João 8

Jém jomipɨc trato jém iwatnewɨɨp tánomi Jesucristo (POINT) vs AAI

Sair da comparação
AAI TUR GEWASIN O BAIBASIT BOUBUN
1 Pero nɨc Jesús jém co̱tsɨcyucmɨ iñɨ̱yi Olivos.
1 Imaibo Jesu Olive Oyaw na’at tit yen in.
2 Jesɨc jém tuŋgac ja̱ma, icuqueja̱ma, nɨcgacpa Jesús jém mɨjpɨc ma̱stɨcjo̱m. Aŋtuuma̱yaj jém pɨxiñt́am iga imatoŋyajpa. Jesɨc co̱ñ jém Jesús, moj iŋquejáy jém aŋtuuma̱neyajwɨɨp.
2 Maraumanika Jesu matabir maiye Tafaror Bar ana meraramaim bat, sabuw moumurin maiyow hiru’ay hi’arbebera’uh naatu i busuruf ma sabuw i’ubaibiyih.
3 Jesɨc algunos jém escribaspɨc maestroyaj con algunos jém fariseoyaj inimiñyaj tu̱m yo̱mo ju̱t́ it́ Jesús. Matsta̱ jém yo̱mo porque pátta̱ ju̱t́ pejóypa ixɨ. Namiñt́a̱ jém yo̱mo hasta jém pɨxiñt́am aŋcucmɨ iga icwácyajpa jém Jesús.
3 Ofafar bai’obaiyenayah naatu Pharisee babin turan aawan hairi hi’inu’in hibai hina hirun. Naatu hi’u kou’ay nahimaim bat.
4 Nɨ́mayt́a̱p:
4 Naatu Jesu isan hi’o, “Bai’obaiyenayan, iti babin i turan aawan hairi hi’inu’in atita’ur.
5 Nɨmpa jém Moisés iŋquímayooyi iga tannácscatámiñ tsaamɨ jém pejoypaap. Jesɨc mich anɨ́maayɨ jup castigo tanchiiba yɨ́p yo̱mo.
5 Ofafaramaim Moses aki iti na’atube eobaiyuni, babin yait ta iti na’atube nasisinaf boro kabayamaim anarab namorob. O a not ta ema’am boro inao.”
6 Nɨmyajpa je̱mpɨc jém fariseoyaj iga icutɨ́tspa jém Jesús. Imétsyajpa ju̱t́pɨc iquejajwadayyajpa jém Jesús. Jesɨc cómneactɨŋ jém Jesús, moj ja̱yi naxyucmɨ con icɨ.
6 Iti baibat hibai hititit i mi’itube Jesu hitikubibiruw, saise abitur ta’o na’at imaim hitabat ubar hititin isan.
7 Pero jeeyaj d́a ichacpa iga icwácyajpa. Jesɨc te̱ñchucum jém Jesús, iñɨ́máy jém inimiññewɨɨp jém yo̱mo:
7 Hi’u hibibabatiy anamaramaim, Jesu nakwetan tara’ah naatu isah eo, “O yait aur bowabow kakafin men nama’am na’at, o wan kabay kubai babin isan kurouw.”
8 Jesɨc e̱ybɨct́im cómneactɨŋ jém Jesús, mojgacum ja̱yi naxyucmɨ con icɨ.
8 Naatu i kwafure maiye me yan ma kubebebeyan.
9 Jesɨc cuando jém pɨxiñt́am imatoŋyaj t́i iñɨ́máy jém Jesús, agui ijɨ̱syajpa ia̱namaŋjo̱m iga táŋcaɨ́yt́im. Tu̱mtu̱mt́i moj nɨquiyaj. Wiñt́i nɨcyaj jém más tsa̱mipɨc hasta cunɨgayyaj it́u̱mpɨyyaj. Jesɨc icut́umt́im tsɨ́y jém Jesús con jém yo̱mo, jemum te̱ñ jém cuarto icucmɨ.
9 Iti tur hinonowar anamaramaim ta’ita’imon hitabartaitit hin, oro’orot atamanih wan hi’iyon hibusuruf hitit. Babin akisinamo hihamiy Jesu nanamaim bat
10 Jesɨc te̱ñchucum jém Jesús. D́a i̱ iix, tsɨ́y no más jém yo̱mo. Jesɨc Jesús iñɨ́máy:
10 Jesu totofar misir babin itin basit isan eo, “Babin iti sabuw menika hin? Naatu yait ta o isa rouw’ouri ai en?”
11 Jém yo̱mo icutsoŋ. Iñɨ́máy:
11 Babin eo, “Regah men yait ta ema’am.” Naatu Jesu eo, “Basit gewasin! Ayu auman men karam boro anibatiyi. Kwen, iti boun inabubusuruf bowabow kakafih men inasinaf maiye.”
12 Ocmɨ e̱ybɨct́im accuyujóypa Jesús, iñɨ́máy:
12 Jesu sabuw isah eo maiye, “Ayu i tafaram ana marakaw. Yait ayu ebi’ufnunu i boro men guguminamaim naremor, baise i boro yawas ana marakaw nab.”
13 Jesɨc jém fariseoyaj iñɨ́mayyaj jém Jesús:
13 Pharisee Jesu isan hi’o, “Iti tur ku’o’o i o taiyuw isa ku’o’orerereb naatu abistan o ku’o’orerereb i men turobe.”
14 Jesɨc Jesús iñɨ́máy jeeyaj:
14 Jesu iyafutih eo, “Ayu taiyuwu isou ana’orerereb na’at, ayu ao’orereb i turobe, anayabin ayu aso’ob menane ana naatu menamaim ananan. Baise ayu menane ana naatu menamaim ananan kwa i men kwa so’ob.
15 Micht́am micɨɨpiŋoyt́ámpa juuts nɨmpa yɨ́p naxyucmɨpɨc aŋquímayooyi. Ɨch d́a i̱ aŋcɨɨpiŋpa.
15 Kwa sabuw hai itininamaim kwa’itih kwabibabatiyih. Ayu men yait ta ana itininamaim aitin abibabatiyimih.
16 Pero siiga acɨɨpíŋóypa juuts tu̱m juez, jesɨc awɨ̱cɨɨpíŋóypa porque d́a anyaac acɨɨpíŋóypa. Aŋwaganacɨɨpíŋóypa jém anJa̱tuŋ Dios jém acutsatnewɨɨp yɨ́p naxyucmɨ.
16 Baise ayu anabibatiyi na’at, ayu au baibatiyen i turobe. Anayabin ayu i men akisu. Ayu Tamai iyunu anan i airi ama’am.
17 Jayñeta̱wum micht́ampɨc iniŋquímayooyi: “Siiga wɨste̱n testigo nɨmpat́im je̱mpɨc, wɨ̱ iga taŋcupɨcpa.”
17 Kwa taiyuw a’ofafaramaim iti na’atube hikirum, anamaramaim sifroubonayan orot rou’ab te’orereb tebibasit nati i turobe.
18 Jesɨc it́um wɨ̱ porque anyaac atsɨ́y juuts tu̱m testigo iga manaŋmadáypa ai̱apaap. Tsɨ́yt́im juuts testigo jém anJa̱tuŋ Dios, jém acutsatnewɨɨp yɨ́p naxyucmɨ.
18 Ayu i orot ta taiyuwu isou ao’orereb; Tamai ayu iyunu anan ayu au sifroubounayan ta.”
19 Jesɨc icwácyajpa jeeyaj. Nɨ́mayt́a̱p jém Jesús:
19 Naatu sabuw hibatiy, “O Tamat i menamaim ema’am?” Jesu iyafutih eo, “Kwa ayu men kwaso’ob na’atube Tamai auman men kwaso’ob. Kwa ayu kwatasusu’ubu na’at Tamai auman boro kwatasu’ub.”
20 Je̱mpɨgam iŋmatpa Jesús jém mɨjpɨc ma̱stɨcjo̱m iganam accuyujóypa jém cuarto ju̱t́ piŋta̱p jém ofrenda. Pero d́a i̱ wɨa̱p imats porque d́anam núcne jém ihora.
20 Iti tur i tafaroror bar wanawanan kabay teya’ay ana efan sisibinamaim Jesu ma i’obaibiyih. Men yait ta bai fatumimih, anayabin i ana veya men baimih.
21 Jesɨc e̱ybɨct́im iñɨ́máy jeeyaj:
21 Jesu ibanak isah eo maiye, “Ayu boro kwa anihamiyi anan, naatu kwa boro ayu isou kwananuwet naatu kwa a kakafih wanawanahimaim boro kwanamorob. Ayu menamaim ananan kwa boro men imaim kwanan.”
22 Jesɨc nɨmyajpa jém judíos:
22 Naatu Jew hai ukwarih hi’o, “I eo, ayu menamaim anan kwa men karam kwanan. Iti eo anayabin i boro taiyuwin na’asabun?”
23 Jesɨc Jesús iñɨ́máy jeeyaj:
23 Baise Jesu eo maiye in, “Kwa i babe ma’ani, Ayu i yate ma’anu. Kwa i tafaram nowan, baise ayu i men tafaram nowan.
24 Jeeyucmɨ mannɨ́máypa iga cuando micaanetámum, nɨcpa iñyojta jém iñt́áŋca. Porque siiga d́a iŋcupɨctámpa iga ɨch amiñ sɨŋyucmɨ, jesɨc cuando micaanetámum, nɨcpa iñyojta jém iñt́áŋca.
24 Ayu ao kwanowaraka, ayu men kwanasu’ubu kwanabitutumu na’at, kwa boro anababatun a kakafih wanawanahimaim kwanamorob. Ayu’uban tur iti ao’o.”
25 Jesɨc icwácyajpa jeeyaj, nɨ́mayt́a̱ jém Jesús:
25 Hibatiy hio, “O i yait?” Jesu iyafutih eo, “Tabubusurufika kwa a tur aowen taremor tana.
26 Wɨa̱ manaŋquejayt́a iga mimicht́am tsa̱m mit́áŋcaɨyt́a y wɨa̱pt́im meega maŋcɨɨpiŋpa mimicht́am. Pero d́a aŋwatpa, porque nada más anaŋmatpa yɨ́p naxyucmɨ jém aŋquímayooyi jém anɨ́mayñewɨɨp jém acutsatnewɨɨp. Je d́a mɨgóypa, siempre nuumaŋmatpa.
26 Kwa isa ayu boro tur moumurika anao anibabatiyi. Baise yait ayu iyunu anan i turobe? Naatu abistan i eo anonowar ayu sabuw hai tur ao’owen.”
27 Pero d́a icutɨɨyɨyyaj iga nɨmtooba Jesús iga jém tanJa̱tuŋ Dios ichiiñe jém iŋquímayooyi.
27 Jesu Tamah isan sabuw hai tur eo’eowen naniyan men hibai.
28 Jeeyucmɨ Jesús iñɨ́máy jém pɨxiñt́am:
28 Imih Jesu eo, “Orot Natun kwanabobora’ah anamaramaim, kwa boro kwanaso’ob; Ayu i Yait; naatu ayu men taiyuwu au kokomaim asisinafumih, baise Tamai abistan tur mutufor bi’obaiyu’umaim ao’o.
29 Jém anJa̱tuŋ Dios jém acutsatnewɨɨp yɨ́p naxyucmɨ, aŋwaganait́ aɨch. D́a atsacne aŋcut́um porque siempre aŋwatpa juuts je iwɨ̱aŋja̱m.
29 Naatu yait ayu iyunu anan airi ama’am i men ihamiyu, anayabin mar etei i ana kokomaim asisinaf isan ebiyasisir.”
30 Iganam iŋmatpa je̱mpɨc jém Jesús, jesɨc jáyaŋ jém pɨxiñt́am moj icupɨcyaj.
30 Nati eo’omaim sabuw moumurih maiyow hitumitum.
31 Jesɨc Jesús iñɨ́máy jém judíos jém sɨɨppɨc icupɨcneyaj:
31 Imih Jesu Jew sabuw iyab i hibitumatum isah eo, “Ayu au bai’obaiyen kwanabubukikin na’at, kwa i anababatun ayu au bai’ufununayah,
32 Wɨa̱p iŋcutɨɨyɨyt́a jém nu̱mapɨc aŋquímayooyi, jesɨc jém nu̱mapɨc aŋquímayooyi miccutsɨgayt́ámpa iga odoy michɨ́yt́ámiñ juuts tu̱m esclavo.
32 naatu kwa boro turobe kwanaso’ob naatu turobe boro imaim narufami kwanatit.”
33 Jesɨc los de más jém judíos, jém d́apɨc icupɨcneyaj Jesús, iñɨ́mayyaj:
33 Sabuw hiya’afut hi’o, “Aki Abraham ana a’agir. Naatu aki men yait ta ana akir wairafin. Mi’itube inarufami anatit isan kuo’o?”
34 Jesɨc Jesús iñɨ́máy jeeyaj:
34 Jesu sabuw isah eo, “Turobe a tur ao’owen, o yait ta bowabow kakafin kukusisinaf i bowabow kakafin ana akir wairafin imatar.
35 Mannɨ́máypat́im iga tu̱m esclavo d́a wɨa̱p iwaganait́ jém io̱mi it́u̱mpɨy tiempo. Pero tu̱m pɨ̱xiñ ima̱nɨc wɨa̱p iwaganait́ jém ija̱tuŋ it́u̱mpɨy tiempo.
35 Akir wairafin taitin tuwahinah wanawanahimaim i boro namarorore, baise Natun i ana efan wanatowan.
36 Siiga Dios iMa̱nɨc miccutsɨgáypa, jesɨc d́a michɨ́ypa juuts esclavo iga iŋcuyo̱xa̱p jém Woccɨɨwiñ.
36 Imih Natun kwa narurufami, kwa i anababatun narufami,
37 Ɨch anjo̱doŋ iga mimicht́am jém Abraham mima̱nɨctam, pero mimicht́am aŋcumectámpa iga anaccaatamtooba aɨch porque d́a iŋwɨ̱aŋja̱mta t́i manaŋmadáypa.
37 Ayu aso’ob kwa i Abraham ana a’agir, baise kwa i ef kwanunuwet ayu kwana’asbunu. Anayabin kwa dogor wanawanan, ayu au tur ana efan i men ema’am.
38 Manaŋmadáypa jém aŋquímayooyi jém aŋquejayñewɨɨp anJa̱tuŋ Dios. Pero mimicht́am iŋwattámpa juuts miñɨ́mayt́a mimicht́am iñja̱tuŋ.
38 Ayu Tamai ana taragub wanawanan abistan i’obaiyu ai’itin i a tur ao’owen, naatu kwabo tamat demon hi’o kwanonowar na’at kwasisinaf.”
39 Jesɨc jeeyaj iñɨ́mayyaj jém Jesús:
39 Sabuw hiya’afut hi’o, “Abraham i aki tamai.” Jesu eo maiye, “Kwa Abraham natunatun na’at kwa boro i sisinafube kwatasinaf.
40 Pero mimicht́am aŋcumectámpa iga anaccaatámpa aɨch, aunque manaŋmadayñe jém nu̱mapɨc iŋquímayooyi jém achiiñewɨɨp anJa̱tuŋ Dios. Jém Abraham d́a nunca iwat je̱mpɨc.
40 Itinin i iti. God anababatun au tur eowen ao kwanonowar isan kwa a not kwabobaifufun ayu asabunu’umih. Abraham iti na’atube men sinaf.
41 Micht́am, sɨɨp iŋwattámpat́im juuts iwatpa mich iñja̱tuŋ.
41 Kwa tamatanah mi’itube hisisinaf na’atube kwasisinaf.” Sabuw hiya’afut hi’o, “Aki Tamai i ta’imon God akisinamo, aki i men ometakek aki i natunatun anababatun.”
42 Jesɨc Jesús iñɨ́máy jeeyaj:
42 Jesu sabuw isah eo, “God kwa Tamat na’at ayu boro kwatiyabuwu, anayabin ayu Godane ana naatu boun iti bairit tama’am. Ayu men taiyuwu au kokomaim anamih, baise i ayu iyunu ana.
43 ¿T́iiga d́a iŋcutɨɨyɨyt́ámpa t́i mannɨ́máypa? D́a wɨa̱p iŋcutɨɨyɨyt́a porque d́a iŋcupɨcpa ɨch anaŋmadayooyi.
43 Aisimamih ayu tur ao’o naniyan men kwabaib? Abistan ayu ao men kwananonowar anayabin kwa tain i gugurih.
44 Mimicht́am iñja̱tuŋ jém Woccɨɨwiñ. Jeam mimɨɨchit́am. Iŋwɨ̱aŋja̱mta iga iŋwattámpa juuts ixunpa jém iñja̱tuŋ. Jém Woccɨɨwiñ jém accaoypáppɨc dende wiñɨgam. D́at́im nunca nuumaŋmatpa. Iŋmatpa mɨgooyi porque je jém mɨgoypaap, ictsucum jém mɨgooyi.
44 Kwa i tamat demon mowan natunatun, naatu kwa a kok i tamat esisinafube kwani’ufunun. Aneika i asbunubunuwenayan, i men turobe’emaim batamih, anayabin i wanawanan turobe en. Baifufuwen nati i ana tur, anayabin i baifufuwenayan naatu baifufuwenayah etei tamah.
45 Aunque ɨch mannuumaŋmadáypa, mimicht́am d́a aŋcupɨctámpa.
45 Baise ayu tur anababatun ao’o, kwa i men kwabitutumu.
46 Ni tu̱m de mimicht́am d́a wɨa̱p ampádáy ɨch antáŋca. Siiga mannuumaŋmatpa, ¿jesɨc t́iiga d́a aŋcupɨctámpa aɨch?
46 O yait ta karam ayu au kakafin inaorerereb? Ayu turobe ana’o na’at, aisim men kwabitutumu?
47 Siiga Dios imɨɨchi tu̱m pɨ̱xiñ, iwɨ̱matoŋpa jém Dios iŋma̱t́i. Mimicht́am d́a je Dios mimɨɨchit́am jeeyucmɨ d́a immatoŋtámpa jém Dios iŋma̱t́i.
47 Yait Godamaim ema’am naatu ana tur enonowar i i God nowan. Kwa tur men kwanonowar anayabin Kwa i men God nowan.”
48 Jesɨc jém judíos imalnɨ́máy jém Jesús, nɨmyaj:
48 Jew sabuw Jesu hiya’afut hi’o, “Aki’ima turobe ao’o, oma Samaria mowan naatu demon hitounbuburi kuma’am.”
49 Jesɨc Jesús iñɨ́máy:
49 Jesu iya’afutih eo, “Ayu men demon hitounbuburu ama’am. Ayu Tamai akisinamo akakakafiy, baise kwa ayu men kwakakafiyu.
50 Ɨch anyaac d́a ammétspa iga acujípta̱iñ. Jém anJa̱tuŋ Dios ixunpa iga acujípta̱iñ. Jeet́im anJa̱tuŋ icɨɨpiŋpa jém malopɨc pɨxiñt́am, ichiiba castigo.
50 Ayu men taiyuwu wabu bora’ara’ahin isan anunuwet, baise orot ta i ayu isou akisinamo nanuwet naatu i boro ayu nibabatiyu.
51 Nu̱ma mannɨ́máypa, siiga tu̱m pɨ̱xiñ icupɨcpa ɨch anaŋmadayooyi, jesɨc d́a nunca caaba.
51 Tur anababatun au’uwi, yait ayu au tur ebobosiyasiyar boro men namorob.”
52 Jesɨc jém judíos iñɨ́mayyaj jém Jesús:
52 Jew sabuw Jesu isan hi’o, “Aki bounabo aso’ob o i demon hitoububuni kuma’am! Abraham morob naatu dinab oro’orot himorob, baise o ku’o’o yait ta ayu au tur nabobosiyasiyar boro men namorob.
53 ¿Que mich más miwɨa̱p que jém anja̱tuŋ Abraham jém caanewɨɨp? Cucaayyajt́im it́u̱mpɨy jém wiñɨcpɨc profeta. ¿Mich t́i iñjɨ̱spa iga mii̱apaap?
53 Aki tamai Abraham i morob o men taiyuw inabora’ahi Abraham inanatabir? Naatu God ana dinab auman himorob. O kunotanot o i yait?”
54 Jesɨc Jesús icutsoŋ, iñɨ́máy jeeyaj:
54 Jesu iya’afutih eo, “Ayu taiyuwu anabobora’ahu na’at ayu au bora’ara’aten anayabin en. Ayu Tamai kwa a God kwarouw kwa’o’o i akisinamo ayu ebobora’ara’ahu.
55 Pero mimicht́am d́a íñixpɨctámpa Dios. Ɨch nu̱ma ánixpɨcpa. Siiga mannɨ́máypa iga d́a ánixpɨcpa Dios, jesɨc amɨgóypat́im juuts mimicht́am. Pero ɨch nu̱ma ánixpɨcpa Dios y siempre aŋwatpa juuts je aŋmadáy.
55 Kwa i men kafa’imo kwasu’ub, baise ayu asu’ub. Ayu men su’ubin anarouw ana’o na’at, ayu boro baifuwenayan kwa ana karam, baise ayu i asu’ub naatu i ana tur abobosiyasiyar.
56 Agui iwɨ̱aŋja̱m jém iñja̱tuŋ Abraham iga wɨa̱p iix jém ja̱ma iga amiñ yɨ́p naxyucmɨ, agui maymay mu iix jém ja̱ma.
56 Kwa tamat Abraham ayu au na ana veya nuw i’itin i iyasisir naatu veya na titit isan i kawasa.”
57 Jesɨc jém judíos iñɨ́mayyaj jém Jesús:
57 Jew sabuw Jesu isan hi’o, “O a kwamur i men 50 baimih naatu mi’itube Abraham i’itin.”
58 Jesɨc Jesús iñɨ́máy:
58 Jesu iyafutih eo, “Anababatun a tur ao’owen, ayu wan ama’abo Abraham tufuw.”
59 Jesɨc jém pɨxiñt́am ipiŋyaj tsa iga iñácscayajpa id́ɨc tsaamɨ. Pero yam jém Jesús, put jém ma̱stɨcjo̱m, nas jém pɨxiñt́am aŋcucmɨ. Nɨc.
59 Nati isan sabuw kabay hi’o’on Tafaror Bar wanawanan hitarabimih baise Jesu sabuw umah aren sorabon ufun tit.

Ler em outra tradução

Comparar com outra

Estude este capítulo no WhatsApp

Peça à IA da Bíblia Fala para explicar João 8, comparar traduções ou montar um estudo — tudo direto pelo WhatsApp.