Mateus 25

Cajamarca Quechua NT (QVC_TBL) vs ARA

Sair da comparação
ARA Almeida Revista e Atualizada 1993
1 ’Suq bidapi Dyusman ch'ayananchiqqam, kay dyis dunsillakuna kasamyintu fyistaman riqkunashina rin kaq. Chaqa chay dyis dunsillakunaqam michangunata piskashpa, rirqanllapa kasamyintu fyistaman, suq dunsilla masimba namuradunda shuyaq.
1 Então, o reino dos céus será semelhante a dez virgens que, tomando as suas lâmpadas, saíram a encontrar-se com o noivo.
2 Paykunamandam sinku chinakuna ancha yach'ayniyuq, jwisyusakuna karqan. Sinkuqam dijada mana yach'ayniyuqkuna karqan.
2 Cinco dentre elas eram néscias, e cinco, prudentes.
3 Chay dijadakunaqam michangunatalla aparqan. Manam lamparamba mas asiytindaqa aparqanllapachu.
3 As néscias, ao tomarem as suas lâmpadas, não levaram azeite consigo;
4 Piru chay yach'ayniyuq dunsillakunaqam butillangunapi asiytinllapata aparqanllapa.
4 no entanto, as prudentes, além das lâmpadas, levaram azeite nas vasilhas.
5 Chaymandaqam chay kasaraq runa unayaptin ch'ayamuqqa, chay dunsillakunaqa shuyashqanshina, yumbayninna puñurqanllapa.
5 E, tardando o noivo, foram todas tomadas de sono e adormeceram.
6 ’Chaymandaqam ch'awpi tutata uyarqanllapa kayshina qayakuqta: “¡Kasaraq runaqam shamuykanna! ¡Lluqshiyllapa tinguq!” nishpa.
6 Mas, à meia-noite, ouviu-se um grito: Eis o noivo! Saí ao seu encontro!
7 Chaymi yumbay chay dunsillakunaqa utqaymaya atarishpa, michanllapata allicharqanllapa.
7 Então, se levantaram todas aquelas virgens e prepararam as suas lâmpadas.
8 Piru dijadakunaqam jwisyusakunata nirqan: “¡Michayllapam wañuykanna! ¡Ashlita asiytikitar qowayllapa!” nishpa.
8 E as néscias disseram às prudentes: Dai-nos do vosso azeite, porque as nossas lâmpadas estão-se apagando.
9 Chaymi chay jwisyusa dunsillakunaqa chay dijadakunata kayshina nirqan: “Ama pullata faltawananchiq, riyllapa randimuy”, nishpa.
9 Mas as prudentes responderam: Não, para que não nos falte a nós e a vós outras! Ide, antes, aos que o vendem e comprai-o.
10 Piru chay dijadakuna rinangamanllapa asiytita randimuqqam, ch'ayamurqanna chay kasaraq runaqa. Chaymi chay sinku dunsilla lista kaqkunaqa wasimanna yaykurqanllapa, dunsilla masinda kushichiq. Chayshina ukupina kaptinllapaqam, pungutaqa kirparqanna.
10 E, saindo elas para comprar, chegou o noivo, e as que estavam apercebidas entraram com ele para as bodas; e fechou-se a porta.
11 Chaymandaqam chay dijada dunsillakunapis ch'ayamushpaqa, qayakurqanllapa: “Taytitu, Taytitu, punguykitar kich'ay yaykunayllapa”, nishpa.
11 Mais tarde, chegaram as virgens néscias, clamando: Senhor, senhor, abre-nos a porta!
12 Piru chay kasaraqqam paykunataqa nirqan: “¿Pich'i kangillapa? Alliptam niykillapa, manam riqsiykillapachu”, nishpa.
12 Mas ele respondeu: Em verdade vos digo que não vos conheço.
13 Chayta nishpaqam, Jisusqa nirqan: —Chayshinar qamkunapis allita rurashpa shuyawayllapa. Chaqa manam yach'angillapachu: Ima diya, ima urasmi Jisukristuqa rin shamuq, nishpaqa.
13 Vigiai, pois, porque não sabeis o dia nem a hora.
14 ’Suq bidapi Dyuswan kawsananchiqqam suq qellayniyuq runashina rin kaq. Chaqa chay runaqam karu nasyunman rinambaq, kriyadungunata qayashpa, qellayninda mingarqan trabajachishpa ganachinanllapa.
14 Pois será como um homem que, ausentando-se do país, chamou os seus servos e lhes confiou os seus bens.
15 ’Suq kriyadundam 5.000 qellayta mingarqan. Suq kriyadundaqam 2.000 qellayta mingarqan. Suq kriyadundaqam 1.000 qellayta mingarqan. [Nuta: Kada qellaymi ancha baliq. Chaqa suq trabajadurmi masdi 15 watakunata trabajaq, mil qellayta gananambaqqa.] Chayshina mingashpaqam, rirqanna karu llaqtaman.
15 A um deu cinco talentos, a outro, dois e a outro, um, a cada um segundo a sua própria capacidade; e, então, partiu.
16 Chaymi chay 5.000 qellayta ch'askiqqa, nigusyukunata rurashpa, ganachirqan 5.000 masta.
16 O que recebera cinco talentos saiu imediatamente a negociar com eles e ganhou outros cinco.
17 Chay 2.000 qellayta ch'askiqpismi, 2.000 masta ganachirqan.
17 Do mesmo modo, o que recebera dois ganhou outros dois.
18 Piru chay 1.000 qellayta ch'askiqqam suqkunamanda akrakashpa, allpapi ush'kukushpa, patrunnimba qellaynindaqa pambarqan.
18 Mas o que recebera um, saindo, abriu uma cova e escondeu o dinheiro do seu senhor.
19 ’Chaymandaqam achka tyimpumanda chay kriyadukunapa patrunninqa kutimurqanna. Chaymi qellaynimba wach'aynimbaq chay kriyadungunata kwintata mañarqan.
19 Depois de muito tempo, voltou o senhor daqueles servos e ajustou contas com eles.
20 Chay 5.000 qellayta ch'askiq kriyadunqam 5.000 masta apamushpa patrunnindaqa nirqan: “Patrunsitu, 5.000 qellaytam qowarqayki. Piru 5.000 mastam ganachishqa kani”, nishpa.
20 Então, aproximando-se o que recebera cinco talentos, entregou outros cinco, dizendo: Senhor, confiaste-me cinco talentos; eis aqui outros cinco talentos que ganhei.
21 Chaymi patrunninqa paytaqa nirqan: “Allin kumplidu kriyaditu, allitam noqapaq trabajachishqa kangi chay ashla qellayniy mingashushqayta. Chaymi ancha achka imaykunata qamta rini mingashuq, qamna rikanayki. Chayri allin lugarniyman yaykuy, kushikunanchiq”, nishpa.
21 Disse-lhe o senhor: Muito bem, servo bom e fiel; foste fiel no pouco, sobre o muito te colocarei; entra no gozo do teu senhor.
22 ’Chay 2.000 qellayta ch'askiqpismi nirqan: “Patrunsitu, 2.000 qellaytam qowarqayki. Piru 2.000 mastam ganachishqa kani”, nishpa.
22 E, aproximando-se também o que recebera dois talentos, disse: Senhor, dois talentos me confiaste; aqui tens outros dois que ganhei.
23 Chaymi chay patrunninqa nirqan: “Allin kumplidu kriyaditu, qambismi allita noqapaq trabajachishqa kangi chay ashla qellayniy mingashushqayta. Chaymi achka imaykunata qamta rini mingashuq, qamna rikanayki. Chayri qambis allin lugarniyman yaykuy kushikunanchiq”, nishpa.
23 Disse-lhe o senhor: Muito bem, servo bom e fiel; foste fiel no pouco, sobre o muito te colocarei; entra no gozo do teu senhor.
24 ’Piru chay 1.000 qellayta ch'askiq kriyadunmi ch'ayashpaqa nirqan: “Patrunsitu, noqaqam riqsishurqaq wapu kashqaykita. Chaqa suqkuna tarpushqangunatam qamna kusichangi.
24 Chegando, por fim, o que recebera um talento, disse: Senhor, sabendo que és homem severo, que ceifas onde não semeaste e ajuntas onde não espalhaste,
25 Chaymi manchashushpa, chay 1.000 qellay qowashqaykita allpapi ush'kukushpa pambashpa, pakashqa kani. Kaypi qellayniki”, nishpa.
25 receoso, escondi na terra o teu talento; aqui tens o que é teu.
26 Chaymi chay patrunninqa nirqan: “¡A, malu, qella kriyadu! Qamqam yach'arqayki suqpa tarpudunda kusichashqayta, nishpa.
26 Respondeu-lhe, porém, o senhor: Servo mau e negligente, sabias que ceifo onde não semeei e ajunto onde não espalhei?
27 Chayshina waqaychashqayki kwintamandaqa, chay qellayniytaqa bankuman ruranaykita, kutimushpa ganansyayuqta surqonaypaq”.
27 Cumpria, portanto, que entregasses o meu dinheiro aos banqueiros, e eu, ao voltar, receberia com juros o que é meu.
28 Chayshina nishpaqam, chaypi kaqkunata kayshina kamachirqan: “Chay 1.000 qellay qoshqayta qoch'ishpa, chay 10.000 qellayniyuqta qoyllapa.
28 Tirai-lhe, pois, o talento e dai-o ao que tem dez.
29 Chaqa chay imayuqtaqam masta rini qoq (allita kasuwashqanrayku). Chaymi mas imayuqna rin kaq. Piru chay ashlita kaqniyuqtaqam limpu rini qoch'iq (mana allita kasuwashqanrayku).
29 Porque a todo o que tem se lhe dará, e terá em abundância; mas ao que não tem, até o que tem lhe será tirado.
30 Chayri chay malu kriyadutaqa sawa tutayaqman wichukuyllapa, chaypi padisishpa, waqashpa, kirungunata qech'yachinambaq”, nishpa.
30 E o servo inútil, lançai-o para fora, nas trevas. Ali haverá choro e ranger de dentes.
31 Jisukristuqam kayshinapis nirqan: —Yumbay anjilniykunawanmi noqa Dyusmanda Shamuq Runa ancha kamachikuq gubyirnu shamushpa, llipyaq trunuypi rini tiyaq kamachikunaypaq.
31 Quando vier o Filho do Homem na sua majestade e todos os anjos com ele, então, se assentará no trono da sua glória;
32 Yumbay nasyungunamandam runakuna, warmikuna ñawpayman rinllapa tandakaq. Manchu michidurqa wishangunata akran chibukunamanda. Chayshinallam noqapis rini akraq noqata kuyawaqkunata chay mana kuyawaqkunamanda.
32 e todas as nações serão reunidas em sua presença, e ele separará uns dos outros, como o pastor separa dos cabritos as ovelhas;
33 Chaqa chay kuyawaqkunaqam wishaykuna. Chaymi paykunata allin laduypi rini ruraq. Chay mana kuyawaqkunaqam chay chibukunashina. Chaymi paykunataqa ichuq laduypi rini ruraq.
33 e porá as ovelhas à sua direita, mas os cabritos, à esquerda;
34 Chaymandaqam allin laduypi kaqkunataqa rini niq: “Tayta Dyusmi qamkunata ancha yanapashushqa. Chayri noqaman shamuyllapa. Chaqa kay munduta rurashqan diyamandapacham Tayta Dyusqa anaq syilupi ancha shumaq lugarta rurashqa, qamkuna waqpi tiyanaykillapa.
34 então, dirá o Rei aos que estiverem à sua direita: Vinde, benditos de meu Pai! Entrai na posse do reino que vos está preparado desde a fundação do mundo.
35 Chaqa mallaqnaptiymi, qamkuna qarawarqayki. Yakunaptiymi, yakuta qowarqayki. Furastiru kaptiymi, pusadata qowarqayki.
35 Porque tive fome, e me destes de comer; tive sede, e me destes de beber; era forasteiro, e me hospedastes;
36 Mana mudanayuq kaptiymi, qamkuna mudanata qowarqayki. Qeshyaq kaptiymi, shamurqaykillapa watukuwaq. Karsilpi kaptiypismi, rirqaykillapa kunswilawaq”.
36 estava nu, e me vestistes; enfermo, e me visitastes; preso, e fostes ver-me.
37 Chayshina niptiymi, chay kuyawaqkunaqa rin niwaq: “Taytitu, ¿ima tyimputaq mallaqta rikashushpa, qarashurqaqllapa, yakunaqta rikashushpa, qoshurqaqllapaqa?
37 Então, perguntarão os justos: Senhor, quando foi que te vimos com fome e te demos de comer? Ou com sede e te demos de beber?
38 ¿Ima tyimputaq furastiru kaptiki, pusadata qoshurqaqllapa, mana mudanayuq kaptiki, mudanata qoshurqaqllapa?
38 E quando te vimos forasteiro e te hospedamos? Ou nu e te vestimos?
39 ¿Ima tyimputaq qeshyaq kaptiki, karsilpi kaptiki, rirqayllapa watukushuqqa?” nishpa.
39 E quando te vimos enfermo ou preso e te fomos visitar?
40 Chayshina tapuwaptinllapam, noqaqa paykunata rini niq: “Alliptam niykillapa, chay mana imayuqkunata yanapashpaqam, alabis noqata yanapawashqa kangi”, nishpa.
40 O Rei, respondendo, lhes dirá: Em verdade vos afirmo que, sempre que o fizestes a um destes meus pequeninos irmãos, a mim o fizestes.
41 ’Chaymandaqam ichuq laduypi kaqkunatana rini niq: “¡Ashuyllapa laduymanda qamkuna malditu kundinadukuna! Riyllapa chay tukuy tyimpu lumyaykaq ninaman. Chay infyirnutaqam Taytanchiq Dyus rurashqa, dyablu tukuy yanapakuqnin dyablukunawan rupanambaq.
41 Então, o Rei dirá também aos que estiverem à sua esquerda: Apartai-vos de mim, malditos, para o fogo eterno, preparado para o diabo e seus anjos.
42 Chaqa mallaqnaptiymi, qamkunaqa mana qarawarqaykichu; yakunaptiypismi, mana qowarqaykichu.
42 Porque tive fome, e não me destes de comer; tive sede, e não me destes de beber;
43 Furastiru kaptiypismi, mana pusadata qowarqaykichu. Mudanay faltawaptimbismi, mana nimatapis qowarqaykichu. Qeshyaq kaptiy, karsilpi kaptiypismi, mana rirqaykillapachu watukuwaqqa”.
43 sendo forasteiro, não me hospedastes; estando nu, não me vestistes; achando-me enfermo e preso, não fostes ver-me.
44 Chayshina niptiyqam, paykunaqa rin tapuwaqllapa: “Taytitu, mallaq kaptiki, yakunaptiki, furastiru kaptiki, mana mudanayuq kaptiki, qeshyaq kaptiki, karsilpi kaptikiqam, mana rikashushqachu kanillapa yanapashunayqa”, nishpa.
44 E eles lhe perguntarão: Senhor, quando foi que te vimos com fome, com sede, forasteiro, nu, enfermo ou preso e não te assistimos?
45 Chayshina niwaptinllapaqam, paykunata nishaq: “Alliptam niykillapa, chay pubrikunata mana yanapashpaqam, alabis noqata disprisyawashqa kangi”, nishpa.
45 Então, lhes responderá: Em verdade vos digo que, sempre que o deixastes de fazer a um destes mais pequeninos, a mim o deixastes de fazer.
46 Chayta nishpaqam, Jisusqa nirqambis: —Paykunaqam rinllapa riq chay mana ushyakaq kastiguman. Piru allingunaqam rinllapa riq luryaman, tukuy tyimpu kawsananllapa, nishpa.
46 E irão estes para o castigo eterno, porém os justos, para a vida eterna.

Ler em outra tradução

Comparar com outra

Estude este capítulo no WhatsApp

Peça à IA da Bíblia Fala para explicar Mateus 25, comparar traduções ou montar um estudo — tudo direto pelo WhatsApp.