Lucas 18

Mushuq Tistamintu (QVCNT) vs NTLH

Sair da comparação
NTLH Nova Tradução na Linguagem de Hoje 2000
1 Jisusmi suq kumparasyunda rurarqan, ama disanimakashpachu, Dyusman mañakunanllapa. Chaymi nirqan:
1 Jesus contou a seguinte parábola , mostrando aos discípulos que deviam orar sempre e nunca desanimar:
2 —Suq llaqtapim karqan suq juyis. Chay juyismi mana rrispitaqchu ni Dyusta ni runa masingunata.
2 — Em certa cidade havia um juiz que não
3 Chay llaqtapiqam suq biyudapis karqan. Payqam chay juyisman rishpa, suq dimandata rurarqan kuntrambaq. Chaymi kutin kutin juyisman rishpa nirqan: “Siñur juyis, kuntrawaqwan allin justisyata ruraway”, nishpa.
3 Nessa cidade morava uma viúva que sempre o procurava para pedir justiça, dizendo: “Ajude-me e julgue o meu caso contra o meu adversário!”
4 Piru chay juyisqam achka tyimputa chay biyudataqa mana kasurqanchu. Chaymandaqam kayshina yuyarqan: “Manam rrispitanichu ni Dyusta ni runa masiykunatapis.
4 — Durante muito tempo o juiz não quis julgar o caso da viúva, mas afinal pensou assim: “É verdade que eu não temo a Deus e também não respeito ninguém.
5 Piru kay biyudaqam kutin kutin shamun piñachiwaq, dimandanda allichanaypaq. Chaymi yanapashpa allichashaq. Chaqa achka bwiltasta shamushpaqach'i, mana dijawanqachu samanaypaq”, nishpa.
5 Porém, como esta viúva continua me aborrecendo, vou dar a sentença a favor dela. Se eu não fizer isso, ela não vai parar de vir me amolar até acabar comigo.”
6 Chayshina nishpaqam, Jisusqa paykunata nirqan:
6 E o Senhor continuou:
7 Piru Taytanchiq Dyusqam ancha allin. Chaymi mana unayashpachu, akrashqangunata dasna rin washaq, payman punchawnindin, tutapnindin mañakuptinllapa.
7 Será, então, que Deus não vai fazer justiça a favor do seu próprio povo, que grita por socorro dia e noite? Será que ele vai demorar para ajudá-lo?
8 Chaqa Dyusqam chay akrashqangunata das rin washaq. Piru noqa Dyusmanda Shamuq Runa kay pachaman kutimuptiyqam, ¿kanqachuraq noqapi yuyakuqkuna ichu mana? nishpa.
8 Eu afirmo a vocês que ele julgará a favor do seu povo e fará isso bem depressa. Mas, quando o
9 Wakingunaqam yuyarqan: Noqam chay suqkunamanda Dyusta mas allita kasuni. Chaymi paykunaqa mana balinllapachu, nishpa. Chayraykum Jisusqa kay kumparasyunda rurarqan:
9 Jesus também contou esta parábola para os que achavam que eram muito bons e desprezavam os outros:
10 —Ishkay runakunam rirqanllapa Dyuspa adurana wasinman, chaypi Dyusman mañakunanllapa. Suqqam farisiyu duktrinayuq karqan. Suqqam kuntribusyunda kubrakuq karqan.
10 — Dois homens foram ao Templo para orar. Um era
11 Chay farisiyuqam shayashpa, nirqan: “Dyusitu, dyusilupagiri; manam chay uchayuq runakunashinachu kani. Chaqa wakingunaqam suwakunllapa, ichu rrispituyuq kashpapis, suqwan puñunllapa, ichu suq laya mana allikunata ruranllapa. Piru noqaqam mana paykunashinachu kani, ni kay runa kuntribusyunda kubrakuqshinachu kani.
11 O fariseu ficou de pé e orou sozinho, assim: “Ó Deus, eu te agradeço porque não sou avarento, nem desonesto, nem imoral como as outras pessoas. Agradeço-te também porque não sou como este cobrador de impostos.
12 Kanan kada simanam ishkay diyata ayunani. Tukuy ima ganashqaymandam dyismuyta qoyki”, nishpa.
12 Jejuo duas vezes por semana e te dou a décima parte de tudo o que ganho.”
13 ’Piru chay kuntribusyunda kubrakuqqam mana ni alli qemikashpachu, ni syiluman chapakushpachu, ashwan pichunda takashpa nirqan: “Dyusitu, llakipawayri. Chaqa noqaqam ancha uchayuq kani”, nishpa.
13 — Mas o cobrador de impostos ficou de longe e nem levantava o rosto para o céu. Batia no peito e dizia: “Ó Deus, tem pena de mim, pois sou pecador!”
14 ’Chaymi noqaqa niykillapa, chay kuntribusyunda kubrakuqqam uchangunamanda pirdunaduna, kutirqan wasinmanqa. Piru Tayta Dyusmi chay farisiyutaqa mana pirdunarqanchu. Chaqa Dyusqam chay palanganutaqa ultimupi rin ruraq penqakunambaq. Piru chay umildi kaqkunataqam ancha kamachikuqpaq rin ruraq.
14 E Jesus terminou, dizendo:
15 Wambritukunatam apamurqanllapa Jisusman, sawanllapapi makinda rurashpa, Dyusman mañakunambaq. Piru yach'akuqninguna chayta rikashpa, anyarqanllapa chay wambritukuna apamuqkunata (Jisusta ama piñachinanllapa).
15 Depois disso, algumas pessoas levaram as suas crianças a Jesus para que ele as abençoasse, mas os discípulos viram isso e repreenderam aquelas pessoas.
16 Piru Jisusqa chay wambritukunata qayashpa, yach'akuqningunata nirqan:
16 Então Jesus chamou as crianças para perto de si e disse:
17 Alliptam niykillapa, kay umildi wambritushina kaqkunallam Dyusta kasushpa, rin kawsaq paywanqa. Piru palanganukunaqam mana Dyuswan rinllapachu kawsaq.
17 Eu afirmo a vocês que isto é verdade: quem não receber o Reino de Deus como uma criança nunca entrará nele.
18 Suq kamachikuq runam Jisusta kayshina tapurqan:
18 Certo líder judeu perguntou a Jesus: — Bom Mestre, o que devo fazer para conseguir a vida eterna?
19 Chaymi Jisusqa nirqan:
19 Jesus respondeu:
20 Qamqam yach'angi Dyuspa Santu Librumbi kamachikushqambaq: “Warmiyuq kashpaqa, ama suq warmiwanqa puñuychu. Ama wanchikuychu. Ama suwakuychu. Ama yanqaqa pipaqpis llullakuychu. Taytaykita, mamaykita rrispitay”, nishpa.
20 Você conhece os mandamentos: “Não cometa adultério, não mate, não roube, não dê falso testemunho contra ninguém, respeite o seu pai e a sua mãe.”
21 Chayshina Jisus niptinqam, chay runaqa nirqan:
21 O homem respondeu: — Desde criança eu tenho obedecido a todos esses mandamentos.
22 Chayta uyashpaqam, Jisusqa nirqan:
22 Quando Jesus ouviu isso, disse:
23 Chayta niptinqam, chay runaqa limpu malaganayarqan, ancha kapuq kashqanrayku.
23 Quando o homem ouviu isso, ficou muito triste, pois era riquíssimo.
24 Chaymi Jisusqa, ancha malaganayaqta rikashpaqa nirqan:
24 Vendo a tristeza dele, Jesus disse:
25 Ancha trabajusraq kanman, chay atun animal kamillu awjap rinrinda pasanambaq. Piru mas trabajusmi kanman, suq kapuq runa Dyuswan kawsanambaqqa, nishpa.
25 É mais difícil um rico entrar no Reino de Deus do que um camelo passar pelo fundo de uma agulha.
26 Chaymi chayta niptinqa, chay uyaqkunaqa tapurqan:
26 Os que ouviram isso perguntaram: — Então, quem é que pode se salvar?
27 Chaymi paykunataqa nirqan:
27 Jesus respondeu:
28 Chaymandaqam Pidruqa nirqan:
28 Aí Pedro disse: — Veja! Nós deixamos a nossa família e seguimos o senhor.
29 Chaymi Jisusqa nirqan:
29 Jesus respondeu:
30 chay dijashqambaq mas achkata rin ch'askiq kay mundupiqa. Piru manam chaytallachu rin ch'askiqqa. Ashwanmi syilupi tukuy tyimpu rin kawsaq Dyuswan, nishpa.
30 receberá ainda nesta vida muito mais e, no futuro, receberá a vida eterna.
31 Jisusmi yach'akuqningunatalla suq laduman apashpa, nirqan:
31 Jesus levou os doze discípulos para um lado e disse:
32 Chaypiqam furastiru runakunamanna rinllapa intrigakuwaq. Kanan mana baliqkunata niwashpam, rinllapa asipawaq. Suq lastima rurawashpam, rinllapa tuqapawaq.
32 Ele será entregue aos não judeus, e estes vão zombar dele, insultá-lo, cuspir nele
33 Asutiwashpam, rinllapa wanchiwaq. Piru kimsa diyamandam rini kawsamuq, nishpa.
33 e bater nele; e depois o matarão. Mas no terceiro dia ele ressuscitará.
34 Piru chayshina Jisus niptinqam, chay yach'akuqningunaqa mana intyindirqanchu: ¿Imapaqraq chayshinaqa nirqan? nishpa. Chaqa yuyayninllapa tutayaqpishina karqan. Chaymi mana atirqanllapachu intyindiyta.
34 Os discípulos não entenderam nada do que Jesus disse. O que essas palavras queriam dizer estava escondido deles, e eles não sabiam do que Jesus estava falando.
35 Jisus ch'ayaykaptinna Jiriku llaqtamanmi, suq sarku runa ñambi tiyashpa, limush'nata mañakuykarqan.
35 Jesus já estava chegando perto da cidade de Jericó. Acontece que um cego estava sentado na beira do caminho, pedindo esmola.
36 Chaymi ancha achka runakuna chayta pasaykaqta uyashpaqa, tapurqan:
36 Quando ouviu a multidão passando, ele perguntou o que era aquilo.
37 Chaymi paytaqa nirqanllapa:
37 — É Jesus de Nazaré que está passando! — responderam.
38 Chaymi payqa ancha jwirtita qayakurqan:
38 Aí o cego começou a gritar: — Jesus,
39 Chaymi Jisuspa ñawpanda riqkunaqa chay sarkutaqa anyarqanllapa uyaranambaq. Piru payqam ashwamba mas jwirtita qayakurqan:
39 As pessoas que iam na frente o repreenderam e mandaram que ele calasse a boca. Mas ele gritava ainda mais: — Filho de Davi, tenha pena de mim!
40 Chaymi Jisusqa riykashqanmanda shayashpa, kamachirqan:
40 Jesus parou e mandou que trouxessem o cego. Quando ele chegou perto, Jesus perguntou:
41 —¿Imatam munangi ruranaypaq qambaqqa? nishpa.
41 — O que é que você quer que eu faça? — Senhor, eu quero ver de novo! — respondeu ele.
42 Chaymi Jisusqa nirqan:
42 Então Jesus disse:
43 Chayta niptinllam, chay runaqa chay uras atirqanna rikakuyta. Chaymi Tayta Dyusta ancha alabashpa, Jisuspa ikindana rirqan. Kanan yumbay rikaqkunapismi Taytanchiq Dyusta ancha alabarqanllapa.
43 No mesmo instante o homem começou a ver e, dando glória a Deus, foi seguindo Jesus. E todos os que viram isso começaram a louvar a Deus.

Ler em outra tradução

Comparar com outra

Estude este capítulo no WhatsApp

Peça à IA da Bíblia Fala para explicar Lucas 18, comparar traduções ou montar um estudo — tudo direto pelo WhatsApp.