1 Coríntios 15
Yesu Kiristito Wu-Zɔŋŋɔɔ (Ghana) (SIL) vs ARIB
1 Mi naaŋbiiriŋ, mii chɛ di mi liliisima a mu tigɛ Wia wu-zɔmɔ-la mi si bula pima. Ma laaba dii nɛ a chiŋ ba nyuŋ lɛ.
1 Ora, eu vos lembro, irmãos, o evangelho que já vos anunciei; o qual também recebestes, e no qual perseverais,
2 Wia wu-zɔmɔ-la nɛ laama tita, di ma nɛ kɛnu woruŋ. Ma sí leŋe duu nagɛ ari wialiŋ ma si laa dii bi bubuɔŋ kala kɛnɛ.
2 pelo qual também sois salvos, se é que o conservais tal como vo-lo anunciei; se não é que crestes em vão.
3 Wialiŋ mi si nia, u nɛ mi bula pipima. Wii-la wu-nyuŋ nɛ ŋla, ari Yesu suu la haachɛba wiaa nɛ, ari ba si ŋmuŋsɛ ŋii Wia teniŋ tuɔŋ.
3 Porque primeiramente vos entreguei o que também recebi: que Cristo morreu por nossos pecados, segundo as Escrituras;
4 U si suu ŋii, ba joŋu hugi, ka u sii suuŋ lɛ tapulaa batori chɛɛŋ, ari ba si ŋmuŋsɛ Wia teniŋ tuɔŋ ŋii.
4 que foi sepultado; que foi ressuscitado ao terceiro dia, segundo as Escrituras;
5 Ŋii nɛ u laa sipaaŋ kɛŋ u titia ku dagɛ Piita, aŋ-na kɛŋ u titia ku dagɛ u naŋzɔɔba-la fii ari balia.
5 que apareceu a Cefas, e depois aos doze;
6 U ŋii hariŋ lɛ bua kubala u kɛŋ u titia ku dagɛ u haritooroo zɔ-banɔŋ ari daŋia. Niaa deeŋba dɔŋsuŋ ha hɛ ba miisiŋ lɛ, ka dɔŋsuŋ ma suu.
6 depois apareceu a mais de quinhentos irmãos duma vez, dos quais vive ainda a maior parte, mas alguns já dormiram;
7 Ŋii hariŋ lɛ u kɛŋ u titia ku dagɛ Jeems, a kɛŋ u titia ku dagɛ u naŋzɔɔba-la kala maa.
7 depois apareceu a Tiago, então a todos os apóstolos;
8 Ba kala hariŋ lɛ nɛ u kɛŋ u titia ku dagɛmi maa. Mi-na paala nagɛ nii-la ba si lula, aŋ ka u lulluŋ ha bi yie nɛ.
8 e por derradeiro de todos apareceu também a mim, como a um abortivo.
9 Yesu naŋzɔɔba-la kala, mi nɛ paala ŋaa ba tuɔŋ ku-bie. U paala bi maga di ba kɛŋmi kaa yirɛ Wia naŋzɔɔ, bɛɛ wiaa mi to naasiŋ dɔgisɛ nialiŋ si laa Yesu wiaa dii aa hilimi nɛ.
9 Pois eu sou o menor dos apóstolos, que nem sou digno de ser chamado apóstolo, porque persegui a igreja de Deus.
10 Ama Wia dii zile mi lɛ woruŋ. U nɛ leŋe mi ŋaa nuu lɛɛlɛ, u zile ma bi pɛi ŋaa (u naŋzɔɔba-la tuɔŋ, mi nɛ ŋaa ba tuɔŋ ku-bie), ama mi nɛ faasa tiŋ kiŋkɛŋ, a kii ba kala. Mi titia doluŋ lɛ dee mi wuo titiŋ, ama Wia dol-la u si joŋo pimi nɛ tii.
10 Mas pela graça de Deus sou o que sou; e a sua graça para comigo não foi vã, antes trabalhei muito mais do que todos eles; todavia não eu, mas a graça de Deus que está comigo.
11 Wii-la si maga nɛ, Wia wu-zɔmɔ-la la síi bul. Wu-zɔmɔ-la ba síi bul nɛ, mi ma bubul, u nɛ ma laa dii.
11 Então, ou seja eu ou sejam eles, assim pregamos e assim crestes.
12 Di la nɛ bul Kirisito wiaa ari u si sii suuŋ lɛ nɛ, bɛɛ nɛ tii ma dɔŋsuŋ si di nuhuobiinee bi jaŋ suu aŋ sii suuŋ lɛ?
12 Ora, se prega que Cristo foi ressuscitado dentre os mortos, como dizem alguns entre vós que não há ressurreição de mortos?
13 Di niaa nɛ bi jaŋ suu aŋ sii suuŋ lɛ, ŋii-na Kirisito bi suuŋ lɛ sie.
13 Mas se não há ressurreição de mortos, também Cristo não foi ressuscitado.
14 Di Kirisito nɛ bi suuŋ lɛ sie, wii-la la si bula pima ŋaa wu-pɛiba nɛ, ka ma si laa wialiŋ dii ma ŋaa pɛi nɛ.
14 E, se Cristo não foi ressuscitado, logo é vã a nossa pregação, e também é vã a vossa fé.
15 U jaŋ nagɛ ari laa nyia wiaa pipi Wia nɛ, bɛɛ wiaa la bula ari u chisɛ Kirisito suuŋ lɛ nɛ. Di niaa nɛ bi jaŋ suu aŋ wuo sii suuŋ lɛ, ŋii-na Wia bi Kirisito chisa.
15 E assim somos também considerados como falsas testemunhas de Deus que ele ressuscitou a Cristo, ao qual, porém, não ressuscitou, se, na verdade, os mortos não são ressuscitados.
16 Di niaa nɛ bi jaŋ suu aŋ sii suuŋ lɛ, ŋii-na Kirisito bi suuŋ lɛ sie.
16 Porque, se os mortos não são ressuscitados, também Cristo não foi ressuscitado.
17 Di Kirisito nɛ bi suuŋ lɛ sie, ŋii-na wii-la ma si laa dii ŋaa pɛi nɛ, ma ha hɛ ma haachɛba lɛ.
17 E, se Cristo não foi ressuscitado, é vã a vossa fé, e ainda estais nos vossos pecados.
18 U ŋii saa jaŋ dagɛ ari nialiŋ si laa Yesu wiaa dii aŋ suu ma lɛlɛ nɛ.
18 Logo, também os que dormiram em Cristo estão perdidos.
19 Di la yiɛlaa si hɛ Kirisito teeŋ jaŋ dɛrɛ dunia deeŋ lɛ, ŋii-na dunia niaa maga di ba mumɔŋla nɛ.
19 Se é só para esta vida que esperamos em Cristo, somos de todos os homens os mais dignos de lástima.
20 Ama wutitii nɛ, Kirisito sii suuŋ lɛ nɛ. U nɛ laa nialiŋ kala si suba sipaaŋ a sii suuŋ lɛ. Ba ma jaŋ to u hariŋ a sii suuŋ lɛ.
20 Mas na realidade Cristo foi ressuscitado dentre os mortos, sendo ele as primícias dos que dormem.
21 Ni-bala lɛ nɛ suuŋ to a kɛŋ nuu-kala. Ŋii titia nɛ ni-bala ma lɛ nɛ niaa jaŋ to a sii suuŋ lɛ.
21 Porque, assim como por um homem veio a morte, também por um homem veio a ressurreição dos mortos.
22 Adam wiaa nɛ tii niaa susuu. Ŋii titia nɛ a tiŋ Kirisito ma wiaa, niaa jaŋ sii suuŋ lɛ a kɛŋ miisiŋ.
22 Pois como em Adão todos morrem, do mesmo modo em Cristo todos serão vivificados.
23 Nialiŋ si jaŋ sii suuŋ lɛ jaŋ tuto dɔŋɔba hariŋ. Kirisito nɛ jaŋ laa ba sipaaŋ. Di u nɛ miira kɔ, nialiŋ si laa u wiaa dii, ba ma jaŋ to hariŋ a sii suuŋ lɛ.
23 Cada um, porém, na sua ordem: Cristo as primícias, depois os que são de Cristo, na sua vinda.
24 Ŋii hariŋ nɛ dunia didɛriŋ jaŋ yi. Kirisito jaŋ yuo dii dunia kuoroo ari ni-balaa ari nialiŋ síi dii doluŋ dunia deeŋ lɛ. U jaŋ joŋ kuorii-la a hɛ u Nyimma nisiŋ lɛ.
24 Então virá o fim quando ele entregar o reino a Deus o Pai, quando houver destruído todo domínio, e toda autoridade e todo poder.
25 Ama u maga di Kirisito dii kuoruŋ, aŋ-na yuo dii u diŋdɔŋŋɔɔ kala, a kɛŋba kaa ku hɛ u naasiŋ bubuɔŋ.
25 Pois é necessário que ele reine até que haja posto todos os inimigos debaixo de seus pés.
26 U diŋdɔŋ-la u si jaŋ to hariŋ yuo dii nɛ ŋaa suuŋ.
26 Ora, o último inimigo a ser destruído é a morte.
27 Wia teniŋ tuɔŋ ba bula ari Wia joŋ kuŋ-kala a hɛ Kirisito nisiŋ lɛ nɛ. Di ba nɛ bul Wia teniŋ tuɔŋ di Wia joŋ kuŋ-kala a hɛ Kirisito nisiŋ lɛ nɛ, u bi naga ari la Nyimma Wia ma hɛ u nisiŋ lɛ nɛ.
27 Pois se lê: Todas as coisas sujeitou debaixo de seus pés. Mas, quando diz: Todas as coisas lhe estão sujeitas, claro está que se excetua aquele que lhe sujeitou todas as coisas.
28 Di Wia nɛ joŋ kuŋ-kala a hɛ Kirisito nisiŋ lɛ, u ŋii hariŋ lɛ, Kirisito ma jaŋ joŋ u titia a hɛ Wia nisiŋ lɛ, nii-la si joŋ kuŋ-kala hɛ u nisiŋ lɛ di Wia kɛŋ kuŋ-kala doluŋ.
28 E, quando todas as coisas lhe estiverem sujeitas, então também o próprio Filho se sujeitará àquele que todas as coisas lhe sujeitou, para que Deus seja tudo em todos.
29 Di niaa nɛ suba aŋ bi jaŋ sii suuŋ lɛ, ŋii-na, bɛɛ nɛ tii niaa yie leŋ ba chiŋ ba naaŋbiiri-la si suba nyuŋ lɛ a ŋaa ba foba Wii-chuɔlɛ liiŋ? Bɛɛ nɛ tii ma yie leŋ ba foba Wii-chuɔlɛ liiŋ?
29 De outra maneira, que farão os que se batizam pelos mortos? Se absolutamente os mortos não ressuscitam, por que então se batizam por eles?
30 Ŋii-na, bɛɛ nɛ tii la nina hɛɛŋ bua-na kala lɛ?
30 E por que nos expomos também nós a perigos a toda hora?
31 Bua-na kala lɛ mi ŋaa siri di mi suu nɛ. La kala si kɛŋ miisiŋ Kirisito Yesu teeŋ ŋii, mi jaŋ wuo bigisi mi titia lɛ a tiŋ ma wiaa.
31 Eu vos declaro, irmãos, pela glória que de vós tenho em Cristo Jesus nosso Senhor, que morro todos os dias.
32 La si mu Ɛfɛsis, niaa hoso ari baga kiaa si hoso ŋii nɛ, a faa chɛ di ba kpumi. Di mi nɛ fa yuo yuosuŋ deeŋ di mi laa yiriŋ koo kiaa, niaa teeŋ, u bubuɔŋ nɛ bɛɛ? Di nuu nɛ suba, ka u bi jaŋ sii suuŋ lɛ, ŋii-na má leŋ di la to la tuɔtɔrɛ wu-ŋaalaa lɛ dunia deeŋ lɛ. Niaa dɔŋsuŋ bul ŋla nɛ. Ba si, “Má leŋ di la dii kiaa a nyua siniŋ, bɛɛ wiaa maachie la jaŋ suu.”
32 Se, como homem, combati em Éfeso com as feras, que me aproveita isso? Se os mortos não são ressuscitados, comamos e bebamos, porque amanhã morreremos.
33 Ama ma sí ma titia nyisu. Di ŋ nɛ ŋaa ni-zɔŋ aŋ tuto ni-bɔŋŋɔɔ hariŋ, ŋ ma jaŋ ku ŋaa ni-bɔŋ.
33 Não vos enganeis. As más companhias corrompem os bons costumes.
34 Má leŋ wu-yaayasiŋ ari ma haachɛba woŋbie-la. Ma dɔŋsuŋ wu-ŋaalaa naga ari ma bi Wia jiŋ. Ma dii hiisiŋ.
34 Acordai para a justiça e não pequeis mais; porque alguns ainda não têm conhecimento de Deus; digo-o para vergonha vossa.
35 Nia dɔŋɔ jaŋ piɛsɛ, di ɛɛ nɛ nialiŋ si suba jaŋ wuo ŋaa a sii suuŋ lɛ? Di yari bɛɛba nɛ ba jaŋ kɛŋ?
35 Mas alguém dirá: Como ressuscitam os mortos? e com que qualidade de corpo vêm?
36 Nii-la si piɛsɛ wiiŋ deeŋ ŋaa ni-tɔɔ nɛ. La jima ari di ŋ nɛ joŋ ku-doho a du̱u, ba bi jaŋ nyu ku-faliŋ, see ku-la ŋ si joŋo du̱u, laa sipaaŋ pua.
36 Insensato! o que tu semeias não é vivificado, se primeiro não morrer.
37 Di ŋ nɛ joŋ kuorimiiŋ koo mii-biiŋ a du̱u, nyuulii-la bi bii-la ŋ si joŋo du̱u wuo nagɛ.
37 E, quando semeias, não semeias o corpo que há de nascer, mas o simples grão, como o de trigo, ou o de outra qualquer semente.
38 Di ŋ nɛ du̱u kuŋ, Wia yie leŋ u nyu a nagɛ ŋii u síi chɛ nɛ. Kuŋ-na kala yie nyu a nagɛ u nagisiŋ nɛ.
38 Mas Deus lhe dá um corpo como lhe aprouve, e a cada uma das sementes um corpo próprio.
39 Kialiŋ kala si hɛ dunia lɛ a kɛŋ miisiŋ, ba namia bi kubala ŋaa. Nuhuobiinee ari pusuŋ ari diibiisiŋ ari cheŋfilee namia bi kubala ŋaa.
39 Nem toda carne é uma mesma carne; mas uma é a carne dos homens, outra a carne dos animais, outra a das aves e outra a dos peixes.
40 Nialiŋ kala si hɛ Wia-jaŋ ari nialiŋ kala si hɛ tiŋteeŋ, ba yaraa bi dɔŋɔ naga. Kialiŋ si hɛ wia nyuŋ ari kialiŋ si hɛ tiŋteeŋ, ba zɔmuŋ bi dɔŋɔ naga.
40 Também há corpos celestes e corpos terrestres, mas uma é a glória dos celestes e outra a dos terrestres.
41 Wii-pɔsuŋ kɛŋ u pulumuŋ nɛ, chɛnɛ ma kɛŋ u pulumuŋ, ka chɛŋwulaa ma kɛŋ ba pulumuŋ. Chɛŋwulaa ma tuɔŋ, dɔŋsuŋ ma pulla nɛ a kii dɔŋsuŋ.
41 Uma é a glória do sol, outra a glória da lua e outra a glória das estrelas; porque uma estrela difere em glória de outra estrela.
42 Ŋii titia nɛ u nagɛ di niaa nɛ sii suuŋ lɛ. Ku-la ba si joŋo hugi jaŋ pua, ka ku-la si jaŋ sii suuŋ lɛ bi jaŋ kɔ duu pua.
42 Assim também é a ressurreição, é ressuscitado em incorrupção.
43 Ku-la ba si jaŋ joŋo hugi lɔrɔ nɛ. Duu nɛ sii suuŋ lɛ, u jaŋ kɛŋ tula. Ku-la ba si joŋo hugi pugima nɛ, duu nɛ sii suuŋ lɛ, u jaŋ kɛŋ doluŋ.
43 Semeia-se em ignomínia, é ressuscitado em glória. Semeia-se em fraqueza, é ressuscitado em poder.
44 Yara-la ba si jaŋ joŋo hugi nɛ la kɛŋ dunia lɛ ŋii. Ama yara-la si jaŋ sii suuŋ lɛ ŋaa yara-la Wia Diŋ-zɔŋ-la si jaŋ joŋo pila nɛ. Di la nɛ kɛŋ yaraa dunia deeŋ lɛ, u maga di la kɛŋ yaraa Wia teeŋ ma nɛ.
44 Semeia-se corpo animal, é ressuscitado corpo espiritual. Se há corpo animal, há também corpo espiritual.
45 Wia teniŋ tuɔŋ ba ŋmuŋsa, “Nuhuobiiŋ-la Wia si bumo ŋaa yiriŋ nɛ Adam. Ŋii nɛ Wia wiese hɛu lɛ u kɛŋ miisiŋ.” Nuhuobiiŋ-la si to hariŋ kɔ nɛ ŋaa Kirisito. U níi to u Diŋ-zɔŋ-la lɛ a pi niaa miisiŋ.
45 Assim também está escrito: O primeiro homem, Adão, tornou-se alma vivente; o último Adão, espírito vivificante.
46 U bi naga miisi-la Wia Diŋ-zɔŋ-la si joŋo pila nɛ laa sipaaŋ kɔ, ama miisi-la la si kɛnɛ dunia deeŋ lɛ nɛ laa sipaaŋ kɔ, ka miisi-la Wia Diŋ-zɔŋ-la si joŋo pila ma to hariŋ kɔ.
46 Mas não é primeiro o espiritual, senão o animal; depois o espiritual.
47 Nuhuobiiŋ-la si laa sipaaŋ kɔ dunia, tiariŋ nɛ Wia joŋo mɛu. Nii-la si to hariŋ kɔ-na lii Wia-jaŋ nɛ a kɔ.
47 O primeiro homem, sendo da terra, é terreno; o segundo homem é do céu.
48 Ba si kɛŋ tiariŋ nɛ mɛ Adam ŋii, ŋii titia nɛ nialiŋ kala ma miisiŋ si lii Adam teeŋ ŋaa tiariŋ nɛ. Kirisito si lii Wia-jaŋ ku tuu ŋii, ŋii titia nɛ nialiŋ si kɛŋ miisiŋ u teeŋ ma kɛŋ miisi-la si lii Wia-jaŋ.
48 Qual o terreno, tais também os terrenos; e, qual o celestial, tais também os celestiais.
49 La si kɛŋ nii-la ba si kɛŋ tiariŋ mɛ nagisiŋ ŋii, ŋii titia nɛ la jaŋ kɛŋ nii-la si lii Wia-jaŋ ma nagisiŋ.
49 E, assim como trouxemos a imagem do terreno, traremos também a imagem do celestial.
50 Mi naaŋbiiriŋ, wii-la mi síi chɛ di mi bul nɛ ŋla: Nialiŋ ba si kɛŋ tiariŋ mɛ bi jaŋ wuo juu Wia kuorii-la tuɔŋ. Ku-la ma síi pua bi jaŋ wuo hɛ dimɛ deeŋ deeŋ a nagɛ ku-la si bi pua.
50 Mas digo isto, irmãos, que carne e sangue não podem herdar o reino de Deus; nem a corrupção herda a incorrupção.
51 Má bee na, mi jaŋ bul wu-kpuŋkperisiŋ pima. La kala bi jaŋ suu. Ama bua kubala jaŋ kɔ di Wia kɛŋ la yaraa kala birimɛ.
51 Eis aqui vos digo um mistério: Nem todos dormiremos mas todos seremos transformados,
52 Wiiŋ deeŋ jaŋ guu ŋaa nɛ. Di bua-la nɛ yie, Wia tiŋdaara jaŋ ŋmuu u nyile. Di u nɛ ŋmuu nyile-la, nialiŋ kala si laa Yesu wiaa dii aŋ suu jaŋ sii a wei. Ba bira bi jaŋ suu. La nialiŋ si hɛ la miisiŋ deeŋ lɛ aŋ bi suba maa, Wia jaŋ kɛŋla birimɛ.
52 num momento, num abrir e fechar de olhos, ao som da última trombeta; porque a trombeta soará, e os mortos serão ressuscitados incorruptíveis, e nós seremos transformados.
53 Wia jaŋ kɛŋ yara-la síi pua kaa birimɛ di ba bira sí pua. Ŋii titia nɛ la yara-la ma síi suu, u jaŋ kɛŋba kaa birimɛ, di ba sí suu.
53 Porque é necessário que isto que é corruptível se revista da incorruptibilidade e que isto que é mortal se revista da imortalidade.
54 Bua kubala jaŋ yi la yaara-la síi pua bira bi jaŋ pua, la yara-la ma síi suu bira bi suu. Di bua-la nɛ yie, ba si bul wialiŋ Wia teniŋ tuɔŋ jaŋ ku ŋaa wutitii. Ba bula ari,
54 Mas, quando isto que é corruptível se revestir da incorruptibilidade, e isto que é mortal se revestir da imortalidade, então se cumprirá a palavra que está escrito: Tragada foi a morte na vitória.
55 La bira bi jaŋ suu. Suuŋ, ŋ doluŋ hɛ nii? Suuŋ, nii nɛ ŋ huoŋ hɛ duu wuo juu niaa lɛ?”
55 Onde está, ó morte, a tua vitória? Onde está, ó morte, o teu aguilhão?
56 Suuŋ huoŋ nɛ ŋaa haachɛ. Haachɛ ma doluŋ lii wialiŋ Wia si joŋo billa lɛ di la tuto, ka la biba wuo tuto.
56 O aguilhão da morte é o pecado, e a força do pecado é a lei.
57 Ama má leŋ la lɔllɛ la Nyimma Wia, nii-la si to la Tiina Yesu Kirisito lɛ a pila doluŋ la wuo yuo dii suuŋ.
57 Mas graça a Deus que nos dá a vitória por nosso Senhor Jesus Cristo.
58 Ŋii wiaa mi naaŋbiiriŋ, má chiŋ wialiŋ ma si laa dii lɛ kpaŋ kpaŋ, a sí begilu. Má fiɛsɛ siiŋ a tiŋ la Tiina tiŋtiŋŋaa woruŋ. Ma jima ari Wia tiŋtimii-la ma síi tiŋ bi jaŋ kɔ duu ŋaa pɛi.
58 Portanto, meus amados irmãos, sede firmes e constantes, sempre abundantes na obra do Senhor, sabendo que o vosso trabalho não é vão no Senhor.
Atalhos do teclado
- Capítulo anterior←
- Próximo capítulo→
- Versículo anteriork
- Próximo versículoj
- Limpar seleçãoEsc
- Esta ajuda?
Estude este capítulo no WhatsApp
Peça à IA da Bíblia Fala para explicar 1 Coríntios 15, comparar traduções ou montar um estudo — tudo direto pelo WhatsApp.