Marcos 12

South Bolivian Quechua NT (QUH_SBB) vs NTLH

Sair da comparação
NTLH Nova Tradução na Linguagem de Hoje 2000
1 Jesuska quiquinchanaswan paycunaman parlayta kallarerka. Nerkataj: —Uj runa jallp'anpi ashqha uva sach'itasta yuracharka, perkawan muyuycucherka. T'okota allaspataj uva sarunata ch'irwanapaj, alto wasitataj khawanapaj ruwarka. ‘Llanc'ajcunamantaj jallp'anta arrendaycorka. Chanta jallp'ayoj runaka caru llajtaman riporka.
1 Depois Jesus começou a falar por meio de parábolas . Ele disse:
2 Uva pallana tiempopitaj camachinta llanc'ajcunaman cacharka pokoyninmanta payman konancupaj.
2 Quando chegou o tempo da colheita, o dono enviou um empregado para receber a sua parte.
3 Llanc'ajcunarí payta jap'ispa sinch'ita makarkancu mana imayojllatataj cachaporkancu.
3 Mas os lavradores agarraram o empregado, bateram nele e o mandaram de volta sem nada.
4 Ujtawan jallp'ayoj runaka waj camachinta cacharka. Paytari umanpi sinch'ita tacarkancu chaywanpis p'enkayta ruwarkancu.
4 O dono mandou mais um empregado, mas eles bateram na cabeça dele e o trataram de um modo vergonhoso.
5 Ujtawan cacharka wajta. Paytari wañucherkancu. Ashqha wajcunata cachallarkataj. Llanc'aj runasrí chay cachasmanta waquinta sek'orkancu, waquintataj wañucherkancu.
5 E ainda outro foi mandado para lá, mas os lavradores o mataram. E o mesmo aconteceu com muitos mais — uns foram surrados, e outros foram mortos.
6 ‘Jallp'ayoj runajtaka caporkaraj ujwan. Cayrí carka may munaska wawan. Chay khepapitaj cay wawanta cacharka. Nisharkataj: “Wawaytaka jatunpaj khawankancupuni”, nispa.
6 E agora a única pessoa que o dono da plantação tinha para mandar lá era o seu querido filho. Finalmente ele o mandou, pensando assim: “O meu filho eles vão respeitar.”
7 Chay llanc'aj runasrí ninacusharkancu: “Cay wawanka cay jallp'ata tatanmanta jap'enka. Jacu payta wañuchisun jallp'an nokanchejpata cananpaj”, nispa.
7 Mas os lavradores disseram uns aos outros: “Este é o filho do dono; ele vai herdar a plantação. Vamos matá-lo, e a plantação será nossa.”
8 Payta jap'ispa wañucherkancu, jallp'amantataj wijch'orkancu.
8 — Então agarraram o filho, e o mataram, e jogaram o corpo para fora da plantação.
9 ¿Imanankataj uva jallp'ayoj señorka chay llanc'aj runastarí? Cayta ruwanka: Jamuspa chay llanc'aj runasta wañurachenka. Waj llanc'ajcunamantaj jallp'anta arrendanka.
9 Aí Jesus perguntou:
10 ‘Cayta Diospa palabranpi ¿manachu leerkanquichej? “Wasichajcuna rumita khawaspa khesacharkancu. Wasita sinch'ita sayachinanpajrí chay khesachaska rumeka aswan sumaj carka”.
10 Vocês não leram o que as
11 Chaytaka Señor Dios ruwan. Nokanchejpajtaj uj t'ucuna cashan, —nerka Jesús.
11 Isso foi feito pelo Senhor
12 Tucuy chay israel curajcunaka reparacorkancu Jesús chay quiquinchanawan paycunamanta parlaskanta. Chayraycu payta jap'iycuchiyta churacorkancu. Astawanrí chay ashqha runasta manchachicorkancu. Payta sakespataj riporkancu.
12 Os líderes judeus sabiam que a parábola era contra eles e quiseram prender Jesus, mas tinham medo do povo. Por isso deixaram Jesus em paz e foram embora.
13 Churanacojcunanka Jesusman waquincunata cacharkancu. Chay cachaskasri carkancu fariseocunamantawan Herodesta khatejcunamantawan. Paycunaka Jesusta parlaskanpi pantachispa jap'iycuyta munasharkancu.
13 Depois mandaram que alguns fariseus e alguns membros do partido de Herodes fossem falar com Jesus a fim de conseguirem alguma prova contra ele.
14 Jamuspataj nerkancu: —Yachachej, yachaycu parlaskayqueka cheka caskanta. Runastapis mana rijch'acuynillanmantachu khawanqui, manachayrí caskancumanta. Chaywanpis cheka cajta yachachishanqui imatachus Dios munan runas ruwanancuta. Cunan kan niwaycu: ¿Nokanchej, israelcuna, Romano gobiernoman impuestota konachu? ¿Konanchejchu chayrí manachu konanchej? —nerkancu.
14 Eles chegaram e disseram: — Mestre, sabemos que o senhor é honesto e não se importa com a opinião dos outros. O senhor não julga pela aparência, mas ensina a verdade sobre a maneira de viver que Deus exige. Diga: é ou não é contra a nossa
15 Jesús allinta yacharka puraj uyawan tapuskancuta. Chayraycu paycunata nerka: —¿Imaraycutaj pantachiwayta munanquichejrí? Uj kolketa apamuwaychej khawanaypaj, —nispa.
15 Mas Jesus percebeu a malícia deles e respondeu:
16 Paymantaj apamorkancu. Chanta Jesús taporka: —¿Pejpa uyantaj pejpa sutintaj cay kolkepi cashanrí? Cuticherkancu: —Romano curaj camachej Cesarpata, —nispa.
16 Eles trouxeram, e ele perguntou: Eles responderam: — São do Imperador.
17 Chayraycu Jesús paycunata nerka: —Cesarpata cajtaka Cesarman koychej; Diospata cajtataj Diosman koychej, —nispa. Paymanta t'ucorkancu chay cutichiskanmanta.
17 Então Jesus disse: E eles ficaram admirados com Jesus.
18 Saduceos nej cancu wañuska runaska mana causarimunancuta. Paycunamanta waquin Jesusman jamuspa nerkancu:
18 Alguns saduceus , os quais afirmam que ninguém ressuscita, chegaram perto de Jesus e disseram:
19 —Yachachej, Moisés nokanchejpaj kelkarka: “Sichus uj casaraska runa mana wawayoj wañupunman chayka, paypa wauken casarachun wañojpa viudanwan. Chayta ruwachun wawa cananpaj curaj waukenpa sutin ama chincapunanpaj”.
19 — Mestre, Moisés escreveu para nós a seguinte lei : “Se um homem morrer e deixar a esposa sem filhos, o irmão dele deve casar com a viúva, para terem filhos, que serão considerados filhos do irmão que morreu.”
20 Cunanri, carkancu kanchis waukes. Curaj cajka casaracorka mana wawayojtaj wañuporka.
20 Acontece que havia sete irmãos. O mais velho casou e morreu sem deixar filhos.
21 Chanta iscay caj khareka wañoj waukenpa viudanwan casaracorka. Paypis wañuporka mana ni uj wawata rejsispa. Quinsa cajwanpis quiquillantaj carka.
21 O segundo casou com a viúva e morreu sem deixar filhos. Aconteceu a mesma coisa com o terceiro.
22 Ajinataj carka kanchis waukesnintinwanpis. Sapa uj curaj waukenpa viudanwan casaracorka. Sapa ujtaj mana ni uj wawata rejsispa wañuporka. Khepata chay warmipis wañupullarkataj.
22 Afinal, os sete irmãos casaram com a mesma mulher e morreram sem deixar filhos. Depois de todos eles, a mulher também morreu.
23 Cunanka, wañuska runas causarimojtincu chay warmi kanchis runaswan casaracuskanmanta ¿maykennincoj warmintaj cankarí? —nispa.
23 Portanto, no dia da ressurreição, quando todos os mortos tornarem a viver, de qual dos sete a mulher vai ser esposa? Pois todos eles casaram com ela!
24 Jesustaj paycunaman cuticherka: —Diospa palabranta mana entiendenquichejchu nitaj atiynintapis rejsinquichejchu. Chayraycu cay imaspi pantaskas canquichej.
24 Jesus respondeu:
25 Imaynachus Diospa angelesnenka mana casaracuncuchu, ajinallataj causarimuskancumanta runas mana casaraconkancuchu.
25 Pois, quando os mortos ressuscitarem, serão como os anjos do céu, e ninguém casará.
26 Chaywanpis wañuska causarimpunancumantari: Moisespa libronpi kelkaskataka ¿manachu leerkanquichej? Dios nina lauraj sach'itamanta nimorka: “Noka cani Abrahampa Diosnin, wawan Isaacpata Diosnin, allchhin Jacobpatapis Diosnintaj”, nispa. Chayta nerka chay runas unay wañupuskancu khepataña.
26 Vocês nunca leram no
27 Diospajka wañuskaspis causashancu. Chayraycu pay mana wañuskacunaj Diosnincuchu, manachayrí causashajcunaj Diosnincumin. Kancunaka ancha pantaskas canquichej, —nerka Jesús.
27 E Deus não é Deus dos mortos e sim dos vivos. Vocês estão completamente errados!
28 Israel yachachejcunamanta ujri tapunacuskancuta uyarerka. Jesús sumajta cutichiskantapis ricorka. Chayraycu payman kayllamuspa taporka: —Yachachejníy, tucuy camachiskacunamanta ¿maykentaj aswan jatun caj camachiskarí?
28 Um mestre da Lei que estava ali ouviu a discussão. Viu que Jesus tinha dado uma boa resposta e por isso perguntou: — Qual é o mais importante de todos os mandamentos da
29 Jesustaj cuticherka: —Aswan jatun caj camachiskaka caymin: “¡Israel runacuna uyariychej! Señor Diosninchejka sapan c'ata Señormin.
29 Jesus respondeu:
30 Munacuy Señor Diosniyquita tucuy sonkoyquiwan, tucuy causayniyquiwan, tucuy yuyayniyquiwan, tucuy callpayquiwanpis”.
30 Ame o Senhor, seu Deus, com todo o coração, com toda a alma, com toda a mente e com todas as forças.”
31 Iscay cajtaj cay: “Runa-masiyquita munacuy kan quiquiyquitajina”. Caycunamanta aswan jatun camachiskaka mana canchu, —nispa.
31 E o segundo mais importante é este: “Ame os outros como você ama a você mesmo.” Não existe outro mandamento mais importante do que esses dois.
32 Chanta chay yachachejka Jesusta nerka: —Arí, Yachachejníy, sumajta ninqui. Dioska sapan c'ata caskanta, paymanta wajka mana caskantapis.
32 Então o mestre da Lei disse a Jesus: — Muito bem, Mestre! O senhor disse a verdade. Ele é o único Deus, e não existe outro além dele.
33 Sichus uj runa Señor Diosninta munacun tucuy sonkonwan, tucuy yuyayninwan, tucuy causayninwan, tucuy callpanwanpis chayka, Diosta cusichin. Runa-masintapis munacunan tiyan pay quiquintajina. Ajinata Diosta cusichiyka aswan curaj cashan tucuy jaywanasmanta niskaka. Cachun uywa ruphachiska jaywana chayrí waj jaywanapis, —nispa.
33 Devemos amar a Deus com todo o nosso coração, com toda a nossa mente e com todas as nossas forças e também devemos amar os outros como amamos a nós mesmos. Pois é melhor obedecer a estes dois mandamentos do que trazer animais para serem queimados no altar e oferecer outros sacrifícios a Deus.
34 Sumaj yuyaywan cutichiskanta ricuspataj Jesuska nerka: —Kanka, Diospa camachiskanta casunayquipajjina cashanqui, —nispa. Manaña ni pipis astawan Jesusta tapoj churacorkachu.
34 Jesus viu que o mestre da Lei tinha respondido com sabedoria e disse: Depois disso ninguém tinha coragem de fazer mais perguntas a Jesus.
35 Yupaychana-wasi patiopi yachachishaspataj Jesús nerka: —Israel yachachejcunaka nincu, Cristoka Davidpa miraynincaskanta. ¿Imaynapitaj ajinata nincurí?
35 Quando Jesus estava ensinando no pátio do Templo, perguntou:
36 Quiquin David Santo Espiritunejta sut'inchaska caspa cayta nerka:
36 Pois Davi, inspirado pelo Espírito Santo, escreveu:
37 Ajinata David quiquinpis Cristota, “Señorniy”, nispa, suticharka. Chanta ¿imaynatataj Cristoka Davidpa miraynillancanman? —nerka Jesús. Chay ashqha runastaj cusiywan payta uyarej cancu.
37 O próprio Davi chama o Messias de Senhor. Portanto, como é que o Messias pode ser descendente de Davi? Uma grande multidão escutava com prazer o que Jesus ensinava.
38 Yachachispataj Jesuska nisharka: —Sumajta khawacuychej waquin israel yachachejcunamanta. Paycuna puriyta munancu sumaj p'achalliskas. Munancutaj plazaspi paycunata sumajta napaycunata.
38 Ele dizia ao povo:
39 Tantacuna-wasipitaj curajcunaj tiyanasnincupi tiyacuyta munancu. Jatun miqhunaspipis sumaj khawaskacunaj tiyanasnincupi tiyacuyta munancu.
39 preferem os lugares de honra nas
40 Chaywanpis viudaspa pisi capuynincuta suwaspajina khechuncu. Diosmanta anchata mañacushaskancuwan sajra munaynincuta pacayta munancu. Cay runasta Dioska aswan sinch'iwan juchachanka, —nerka Jesús.
40 Exploram as viúvas e roubam os seus bens; e, para disfarçarem, fazem orações compridas. Portanto, o castigo que eles vão sofrer será pior ainda!
41 Yupaychana-wasipitaj kolke churana kayllanejpi Jesuska tiyacusharka. Ajinapi ricorka imaynata chay ashqha runas Diosman konancupaj kolke churanaman kolketa churashaskancuta. Ashqha khapajcunaka ashqhata churasharkancu.
41 Jesus estava no pátio do Templo, sentado perto da caixa das ofertas, olhando com atenção as pessoas que punham dinheiro ali. Muitos ricos davam muito dinheiro.
42 Uj wajcha viudapis jamuspa iscay kolkesitusninta churarka.
42 Então chegou uma viúva pobre e pôs na caixa duas moedinhas de pouco valor.
43 Jesustaj yachacojcunanta wajyaspa paycunata nerka: —Chekata niyquichej: Kolke churanaman cay ancha wajcha viudaj churaskanta khawaychej. Tucuy waj runaspa churaskancumantaka aswan ashqha carka Diospa yuyayninpeka.
43 Aí Jesus chamou os discípulos e disse:
44 Tucuy chay waj runaska ashqha capuynincoj puchuskanmanta Diosman korkancu. Payrí wajcha cayninmanta tucuy kolkenta korka. Chayka causananpaj casharkapis, —nispa.
44 Porque os outros deram do que estava sobrando. Porém ela, que é tão pobre, deu tudo o que tinha para viver.

Ler em outra tradução

Comparar com outra

Estude este capítulo no WhatsApp

Peça à IA da Bíblia Fala para explicar Marcos 12, comparar traduções ou montar um estudo — tudo direto pelo WhatsApp.