Marcos 9

Jém jomipɨc trato jém iwatnewɨɨp tánomi Jesucristo (POINT) vs AAI

Sair da comparação
AAI TUR GEWASIN O BAIBASIT BOUBUN
1 Jesɨc nɨmt́im Jesús:
1 Jesu sabuw iuwih eo, “Turobe a tur ao’owen kwa afa iti kwama’am boro morobo’e yawas kwanama’am maramaim God ana aiwob fairin boro nanan kwana’itin.”
2 Jesɨc cuando nasum seis día, Jesús ininɨc jém Peto, Jacobo, y Xiwan tu̱m mɨjpɨc co̱tsɨcyucmɨ. Icut́um nɨcyaj. Jemum iixyaj iga aŋcac jém Jesús iámooyi.
2 Veya etei six sasawar ufunamaim Peter, James naatu John, Jesu buwih bairi akisihimo hiyen hin oyaw tafantoro’ot hitit. Nati’imaim matah yan hi’itin Jesu ana yumat botabir.
3 Agui tsocpa ipuctu̱cu. Tsa̱m pɨ̱mi po̱po juuts nieve. Icuwɨ̱t́i yɨ́p naxyucmɨ d́a i̱ wɨa̱p iche jém puctu̱cu jutspɨy ipo̱po jém Jesús ipuctu̱cu.
3 Naatu ana faifuw hina hikwes anababatun, men karam tafaramamaim orot babin ta na’atube tasouwen hitikwes.
4 Jesɨc jém Jesús icuyujcɨɨwiñ iixyaj iga wiñquej wɨste̱n jém wiñɨcpɨc Dios iŋmat́cɨɨwiñ jém Elías y jém Moisés. Sɨ́p iŋmatyaj con Jesús.
4 Nati’imaim Elijah, Moses hairi hirerereb Jesu bairi hibat hio’o bai’ufununayah nah tounu hi’itih.
5 Jesɨc jém Peto iñɨ́máy jém Jesús:
5 Peter Jesu isan eo, “Regah aki bairi tanan i gewasin maiyow, aki boro sis tounu ana wowab, ta o isa, ta Moses isan, naatu ta Elijah isan.”
6 Je̱mpɨc nɨmpa jém Peto porque d́a icutɨɨyɨ́ypa t́i nɨmpa porque tsa̱m pɨ̱mi cɨ̱ŋneyaj jém Jesús icuyujcɨɨwiñ.
6 Nah tounu hai bir ra’at Peter tur erekasiy auman eo kwanekwan.
7 Jesɨc actɨŋ tu̱m ucsɨ. Iŋmontogoyyaj jém ucsɨ. Jesɨc imatoŋyaj tu̱m jɨ̱yi jém ucsaŋjo̱m. Nɨ́mayyajta̱:
7 Naatu sakuk earuw na ana youninamaim tarsumih naatu sakuk wanawanan orot fanan hinowar eo, “Iti i ayu Natu au yabow, tain kwanarub nao kwananowar!”
8 Jesɨc jeet́i rato ámámóypa ju̱t́quej jém icuyujcɨɨwiñ. D́a iixyaj ni tu̱m pɨ̱xiñ. Icut́um it́ jém Jesús con jeeyaj.
8 Naatu matah doda iwa’an hibat hibinuwanuw men yait ta hi’itin, baise Jesu akisinamo bairi hibatabat hi’itin.
9 Iganam quetyajpa jém co̱tsɨcyucmɨ, Jesús iŋquímpa jém icuyujcɨɨwiñ iga odoy i̱ iŋmadáyiñ t́i iixyaj jém co̱tsɨcyucmɨ hasta que jém Miññewɨɨp Sɨŋyucmɨ pɨspa de ju̱t́ it́ jém caaneyajwɨɨp.
9 Oyawane hire hinan auman abisa hi’itin isan Jesu tur fokarin maiyow eofafarih eo, “Men yait ta ana tur kwana’owen kwanama’am Orot Natun morobone namisiribo.”
10 Jesɨc d́a iŋmatyajpa jém Jesús icuyujcɨɨwiñ t́i iixyaj, pero nacwácyajta̱p entre jeeyaj t́i nɨmtooba Jesús cuando nɨmpa iga pɨspa de ju̱t́ it́ jém caaneyajwɨɨp.
10 Jesu abistan eo i fanan hibai, baise morobone misir maiye eo anayabin hikasiy taiyuwih hima hibabatiyih.
11 Jesɨc acwácta̱ jém Jesús, nɨ́mayt́a̱p:
11 Imaibo Jesu hibatiy, “Aisim Ofafar bai’obaiyenayah hio Elijah i boro wan nan?”
12 Jesɨc Jesús icutsoŋ, iñɨ́máy:
12 Jesu iyafutih eo, “Kwanaso’ob Elijah i wan Roubininenayan orot aunan i’iyon na sawar etei yabuna, baise aisimamih Bukamaim hikikirum hio, ‘Orot Natun nanan i boro hinakwahir naatu bai’akir gagamin na’in nab.’
13 Sɨɨp mannɨ́máypa iga núcneum jém Elías y jém pɨxiñt́am tsa̱m imalwadayyaj juuts ixunyajpa jeeyaj. Iñasca jém Elías juuts nɨmpa jém Dios iŋma̱t́i jém jayñewɨɨp.
13 Baise a tur ao’owen, Elijah i marasika na naatu sabuw hai kokomaim yawas kakafin maiyow isan hisinaf mi’itube Bukamaim eo na’atube.”
14 Jesɨc se̱tyaj ju̱t́ it́ los de más jém Jesús icuyujcɨɨwiñ. Iixyaj iga tsa̱m jáyaŋ pɨxiñt́am iŋtuuma̱cayajpa jeeyaj. Jém escribaspɨc maestroyaj áŋa̱yajpa con icuyujcɨɨwiñ.
14 Hire hinan ana bai’ufununayah afa bairi hibita’imon ana veya sabuw hiru’ay hi’a’ar bebera’uh hi’itih. Naatu Ofafar bai’obaiyenayah afa auman hina hibusuruf bairi higam.
15 Jesɨc jém pɨxiñt́am, mu iixyaj iga miñpa Jesús, tsa̱m ipooñaŋja̱myajpa. Jeet́i rato it́u̱mpɨy de jeeyaj póyaŋtsucumyaj, nɨc ichoŋyaj.
15 Sabuw hiru’ay Jesu hi’i’itin ana veya hifofofor men kafaita naatu hinunuw hin hibai ana merar hiyi.
16 Jesɨc Jesús icwácpa jém icuyujcɨɨwiñ. Nɨ́mayyajta̱:
16 Jesu ana bai’ufununayah ibatiyih, “Abistan isan bairi kwagamigam?”
17 Jesɨc tu̱m pɨ̱xiñ, jém it́wɨɨp je̱m, iñɨ́máy jém Jesús:
17 Orot ta kou’ay wanawanan iya’afut eo, “Bai’obaiyenayan ayu au kek abai ana o isa, anayabin afiy kakafin iwanasum awan bofafaren tur men eo’omih.
18 Cuando pɨ̱mi imatspa jém mal espíritu iccutɨŋpa naxyucmɨ. Aŋxacamoypa ijɨp, iñichpa it́ɨts. Jeeyucmɨ tsa̱m flaco jém amma̱nɨc. Annɨ́máy jém iŋcuyujcɨɨwiñ iga it́obáyiñ jém mal espíritu, pero jeeyaj d́a wɨa̱ mit́obayyaj.
18 Naatu afiy kakafin kaun eyey ana veya ebai erouw me yan ere awan fusifusin ekubar naatu wan eyob takitak tebiwa’an naatu an uman etei’imak tewowofaf. Ayu a bai’ufununayah afiy kakafin nuninamih auwih, baise men karam hitasinaf.”
19 Jesɨc Jesús iñɨ́máy jém pɨxiñt́am:
19 Jesu iuwih eo “Kwa iti boun ana sabuw ayu men kwabitutumu, mar boro bai’ab bairi tanama? Ayu boro men manin kwa bairit tanama tanabow? Kek kwabai kwana aitin.”
20 Jesɨc inimíñayyaj Jesús jém tsɨ̱xi. Cuando jém mal espíritu iix jém Jesús, jeet́i rato e̱ybɨct́im imats jém jaychɨ̱xi. Actɨŋ naxyucmɨ, tsa̱m cujo̱ppa, aŋxacamoypa ijɨp.
20 Kek hibai hina Jesu biyan hitit, afiy kakafin nuw Jesu i’itin ana veya kek busuruf an uman duduwar rab naatu me yan re rab firur awan fusifusin kubar.
21 Jesɨc Jesús iñɨ́máy jém tsɨ̱xi ija̱tuŋ:
21 Jesu kek tamah ibatiy, “Iti kek sawow maninaka bai ma?” Tamah iya’afut eo, “Tasiyar ana mareika sawow bai,
22 Wat́cɨy iccutɨŋpa juctjo̱m o nɨɨcɨɨm iga iccaaba. Siiga wɨa̱p inicpɨs, ayaachaŋja̱mɨ aɨcht́am, ayo̱xpaatɨ.
22 matan fufur asabuninamih ebai en wairaf wan eyey naatu harew yan ere’er, baise o baiyawasin isan isa nakakaram na’at basit kwiwanbabanu baibais kwiti.”
23 Jesɨc Jesús iñɨ́máy jém pɨ̱xiñ:
23 Jesu iya’afut eo, “Karam, o inabitumatum na’at sawar etei o isa boro hamehameh maiyow hinamatar.”
24 Mu imatoŋ jém pɨ̱xiñ t́i iñɨ́máy Jesús, jesɨc pɨ̱mi jɨypa. Nɨmpa:
24 Kek tamah mar ta’imonamo iya’afut eo, “Ayu abitumatum baise kwibaisu au baitumatum tafan kuya’abar era’at.”
25 Jesɨc Jesús iix iga tsa̱m aŋtuuma̱yajpa jém pɨxiñt́am. Miñyajpa poyi̱mɨ. Jesɨc Jesús iwogáypa jém mal espíritu. Nɨ́mayt́a̱:
25 Jesu sabuw i’itih i hina yaten hiyey, imih Jesu afiy kakafin isan tur fokarin maiyow eaf iu, “O afiy tain gugurin awa gugin au’uwi kek biyanamaim kwihamiy kutit naatu men ina’intabir inarun maiye!”
26 Jesɨc pɨ̱mi aŋwejpa jém mal espíritu, e̱ybɨc iccutɨŋpa naxyucmɨ jém tsɨ̱xi. Jesɨc jeet́i rato put jém mal espíritu. Tsɨ́y jém tsɨ̱xi juuts caane. Hasta nɨmyajpa wa̱t́i jém pɨxiñt́am iga caaneum.
26 Afiy kakafin iwow itarakouw kek busuruf an uman duduwar rab, naatu afiy kakafin rauwatait bihir kek re imamayay in, naatu sabuw hinot i morob hirouw.
27 Pero Jesús imatsáy icɨ, ijɨ̱ctsucum. Jesɨc te̱ñum jém tsɨ̱xi.
27 Baise Jesu na ofere kek uman bai ibais imisiruw misir.
28 Ocmɨ tɨgɨy Jesús tu̱m tɨcjo̱m. Jém icuyujcɨɨwiñ iyámacwácyajpa:
28 Nati ufunamaim Jesu bar wanawanan run naatu ana bai’ufununayah wa’iwa’iramaim hibatiy, “Aisim aki afiy kakafin men anun titamih?”
29 Jesɨc Jesús iñɨ́máy jeeyaj:
29 Jesu iyafutih eo, “Men abistanamaim boro sawar iti na’atube hinamataramih, baise yoyoban akisinamo.”
30 Jesɨc Jesús con icuyujcɨɨwiñ putyaj jém tɨgaŋjoj. Moj nɨquiyaj. Wid́aŋnasyajpa jém naxyucmɨ de Galilea. D́a iwɨ̱aŋja̱m Jesús iga ijo̱dóŋa̱yajiñ jém pɨxiñt́am ju̱t́ nɨcpa.
30 Jesu ana bai’ufununayah bairi nati efan hihamiy, i hibusuruf Galilee wanawanan hiremor hin. Jesu men kok sabuw etei hitaso’ob i menamaim hinan.
31 Porque iŋmadáy jém icuyujcɨɨwiñ t́i iñascaaba. Nɨmpa Jesús:
31 Anayabin i ana bai’ufnunenayah bi’obaibiyih. Naatu ana bai’obaiyenamaim iuwih eo, “Orot Natun boro hinabonawiy gawan umahimaim hinayai naatu hina’asabun namorob, veya tounu ufunamaim boro namisir maiye.”
32 Pero jém icuyujcɨɨwiñ d́a icutɨɨyɨyyajpa t́i nɨmpa Jesús. Tsa̱m cɨ̱ŋyajpa iga icwácyajpa.
32 Bai’ufnunenayah iti tur bi’obaiyih naniyan men hibai naatu baibatiyin isan hibir.
33 Ocmɨ núcyajum jém attebet Capernaum. Cuando tɨgɨyyaj jém tɨcjo̱m, Jesús icwác jém icuyujcɨɨwiñ. Nɨ́mayyajta̱:
33 Imaibo hina Capernaum hitit, naatu hirun bar wanawanan hima’am Jesu ibatiyih, “Efamaim tanan kwa abisa isan kwagamigam?”
34 Jesɨc d́am jɨyyaj porque tsa̱m áŋa̱neyaj tuŋjo̱m iga i̱ tsɨ́ypa juuts jém más mɨjpɨc aŋjagooyi.
34 Baise fanan men hiya’afutimih, anayabin efamaim hinan i taiyuwih higam yait i orot gagamintoro’ot.
35 Jesɨc co̱ñ jém Jesús, iŋwejáy jém doce icuyujcɨɨwiñ, moj iñɨ́máy:
35 Jesu mare ana bai’ufnunenayah nah 12 eafih hina biyan hitit naatu iuwih eo, “Yait wan bai’iyonamih, i taiyuwin boro nan uftoro’ot nabat, sabuw etei’imak isah ni’akir nabow.”
36 Ocmɨ Jesús iŋwejáy tu̱m xut́u tsɨ̱xi jém icuyujcɨɨwiñ iwiñjo̱m. Iñuuspac Jesús jém xut́u tsɨ̱xi. Iñɨ́máy jém icuyujcɨɨwiñ:
36 Naatu kek bai na nahimaim iu bat, uman kek tuwabunamaim rauwabon naatu eo,
37 —Siiga tu̱m pɨ̱xiñ iwɨ̱pɨctsoŋpa tu̱m xut́u tsɨ̱xi ɨch annɨyi̱mɨ, jesɨc jém pɨ̱xiñ awɨ̱pɨctsoŋpat́im aɨch. Y siiga awɨ̱pɨctsoŋpa aɨch, jesɨc wɨ̱pɨctsoŋta̱pt́im jém anJa̱tuŋ Dios jém acutsatnewɨɨp yɨ́p naxyucmɨ.
37 “O yait ayu wabu’umaim kek gidigidih inabuwih hai merar inayiy, ayu au merar kuyiy, naatu o yait ayu au merar kuyiy, men ayu akisu au merar kuyiy baise yait ayu iyunu anan auman ana merar kuyiy.”
38 Jesɨc Xiwan iñɨ́máy jém Jesús:
38 John eo, “Bai’obaiyenayan aki orot ta o wabimaim wagabur kakafih nununih ai’itin naatu a’otan, anayabin i men it ata kou’ay orot ta’amih.”
39 Jesɨc Jesús iñɨ́máy jém icuyujcɨɨwiñ:
39 Jesu iya’afut eo, “Orot men kwana’otanimih! Orot yait ayu wabu’umaim ina’inan nati na’atube esisinaf boro men karam nati bowabow ufunamaim ayu isau tur kakafih na’omih,
40 Jém d́apɨc it́ en contra de taɨcht́am, tayo̱xpátpa.
40 anayabin orot babin yait men it isat ibiwosai, nati it nowat.
41 Siiga i̱ michiiba tu̱m taza nɨ ɨch annɨyi̱mɨ porque mich jém Cristo mimɨɨchi, nu̱ma mannɨ́máypa iga wɨ̱yojta̱p jém pɨ̱xiñ.
41 Anababatun a tur o’owen, orot babin yait ayu wabu’umaim o harew it kutomatom anayabin o i ayu nowau, i turobe ana baiyan boro nab.
42 ’Siiga i̱ icwatpa táŋca tu̱m pɨ̱xiñ jém yaguiñpɨc acupɨcpa aɨch, jesɨc chiit́a̱p mɨjpɨc castigo jém pɨ̱xiñ. Más wɨ̱ iga cutsénayt́a̱iñ tu̱m mɨjpɨc molino icha iɨscɨyucmɨ y acpatsɨyt́a̱iñ lamar.
42 Naatu ayu au bai’ufununayah hai baitumatum kikimin, orot yait nan hai not nabi’afiy, gewasin nati orot i boro sikan aumor hita’utan taiyan hititaiy tare.
43 Jesɨc siiga iŋcɨ micwatpa táŋca y mictsacpa jém Dios iŋma̱t́i, jesɨc ja̱cɨ jém iŋcɨ. Más wɨ̱ iga mit́ɨgɨypa ju̱t́ it́ Dios con tu̱m iŋcɨ que iga con icuɨstɨc iŋcɨ mininɨcta̱p jém juctjo̱m ju̱t́ d́a nunca píchpa, ju̱t́ ipɨctsoŋyajpa jém castigo.
43 O uma nabonawiy bowabow kakafin inasisinaf na’at, ku’afuw kwisaroun! Uma rounawat ma’ama wanatowanamaim inarur i gewasin, men basit uma rou’abaka itan efan kakafin wairaf wanatowan wan itayen,
44 Ju̱t́ d́a nunca caayajpa jém tsuuquiñ, ju̱t́ d́a nunca píchpa jém juctɨ.
44 motamot hita’ani naatu wairaf wanatowan in etoto’ab ta’arahi.
45 Siiga impuy micwatpa táŋca hasta mictsacpa jém Dios iŋma̱t́i, jesɨc ja̱cɨ jém impuy. Más wɨ̱ iga mit́ɨgɨypa ju̱t́ it́ Dios con tu̱m impuy que iga con icuɨstɨc impuy mininɨcta̱p jém juctjo̱m ju̱t́ d́a nunca píchpa, ju̱t́ ipɨctsoŋyajpa jém castigo,
45 Naatu a nabonawiy bowabow kakafin inasisinaf na’at, ku’afuw kwisaroun! A dubon ma’ama wanatowanamaim inarur i gewasin, men basit a rou’abaka inan efan kakafin,
46 ju̱t́ d́a caayajpa jém tsuuquiñ, ju̱t́ d́a nunca píchpa jém juctɨ.
46 motamot hina’aani naatu wairaf wanatowan in etoto’ab na’arahi.
47 Siiga tu̱m íñixcuy micwatpa táŋca hasta mictsacpa jém Dios iŋma̱t́i, jesɨc to̱pɨ jém íñixcuy, patsaayɨ. Más wɨ̱ iga mit́ɨgɨypa con tu̱m íñixcuy ju̱t́ iŋjacpa Dios que iga con icuɨstɨc íñixcuy micnɨcta̱p jém juctjo̱m ju̱t́ ipɨctsoŋyajpa jém castigo.
47 Naatu mata nabonawiy bowabow kakafin inasisinaf na’at, kukubai kwisaroun! Mata ta’imon God ana aiwobomaim inarur i gewasin, men basit mata rou’abaka hinisrouni efan kakafinamaim inare,
48 Ju̱t́ d́a nunca caayajpa jém tsuuquiñ, ju̱t́ d́a nunca píchpa jém juctɨ.
48 nati’imaim
49 ’Porque it́u̱mpɨy ca̱naɨyt́a̱p con juctɨ. It́u̱mpɨy jém sacrificio codayt́a̱p jém ca̱na.
49 Sabuw etei’imak boro wairafamaim na’arahih narusouwih hinan riyabe hinamatar.
50 ’Wɨ̱ jém ca̱na, tsa̱m tayo̱xpátpa. Pero siiga jém ca̱na mɨsa̱p, togoypa ipaac, jesɨc d́am para t́i wɨ̱. Jém wɨbɨc jɨ̱xi jex juuts jém ca̱na. Nait́t́aamɨ jém wɨbɨc jɨ̱xi íña̱namaŋjo̱m. Odoy áŋa̱taamɨ con jém iñt́ɨ̱wɨtam, nawɨ̱nanɨgayt́amta̱jɨ.
50 Riy i gewasin baise naniyan nabi’en boro men karam hiniwa’an naniyan namatar maiye, imih kwa i riy wanawanamaim nama, saise taituwa bairi boro tufuwamaim kwanama.”

Ler em outra tradução

Comparar com outra

Estude este capítulo no WhatsApp

Peça à IA da Bíblia Fala para explicar Marcos 9, comparar traduções ou montar um estudo — tudo direto pelo WhatsApp.