Mateus 7

K'iche' Cantel NT, traditional spelling (QUC_TRA) vs ARC

Sair da comparação
ARC Almeida Revista e Corrigida 2009
1 Mik'at tzij pa qui wi' niq'uiaj winak chic, rech ri Dios man cuk'at tä tzij pi wi' ix.
1 Não julgueis, para que não sejais julgados,
2 Ri Dios je' u k'atic tzij cuban na pi wi' ix jas ru k'atic tzij quiban ix pa qui wi' niq'uiaj winak chic. Jas ri pajbal ri quicoj ix chque niq'uiaj winak chic, je' cäcoj na chiwe ix.
2 porque com o juízo com que julgardes sereis julgados, e com a medida com que tiverdes medido vos hão de medir a vós.
3 ¿Jas che cabij tzij chquij niq'uiaj winak chic? ¡Je' ta ne chi cawil ri in nitz' mes ri c'o pa ru wak'äch ri awachalal, man cawil tä c'u ri a mac at ri je' jas jun cuta'm ri c'o pa ra wak'äch!
3 E por que reparas tu no argueiro que
4 We ri at c'o jun cuta'm pa ra wak'äch, ¿a cuya' lo ri' cabij che ri awachalal: “Chaya chwe chi quinwesaj cok ri in nitz' mes ri c'o pa ra wak'äch”?
4 Ou como dirás a teu irmão: Deixa-me tirar o argueiro do teu olho, estando uma trave no teu?
5 ¡Ri at xak quieb a wäch! Chawila' nabe jas u banic ra c'aslemal at, je' ta ne chi cawesaj jun cuta'm ri c'o pa ra wak'äch. Je ri' kas catca'y na che resaxic cok ri in nitz' mes ri c'o pa ru wak'äch ri awachalal.
5 Hipócrita, tira primeiro a trave do teu olho e, então, cuidarás em tirar o argueiro do olho do teu irmão.
6 Meiya ri lok'alaj tak jastak ri rech ri Dios chque tak ri tz'i', mepe c'u ne chiwij, cäca'n c'u ch'akatak chiwe. Meiya ri je'lalaj tak abaj perlas chquiwäch tak ri ak, xak c'u ne mäquitac'alej.
6 Não deis aos cães as coisas santas, nem deiteis aos porcos as vossas pérolas; para que não as pisem e, voltando-se, vos despedacem.
7 Chita' ri quiwaj, cäya'taj c'u na wa' chiwe rumal ri Dios. Chitzucuj ruc' ri Dios, quirik c'u na. Chic'oroc'a ri uchija, cäjaktaj c'u na wa' chiwäch.
7 Pedi, e dar-se-vos-á; buscai e encontrareis; batei, e abrir-se-vos-á.
8 Je ri', rumal chi jachin ri c'o jas cuta', cäya'taj na che. Jachin ri c'o cutzucuj, c'o curiko, jachin c'u ri cuc'oroc'a ri uchija, cäjaktaj na wa' chuwäch.
8 Porque aquele que pede recebe; e o que busca encontra; e, ao que bate, se abre.
9 ¿A c'o lo jun chiwe ri cuya jun abaj che ri u c'ojol aretak cuta' u wa?
9 E qual dentre vós é o homem que, pedindo-lhe pão o seu filho, lhe dará uma pedra?
10 ¿A cuya ne lo jun cumätz che aretak cuta' jun cär?
10 E, pedindo-lhe peixe, lhe dará uma serpente?
11 We ri ix, ix ajmaquib, quixcowin chuya'ic utzalaj tak jastak chque ri iwalc'ual, ¿a mat ri i Tat ri c'o chila' chicaj queuya na utzalaj tak jastak chque ri cäquita' che?
11 Se, vós, pois, sendo maus, sabeis dar boas coisas aos vossos filhos, quanto mais vosso Pai, que
12 Je c'u ri', jas ri quiwaj ix chi cäca'n ri winak chiwe, je' chibana ix chque ri e are' xukuje'. Are c'u je wa' ri cubij ri Pixab ri xutz'ibaj ri ka mam Moisés, xukuje' je wa' cubij tak ri wuj ri xquitz'ibaj can ri k'alajisal tak re ru Lok' Pixab ri Dios.
12 Portanto, tudo o que vós quereis que os homens vos façam, fazei-lho também vós, porque esta é a lei e os profetas.
13 Chixoc bi pa ri uchibe ri latz' u wäch. Ri uchibe xukuje' ri be ri que' pa ri c'äx jawije' cäsach wi qui wäch ri winak, nim qui wäch. E q'uia c'ut ri queboc pa ri uchibe ri'.
13 Entrai pela porta estreita, porque larga
14 Are c'u ri uchibe xukuje' ri be ri que' pa ri c'aslemal ruc' ri Dios, nu'ch qui wäch xukuje' sibalaj c'äx. Man e q'uia tä c'ut ri querikowic.
14 E porque estreita
15 Chichajij iwib chquiwäch ri achijab ri xak e banal tak tzij, ri cäca'n che quib chi e k'alajisal tak re ru Lok' Pixab ri Dios. E are c'u wa' quepe iwuc', sibalaj utz quepetic je' ta ne chij ri quij, are c'u chquipam e jik'ab tak utiw.
15 Acautelai-vos, porém, dos falsos profetas, que vêm até vós vestidos como ovelhas, mas interiormente são lobos devoradores.
16 Ri ix quich'ob na jachin tak wa' rumal ri cäca'no. Je' jas jun che' cäch'obtaj u wäch rumal ru wächinic. ¿A c'o lo jumul ri quetam uvas chrij ri q'uix? ¿A quetam lo higos chrij ri tzäcäm? ¡Man je' taj!
16 Por seus frutos os conhecereis.
17 Je c'u ri' ronojel utzalaj che' utz ri u wäch ri cuya'. Are c'u ri che' ri man utz taj, man utz tä ru wäch ri cuya'.
17 Assim, toda árvore boa produz bons frutos, e toda árvore má produz frutos maus.
18 Ri utzalaj che' man cäcowin taj cuya ru wäch ri man utz taj. Ri che' ri man utz taj man cäcowin taj cuya utzalaj u wäch ri'.
18 Não pode a árvore boa dar maus frutos, nem a árvore má dar frutos bons.
19 Ronojel che' ri man cuya tä utzalaj u wäch, cät'akix na, cäq'uiäk na ri' pa ri k'ak'.
19 Toda árvore que não dá bom fruto corta-se e lança-se no fogo.
20 Je wa ri' ri ix kas quich'ob na jas qui banic ri winak rumal ri cäca'no, —xcha chque.
20 Portanto, pelos seus frutos os conhecereis.
21 Man conojel tä winak queboc chila' jawije' ri cätakan wi ri Dios, pune cäquibij chwe: “Kajaw, Kajaw,” —quecha ri', xane xak xuwi ri quebanow ru rayibal ri nu Tat ri c'o chila' chicaj.
21 Nem todo o que me diz: Senhor, Senhor! entrará no Reino dos céus, mas aquele que faz a vontade de meu Pai, que
22 E q'uia ri cäquibij na chwe pa ri k'ij ri': “Kajaw, Kajaw, ri uj ka yo'm tzijonem pa ri bi' la. Pa ri bi' la xekesaj bi itzel tak espíritus chque ri winak, xukuje' are pa ri bi' la ri xka'n q'uia u wäch cajmabal,” —quecha na.
22 Muitos me dirão naquele Dia: Senhor, Senhor, não profetizamos nós em teu nome? E, em teu nome, não expulsamos demônios? E, em teu nome, não fizemos muitas maravilhas?
23 Ri in c'ut quinbij na chque: “Man wetam tä i wäch. Chixel bi chnuwäch, ri ix xak ix banal tak etzelal,” —quincha na chque, —xcha ri Jesús chque ru tijoxelab.
23 E, então, lhes direi abertamente: Nunca vos conheci; apartai-vos de mim, vós que praticais a iniquidade.
24 Je c'u ri' jachin ri cutatabej ri nu tzij, cuban c'ut jas ri quinbij, are je ri' jas jun achi ri c'o u no'j, ri xuyac ri rachoch pa abaj.
24 Todo aquele, pois, que escuta estas minhas palavras e as pratica, assemelhá-lo-ei ao homem prudente, que edificou a sua casa sobre a rocha.
25 Xkaj c'u ri jäb, xeq'uiy tak ri ja', xpe jun nimalaj quiäkik' chrij ri ja, man xtzak tä c'ut rumal chi ru tac'alibal are abaj.
25 E desceu a chuva, e correram rios, e assopraram ventos, e combateram aquela casa, e não caiu, porque estava edificada sobre a rocha.
26 Jachin c'u ri cutatabej ri nu tzij, man cuban tä c'ut jas ri quinbij, junam ri' ruc' jun achi ri man cuch'ob taj jas ri cubano, ri xuyac ri rachoch puwi' ri senyäb.
26 E aquele que ouve estas minhas palavras e as não cumpre, compará-lo-ei ao homem insensato, que edificou a sua casa sobre a areia.
27 Xkaj ri jäb, xeq'uiy tak ri ja', xpe jun nimalaj quiäkik' chrij ri ja, xtzak c'u ri ja. ¡Ronojel xa xwulijic! —xcha ri Jesús.
27 E desceu a chuva, e correram rios, e assopraram ventos, e combateram aquela casa, e caiu, e foi grande a sua queda.
28 Aretak ri Jesús xto'taj che tzijonem, ri winak sibalaj xquicajmaj ru tijonic.
28 E aconteceu que, concluindo Jesus este discurso, a multidão se admirou da sua doutrina,
29 Je ri', rumal chi ri u tijonic cuc'utu chi are je' jas jun ri c'o u takanic pa qui wi', man je' taj jas ri xca'n ri tijonelab re ri Pixab.
29 porquanto os ensinava com autoridade e não como os escribas.

Ler em outra tradução

Comparar com outra

Estude este capítulo no WhatsApp

Peça à IA da Bíblia Fala para explicar Mateus 7, comparar traduções ou montar um estudo — tudo direto pelo WhatsApp.