João 8

Central Sinama 2008 NT (SML) vs VC

Sair da comparação
VC Versão Católica
1 Sagō' patukad si Isa pehē' ni būd Kayu Jaitun.
1 Dirigiu-se Jesus para o monte das Oliveiras.
2 Pagdai' llaw pa'in, pehē' iya pabīng ni langgal pagkulbanan. Magtipunan ni iya saga a'a aheka ati aningkō' iya amandu'an sigām.
2 Ao romper da manhã, voltou ao templo e todo o povo veio a ele. Assentou-se e começou a ensinar.
3 Manjari aniya' dakayu' d'nda binowa ni iya e' saga guru sara' agama maka e' saga Parisi. D'nda itu bay ta'abut angaliyu-lakad. Pinatampal iya ma kaheka'an a'a inān kamemon.
3 Os escribas e os fariseus trouxeram-lhe uma mulher que fora apanhada em adultério.
4 Yuk saga Parisi ni si Isa, “Tuwan guru, d'nda itu bay ta'abut angaliyu-lakad.
4 Puseram-na no meio da multidão e disseram a Jesus: Mestre, agora mesmo esta mulher foi apanhada em adultério.
5 Na, bang ma sara' bay pang'bbahan kitam e' si Musa, ya hukuman ma d'nda buwattitu subay binantung maka batu pinapatay. Na, bang ma ka'a?”
5 Moisés mandou-nos na lei que apedrejássemos tais mulheres. Que dizes tu a isso?
6 Buwattē' pamissala sigām panulay sigām ma si Isa, kalu aniya' sā' ma panambungna, jari aniya' sababan panuntut sigām ma iya. Saguwā' patondok sadja si Isa anulat ma kuwit tana' maka tōng tudlu'na.
6 Perguntavam-lhe isso, a fim de pô-lo à prova e poderem acusá-lo. Jesus, porém, se inclinou para a frente e escrevia com o dedo na terra.
7 Na sabu pa'in iya sinumariya e' sigām, patongas iya ati yukna ni sigām, “Sai-sai kam halam taga-dusa, wajib iya parahū amantung d'nda itu.”
7 Como eles insistissem, ergueu-se e disse-lhes: Quem de vós estiver sem pecado, seja o primeiro a lhe atirar uma pedra.
8 Jari patondok iya pabīng anulat isab ma kuwit tana'.
8 Inclinando-se novamente, escrevia na terra.
9 Pagkale pa'in e' sigām pah'lling si Isa itu, magtūy sigām ala'an kamemon dangan maka dangan, tinagna'an min matto'a sampay ni kasehe'an. Luwal si Isa tabba maina'an, maka d'nda masi ma bay pan'nggehanna.
9 A essas palavras, sentindo-se acusados pela sua própria consciência, eles se foram retirando um por um, até o último, a começar pelos mais idosos, de sorte que Jesus ficou sozinho, com a mulher diante dele.
10 Pagtongas si Isa pabīng, yukna ni d'nda, “Maingga na sigām, arung? Halam aniya' amat'nna'an ka'a hukuman?”
10 Então ele se ergueu e vendo ali apenas a mulher, perguntou-lhe: Mulher, onde estão os que te acusavam? Ninguém te condenou?
11 “Halam aniya', Tuwan,” yuk sambung d'nda.
11 Respondeu ela: Ninguém, Senhor. Disse-lhe então Jesus: Nem eu te condeno. Vai e não tornes a pecar.
12 Puwas e' amissala si Isa ma saga Parisi pabīng, yukna, “Aku itu sawa pamasawa pikilan manusiya'. Sasuku ameya' ma aku, mbal to'ongan pal'ngngan ma deyom kalendoman sabab aniya' ma deyom pikilanna sawa ya makabuwan kallum ma manusiya'.”
12 Falou-lhes outra vez Jesus: Eu sou a luz do mundo; aquele que me segue não andará em trevas, mas terá a luz da vida.
13 Yuk saga Parisi ni si Isa, “Ka'a ilu anaksi'an di-nu na. Mbal tab'nnal saksi'nu bang ka hal anaksi'an di-nu.”
13 A isso, os fariseus lhe disseram: Tu dás testemunho de ti mesmo; teu testemunho não é digno de fé.
14 Anambung si Isa, yukna, “Minsan aku anaksi'an di-ku, mattan asal panaksi'ku sabab kata'uwanku du bang minningga aku, maka bang pi'ingga papehē'anku. Sagō' ka'am ilu, mbal kata'uwanbi bang minningga aku atawa bang pi'ingga.
14 Respondeu-lhes Jesus: Embora eu dê testemunho de mim mesmo, o meu testemunho é digno de fé, porque sei de onde vim e para onde vou; mas vós não sabeis de onde venho nem para onde vou.
15 Bang aniya' hukumbi, paghona'-hona' manusiya' ya pameya'anbi. Aku itu mbal angahukum a'a.
15 Vós julgais segundo a aparência; eu não julgo ninguém.
16 Sagō' abila aku saupama angahukum, abontol du hukumanku sabab ngga'i ka aku dangan-danganku ya angahukum. Duwangan kami angahukum sabab ginapi' aku e' Mma'ku, ya bay amapi'itu aku.
16 E, se julgo, o meu julgamento é conforme a verdade, porque não estou sozinho, mas comigo está o Pai que me enviou.
17 Tasulat ma deyom sara'bi,” yuk si Isa, “bang duwangan ya anaksi' bo' maguyun panaksi' sigā, magtaluwa' na.
17 Ora, na vossa lei está escrito: O testemunho de duas pessoas é digno de fé {Dt 19,15}.
18 Jari b'nnal bissalaku sabab duwa saksi'ku maguyun. Anaksi'an aku di-ku, maka Mma'ku, ya bay amapi'itu aku, anaksi'an aku du isab.”
18 Eu dou testemunho de mim mesmo; e meu Pai, que me enviou, o dá também.
19 Tinilaw si Isa e' saga Parisi, yuk sigām, “Maingga mma'nu?”
19 Perguntaram-lhe: Onde está teu Pai? Respondeu Jesus: Não conheceis nem a mim nem a meu Pai; se me conhecêsseis, certamente conheceríeis também a meu Pai.
20 Binissala itu si Isa sabuna magpandu' ma deyom langgal pagkulbanan, ma atag pamat'nna'an saga tu'ung pangahūgan sarakka. Sagō' halam aniya' makasaggaw iya sabab halam gi' ta'abut waktu ya pangangganta' Tuhan.
20 Estas palavras proferiu Jesus ensinando no templo, junto aos cofres de esmola. Mas ninguém o prendeu, porque ainda não era chegada a sua hora.
21 Manjari itu binalik e' Isa bay pamissalana ma saga a'a inān, yukna, “Sōng na aku ala'an. Pihabi du aku sagō' mbal aku tabākbi. Amatay sadja kam ma mbal ta'ampun dusabi. Mbal kam makapehē' ni papehē'anku.”
21 Jesus disse-lhes: Eu me vou, e procurar-me-eis e morrereis no vosso pecado. Para onde eu vou, vós não podeis ir.
22 Angkan magtilaw-tilaw saga nakura' Yahudi, yuk sigām, “Amapatay iya di-na bahā', ya angkan yukna in kita mbal makapehē' ni papehē'anna?”
22 Perguntavam os judeus: Será que ele se vai matar, pois diz: Para onde eu vou, vós não podeis ir?
23 Amissala gi' si Isa, yukna, “Ka'am ilu porol asal ma babaw dunya itu. Sagō' aku itu, sulga' ya lahatku. Kajarihanbi asal min dunya, bo' kajarihanku ngga'i ka.
23 Ele lhes disse: Vós sois cá de baixo, eu sou lá de cima. Vós sois deste mundo, eu não sou deste mundo.
24 Angkan kam haka'anku, in ka'am amatay sadja ma mbal ta'ampun dusabi. Sabab bang mbal pagkahagadbi bay pah'llingku ma pasal baranku bang sai aku, tantu kam amatay ma dusabi.”
24 Por isso vos disse: morrereis no vosso pecado; porque, se não crerdes o que eu sou, morrereis no vosso pecado.
25 “Sai ka to'ongan?” yuk tilaw sigām.
25 Quem és tu?, perguntaram-lhe eles então. Jesus respondeu: Exatamente o que eu vos declaro.
26 Maka aheka gi' pah'llingku pangahukum paldusahanbi. Daipara b'nnal sadja ya bay amapi'itu aku. Jari ai-ai takaleku min iya, ya he' sadja pangahakaku ma saga manusiya' ma dunya itu.”
26 Tenho muitas coisas a dizer e a julgar a vosso respeito, mas o que me enviou é verdadeiro e o que dele ouvi eu o digo ao mundo.
27 Saguwā' halam tahati e' sigām in Mma'na Tuhan ya pinagbissala itu e' si Isa.
27 Eles, porém, não compreenderam que ele lhes falava do Pai.
28 Angkan yukna ni sigām, “Bang aku Anak Manusiya' ta'angkatbi na ni hāg, minnē' kata'uwanbi in aku baranku ya pah'llingku. Kata'uwanbi isab halam aniya' tahinangku bang min baran-baranku sadja, maka ai-ai pamandu'ku bay pamandu' aku e' Mma'ku.
28 Jesus então lhes disse: Quando tiverdes levantado o Filho do Homem, então conhecereis quem sou e que nada faço de mim mesmo, mas falo do modo como o Pai me ensinou.
29 Taptap pagapi' ma aku ya bay amapi'itu aku. Mbal aku pinasagaran e'na, sabab hinangku sadja ai-ai makasulut iya.”
29 Aquele que me enviou está comigo; ele não me deixou sozinho, porque faço sempre o que é do seu agrado.
30 Pagkale saga a'a inān ma pamissala si Isa, aheka sigām angandol ma iya.
30 Tendo proferido essas palavras, muitos creram nele.
31 Jari itu ah'lling si Isa ni saga Yahudi ya am'nnal ma iya. “Bang kam atuyu' ameya' ma pandu'ku,” yukna, “mulidku na kam sab'nnal-b'nnal.
31 E Jesus dizia aos judeus que nele creram: Se permanecerdes na minha palavra, sereis meus verdadeiros discípulos;
32 Makata'u du kam bang ingga ya kasab'nnalan min Tuhan, jari kasab'nnalan ya angaliyus ka'am min pagbanyaga'an.”
32 conhecereis a verdade e a verdade vos livrará.
33 Anambung sigām, yuk-i, “Oy! Kami itu panubu' si Ibrahim. Halam kami bay tabanyaga' e' sai-sai. Angay ka makabissala in kami papuwas min pagbanyaga'an?”
33 Replicaram-lhe: Somos descendentes de Abraão e jamais fomos escravos de alguém. Como dizes tu: Sereis livres?
34 Yuk sambung si Isa, “B'nnal ya pangahakaku itu ma ka'am, sasuku magdusa binanyaga' du e' baya'na magdusa.
34 Respondeu Jesus: Em verdade, em verdade vos digo: todo homem que se entrega ao pecado é seu escravo.
35 Banyaga' itu mbal kakkal ma okoman tag-dapu. Ya kakkal maina'an anakna lissi.
35 Ora, o escravo não fica na casa para sempre, mas o filho sim, fica para sempre.
36 Angkan bang Anak Tuhan ya amalimaya ka'am min pagbanyaga'an, tantu du kam alimaya.
36 Se, portanto, o Filho vos libertar, sereis verdadeiramente livres.
37 Kata'uwanku, panubu' kam asal si Ibrahim. Sagō' bilahi kam amapatay aku sabab mbal tataima'bi pandu'ku.
37 Bem sei que sois a raça de Abraão; mas quereis matar-me, porque a minha palavra não penetra em vós.
38 Ya pamandu'ku ma ka'am itu bay pamata'u aku e' Mma'ku. Sagō' nihinang e'bi saga hinang bay pamata'u ka'am e' pag'mma'anbi.”
38 Eu falo o que vi junto de meu Pai; e vós fazeis o que aprendestes de vosso pai.
39 Yuk saga Yahudi, “Si Ibrahim ya pag'mma'an kami.”
39 Nosso pai, replicaram eles, é Abraão. Disse-lhes Jesus: Se fôsseis filhos de Abraão, faríeis as obras de Abraão.
40 Sagō' bilahi kam amapatay aku saukat na kam bay haka'anku pasal kasab'nnalan bay takaleku min Tuhan. Halam bay makahinang buwattē' si Ibrahim.
40 Mas, agora, procurais tirar-me a vida, a mim que vos falei a verdade que ouvi de Deus! Isso Abraão não o fez.
41 Ya hinangbi na pa'in saga kahinangan mma'bi!”
41 Vós fazeis as obras de vosso pai. Retrucaram-lhe eles: Nós não somos filhos da fornicação; temos um só pai: Deus.
42 Yuk si Isa, “Bang Tuhan b'nnal pag'mma'anbi, bay du kam alasahan aku sabab min Tuhan aku angkanna aku maitu. Halam aku bay pi'itu min pagnahu'-nahu'ku, sagō' pinapi'itu aku e' Tuhan.
42 Jesus replicou: Se Deus fosse vosso pai, vós me amaríeis, porque eu saí de Deus. É dele que eu provenho, porque não vim de mim mesmo, mas foi ele quem me enviou.
43 Angay mbal tahatibi bissalaku? Sabab mbal kam makatatas akale ma lapal pamandu'ku.”
43 Por que não compreendeis a minha linguagem? É porque não podeis ouvir a minha palavra.
44 Yuk si Isa gi' ni sigām, “Nakura' saitan ya pag'mma'anbi. Ya angutbi subay ameya' ma kabaya'an mma'bi. Pamapatay asal iya min katagna'. Halam iya bay ameya' ma kasab'nnalan sabab halam aniya' b'nnal ma deyom kajarihanna. Kabiyaksahanna magputing angkan iya magputing na pa'in. Putingan to'ongan iya maka po'onan iya kaputingan kamemon.
44 Vós tendes como pai o demônio e quereis fazer os desejos de vosso pai. Ele era homicida desde o princípio e não permaneceu na verdade, porque a verdade não está nele. Quando diz a mentira, fala do que lhe é próprio, porque é mentiroso e pai da mentira.
45 Sagō' aku,” yuk si Isa, “b'nnal sadja pah'llingku, ya po'on ka'am mbal magkahagad ma aku.
45 Mas eu, porque vos digo a verdade, não me credes.
46 Halam aniya' ma ka'am makatōngan aku dusa. B'nnal sadja pah'llingku, jari angay aku mbal pagkahagadbi?
46 Quem de vós me acusará de pecado? Se vos falo a verdade, por que me não credes?
47 Bang a'a ganta' suku' Tuhan, ameya' iya ma pandu' Tuhan. Sagō' ka'am ilu ngga'i ka suku' Tuhan, angkan kam mbal bilahi ameya'.”
47 Quem é de Deus ouve as palavras de Deus, e se vós não as ouvis é porque não sois de Deus.
48 Sakali sinambungan si Isa e' saga nakura' Yahudi he', yuk sigām, “Taluwa' ya bay yuk kami, in ka'a ngga'i ka Yahudi. A'a Samariya ka, maka pasōran ka saitan!”
48 Responderam então os judeus: Não dizemos com razão que és samaritano, e que estás possesso de um demônio?
49 Yuk si Isa, “Halam aku pasōran saitan. Aku itu, mahaldika'ku sadja Mma'ku, sagō' ka'am ilu hal angahalipulu aku.
49 Respondeu-lhes Jesus: Eu não estou possesso de demônio, mas honro a meu Pai. Vós, porém, me ultrajais!
50 Mbal aku amiha kamahaldika'anku. Aniya' saddī amiha, jari in iya angahukum.
50 Não busco a minha glória. Há quem a busque e ele fará justiça.
51 B'nnal ya pangahakaku itu ma ka'am, sasuku ameya' ma pamandu'ku mbal to'ongan amatay salama-lama.”
51 Em verdade, em verdade vos digo: se alguém guardar a minha palavra, não verá jamais a morte.
52 “Na,” yuk sigām, “makatantu kami to'ongan in ka'a kasōran saitan! Minsan si Ibrahim maka kanabi-nabihan kamemon, wa'i magpatayan. Ati yuknu mbal magkamatay salama-lama sasuku ameya' ma pamandu'nu.
52 Disseram-lhe os judeus: Agora vemos que és possuído de um demônio. Abraão morreu, e também os profetas. E tu dizes que, se alguém guardar a tua palavra, jamais provará a morte...
53 Angay, palabi bahā' kawasanu min kawasa ka'mbo'an kami si Ibrahim? Minsan si Ibrahim, minsan saga kanabi-nabihan kamemon, bay du sigām amatay. Sai ka bahā' angkan ka magnahu'-nahu' buwattilu?”
53 És acaso maior do que nosso pai Abraão? E, entretanto, ele morreu... e os profetas também. Quem pretendes ser?
54 Anambung isab si Isa, yukna, “Bang aku saupama angamahaldika' di-ku, halam aniya' kapūsanna. Sagō' Mma'ku ya angamahaldika' aku, ya yukbi in iya pagtuhananbi.
54 Respondeu Jesus: Se me glorifico a mim mesmo, a minha glória não é nada; meu Pai é quem me glorifica, aquele que vós dizeis ser o vosso Deus
55 Mbal minsan kata'uwanbi Tuhan, sagō' aku ya ata'uwan iya. Bang saupama yukku in aku mbal makata'uwan Tuhan, na, putingan aku buwat ka'am. Daipara kata'uwanku asal Tuhan, maka beya'ku saga panoho'anna.
55 e, contudo, não o conheceis. Eu, porém, o conheço e, se dissesse que não o conheço, seria mentiroso como vós. Mas conheço-o e guardo a sua palavra.
56 Ka'mbo'anbi si Ibrahim inān, bay kinōgan pagka kata'uwanna aniya' waktu sinosōng kapang'nda'na ma aku pi'itu ni dunya. Manjari pag'nda'na ma kapi'ituku landu' iya akōd.”
56 Abraão, vosso pai, exultou com o pensamento de ver o meu dia. Viu-o e ficou cheio de alegria.
57 Anambung sigām ma si Isa, yuk-i, “Buwattingga kapag'nda'nu maka si Ibrahim? Mbal gi' minsan limampū' tahun umulnu.”
57 Os judeus lhe disseram: Não tens ainda cinqüenta anos e viste Abraão!...
58 Yuk si Isa gi' ni sigām, “B'nnal ya pangahakaku itu ma ka'am, ma halam gi' si Ibrahim bay nianakan, asal na aku.”
58 Respondeu-lhes Jesus: Em verdade, em verdade vos digo: antes que Abraão fosse, eu sou.
59 Manjari saga Yahudi inān angā' batu pamantung sigām ma si Isa, daipara palimbu iya ati paluwas min langgal pagkulbanan e'.
59 A essas palavras, pegaram então em pedras para lhas atirar. Jesus, porém, se ocultou e saiu do templo.

Ler em outra tradução

Comparar com outra

Estude este capítulo no WhatsApp

Peça à IA da Bíblia Fala para explicar João 8, comparar traduções ou montar um estudo — tudo direto pelo WhatsApp.