Mateus 25
Mosoq Testamento (QVENT) vs NTLH
1 Jesusqa discipulonkunatan nillarantaq khaynata:
1 Jesus disse:
2 Chay sipaskunamantan pishqa sipaskunaqa qonqay sonqo qella sipaskuna karanku. Wakin pishqañataqmi allin viva sipaskuna karanku.
2 Cinco eram sem juízo, e cinco eram ajuizadas.
3 Chay pishqantin qonqay sonqo qella sipaskunaqa, lamparinninku ratashaqlla kananpaqmi aceiteta lamparinninkuman yapanankupaq mana apakurankuchu.
3 As moças sem juízo pegaram as suas lamparinas, mas não levaram óleo de reserva.
4 Wakin chay allin viva sipaskunan ichaqa, lamparinninku ratashaqlla kananpaq aceiteta yapanankupaq apakuranku.
4 As ajuizadas levaram vasilhas com óleo para as suas lamparinas.
5 Hinaqtinmi casarakuq novio mana chayamuqtin, chay chunkantin taripaq sipaskunaqa, puñuywan aysarachikuspa puñurapuranku.
5 Como o noivo estava demorando, as dez moças começaram a cochilar e pegaram no sono.
6 Hinaqtinmi chawpi tutaña kashaqtin, waqyakuqta uyariranku khaynata: “¡Lloqsimuychis chashkinaykichispaq; ñan kaytaña novioqa hamushan!” nispa.
6 — À meia-noite se ouviu este grito: “O noivo está chegando! Venham se encontrar com ele!”
7 Chaymi chunkantin sipaskunaqa puñusqankumanta hatarimuspa, lamparinninkuta alistaranku, chay casarakuq noviota chashkinankupaq.
7 — Então as dez moças acordaram e acenderam as suas lamparinas.
8 Hinaqtinmi chay pishqantin qonqay sonqo qella sipaskunaqa, wakin viva sipaskunata, khaynata niranku: “Qankunapa aceite apakamusqaykichista ashllata qoykuwayku. Lamparinniykuqa aceiten tukurukuqtinmi wañurushanña”, nispanku.
8 Aí as moças sem juízo disseram às outras: “Deem um pouco de óleo para nós, pois as nossas lamparinas estão se apagando.”
9 Chaymi chay allin viva sipaskunaqa niranku: “Noqaykupapas aceiteykuqa manan ashkachu, qankunamanwan qonaykupaqqa. Aswanyá rispaykichis aceite vendeqkunamanta rantikamuychis”, nispa.
9 — “De jeito nenhum”, responderam as moças ajuizadas. “O óleo que nós temos não dá para nós e para vocês. Se vocês querem óleo, vão comprar!”
10 Hinaqtinmi chay pishqa qonqay sonqo qella sipaskunaqa, aceiteta rantikuq pasaranku. Chaykaman novioqa chayaramuran. Chaymi pishqantin listo kaq viva sipaskunalla noviopa casarakusqan fiestaman haykuranku. Haykuruqtinku hinallan punkuqa wishq'akuran.
10 — Então as moças sem juízo saíram para comprar óleo, e, enquanto estavam fora, o noivo chegou. As cinco moças que estavam com as lamparinas prontas entraram com ele para a festa do casamento, e a porta foi trancada.
11 Hinaqtinmi chay pishqantin qonqay sonqo qella sipaskunaqa, aceite rantiq risqankumanta kutimuranku. Hinaspan punkuta wishq'asqataña tarispanku, qaparispa, waqyakuranku khaynata: “¡Señor, Señor, punkuta kichaykamuwayku!” nispanku.
11 — Mais tarde as outras chegaram e começaram a gritar: “Senhor, senhor, nos deixe entrar!”
12 Hinaqtinmi novioqa contestamuran khaynata: “Manan qankunataqa reqsiykichishchu. Pichá kankichispas”, nispa.
12 — O noivo respondeu: “Eu afirmo a vocês que isto é verdade: eu não sei quem são vocês!”
13 Kay willakuyta tukuruspanmi Jesusqa discipulonkunata niran:
13 E Jesus terminou, dizendo:
14 Jesusqa discipulonkunatan nillarantaq:
14 Jesus continuou:
15 Chay patronqa sapankama serviqnin runakunamanmi qorita qoran, sapankamapa ruway atinanman hina. Primer kaqmanmi pishqa bolsa qorita qoran. Ishkay kaqmantaqmi ishkay bolsa qorita qoran. Kinsa kaqmanñataqmi huk bolsa qorita qoran. Saynata sapankamaman qotamuspanmi chay patronqa ripuran.
15 E lhes deu dinheiro de acordo com a capacidade de cada um: ao primeiro deu quinhentas moedas de ouro; ao segundo deu duzentas; e ao terceiro deu cem. Então foi viajar.
16 Hinaqtinmi chay pishqa bolsa qorita chashkiqqa, negociokunata allinta ruwaspa, pishqa bolsa qoritawan ganaruran.
16 O empregado que tinha recebido quinhentas moedas saiu logo, fez negócios com o dinheiro e conseguiu outras quinhentas.
17 Saynallataqmi ishkay bolsa qorita chashkiqpas, negociokunata allinta ruwaspa, ishkay bolsa qoritawan ganaruran.
17 Do mesmo modo, o que havia recebido duzentas moedas conseguiu outras duzentas.
18 Ichaqa huk bolsa qorita chashkiqñataqmi, pampata t'oqoruspa, patronninpa qosqan qoritaqa pakaruran.
18 Mas o que tinha recebido cem moedas saiu, fez um buraco na terra e escondeu o dinheiro do patrão.
19 Unay watakuna pasaruqtinñataqmi, chay sirviente runakunapa patronninqa kutimuran. Chaymi chayamuspa, serviqninkunamanta cuentata mañaran.
19 — Depois de muito tempo, o patrão voltou e fez um acerto de contas com eles.
20 Hinaqtinmi chay pishqa bolsapi qorita chashkiqqa, pishqa bolsa qoritawan apamuspa, patronninta niran: “Patronníy, qanqa pishqa bolsapi qoritan qowaranki. Chaywanmi pishqa bolsapi qoritawan ganaramuni”, nispa.
20 O empregado que havia recebido quinhentas moedas chegou e entregou mais quinhentas, dizendo: “O senhor me deu quinhentas moedas. Veja! Aqui estão mais quinhentas que consegui ganhar.”
21 Chaymi patronninqa niran: “¡Allinmi! Qanqa allin serviq, hinallataq confianapaq runan kanki. Kay chikan qosqayta gananciayoqta kutichipuwasqaykiraykun, qanmanqa aswan mastaraq qosqayki. Saynaqa noqawan kushka kusikuy”, nispa.
21 — “Muito bem, empregado bom e fiel”, disse o patrão. “Você foi fiel negociando com pouco dinheiro, e por isso vou pôr você para negociar com muito. Venha festejar comigo!”
22 Saynallataqmi ishkay bolsapi qorita chashkiqpas, hamuspa patronninta nillarantaq: “Patronníy, qanqa ishkay bolsapi qoritan qowaranki. Chaywanmi ishkay bolsapi qoritawan ganaramuni”, nispa.
22 — Então o empregado que havia recebido duzentas moedas chegou e disse: “O senhor me deu duzentas moedas. Veja! Aqui estão mais duzentas que consegui ganhar.”
23 Chaymi patronninqa niran: “¡Allinmi! Qanqa allin serviq, hinallataq confianapaq runan kanki. Kay chikan qosqayta gananciayoqta kutichipuwasqaykiraykun, qanmanqa aswan mastaraq qosqayki. Saynaqa noqawan kushka kusikuy”, nispa.
23 — “Muito bem, empregado bom e fiel”, disse o patrão. “Você foi fiel negociando com pouco dinheiro, e por isso vou pôr você para negociar com muito. Venha festejar comigo!”
24 Saynallataqmi huk bolsapi qorita chashkiqpas, hamuspa patronninta nillarantaq: “Patronníy, noqaqa yacharanin qanqa exigente runa kaspayki, mana tarpushaspapas cosechasqaykita.
24 — Aí o empregado que havia recebido cem moedas chegou e disse: “Eu sei que o senhor é um homem duro, que colhe onde não plantou e junta onde não semeou.
25 Chaymi noqaqa anchata manchakuspay, chay huk bolsapi qowasqayki qoritaqa allpata t'oqoruspa pakaramurani. Kunanmi ichaqa hina kaqllata apanpushayki”, nispa.
25 Fiquei com medo e por isso escondi o seu dinheiro na terra. Veja! Aqui está o seu dinheiro.”
26 Chaymi patronninqa contestaspa niran: “Qanqa qella runan kasqanki. Manan allin sirviente runachu. Qanqa yacharankitaq, mana tarpushaspaypas cosecha oqarisqaytaqa.
26 — “Empregado mau e preguiçoso!”, disse o patrão. “Você sabia que colho onde não plantei e junto onde não semeei.
27 Chayri, ¿imanaqtintaq qori qosqaytari mana ni bancollamanpas churamurankichu, kutimuspay qori qosqayta interesnintinta chashkikapunaypaq?”, nispa.
27 Por isso você devia ter depositado o meu dinheiro no banco, e, quando eu voltasse, o receberia com juros.”
28 Saynata nispanmi, chay patronqa sirvienten runakunata kamachispa niran: “Chay qella runamanta qori qosqayta quitaychis. Hinaspa chay chunka bolsapi qoriyoqman qoychis.
28 “Tirem dele o dinheiro e deem ao que tem mil moedas.
29 Ashka kaqniyoqmi (kasukusqanrayku) astawanraq chashkinqa, saynapi aswan más kaqniyoq kananpaq. Ichaqa chikallan kaqniyoqmantan, (mana kasukusqanrayku), chikallan kaqninpas quitasqa kanqa.
29 Porque aquele que tem muito receberá mais e assim terá mais ainda; mas quem não tem, até o pouco que tem será tirado dele.
30 Saynaqa kay mana imapaq valeq qella runataqa, hawa tutayaqman wikch'uychis. Chaypin anchata ñak'arispa waqanqa. Chaymi kirunkunapas rach'ikyanqa”, nispa.
30 E joguem fora, na escuridão, o empregado inútil. Ali ele vai chorar e ranger os dentes de desespero.”
31 Jesusqa discipulonkunatan nillarantaq:
31 Jesus terminou, dizendo:
32 Hinaqtinmi tukuy nación llaqtakunamanta runakunaqa ñawpaqniyman huñunakamunqaku. Chaymi allin kawsaq runakunata rakisaq mana allinpi kawsaq runakunamanta, imaynan huk oveja michiqpas rakin ovejankunata cabrakunamanta hina.
32 Todos os povos da terra se reunirão diante dele, e ele separará as pessoas umas das outras, assim como o pastor separa as ovelhas das cabras.
33 Allinta ruwaspa kawsaq runakunataqa phaña lawniymanmi churasaq. Ichaqa mana allinta ruwaspa kawsaq runakunatan, lloq'e lawniyman churasaq.
33 Ele porá os bons à sua direita e os outros, à esquerda.
34 Hinaspan noqa Reyqa phaña lawniypi kaq runakunata nisaq: “Hanaq pachapi Dios Taytaymi qankunataqa anchata bendecisunkichis. Chayrayku, hamuspaykichis, Dios Taytaypa preparasqan hanaq pacha glorianman haykuychis. Chay hanaq pacha gloriantaqa kay pacha unanchasqanmantapachan qankunapaq prepararan.
34 Então o Rei dirá aos que estiverem à sua direita: “Venham, vocês que são abençoados pelo meu Pai! Venham e recebam o
35 Noqa yarqasqa kaqtiymi, mikhuchiwarankichis. Ch'akiypi kaqtiymi, unuta qowarankichis. Forastero kaqtiymi, samachiwarankichis.
35 Pois eu estava com fome, e vocês me deram comida; estava com sede, e me deram água. Era estrangeiro, e me receberam na sua casa.
36 P'achay mana kaqtinmi, p'achaykichista qowarankichis. Onqosqa kaqtiypas, cuidawarankichismi. Hinallataq carcelpi kaqtiypas, visitamuwarankichismi”, nispa.
36 Estava sem roupa, e me vestiram; estava doente, e cuidaram de mim. Estava na cadeia, e foram me visitar.”
37 Kaykunata niqtiymi, allin ruwaq justo runakunaqa niwankichis: “Señorlláy, ¿hayk'aqtaq qanri yarqaypi karanki, chaytaq mikhuchiraykikurí? ¿Hayk'aqtaq ch'akisqa karanki, chaytaq unutari qoraykikú?
37 — Então os bons perguntarão: “Senhor, quando foi que o vimos com fome e lhe demos comida ou com sede e lhe demos água?
38 ¿Hayk'aqtaq forastero karanki, chaytaq samachiraykikurí? ¿Hayk'aqtaq mana p'achayoq karanki, chaytaq p'achaykutari qoraykikú?
38 Quando foi que vimos o senhor como estrangeiro e o recebemos na nossa casa ou sem roupa e o vestimos?
39 ¿Hayk'aqtaq onqosqa karanki, otaq carcelpi preso karanki, chaytaq visitamuraykikurí?” nispa.
39 Quando foi que vimos o senhor doente ou na cadeia e fomos visitá-lo?”
40 Hinaqtinmi noqa Reyqa nisqaykichis khaynata: “Qankunaqa kay pachapi humilde wakcha runakunapa favorninpin allin kaqkunata ruwarankichis. Chay ruwasqaykichismi noqapaqpas allin kaqkunata ruwashawaqchis hina karan”, nispa.
40 — Aí o Rei responderá: “Eu afirmo a vocês que isto é verdade: quando vocês fizeram isso ao mais humilde dos meus irmãos, foi a mim que fizeram.”
41 Saynallataqmi noqaqa lloq'e lawniypi kaq runakunatapas nisaq: “¡Dios Taytaypa maldecisqan runakuna! Qankunaqa kaymanta pasawaychis, diablopaq hinallataq demoniokunapaqwan wiña-wiñaypaq preparasqa nina rawrayman.
41 — Depois ele dirá aos que estiverem à sua esquerda: “Afastem-se de mim, vocês que estão debaixo da maldição de Deus! Vão para o fogo eterno, preparado para o Diabo e os seus anjos!
42 Qankunaqa yarqasqa kaqtiymi, mikhunata mana qowarankichishchu. Ch'akisqa kaqtiymi, unullatapas mana qowarankichishchu.
42 Pois eu estava com fome, e vocês não me deram comida; estava com sede, e não me deram água.
43 Forastero kaqtiymi, mana samachiwarankichishchu. P'achay mana kaqtinmi, p'achaykichistapas mana qowarankichishchu. Onqosqa kaqtiymi, mana cuidawarankichishchu. Hinallataqmi carcelpi kaqtiypas, mana visitamuwarankichishchu”, nispa.
43 Era estrangeiro, e não me receberam na sua casa; estava sem roupa, e não me vestiram. Estava doente e na cadeia, e vocês não cuidaram de mim.”
44 Hinaqtinmi chay runakunaqa niwanqaku: “Señor, ¿hayk'aqtaq yarqasqatari rikuraykikú? ¿Hayk'aqtaq ch'akisqatari rikuraykikú? ¿Hayk'aqtaq mana p'achayoqta rikuraykikú? ¿Hayk'aqtaq forasterota, onqosqata, hinallataq carcelpi kaqtiykipas, mana visitamuraykikuchú?” nispa.
44 — Então eles perguntarão: “Senhor, quando foi que vimos o senhor com fome, ou com sede, ou como estrangeiro, ou sem roupa, ou doente, ou na cadeia e não o ajudamos?”
45 Chaymi noqaqa paykunata nisaq: “Qankunaqa kay pachapi humilde wakcha runakunapa favorninpin mana ni imatapas allinta ruwarankichishchu. Chay ruwasqaykichismi noqatapas rechazawashankichisman hina karan”, nispa.
45 — O Rei responderá: “Eu afirmo a vocês que isto é verdade: todas as vezes que vocês deixaram de ajudar uma destas pessoas mais humildes, foi a mim que deixaram de ajudar.”
46 Chayraykun paykunaqa, wiñaypaq nina rawray infiernoman wikch'usqa kanqaku, chaypi ñak'arinankupaq. Ichaqa Diosta kasukuspa allin ruwaq justo runakunan, wiñay kawsayta chashkinqaku, nispa.
46 E Jesus terminou assim:
Atalhos do teclado
- Capítulo anterior←
- Próximo capítulo→
- Versículo anteriork
- Próximo versículoj
- Limpar seleçãoEsc
- Esta ajuda?
Estude este capítulo no WhatsApp
Peça à IA da Bíblia Fala para explicar Mateus 25, comparar traduções ou montar um estudo — tudo direto pelo WhatsApp.