulos:
46 “Halli'inbi saga guru sara' agama, ya tagihan maglunsul magpamakay juba ataha'. Tagihan isab sigām nihulmat bang ma mairan. Bang ma deyom langgal, bilahi sigām pinatingkō' ma tingkō'an bangsahan. Damikiyanna bang sigām ma pagjamuhan, subay paningkō'an a'a alanga ya paningkō'an sigām.
46 — Cuidado com os escribas, que gostam de andar com vestes talares e muito apreciam as saudações nas praças, as primeiras cadeiras nas sinagogas e os primeiros lugares nos banquetes.
47 Ni'inyaya e' sigām saga balu d'nda bo' ta'ā' luma' sigām, ati pinataha' sambahayang sigām, paglaku-laku in sigām bal-iman. Angkan pinakalap kabinasahan sigām.”
47 Eles devoram as casas das viúvas e, para o justificar, fazem longas orações. Estes sofrerão juízo muito mais severo.

Ler em outra tradução

Comparar com outra

Estude este capítulo no WhatsApp

Peça à IA da Bíblia Fala para explicar Lucas 20, comparar traduções ou montar um estudo — tudo direto pelo WhatsApp.