Gálatas 4

South Bolivian Quechua NT (QUH_SBB) vs NVT

Sair da comparação
NVT Nova Versão Transformadora
1 Astawan sut'inchariyta munani. Chayake jap'ej wawaka manaraj runayashaspaka uj camachijinallarajmin cashan. Tucuy chayake paypata cashajtinpis suyanan tiyan jap'inanpaj.
1 Portanto, pensem da seguinte forma: enquanto não atingir a idade adequada, o herdeiro não está numa posição muito melhor que a de um escravo, apesar de ser dono de todos os bens.
2 Wawallaraj cashajtenka tatan churapun uywajcunata khawajcunatawan tatanpa ajllaskan p'unchay chayamunancama. Chaypachalla jap'enka chayakentaka.
2 Deve obedecer a seus tutores e administradores até a idade determinada por seu pai.
3 Nokanchejwanpis quiquillantaj carka. Manaraj Cristo jamushajtin Diosmanta pisillata yacharkanchej. Chayraycu cay pacha runaj yachaynin camachiwarkanchej.
3 O mesmo acontecia conosco. Éramos como crianças; éramos escravos dos princípios básicos deste mundo.
4 Diosrí ajllaskan p'unchaypi Wawan Jesucristota cachamorka. Wawanka warmimanta nacecorka. Payka israel ayllupi nacecuspa camachiskasnincuta casorkapuni.
4 Mas, quando chegou o tempo certo, Deus enviou seu Filho, nascido de uma mulher e sob a lei.
5 Ñaupajpi chay camachiskasman wataskas carkanchej. Chayraycu Dios Wawanta cachamorka chay camachiskaspa juchachayninmanta cacharichinawanchejpaj paypa wawasninpaj jap'icapunawanchejpajtaj.
5 Assim o fez para resgatar a nós que estávamos sob a lei, a fim de nos adotar como seus filhos.
6 Wawasnin caskayquichejta ricuchinanpaj, Dios sonkoyquichejman Santo Espirituta cachamorka tiyacunanpaj. Wawan Jesús mañacuskanmanjina chay Espíritoj atiyninwan cusiskas Diosta khaparinchej: “¡Munaska Tatáy!” nispa.
6 E, porque nós somos seus filhos, Deus enviou ao nosso coração o Espírito de seu Filho, e por meio dele clamamos: “ Aba , Pai”.
7 Chayraycu Diospa wawan canqui manaña camachichu. Wawan caskayquiraycutaj wiñay causayta Dios kosonka Cristonejta.
7 Agora você já não é escravo, mas filho de Deus. E, uma vez que é filho, Deus o tornou herdeiro dele.
8 Ñaupajpirí Diosta mana rejsiskayquichejraycu ruwaska dioscunaj camachisnin carkanquichej. Chekamanta chaycunaka mana dioscunachu cancu.
8 Antes de conhecerem a Deus, vocês eram escravos de supostos deuses que, na verdade, nem existem.
9 Cunanrí Diosta rejsinquichejña. Astawanka Dios kancunata rejsisunquichej. Chanta ¿imaraycutaj ujtawan cay pacha yachaycunata camachisjina casuyta munanquichejrí?
9 Agora que conhecem a Deus, ou melhor, agora que Deus os conhece, por que desejam voltar atrás e tornar-se novamente escravos dos frágeis e inúteis princípios básicos deste mundo?
10 Chekanpaj khawaskas cayta munaspa wakaychashanquichej ajllaska p'unchaycunata mosoj quillasta, t'akaska tiemposta, watastawanpis.
10 Vocês insistem em guardar certos dias, meses, estações ou anos.
11 Llaquichiwanquichej. Mayta manchachicuni kancuna uqhupi sinch'ita llanc'askayka yankhapaj cananmanta.
11 Temo por vocês. Talvez meu árduo trabalho em seu favor tenha sido inútil.
12 Jesucristopi hermanosníy, mayta niyquichej: Noka Cristopi jap'icuni, kancunapis ajinatapuni paypi jap'icuychej. Amataj israelcunaj ruwanasnincuman camachis caychejchu. Imaynatachus ñaupajta carkanquichej Cristopi jap'icuspa, nokapis ajinallataj carkani. Kancuna ni imapi mana allin cajtaka ruwawarkanquichejchu.
12 Irmãos, peço-lhes que sejam como eu, pois eu também sou como vocês. E vocês não me trataram mal
13 Yachanquichej onkoska caskayraycu kancunaman Cristomanta willararkayquichej ñaupajpi.
13 e certamente se lembram de que eu estava doente quando lhes anunciei as boas-novas pela primeira vez.
14 Onkoyniy llaquichiwarka. Chaywanpis mana pisipichu khawawarkanquichej nitaj khesachawarkanquichejchu. Astawanrí jap'iwarkanquichej Diospa uj angelninpis chayrí Jesucristopis caymanjinata.
14 Embora minha saúde precária fosse uma tentação para me rejeitarem, vocês não me desprezaram nem me mandaram embora. Ao contrário, acolheram-me e cuidaram de mim como se eu fosse um anjo de Deus, ou mesmo o próprio Cristo Jesus.
15 Cunan ¿imaraycutaj manaña cusicunquichejchu yachachinasniywanrí? Noka kancunata mentaspa chekata nini, aticunmanchus carka chayka, ñawisniyquichejtapis orkhocuspa kowanquichejman carka.
15 Que aconteceu com a alegria que vocês demonstraram naquela ocasião? Estou certo de que, se fosse possível, teriam arrancado os próprios olhos e os teriam dado a mim.
16 ¿Cheka cajta kancunaman niskayraycuchu chejnisojniyquichejtajina khawanquichej?
16 Acaso me tornei inimigo de vocês porque lhes digo a verdade?
17 Llulla yachachejcuna mayta munancu suwayta sonkosniyquichejta. Munaynincurí mana allinniyquichejpajchu. Imaraycuchus paycunaka munancu t'akasuyta sumaj willanaspi allinniyquichejmanta. Chayjinapitaj munancu paycunaman c'ascacunayquichejta.
17 Esses falsos mestres estão extremamente ansiosos para agradá-los, mas suas intenções não são boas. Querem afastá-los de mim para que dependam deles.
18 Allin yuyaywan munacususkayquichejka allinpuni canman. Astawanrí munacusunallayquichejpuni mana noka kancunawan cashajtillaychu.
18 Se alguém deseja agradá-los, muito bem; mas que o faça sempre, e não só quando estou com vocês.
19 May munaska wawasníy, onkocushaj warmijina ujtawan kancunapaj ñac'arishani Cristojina canayquichejcama.
19 Ó meus filhos queridos, sinto como se estivesse passando outra vez pelas dores de parto por sua causa, e elas continuarão até que Cristo seja plenamente desenvolvido em vocês.
20 Cunanpacha munayman kancunawan uyapura parlayta manataj kelkaskallaywanchu. Cristopi causayniyquichejmanta mana yachanichu imatachus yuyanayta.
20 Gostaria de poder estar aí com vocês para lhes falar em outro tom. Mas, distante como estou, não sei o que mais fazer para ajudá-los.
21 Kancuna, camachiskas ruwaynejta chekanchaskas cayta munajcuna, niwaychej: ¿Manachu Diospa palabranta uyarerkanquichej?
21 Digam-me, vocês que desejam viver debaixo da lei: acaso sabem o que a lei diz de fato?
22 Imaraycuchus chay kelkaskanpi nin Abrahamka iscay khari wawasniyoj caskanta. Uj carka camachin Agarmanta, ujnintaj warmin Saramanta.
22 De acordo com as Escrituras, Abraão teve dois filhos, um nascido de uma escrava e outro de sua esposa, que era livre.
23 Chay camachinmanta cajka nacecorka Abrahampa munayninmanjina. Paypa warminmanta cajtaj nacecorka Diospa sumaj niskanmanjina.
23 O filho da escrava nasceu segundo a vontade humana; o filho da mulher livre nasceu segundo a promessa.
24 Chaycunaka uj ricuchina caspa yuyachiwanchej Diospa iscay tratosninmanta. Ujnin Jesucristopi jap'icuymin cashan, ujnintaj Moisespa camachiskasnin. Chayta Sinaí orkomanta Dios korka. Chay tratonmanjina nacecojcunataj camachi warmi Agarpa wawasninman rijch'acuncu camachiskaspa camachisnintaj cancu.
24 Essas duas mulheres ilustram duas alianças. A primeira, Hagar, representa o monte Sinai, onde o povo recebeu a lei que o escravizou.
25 Imaraycuchus Agar suteka yuyachillawanchej Sinaí orkomanta Arabia jallp'api. Chaymin yuyachiwanchej cunan p'unchay Jerusalén llajtayojcunamanta. Paycunaka camachiskaspa camachisnin cancu.
25 E Hagar, que é o monte Sinai, na Arábia, representa a Jerusalém de agora, pois ela e seus filhos vivem sob a escravidão da lei.
26 Janaj pacha Jerusalén llajtayojcunarí camachiskasmanta cachariskas cancu. Astawanka tucuy nokanchej Jesucristopi jap'icuspa janaj pacha llajtayojcuna canchej mosoj Jerusalén llajtamanta.
26 A segunda, Sara, representa a Jerusalém celestial. Ela é a mulher livre, e é nossa mãe.
27 Ajinatamin Diospa palabranpi nin:[Chay wawastaj janaj pacha llajtayojcuna cancu Jesucristopi jap'icuskancunejta.]
27 Como dizem as Escrituras: “Alegre-se, mulher sem filhos, você que nunca deu à luz! Grite de alegria, você que nunca esteve em trabalho de parto! Pois a abandonada agora tem mais filhos que a mulher que vive com o marido”.
28 Hermanosníy, Diospa sumaj niskannejta Abrahampa wawan Isaac nacecorka. Ajinallataj nokanchejpis Isaacjina Diospa wawasnin canchej paypa sumaj niskanmanjina.
28 E vocês, irmãos, são filhos da promessa, como Isaque.
29 Astawanrí cunanpis ñaupajpijinallataj cashan. Abrahampa munayninmanta nacecojka llaquichisharka Diospa sumaj niskannejta nacecojta. Ajinata cunanpis camachiskasta ruwaskanejta chekanchaska cayta munajcuna llaquichishancu Diospa runasninta. Chay runasnintaj Santo Espíritoj munayninmanjina naceskas cancu.
29 Ismael, o filho nascido da vontade humana, perseguiu Isaque, o filho nascido do poder do Espírito, e o mesmo ocorre agora.
30 Chaywanpis Dios palabranpi nin: “Kharkoy camachi warmita wawantinta. Imaraycuchus camachi warmej wawanka chayaketa mana jap'enkachu quiquin warminpa wawanwan cuscaka”, nispa.
30 Mas o que dizem as Escrituras sobre isso? “Livre-se da escrava e do filho dela, pois o filho da escrava não será herdeiro junto com o filho da mulher livre.”
31 Ajinaka, hermanosníy, nokanchej Diospi jap'icojcunaka manamin camachi warmej wawasninjinachu canchej. Manachayrí Diospa wawasnin canchej, janaj pacha llajtayojcuna.
31 Portanto, irmãos, não somos filhos da escrava; somos filhos da mulher livre.

Ler em outra tradução

Comparar com outra

Estude este capítulo no WhatsApp

Peça à IA da Bíblia Fala para explicar Gálatas 4, comparar traduções ou montar um estudo — tudo direto pelo WhatsApp.