Mateus 25

Yesu Kiristito Wu-Zɔŋŋɔɔ (Ghana) (SIL) vs NTLH

Sair da comparação
NTLH Nova Tradução na Linguagem de Hoje 2000
1 Ŋii nɛ Yesu bira magɛ namaga. U si, “Bua kubala lɛ Wia kuorii-la jaŋ nagɛ ŋla: Haalaa fii nɛ fa hɛ dimɛ. Ba sii a paa ba chaanaa a mu di ba cheŋ ha-faliŋ bala, ha-jaari gbiele-la lɛ.
1 Jesus disse:
2 Haala-la deeŋba tuɔŋ banɔŋ yaarɛ, ka banɔŋ ma kɛŋ wu-jimiŋ.
2 Cinco eram sem juízo, e cinco eram ajuizadas.
3 Banɔŋ-la si yaara, ba bi nuuŋ lɔgɔ kori, di ba chaanaa nɛ disa, di ba joŋo hɛ.
3 As moças sem juízo pegaram as suas lamparinas, mas não levaram óleo de reserva.
4 Ama banɔŋ-la si kɛŋ wu-jimiŋ, ba lɔgɛ nuuŋ kori.
4 As ajuizadas levaram vasilhas com óleo para as suas lamparinas.
5 Ha-faliŋ bala-la bi lima kɔ. Ba gbɛrɛ gbɛrɛ lɔl aŋ joŋo piŋ doŋ.
5 Como o noivo estava demorando, as dez moças começaram a cochilar e pegaram no sono.
6 Tita-siesee niaa yirɛ, ‘Má bee na baal-la níi kɔ, má ku lii chemu.’
6 — À meia-noite se ouviu este grito: “O noivo está chegando! Venham se encontrar com ele!”
7 Ŋii nɛ haala-la kala sii a kɛŋ ba chaanaa milima ta di ba jil.
7 — Então as dez moças acordaram e acenderam as suas lamparinas.
8 Ŋii nɛ ni-yaara-la bula pi wu-jinna-la a bul, ‘La chaanaa chɛ di ba disɛ nɛ, má pila nuuŋ mua.’
8 Aí as moças sem juízo disseram às outras: “Deem um pouco de óleo para nós, pois as nossas lamparinas estão se apagando.”
9 Ŋii nɛ wu-jinna-la bula piba a bul, ‘Ai, ŋ bi pɔɔ nuu-la bi jaŋ yi la kala. Má mu yɔɔ ma titia nuuŋ.’
9 — “De jeito nenhum”, responderam as moças ajuizadas. “O óleo que nós temos não dá para nós e para vocês. Se vocês querem óleo, vão comprar!”
10 Ŋii nɛ ba mu di ba yɔɔ. Ba si mua di ba yɔɔ nuu-la, ha-faliŋ bala-la kɔ. Haala-la banɔŋ fa si ŋaa siri, ba to u hariŋ a juu ha-jaari gbiele-la leriŋ, ka ba kɛŋ boiŋ tɔ.
10 — Então as moças sem juízo saíram para comprar óleo, e, enquanto estavam fora, o noivo chegou. As cinco moças que estavam com as lamparinas prontas entraram com ele para a festa do casamento, e a porta foi trancada.
11 U ŋii hariŋ lɛ haalaa banɔŋ-la ku-kaanaa ma kɔ a bul, ‘La Tiina, la Tiina, kɛŋ boro suro pila.’
11 — Mais tarde as outras chegaram e começaram a gritar: “Senhor, senhor, nos deixe entrar!”
12 Ŋii nɛ u bul, ‘Wutitii, mi bulaa pima, mi bima jiŋ.’
12 — O noivo respondeu: “Eu afirmo a vocês que isto é verdade: eu não sei quem são vocês!”
13 Ŋii wiaa má pɔ ma titia lɛ woruŋ. Ma bi jiŋ tapulii-la la Tiina Yesu si jaŋ kɔ.”
13 E Jesus terminou, dizendo:
14 Ŋii nɛ Yesu bira magɛ namaga a tigɛ Wia kuorii-la lɛ. U si, “Bua kubala lɛ Wia kuorii-la jaŋ nagɛ baal kubala si kɛŋ u tiŋtinnaa nɛ. Tapulii kubala u sii duu vɛŋ woŋbiiŋ. Ŋii nɛ u yirɛ u tiŋtinna-la ba kɔ. U joŋ u kiaa hɛ ba nisiŋ lɛ di ba bibeŋ.
14 Jesus continuou:
15 U kɛŋ kialiŋ kaa kpaaba ŋii nuu-kala si wuo bibeŋ. U joŋ siidi bui zɔ-balia a pi dɔŋɔ duu bibeŋ, a joŋ siidi bui mahiŋ banɛsɛ a pi dɔŋɔ maa aŋ joŋ siidi bui mahiŋ balia a pi dɔŋɔ-la maa. Ŋii nɛ ka u vɛŋ u woŋbii-la.
15 E lhes deu dinheiro de acordo com a capacidade de cada um: ao primeiro deu quinhentas moedas de ouro; ao segundo deu duzentas; e ao terceiro deu cem. Então foi viajar.
16 Tiŋtinni-la si laa siidi bui zɔ-balia-la, u kaa mu a yɔɔ kiaa a yallɛ a na siidi bui zɔ-balia nyuuruŋ.
16 O empregado que tinha recebido quinhentas moedas saiu logo, fez negócios com o dinheiro e conseguiu outras quinhentas.
17 Tiŋtinni-la ma si laa siidi bui mahiŋ banɛsɛ-la, u ma kɛŋ u kiaa bibirimɛ, a ma na siidi bui mahiŋ banɛsɛ nyuuruŋ.
17 Do mesmo modo, o que havia recebido duzentas moedas conseguiu outras duzentas.
18 Ama tiŋtinni-la si laa siidi bui mahiŋ balia-la, u-na kaa mu lu bua a joŋ moribie-la a hugi.
18 Mas o que tinha recebido cem moedas saiu, fez um buraco na terra e escondeu o dinheiro do patrão.
19 U diene woruŋ, ka tiŋtinna-la batori kuhiaŋ-la kɔ a yirɛba duu na ba kuŋ-kala si na nyuuruŋ magɛ ŋii.
19 — Depois de muito tempo, o patrão voltou e fez um acerto de contas com eles.
20 Tiŋtinni-la si laa siidi bui zɔ-balia-la kɛŋ u kiaa ku juu aŋ bula pi u kuhiaŋ a bul, ‘Ŋ pimi siidi bui zɔ-balia nɛ, mi ma na siidi bui zɔ-balia nɛ pɛ.’
20 O empregado que havia recebido quinhentas moedas chegou e entregou mais quinhentas, dizendo: “O senhor me deu quinhentas moedas. Veja! Aqui estão mais quinhentas que consegui ganhar.”
21 Ŋii nɛ u kuhiaŋ-la bula pu a bul, ‘Ŋ ŋaa tiŋtinni-titii nɛ. Ŋ hɛ doluŋ nɛ a wuo beŋ kubii-bie-la nyuŋ woruŋ, mi jaŋ leŋ di ŋ bibeŋ ku-kɛnɛɛ. Ku juu di la di ŋ kala ninii sima.’
21 — “Muito bem, empregado bom e fiel”, disse o patrão. “Você foi fiel negociando com pouco dinheiro, e por isso vou pôr você para negociar com muito. Venha festejar comigo!”
22 Ŋii nɛ tiŋtinni-la ma si laa siidi bui mahiŋ banɛsɛ-la ma kɛŋ u kiaa kaa ku juu a bula pi u kuhiaŋ a bul, ‘Ŋ pimi siidi bui mahiŋ banɛsɛ nɛ. Mi ma na siidi bui mahiŋ banɛsɛ nɛ a pɛ.’
22 — Então o empregado que havia recebido duzentas moedas chegou e disse: “O senhor me deu duzentas moedas. Veja! Aqui estão mais duzentas que consegui ganhar.”
23 Ŋii nɛ u bula pu maa, ‘Ŋ ma ŋaa tiŋtinni-titii nɛ, ŋ ma hɛ doluŋ nɛ a wuo beŋ kubii-bie-la nyuŋ woruŋ, mi ma jaŋ leŋ di ŋ bibeŋ ku-kɛnɛɛ. Ku juu di la di ŋ kala nii sima.’
23 — “Muito bem, empregado bom e fiel”, disse o patrão. “Você foi fiel negociando com pouco dinheiro, e por isso vou pôr você para negociar com muito. Venha festejar comigo!”
24 Ŋii nɛ tiŋtinni-la u si joŋ siidi bui mahiŋ balia pa, u ma ku juu a bul, ‘Mi kuhiaŋ, mi jima ari ŋ ŋaa ni-tɛrɛ nɛ, ŋ yie kukuŋ kialiŋ ŋ si bi duo nɛ aŋ pipaa kialiŋ lee-la ŋ si bi tima.
24 — Aí o empregado que havia recebido cem moedas chegou e disse: “Eu sei que o senhor é um homem duro, que colhe onde não plantou e junta onde não semeou.
25 Ŋii nɛ tii mi fifáŋ a joŋ moribie-la a hugi tiŋteeŋ di ŋ kɔ. Laa ŋ moribiee.’
25 Fiquei com medo e por isso escondi o seu dinheiro na terra. Veja! Aqui está o seu dinheiro.”
26 Ŋii nɛ u kuhiaŋ-la bula pu a bul, ‘Ŋ ŋaa tiŋtinni-bɔŋ nɛ a kɛŋ yariwiiŋ. Ŋ jima ari mi yie kukuŋ kialiŋ mi si bi duo nɛ a paa kiaa lee-la mi si bi tima.
26 — “Empregado mau e preguiçoso!”, disse o patrão. “Você sabia que colho onde não plantei e junto onde não semeei.
27 Ŋ si jiŋ ŋla lɛ, u fa maga di ŋ joŋ mi moribiee bil lee-la ba síi bil moribiee nɛ. Mi fa si miira kɔ ŋla, mi fa jaŋ laa moribie-la ari mi nyuuruŋ kala.
27 Por isso você devia ter depositado o meu dinheiro no banco, e, quando eu voltasse, o receberia com juros.”
28 Ŋii-na má laa moribie-la u teeŋ a joŋo pi nii-la si kɛŋ siidi bui zɔ-banɛsɛ-la.’ ”
28 “Tirem dele o dinheiro e deem ao que tem mil moedas.
29 Ŋii nɛ Yesu bula piba a bul, “Nii-la si paala kɛŋ kiaa yugɛ nɛ, Wia jaŋ wasa chɛ a pɛ pu duu kaa yugɛ kiŋkɛŋ, ama nii-la si bi faasa kɛŋ kiaa yugɛ, muapilii-la ma u si kɛnɛ, Wia jaŋ kaa laa u teeŋ.
29 Porque aquele que tem muito receberá mais e assim terá mais ainda; mas quem não tem, até o pouco que tem será tirado dele.
30 Má kɛŋ tiŋtinni-bɔmɔ-la a joŋu yuo ta birimiŋ tuɔŋ. Lee-la nɛ nialiŋ jaŋ yel aŋ didiŋ ba nyilaa.
30 E joguem fora, na escuridão, o empregado inútil. Ali ele vai chorar e ranger os dentes de desespero.”
31 Di mi-na Nuhuobiine Bie nɛ dii mi kuoruŋ a kɔ, mi di Wia tiŋdaaraa kala jaŋ kɔ. Ŋii nɛ mi jaŋ hɔŋ mi kuori-kpasa nyuŋ a chaanɛ.
31 Jesus terminou, dizendo:
32 Dunia nuu-kala jaŋ ku hilimi mi sipaaŋ. Mi jaŋ kɛŋba kaa kpaa leree balia, ari pie-daara si yie kɛŋ u piesee pɔrɛ buunaa lɛ ŋii.
32 Todos os povos da terra se reunirão diante dele, e ele separará as pessoas umas das outras, assim como o pastor separa as ovelhas das cabras.
33 Mi jaŋ leŋ di tuɔ-pul tiŋŋaa chiŋ mi na-diiŋ, ka di tuɔ-bɔŋ tiŋŋaa ma chiŋ mi na-gua.
33 Ele porá os bons à sua direita e os outros, à esquerda.
34 Ŋii nɛ kuoro jaŋ bula pi nialiŋ si chiŋ u na-diiŋ a bul, ‘Má kɔ. Mi Nyimma Wia nɛ pɛma lɛ. Má ku dii Wia kuorii-la ba si wasa bilma lɛ dunia di-suomuŋ.
34 Então o Rei dirá aos que estiverem à sua direita: “Venham, vocês que são abençoados pelo meu Pai! Venham e recebam o
35 Bɛɛ wiaa, bua-la lɛ losuŋ fa si kɛŋmi, ma ŋaa kudiilee pimi mi dii, bua-la lɛ lii-nyuasuŋ ma fa si kɛŋmi, ma ŋaa liiŋ pimi mi nyua nɛ. Bua-la lɛ mi fa si ŋaa nuhuɔru, ma kɛŋmi woruŋ nɛ.
35 Pois eu estava com fome, e vocês me deram comida; estava com sede, e me deram água. Era estrangeiro, e me receberam na sua casa.
36 Bua-la lɛ mi fa kɛŋ yaribiree nɛ, ma joŋ gɛriŋ laalɛmi. Bua-la lɛ mi fa síi wiilu, ma beŋ mi nyuŋ nɛ, bua-la lɛ ba si kɛŋmi tɔ dia, ma ku nami nɛ.’
36 Estava sem roupa, e me vestiram; estava doente, e cuidaram de mim. Estava na cadeia, e foram me visitar.”
37 Tuɔ-pul timma-la jaŋ piɛsɛmi a bul, ‘La Tiina, chɛ bɛɛ nɛ la naŋ di losuŋ kɛniŋ la joŋ kudiilee piŋ, chɛ bɛɛ nɛ lii-nyuasuŋ kɛniŋ la ŋaa liiŋ piŋ?
37 — Então os bons perguntarão: “Senhor, quando foi que o vimos com fome e lhe demos comida ou com sede e lhe demos água?
38 Chɛ bɛɛ nɛ la naŋ di ŋ ŋaa nuhuɔru la kɛniŋ woruŋ, koo chɛ bɛɛ nɛ la ma naŋ di ŋ kɛŋ yaribiree la joŋ gɛriŋ laaliŋ?
38 Quando foi que vimos o senhor como estrangeiro e o recebemos na nossa casa ou sem roupa e o vestimos?
39 Chɛ bɛɛ ma nɛ la naŋ di ŋ wiilu, koo di ba kɛniŋ tɔ dia la ku naŋ?’
39 Quando foi que vimos o senhor doente ou na cadeia e fomos visitá-lo?”
40 Kuoru-la jaŋ bula piba a bul, ‘Wutitii nɛ mi bulaa pima, bua-la kala lɛ ma si ŋaa wu-zɔmuŋ a pi mi naaŋbiiriŋ deeŋba tuɔŋ nii-la si bi lee kɛnɛ, ma ŋaa ŋii pimi nɛ.’
40 — Aí o Rei responderá: “Eu afirmo a vocês que isto é verdade: quando vocês fizeram isso ao mais humilde dos meus irmãos, foi a mim que fizeram.”
41 Ŋii nɛ u jaŋ bula pi nialiŋ si hɛ u na-gua a bul, ‘Má surisɛ mi sɛmɛ, Wia via ma wiaa nɛ. Má mu a juu nyiŋ-la si bi disɛ. Wia hɛ nyiŋ-la bil Sitaani ari u tiŋdaara-la nɛ di ba ku juu.
41 — Depois ele dirá aos que estiverem à sua esquerda: “Afastem-se de mim, vocês que estão debaixo da maldição de Deus! Vão para o fogo eterno, preparado para o Diabo e os seus anjos!
42 Bɛɛ wiaa bua-la lɛ losuŋ fa si kɛŋmi, ma bi kudiilee ŋaa pimi, bua-la lii-nyuasuŋ fa si kɛŋmi, ma bi liiŋ ŋaa pimi.
42 Pois eu estava com fome, e vocês não me deram comida; estava com sede, e não me deram água.
43 Bua-la lɛ mi fa si ŋaa nuhuɔru, ma bimi kɛnɛ woruŋ. Bua-la lɛ mi fa si kɛŋ yaribiree maa, ma bi gɛriŋ joŋo laalɛmi. Bua-la lɛ mi fa síi wiilu maa, ma bi ku nami. Bua-la lɛ ba si kɛŋmi tɔ dia maa, ma bi ku nami.’
43 Era estrangeiro, e não me receberam na sua casa; estava sem roupa, e não me vestiram. Estava doente e na cadeia, e vocês não cuidaram de mim.”
44 Ŋii nɛ ba jaŋ piɛsɛ kuoru-la a bul, ‘La Tiina, chɛ bɛɛ nɛ losuŋ kɛniŋ koo lii-nyuasuŋ kɛniŋ koo ŋ fa ŋaa nuhuɔru koo, ŋ fa kɛŋ yaribiree koo, ŋ fa wiilu koo, ba kɛniŋ tɔ dia aŋ ka la bi ŋ lɛ pɛ?’
44 — Então eles perguntarão: “Senhor, quando foi que vimos o senhor com fome, ou com sede, ou como estrangeiro, ou sem roupa, ou doente, ou na cadeia e não o ajudamos?”
45 Kuoru-la jaŋ bul, ‘Wutitii nɛ, bua-la kala lɛ ma si via di ma pɛ nii-la si bi lee kɛnɛ mi niaa tuɔŋ, ma via di ma pɛmi ma lɛ nɛ ŋii.’
45 — O Rei responderá: “Eu afirmo a vocês que isto é verdade: todas as vezes que vocês deixaram de ajudar uma destas pessoas mais humildes, foi a mim que deixaram de ajudar.”
46 Ŋii nɛ ba jaŋ juu lee-la hɛɛ-la si bi dɛrɛ, aŋ ka di tuɔ-pul tiŋŋaa ma juu lee-la miisi-la si bi dɛrɛ.”
46 E Jesus terminou assim:

Ler em outra tradução

Comparar com outra

Estude este capítulo no WhatsApp

Peça à IA da Bíblia Fala para explicar Mateus 25, comparar traduções ou montar um estudo — tudo direto pelo WhatsApp.