Romanos 2

Rikbaktsa NT (RKB_WBT) vs ARIB

Sair da comparação
ARIB Almeida Revisada Imprensa Bíblica
1 Kaharereziuwytsa ikiahatsa ja. Sozeka ja ahatuk tsimypamykysonaha. — Asaktsa Deus okzeka batu sisopyksapy mykaranaha. Katsaktsa batu siwatsa — tsimykaranaha. Ikiahatsa siwatsa hi tsimykaranaha iwaze ahaharere ty harapubeteheke tsimykaranaha.
1 Portanto, és inescusável, ó homem, qualquer que sejas, quando julgas, porque te condenas a ti mesmo naquilo em que julgas a outro; pois tu que julgas, praticas o mesmo.
2 Deus zuba wasani haty mynakara. Deus tihi: — Aty imysapybara ty mykara zeka atakta sinini ykarawy bo pipehahik — my. Anaharere wasani my.
2 E bem sabemos que o juízo de Deus é segundo a verdade, contra os que tais coisas praticam.
3 O kaharereziuwytsa. Ahape tu ahasopyk zeka: — Deus ustsa simysapybyikitsa tu nikaranaha humo mysininiwyky. Katsaktsa batu — mytsaty ahabyitsa tsikykaranaha. Ikiahatsa kino atsatu tsimykaranaha. Ikiahatsa Deus harere humo ka ba zikwaknaha iwaze sinini tsimykaranaha!
3 E tu, ó homem, que julgas os que praticam tais coisas, cuidas que, fazendo-as tu, escaparás ao juízo de Deus?
4 Ikiahatsa Deus humo tsimysapybyrikinaha. Deus ahahumo tsiakubyrisorokrẽta. Ahahumo tsimypokzitsiukrẽta. Pahasapywyky. Ahamysapybara ty tsimoewynaha iwa mozihikik. Ahamysapybara ty tymoewy ahabyizeka pahasininiwyky. Ikiahatsa hi: — O mysapybyitsa tu tsimykaranaha Deus mybo ba zikmysininiwy — mybarapetu tsimykaranaha.
4 Ou desprezas tu as riquezas da sua benignidade, e paciência e longanimidade, ignorando que a benignidade de Deus te conduz ao arrependimento?
5 Iwatahi sihumo Deus taokaniki. Asaktsa simysapybyitsa tu mynakaranaha mysininiwyky. Hanawa puruze Deus simysapybyikitsa sinini ykarawy bo mysipehahik. Wasani my simysapybyitsa tu nikaranaha. Ikiahatsa ahamysapybyitsa tu tsikykaranaha batu tymoewy. Tahatsiktu nikaranaha iwatsahi pahasininiwyky hỹ.
5 Mas, segundo a tua dureza e teu coração impenitente, entesouras ira para ti no dia da ira e da revelação do justo juízo de Deus,
6 Bykyze Deus kytsa atsehezubaha bo ihuak ty sibo nyny my. Hawa mozurukunahaze ihuak ty sibo nyny my.
6 que retribuirá a cada um segundo as suas obras;
7 Wastuhu mybarawy ezektsa ustsa kytsa nisisapywykynaha. Iwa Deus sisoho wasani haty motsasoko anahi mozihikiknaha. Tahawahi Deus tuk mynapykyryk tsihikiknaha ana hi taperyky. Deus harere bo zuba hyỹ mozihikiknaha iwaze Deus tyryktsa moziknaha. Myhyrikosokdanahaze Deus tuk tahawahi mynapykyryknaha hỹ.
7 a saber: a vida eterna aos que, com perseverança em favor o bem, procuram glória, e honra e incorrupção;
8 Ustsaktsa batu. Deus harere bo batu yhỹ ziknakaranaha. Sisopyksapybyitsa tu nikaranaha Deus taokaniki iwatahi ihuak ty sibo nyny my ana hi wasani my.
8 mas ira e indignação aos que são contenciosos, e desobedientes à iniqüidade;
9 Deus mysininiwyky mysimyitsapyriwyky. Sudeutsa, Sudeutsabyitsa bo kino niwatihi kytsa sizubarẽtsa asaktsa pimyikinaha simysapybyitsa tu nikaranaha humo ihuak ty sibo nyny my, ana hi wasani my.
9 tribulação e angústia sobre a alma de todo homem que pratica o mal, primeiramente do judeu, e também do grego;
10 Asaktsa ustsa kytsa bo mysisapywykynaha ihuak ty sibo nyny my. Sudeutsa Sudeutsabyitsa bo kino niwatihi myzubaha bo my. Simysapyrẽtsa tu Deus mysisoziuku. Simyharerewabynikitsa moziknaha. Ba paikpa mytsaty zikaha ihumo sakurẽtsa moziknaha Sudeutsa, Sudeutsabyitsa bo kino niwatihi mykara.
10 glória, porém, e honra e paz a todo aquele que pratica o bem, primeiramente ao judeu, e também ao grego;
11 Deus okzeka atsezubaha nimysukni, myzubaha humo tsimypokzitsiukrẽta iwaze Sudeutsa, Sudeutsabyitsa humo kino niwatihi ihuak ty Deus sibo nyny myze wasani.
11 pois para com Deus não há acepção de pessoas.
12 Sudeutsabyitsa Moises sopykwy ty humo batu sihyrinymyry. Iwatsahi Deus harere Moises ziwatahakanaha batu tyny. Iwatsa tu mysapybyitsa tu nikaranahaze Deus sinini ykarawy bo mysipehahik. Batu ispe my: — Moises sopykwy humo ka batu yhỹ tsimykaranaha — my. Iwa batu tyso. Moises sopykwy humo ka batu tyny. Sudeutsa zuba Moises sopykwy humo sihyrinymyrẽtsa. Iwatsa tuze simysapybyitsa tu nikaranaha Deus sinini ykarawy bo mysipehahik. Ispe my: — Ikiahatsa kaharere bo batu yhỹ tsikaha. Kaharere Moises ziwatahakanaha batu yhỹ zikaha — my.
12 Porque todos os que sem lei pecaram, sem lei também perecerão; e todos os que sob a lei pecaram, pela lei serão julgados.
13 Asaktsa Moises sopykwy humo hyỹ mykaranahaze wasanihatsa mykaranaha. Deus ispe my: — O ikiahatsaktsa ahamysapyrẽtsa — my. Asaktsa Moises sopykwy humo waby zuba sisopyk, iwaze ana harere bo batu hỹ mykaranaha Deus okzeka batu simysapy iwatahi ba ziksibetesaka.
13 Pois não são justos diante de Deus os que só ouvem a lei; mas serão justificados os que praticam a lei
14 Sudeutsabyitsa batu Moises sopykwy sinyhy. Iwatsatu wastuhu kytsa sinyhybyitsa tu ana papeu humo hi hyỹ mykaranaha kytsa watsa asahi papeu humo sihyrinymyrẽtsa. Nawa ha ty wasanikia ty Sudeutsabyitsa sihyrinymyrẽtsa.
14 {porque, quando os gentios, que não têm lei, fazem por natureza as coisas da lei, eles, embora não tendo lei, para si mesmos são lei.
15 Hawa mozurukunaha, ustsa kytsa sibo iktsa mykaranahaze asahi: — Asaktsa batu Moises sopykwy. Sinyhybyitsa tu iwatsa tu wasani sihyrinymyrẽtsa. Hawa imysapybara ty sihyrinymyrẽtsa — maha. Iwa hỹ. Tahapetu sisopyk: — Ana hi wasani. Ana hi batu mysapy — maha. Sispirikporẽtsa maha. Iwa ustsa kytsa sisoho mytsaty mynakaranaha.
15 pois mostram a obra da lei escrita em seus corações, testificando juntamente a sua consciência e os seus pensamentos, quer acusando-os, quer defendendo-os},
16 Bykyzehu ana humo kino nawa my. Hawa kytsa mozurukunaha Sesus Kiristu sihuak ty sibo nyny my. Deus wasania ty motsasokoro anahumo kino hyỹ mykara. Hawa mytsaty tsimykaranaha ustsa kytsa batu sihyrinymyry, Deus zuba mysoho humo tsihyrinymyrẽta iwatahi ihuak ty mybo nyny my.
16 no dia em que Deus há de julgar os segredos dos homens, por Cristo Jesus, segundo o meu evangelho.
17 Ikiahatsa ja: — O katsaktsa Sudeutsa tsimaha. Deus harere ibyky Moises ziwataha ana bo hyỹ tsimykaranaha ana humo hi mysapyrẽtsa. Deus taparaktsa humo nisiwatawy iwatsahi ityryktsa tsimoziknaha — tsimykaranaha. Iwa tsinapamykysokonaha.
17 Mas se tu és chamado judeu, e repousas na lei, e te glorias em Deus;
18 Katsa hi: — Hawa Deus mozihikik myhyrinymyrẽtsa. Moises harere humo wasani haty tsinymyrykynaha imysapybara tyka kino niwatihi tsinymyrykynaha Moises sopykwy humo ka myhyrinymyrẽtsa, tsinymyrykynaha — tsimaha.
18 e conheces a sua vontade e aprovas as coisas excelentes, sendo instruído na lei;
19 Ustsa kytsa Moises sopykwy humo batu sihyrinymyry. Iwaze ikiahatsa hi: — Katsa zuba iharere humo myhyrinymyrẽtsa. Katsaktsa ustsa kytsa tahahyrinymyry tsihikik. Asahi sihyrizikubyitsa watsa, iwatsahi mysitsumuẽhĩnaha. Katsaktsa rika watsa myhyrinymyrẽtsa tu ustsa kytsa bo wasania ty sibo tsimytsasokonaha. Katsa kytsa mysihyrinymyrynahaze sispirikporẽtsa moziknaha iwatsahi rika watsa tsimaha.
19 e confias que és guia dos cegos, luz dos que estão em trevas,
20 Sihyrinymyrybyitsaktsa tahahyrinymyrykynaha. Asahi tsikaeni zuba sihyrinymyrẽtsa. Katsaktsa Moises sopykwy humo tsinymyrybanaha iwatsahi sispirikpobyitsa bo tahahyrinymyrykynaha — tsimykaranaha.
20 instruidor dos néscios, mestre de crianças, que tens na lei a forma da ciência e da verdade;
21 Ustsa kytsa bo ahaspirikpowy tsimysihyrinymyryikiknaha. Ahape tu batu ahasopyk. Ahaspirikpowy humo batu hỹ tsimykaranaha. Ikiahatsa hi: — Ustsa namy humo ba zikmytsyhyryboanaha — tsikykaraha. Ikiahatsa ja. Ustsa namy humo tsikahatsyhyryboakanaha.
21 tu, pois, que ensinas a outrem, não te ensinas a ti mesmo? Tu, que pregas que não se deve furtar, furtas?
22 — Ustsa okeza ba ziksihuahuanaha — tsikykaranaha. Ikiahatsa ja. Ustsa okeza tsimysihuahuakanaha. — Deustsabyitsa bo ka ahanamy ty batu nyny zikaha! — tsikykaranaha. Ikiahatsa ja. Deustsabyitsa wahoro bo tsimypupunaha iwatsahi sinamy ty tsikahatsyhyryboakanaha. Iwa tsimykaranaha ahamysapybyitsa siwatsa tsimykaranaha. Asaktsa batu imysapy maha ikiahatsa kino niwatihi batu ahamysapy tsimaha
22 Tu, que dizes que não se deve cometer adultério, adulteras? Tu, que abominas os ídolos, roubas os templos?
23 Kytsa sizubarẽtsa pe tsimaha: — Katsaktsa Moises spirikpowy humo tsinymyrybanaha — tsimaha. Ana harere ty batu hỹ tsimykaranaha, iwatsahi Sudeutsabyitsa ahahumo Deus harere bo batu ma zikaha.
23 Tu, que te glorias na lei, desonras a Deus pela transgressão da lei?
24 Iwaze Deus harere papeu humo botu ziwataha: — Sudeutsabyitsa Sudeutsa humo, Deus soho pisapybyikinaha Sudeutsa nisimyinahatsa iwatsahi Sudeutsabyitsa Deus soho pisapybyikinaha — niy.
24 Assim pois, por vossa causa, o nome de Deus é blasfemado entre os gentios, como está escrito.
25 Katsaktsa Sudeutsa mypiak humo tsizyzykyknaha. Wasani tsimaha. Tubabatu Moises tihi: — Ahapiak tyzyzyknaha anahi awatawy Deus hyrytsa tsimaha — niy. Iwaze mypiak tsizyzyknaha Moises mype niwatihi hawa tsimyzurukunaha, ana ty hi mymyhyrinymyryky. — Ikiahatsa Moises spirikpowy tsizubarẽna bo yhỹ ahabyi zeka iwaze ahahyrytsa ty zyzykbyitaha mahani iwatawywy. Ikiahatsa Sudeutsabyitsa watsa, asahi Moises spirikpowy batu ahawabyhy asahi Deus harere humo batu sihyrinymyry.
25 Porque a circuncisão é, na verdade, proveitosa, se guardares a lei; mas se tu és transgressor da lei, a tua circuncisão tem-se tornado em incircuncisão.
26 Sudeutsabyitsaktsa batu sipiak zyzykyhyk. Iwatsatu pisapywykynaha iwa Moises spirikpowy humo mykaranaha zeka Sudeutsa watsa moziknaha. Deus okzeka ihyrytsa moziknaha, iharere bo hyỹ mykaranaha humo. Sipiakzyzykykbyitsa kino Deus okzeka ihyrytsa moziknaha.
26 Se, pois, a incircuncisão guardar os preceitos da lei, porventura a incircuncisão não será reputada como circuncisão?
27 “Katsaktsa Sudeutsa tsimaha mypiak tsizyzyknaha Moises spirikpowy humo myhyrinymyrẽtsa. Iwatsahi nawa tsimyzurukunaha zetu tsinymyrykynaha.” Iwa batu tsimykaranaha Deus harere bo batu hỹ tsimykaranaha. Sudeutsabyitsa sipiakzyzykykbyitsa. Moises spirikpowy humo batu sihyrinymyry. Wastuhu wasani mozurukunaha ana harere bo hyỹ mykaranaha iwaze Deus okzeka simysapyrẽtsa moziknaha. Sihyrinymyrybyitsa tuze iharere humo wasani mykaranaha. Ikiahatsa Sudeutsa tsimaha iharere bo batu hỹ tsimykaranaha iwatsahi Deus okzeka batu ahasapy tsimaha.
27 E a incircuncisão que por natureza o é, se cumpre a lei, julgará a ti, que com a letra e a circuncisão és transgressor da lei.
28 Katsaktsa tsipisapykynaha Deus harere bo hyỹ tsimykaranaha zeka ihyrytsa tsimoziknaha. Katsaktsa mypetu mysopyk zeka: — O katsaktsa Deus tyryktsa iwatsahi myhyrytsa piak tsizyzyknaha. Moises spirikpowy humo myhyrinymyrẽtsa iwa Deus hyrytsa tsimaha — mybarapetu mysopyk. Ikiahatsa iharere bo hyỹ zikahabyitsa tu iwatahi Deus batu tyso: — Ikiahatsa kahyrytsa tsimaha — iwa batu tyso.
28 Porque não é judeu o que o é exteriormente, nem é circuncisão a que o é exteriormente na carne.
29 Uta ahape: — Aty sa Sudeu babata my. Aty sa Deus hyrytsa maha. Atahi Deus harere bo hyỹ mykara, atakta Deus harere mozihikik — my. Deus hyrikoso ituk mynapykyryk. Wastuhu sipiakzyzykykbyitsa Deus harere bo hyỹ mykaranaha. Iwaze Deus ispe my: — O ikiahatsa ahamysapyrẽtsa — my. Kytsa sisoho humo batu siharereziu Deus zuba sisoho mysiharereziuku. Kytsa sizubarẽtsa Sudeutsa, Sudeutsabyitsa kino niwatihi Deus harere bo hyỹ mykaranaha zeka, asaktsa Deus hyrytsa babatsa moziknaha hỹ.
29 Mas é judeu aquele que o é interiormente, e circuncisão é a do coração, no espírito, e não na letra; cujo louvor não provém dos homens, mas de Deus.

Ler em outra tradução

Comparar com outra

Estude este capítulo no WhatsApp

Peça à IA da Bíblia Fala para explicar Romanos 2, comparar traduções ou montar um estudo — tudo direto pelo WhatsApp.