Atos 15

Rikbaktsa NT (RKB_WBT) vs VC

Sair da comparação
VC Versão Católica
1 Wastuhu Sudeutsa Ãtiokia bo zumunaha. Serusarẽhe ikny inatururuknaha. Sesus tuktsa nisihyrinymyrykynaha. Asahi: — Tubabatu Moises taparakta mydiritsa pe. “Ahahyrytsa tsipiakzykiknahaktsa!” niaha. Deus nisitsumuẽhĩ ziwatawy iwatsahi ikiahatsa kino niwatihi tsikapiakzyzyknahaktsa! Ahapiak ty iykzyk zikaha byizeka Deus ba zahatsumuẽhĩ. Ahawyhy byizeka Deus tuk ba ahawahi zikahasapynaha iwatsahi kytsa sizubarẽtsa Sesus humo sispirikporẽtsa ba zikapykyryk tsimaha — nikaranaha.
1 Alguns homens, descendo da Judéia, puseram-se a ensinar aos irmãos o seguinte: Se não vos circuncidais, segundo o rito de Moisés, não podeis ser salvos.
2 Pauro Baranabe ahatsa siharere bo batu yhỹ aha. Iwatsahi niharapepehakanaha. — Batu ba. Batu wasani tsimaha — niaha. Iwaze Sesus tuktsa pe: — Siharere humo batu ahaspirikpo — niaha. Niahatsahi Serusarẽhe ezektsa tuk mymybetsakaknaha. Iwatsahi Serusarẽhe bo niukurunaha. Sesus tuktsa Pauro Baranabe ustsa Sesus tuktsa iwatsa Serusarẽhe bo nisipehakanaha. Anabo taparaktsa sakzohotsa sisipirikpokotsitsa Sesus tuktsa tuk kino niwatihi nipamykysokonaha. Ispe niaha: — Katsaktsa mypiak tazyzyk sa tsimaha — nikaranaha.
2 Originou-se então grande discussão de Paulo e Barnabé com eles, e resolveu-se que estes dois, com alguns outros irmãos, fossem tratar desta questão com os apóstolos e os anciãos em Jerusalém.
3 Iwa Sesus tuktsa Ãtiokia ezektsa nisipehakanaha. Kyze niukurunaha. Niukurunahaze Penise bo inakozorenaha. Samarija bo niwatihi inakozorenaha. Anaeze Sesus tuktsa bo nipamykysokonaha. Hawa Sudeutsabyitsa Sesus humo sispirikporẽtsa nipamykysokonaha. Sakurẽtsa niapykyryknaha. Samarija ezektsa Penise ezektsa iwatsa ana humo hi sakurẽtsa.
3 Acompanhados {algum tempo} dos membros da comunidade, tomaram o caminho que atravessa a Fenícia e Samaria. Contaram a todos os irmãos a conversão dos gentios, o que causou a todos grande alegria.
4 Kyze Serusarẽhe bo zumunahaze taparaktsa myhyrizikwanitsa Sesus tuktsa sihumo sakurẽtsa nikaranaha. Izumubanahaze sakzohotsa sispirikpokotsitsa iwatsa izumubanaha. Niytahi Pauro nitsasobaka. Hawa Deus wasania ty nitsasohokonahaze.
4 Chegando a Jerusalém, foram recebidos pela comunidade, pelos apóstolos e anciãos, a quem contaram tudo o que Deus tinha feito com eles.
5 Wastuhu Pariseutsa iharere batu siakparawy. Asahi Sesus tuktsa batu iharere siakparawy. Iwatsahi ipe nikaranaha: — Sudeutsabyitsa Sesus humo nisispirikponahaze Moises harere ty mykaranahaktsa! Katsa mywata Moises harere bo hyỹ mykaranaha. Tsimysihyrinymyrykynahaktsa! Tahahyrytsa mysipiakzyzyknaha mysopykwy tsimykaranaha — nikaranaha.
5 Mas levantaram-se alguns que antes de ter abraçado a fé eram da seita dos fariseus, dizendo que era necessário circuncidar os pagãos e impor-lhes a observância da Lei de Moisés.
6 Kytsa paikpa mytsaty nikaranaha. Pauro Baranabe ahatsa niwatihi batu yhỹ aha. Iwatsahi inauzuzukuknaha. Sakzohotsa Sesus tuktsa sispirikpokotsa kino niwatihi inauzuzuknaha. — Amy skaraba Sudeutsabyitsa tahyrinymyrykynaha. Moises harere bo yhỹ sisopyk katsa mywatsa wasani ja mykaranaha. Asahi Moises harere bo batu hỹ wasani ja my. Batu myhyrinymyry — nikaranaha.
6 Reuniram-se os apóstolos e os anciãos para tratar desta questão.
7 Iwatsahi asa zuba nipamykysokonaha. Niharapepehabanahaze Peduru kyik niy ispe niy: — Katukytsa wabytaha! Tubatu Deus zikwatawy, Sesus soho ty nipamykysoko Sudeutsabyitsa bo zikwatawyhik. Ana humo hi ahahyrinymyrẽtsa. Deus Sudeutsabyitsa wasania ty ziwaby tsihikik iwatahi zikwatawy. Deus myzubaha bo inymyryky.
7 Ao fim de uma grande discussão, Pedro levantou-se e lhes disse: Irmãos, vós sabeis que já há muito tempo Deus me escolheu dentre vós, para que da minha boca os pagãos ouvissem a palavra do Evangelho e cressem.
8 Hawa kytsa mytsaty mykaranaha inymyryba. Atahi tahyrikoso Sudeutsabyitsa bo zipehahik. Katsa mywatsa Deus hyrikoso Sudeutsabyitsa bo inasik. Iwa Sesus humo sispirikporẽtsa babatsa hi ziwatawy.
8 Ora, Deus, que conhece os corações, testemunhou a seu respeito, dando-lhes o Espírito Santo, da mesma forma que a nós.
9 Simysapybyitsa nikaranaha Deus nisiokzohik. Tapara Deus katsa mymysapybyitsa tsikykaranaha nimyokzohik. Iwa Sudeutsabyitsa niwatihi simysapybyitsa nikaranaha nisiokzohik. Sesus humo sispirikporẽtsa iwatahi Deus simysapybyitsa nikaranaha nisiokzohik. Deus tuk kytsa sizubarẽtsa astsatu niy. Aty Deus harere bo yhỹ mykara zeka pisapywyky.
9 Nem fez distinção alguma entre nós e eles, purificando pela fé os seus corações.
10 Amy humo sa ikiahatsa Deus humo tsipahaokanikinaha. Deus harere tsiksispirikpokonaha ikiahatsa kino batu ahakparawy. Taparaktsa mydiritsa Moises harere myspirikpowy humo batu hỹ ziknakaranaha. Katsa kino Moises harere myspirikpowy humo batu hỹ tsimykaranaha. Asa kino niwatihi Moises harere myspirikpowy humo batu hỹ mykaranaha. Iwatsahi anatyhi batu tyso tsimaha — niy.
10 Por que, pois, provocais agora a Deus, impondo aos discípulos um jugo que nem nossos pais nem nós pudemos suportar?
11 — Katsaktsa Sesus humo myspirikporẽtsa iwatahi Deus mysapybyitsa tsinakaranaha mymyokzohik. Sudeutsabyitsa niwatihi. Asahi Sesus humo sispirikporẽtsa Deus simysapybyitsa ziknakaranaha mysiokzohik. Kytsa sizubarẽtsa humo Deus mysisapywyky — Peduru niy.
11 Nós cremos que pela graça do Senhor Jesus seremos salvos, exatamente como eles.
12 Kytsa sizubarẽtsa tahabyripykpyk zuba niaha. Baranabe Pauro ahatsa harere ziwabykynaha. Hawa Deus nikara situk nipamykysokonaha. Deus Sudeutsabyitsa bo nimypehahik. Iwatsahi Sesus soho Sudeutsabyitsa bo tsiktsasokonaha. Amy ty kytsa zikahabara ty Deus mytsyhyryze nikara. Deus amy ty kytsa zikahabara ty katsa nisiwatawyky. Sudeutsabyitsa bo nisiwatawyky. Iwa Deus zikwy humo nisiwatawyky. Iwa Pauro inauzuzukuknahatsa pe nikara.
12 Toda a assembléia o ouviu silenciosamente. Em seguida, ouviram Barnabé e Paulo contar quantos milagres e prodígios Deus fizera por meio deles entre os gentios.
13 Iharere nepykze Tsiaku ispe niy: — O katukytsa wabytaha!
13 Depois de terminarem, Tiago tomou a palavra: Irmãos, ouvi-me, disse ele.
14 Simaõ Peduru harere botu tsiwabynaha. Tapara Deus Sudeutsabyitsa nisiwatawy tsihikik. Sihumo tsimypokzitsiarẽta. Kyze Deus Sudeutsa nisiwatawyhik asahi ihumo sispirikporẽtsa. Asahi ihyrytsa niyziknaha.
14 Simão narrou como Deus começou a olhar para as nações pagãs para tirar delas um povo que trouxesse o seu nome.
15 Tapara Deus sohokotsa botu ziwatahakanaha. Atsatu nikaranaha. Deus harere papeu humo ziwatahaka:
15 Ora, com isto concordam as palavras dos profetas, como está escrito:
16 — ausente —
16 Depois disto voltarei, e reedificarei o tabernáculo de Davi que caiu. E reedificarei as suas ruínas, e o levantarei
17 — ausente —
17 para que o resto dos homens busque o Senhor, e todas as nações, sobre as quais tem sido invocado o meu nome.
18 — ausente —
18 Assim fala o Senhor que faz estas coisas, coisas que ele conheceu desde a eternidade {Am 9,11s.}.
19 Tsiaku ispezo niy: — Sudeutsabyitsa Deus humo sispirikporẽtsa katsa batu istykni mytsaty mykara — niy.
19 Por isso, julgo que não se devem inquietar os que dentre os gentios se convertem a Deus.
20 Sudeutsabyitsa bo tawatahaktsa! Iwa tsipiwatahakanaha: — Ikiahatsa ahazoho botu deusbyitsa bo nyny my zeka hauk hauk byitaha. Kytsa usta oke ba ziakse, aoke zuba tyzibykyhyky. Wytykyryk kino niwatihi usta maku bo iktsa zuba tynakaranaha. Ahazoho spu ty ka tsõ tsõ byitaha. Siraratsa soik ty pyryrykty iwa mysiba naha zeka hauk hauk byitaha. Iwa katsa Sudeutsabyitsa bo tsimaha. Sudeutsabyitsa Sesus humo sispirikporẽtsa iwa tsimahaktsa — niy.
20 Mas que se lhes escreva somente que se abstenham das carnes oferecidas aos ídolos, da impureza, das carnes sufocadas e do sangue.
21 — Iwa wasani sibo tsimypamykysokonaha. Moises harere myspirikpowy myzubaha bo niy. Mybyrywy eze Moises spirikpowy ziwabykynaha. Sudeutsa wahoro bo Moises spirikpowy ty opykani nipamykysokonaha. Niwazuba sibo tsimypamykysokonaha — niy. Yhỹ nikaranaha. Aharere wasani tsimaha. Sakzohotsa Sesus tuktsa sispirikpokotsa kino niwatihi Tsiaku harere siakparawy.
21 Porque Moisés, desde muitas gerações, tem em cada cidade seus pregadores, pois que ele é lido nas sinagogas todos os sábados.
22 Kyze niaha tsahi sakzohotsa Sesus tuktsa sispirikpokotsa kino niwatihi papeu humo ziwatahakanaha. Sudeutsabyitsa Sesus tuktsa bo ziwatahakanaha. Asahi Ãtiokia eze niapykyryknahatsa bo ziwatahakanaha. Kytsa petoktsa papeu iwatahaha zebykyryknaha. Sesus tuktsa sihumo sispirikporẽtsa. Estuba Siras inarokota usta Sudas. Sudasta petok narohota. Usaka mekywata inaro Barasabas. Asahi Pauro Baranabe ahatsa tuk Ãtiokia bo niukurunaha.
22 Então pareceu bem aos apóstolos e aos anciãos com toda a comunidade escolher homens dentre eles e enviá-los a Antioquia com Paulo e Barnabé: Judas, que tinha o sobrenome de Barsabás, e Silas, homens notáveis entre os irmãos.
23 Papeu zebykyryknaha. Papeu humo iwatahaha: — Katsaktsa Sesus ykzohotsa taparaktsa Sesus tuktsa sispirikpokotsa kino niwatihi ahatukytsa ikiahatsa bo tsipiwatahakanaha. Katsa ikiahatsa humo myhyrizikbarẽtsa. Ikiahatsa bo Ãtiokia ezektsa asahi Sirija ezektsa Sirisia eze tu niwatihi iwa tsipiwatahakanaha. Sudeutsabyitsa tu tsipiwatahakanaha.
23 Por seu intermédio enviaram a seguinte carta: "Os apóstolos e os anciãos aos irmãos de origem pagã, em Antioquia, na Síria e Cilícia, saúde!
24 Tubabatu kytsa Serusarẽhe ezektsa zahayknikinaha iwatsahi paikpa mytsaty tsikykaranaha. Aba amy ty wasani ha humo batu ahahyrinymyry. Kytsa ahape niaha: “Tsipiakzyzykiknahaktsa! Ahahyrinymyrywy hi” niaha. Katsaktsa batu ahabo isty peha. Asahi ahabo zumu tsihikiknaha.
24 Temos ouvido que alguns dentre nós vos têm perturbado com palavras, transtornando os vossos espíritos, sem lhes termos dado semelhante incumbência.
25 Bykyze katsa zuba tsikpamykysokonaha. Katsa myzubarẽtsa bo yhỹ tsimykaranaha. Iwaze kytsa petoktsa ahabo mysipehanaha. Tsiksiwatawykynaha Pauro tuktsa Baranabe iwa siapik mynakurunaha.
25 Assim nós nos reunimos e decidimos escolher delegados e enviá-los a vós, com os nossos amados Barnabé e Paulo,
26 Asahi mytukytsa sihumo tsimypokzitsirẽtsa. Tarabaja Sesus tsyhyryze humo kytsa nisibakyzykynaha. Asa tuk hi kytsa petoktsa mynakurunaha.
26 homens que têm exposto suas vidas pelo nome de nosso Senhor Jesus Cristo.
27 Myharere ahabo tsimytsasokonaha. Hawa ha ty tsipiwatahakanaha anaty hi ahabo mopamykysokonaha.
27 Enviamos, portanto, Judas e Silas que de viva voz vos exporão as mesmas coisas.
28 Tsikzumubanahaze Deus hyrikoso katsa nimytsumuẽhĩkĩ. Niwazuba tsimykaranaha.
28 Com efeito, pareceu bem ao Espírito Santo e a nós não vos impor outro peso além do seguinte indispensável:
29 Anatyhi ahazoho botu deusbyitsa bo nyny my zeka hauk hauk byitaha! Azoho spu ty ka tsõ tsõ byitaha. Ispu ty ka tsõ tsõ byitaha. Siraratsa tsimysisoikpyryryk pyryrykyknaha iwa tsimysibanaha zeka hauk hauk byitaha. Kytsa usta okeza ba ziaksenaha. Wytykyryk niwatihi usta maku bo iktsa zuba tynakaranaha. Iwa tsimykaranaha zeka tsipisapykynaha. Ahazubarẽtsa ahakurẽtsaktsa! tsimoziknaha — tsimykaranaha. Iwa Sudeutsabyitsa bo ziwatahakanaha. Sakzohotsa Serusarẽhe ezektsa Sesus tuktsa Sudeutsabyitsa bo ziwatahakanaha.
29 que vos abstenhais das carnes sacrificadas aos ídolos, do sangue, da carne sufocada e da impureza. Dessas coisas fareis bem de vos guardar conscienciosamente. Adeus!
30 Niahatsahi sipehatsa papeu hi zebykyknaha. Iwaze Siras, Sudas iwatsa papeu zibykyryknaha. Ãtiokia zumunahaze Sesus tuktsa sizubarẽtsa inakypykbanaha. Asahi papeu ty sibo nyny niaha.
30 Tendo-se despedido, a delegação dirigiu-se a Antioquia. Ali reuniram a assembléia e entregaram a carta.
31 Taparaktsa papeu humo iwatahaha ty opykani nipamykysokonaha. Iwaze sakzohotsa harere ziwabykynahaze sakurẽtsa. Papeu humo ky soho ziwabynahatsa inakokonaha.
31 À sua leitura, todos se alegraram com o estímulo que ela trazia.
32 Sudas, Siras iwatsa nisihyrinymyrykynaha. Asahi Deus sohokotsa niaha iwatsahi Sesus tuktsa nisihyrinymyrykynaha. Siharere humo Sesus tuktsa batu sipyby. Sipunihikrẽtsa moziknaha. Kytsa situk niapykyrykspyknaha.
32 Judas e Silas, que eram também profetas, dirigiam aos irmãos muitas palavras de exortação e de animação.
33 Niahatsahi: — Katsaktsa tsipiksinaha — niaha. Kyze Sesus tuktsa tihi: — Yhỹ tsiksinaha za. Deus ahatuk mokuru. Katsaktsa Deus harere bo hyỹ tsimykaranaha! — nikaranaha. Niahatsahi Serusarẽhe bo niukuruzonaha. Sakzohotsa bo ziksizonaha.
33 Demoraram-se ali por algum tempo. Foram depois pelos irmãos despedidos em paz, voltando aos que lhos tinham enviado.
34 Siras zuba Ãtiokia eze nitare. — Utakta anaeze mynapykyryk — niy. Iwaze nitare.
34 {A Silas contudo, pareceu bem ficar ali, e Judas partiu sozinho.}
35 Kyze Pauro Baranabe iwatsa Ãtiokia eze niapykyrykspyknaha. Asahi ustsa Sesus tuktsa tuk Deus harere nitsasokonaha. Kytsa nisihyrinymyrykynaha.
35 Paulo e Barnabé detiveram-se também em Antioquia, ensinando e pregando com muitos outros a palavra do Senhor.
36 Kyze aibani Pauro Baranabe pe niy: — O katsaktsa Sesus tuktsa bo tsimynakozorenahaktsa! Myzubaha bo botu tsiknakurunaha sibo tsimynakozorezonahaktsa! Sesus tuktsa bo iktsa tsimaha. Iwaze wasani maha zeka ja myhyrinymyrẽtsa — niy.
36 Ao termo de alguns dias, disse Paulo a Barnabé: Tornemos a visitar os irmãos por todas as cidades onde temos pregado a palavra do Senhor, para ver como estão passando.
37 Baranabe ipe niy: — Yhỹ. Suão Marakos mytukta mozihikik — niy.
37 Barnabé queria levar consigo também João, que tinha por sobrenome Marcos.
38 — O batu. Suão Marakos atakta kyzekta ziktare. Batu hỹ iky. Tapara katsa Pãpiria eze tuze nimyereke. Tarabaja humo nikara batu iakubyrisorok ziksihi. Iwatahi ba zioktykzo, batu wasani my. Batu hỹ iky — niy.
38 Paulo, porém, achava que não devia ser admitido quem se tinha separado deles em Panfília e não os havia acompanhado no ministério.
39 Niharapepehakanaha batu hỹ niaha. Iwatsahi metutu tahasapykynaha. Niytahi Baranabe Suão Marakos zioktyhyryk. Asahi Sipire tsikzikdihi sihezõni bo ziksizonaha. Tsaraha puẽtsikbyita eze kokokorohyk niaha. Buburu zuba zitsikzanaha. Sipire tsikzikdihi bo niukurunaha.
39 Houve tal discussão que se separaram um do outro, e Barnabé, levando consigo Marcos, navegou para Chipre.
40 Pauro usta ty tatyk ykpyriwyhyk niy. Siras ziwatawy Siras ty tatyk ykpyriwyhyk Sesus tuktsa sitsyhyryze Deus bo nipamykysokonaha: — O Deus sihumo amypokzitsiukta — nikaranaha.
40 Paulo, porém, tendo escolhido Silas, e depois de ter sido recomendado pelos irmãos à graça do Senhor, partiu.
41 Niahatsahi niukurunaha. Sirija Sirisia aha bo inakozorezonaha. Sesus tuktsa nisihyrinymyrykynaha, inasiakusuknizonaha. Sakurẽtsa niyziknaha.
41 Ele percorreu a Síria, a Cilícia, confirmando as comunidades.

Ler em outra tradução

Comparar com outra

Estude este capítulo no WhatsApp

Peça à IA da Bíblia Fala para explicar Atos 15, comparar traduções ou montar um estudo — tudo direto pelo WhatsApp.