Mateus 23

Reꞌ Lokꞌ Laj Hu̱j Wilic wi̱ꞌ Ribiral i Jesus (POHNT) vs VC

Sair da comparação
VC Versão Católica
1 Chiri̱j chic kꞌoric xiban cu̱cꞌ take cow laj aj niminel reh Cꞌuhbal Yeꞌo̱j reh Moyses, reꞌ Jesus jeꞌ wili pꞌuht rikꞌorom keh hoj raj tahkanel chꞌi̱l take tinamit hoj quihchꞌihlem:
1 Dirigindo-se, então, Jesus à multidão e aos seus discípulos,disse:
2 «Ruꞌum chi reꞌ aj woꞌ Cꞌuhbal Yeꞌo̱j reh Moyses nquicꞌuhtaj take cow laj aj niminel chꞌi̱l woꞌ take aj tijem ri̱j cꞌuhbal reꞌreꞌ,
2 Os escribas e os fariseus sentaram-se na cadeira de Moisés.
3 reꞌ hat-tak chanimej tak i nicꞌ paꞌ nimal i cꞌuhbal naquikꞌorom aweh tak chi na̱cꞌamam tak na̱, reꞌ cok ruꞌ ma̱ban aweh tak i noꞌjbal jeꞌ ricab ncaꞌn take winak reꞌreꞌ chi xa reꞌ rikꞌormojic ncaꞌn eh raj laꞌ i ribanaric i cꞌuhbal nquicꞌuhtaj maꞌ ncaꞌn ta.
3 Observai e fazei tudo o que eles dizem, mas não façais como eles, pois dizem e não fazem.
4 Ma̱ban aweh tak ncaꞌn take reꞌ kꞌuruꞌ maj jeꞌ ricab chi jenoꞌ winak maꞌ ra̱j ta ricojom soꞌ rikꞌab chi ritobjic i raj ihkom reꞌ rihamej je ahl laj ihk chiri̱j, jeꞌ woꞌ reꞌ take winak reꞌreꞌ xa ta nak nquicꞌam na̱ take yohbal wach cꞌuhbal cꞌaxic ricꞌamaric na̱ nquihamej chi quina̱ take tinamit.
4 Atam fardos pesados e esmagadores e com eles sobrecarregam os ombros dos homens, mas não querem movê-los sequer com o dedo.
5 Wi nchel nquicꞌam na̱, xa cꞌuhtbal quiwach chi quiwach take tinamit nanquicꞌam na̱. Jeꞌ aj reꞌ riwi̱ꞌ nok kꞌe̱ꞌ suk queh ripixiric yejal tak quiwach on watak quiteleb take cucꞌ cꞌola̱b tzꞌihmbimaj wi̱ꞌ take juꞌjun chꞌihl ok chi Cꞌuhbal Yeꞌo̱j reh Moyses. Jeꞌ aj woꞌ reꞌ riwi̱ꞌ chi kꞌe̱ꞌ suk queh rinimsjic ro̱k quisoꞌ ru̱cꞌ take bolobak laj xoybal nquicoj chi chi̱ꞌ.
5 Fazem todas as suas ações para serem vistos pelos homens, por isso trazem largas faixas e longas franjas nos seus mantos.
6 Naquiꞌo̱j pan tak pa̱t ntijiljic wi̱ꞌ ri̱j Cꞌuhbal Yeꞌo̱j reh Moyses, on naquiꞌo̱j woꞌ pan jenoꞌ pa̱t reꞌ yukꞌumaj take wi̱ꞌ chi wiꞌc, kꞌe̱ꞌ nponic chi quiwach i tzꞌuhkic reꞌ quitzꞌuhkic wi̱ꞌ take nimak quiwach.
6 Gostam dos primeiros lugares nos banquetes e das primeiras cadeiras nas sinagogas.
7 Jeꞌ woꞌ kꞌe̱ꞌ nponic chi quiwach chi quicꞌalenjic cuꞌum take tinamit watak cꞌaybal chi nimak quiwach. Reꞌ take reꞌ kꞌe̱ꞌ woꞌ suk queh chi jeꞌ wili nkꞌormojic queh chi yeꞌbal quilokꞌil:
7 Gostam de ser saudados nas praças públicas e de ser chamados rabi pelos homens.
8 «Raj hat-tak, ma̱cꞌax tak wach chi jeꞌ reꞌ enkꞌormojic aweh tak. Nikꞌor chi jeꞌ reꞌ maj reꞌ hat-tak, xa jenaj woꞌ Ajabe̱s aj tijinel wilic chaxilac tak eh reꞌreꞌ, reꞌ hin Jesus reꞌ Pahbamaj chi Kꞌatal Kꞌoric. Chi jeꞌ aj reꞌ, reꞌ hat-tak xa awas acha̱kꞌ awi̱b tak eh xa jenaj awi̱ꞌ tak chi niwach.
8 Mas vós não vos façais chamar rabi, porque um só é o vosso preceptor, e vós sois todos irmãos.
9 Jeꞌ reꞌ ajic maꞌ hab wach woꞌ queh aj tijinel wilque̱b ayuꞌ wach acꞌal enakꞌor tak reh chi Ajabe̱s. Jeꞌ reꞌ nikꞌor maj xa reꞌ woꞌ i hin chꞌi̱l i wAja̱w Dios reꞌ wilic cho pan taxa̱j, tanlic chiki̱j chi enkꞌormojic keh chi Ajabe̱s.
9 E a ninguém chameis de pai sobre a terra, porque um só é vosso Pai, aquele que está nos céus.
10 «Chi xa reꞌ woꞌ hin Jesus reꞌ Pahbamaj chi Kꞌatal Kꞌoric, wilqui̱n chaxilac tak chi Ajabe̱s aj tijinel, ma̱cꞌuꞌlej tak na̱ hat-tak kꞌuruꞌ chi enkꞌormojic aweh tak chi Ajabe̱s aj tijinel chi xa nimsbal awach tak.
10 Nem vos façais chamar de mestres, porque só tendes um Mestre, o Cristo.
11 Reꞌ laꞌ hat-tak chasicꞌ tak chi reꞌ ok i Dios yeꞌbok alokꞌil tak. Ruꞌum aj reꞌ nikꞌor chi reꞌ hab wach ra̱j chi nariyeꞌeric rilokꞌil ruꞌum i Dios eh ra̱j woꞌ chi en-nimsjic wach, chilow take ras richa̱kꞌ jeꞌ ricab riban jenoꞌ aj tzꞌeꞌ wa̱ch.
11 O maior dentre vós será vosso servo.
12 Ma̱sicꞌ tak kꞌuruꞌ i lokꞌil nquiyew take cꞌacharel maj xa hab wach risicꞌ i rilokꞌil ayuꞌ, reꞌ Dios narimakꞌam i rilokꞌil reꞌ nak nariyeb reh. Raj nchel reꞌ xcahnic chi maꞌxta rilokꞌil ruꞌum ta chi reꞌ ta nak reꞌ cꞌahchiꞌ risiqꞌuim cu̱cꞌ take cꞌacharel, reꞌreꞌ nariyeꞌeric rilokꞌil ruꞌum i Dios.
12 Aquele que se exaltar será humilhado, e aquele que se humilhar será exaltado.
13 «Reꞌ hat-tak aj tijem ri̱j Cꞌuhbal Yeꞌo̱j reh Moyses chꞌi̱l hat-tak cow laj aj niminel reh cꞌuhbal reꞌreꞌ, xa hat-tak banol awach tak. Reꞌ hat-tak kꞌe̱ꞌ rinimal tiꞌcꞌaxic na̱cꞌulum tak maj maꞌ xa reꞌ ta maꞌ nawa̱j ta tak oquic hat-tak chi riꞌsil ro̱k kꞌab i Dios reꞌ nkꞌatbic cho kꞌoric cu pan taxa̱j, cꞌahchiꞌ laꞌ woꞌ akꞌetem tak pa̱m quibe̱h take cꞌacharel cꞌahchiꞌ coquic chꞌi̱l woꞌ take til cꞌahchiꞌ quicapam oquic chi riꞌsil ro̱k kꞌab i Dios.
13 Ai de vós, escribas e fariseus hipócritas! Vós fechais aos homens o Reino dos céus. Vós mesmos não entrais e nem deixais que entrem os que querem entrar.
14 «Jeꞌ woꞌ chic, reꞌ hat-tak reꞌ xa hat banol awach tak, kꞌe̱ꞌ rinimal tiꞌcꞌaxic na̱cꞌulum tak maj namakꞌ tak i paꞌ bih wilic queh take cahnel ixok eh xa poybal chic na̱ ilekꞌ naꞌn tak reꞌreꞌ, xa kꞌe̱ꞌ chic nahtil ro̱k i ti̱j naꞌn tak.
14 {Ai de vós, escribas e fariseus hipócritas! Devorais as casas das viúvas, fingindo fazer longas orações. Por isso, sereis castigados com muito maior rigor.}
15 Jeꞌ aj reꞌ, reꞌ hat-tak reꞌ xa hat banol awach tak kꞌe̱ꞌ rinimal tiꞌcꞌaxic na̱cꞌulum tak maj reꞌ take riqꞌuihal cꞌacharel reꞌ xa xatꞌul chic awach tak chi quisiqꞌuiric xa haj yu̱kꞌ qꞌuixca̱b reh chi xcaꞌn chi awaj tahkanel chic take, awuꞌum aweh hat-tak xicowjic chic chi ritahkaljic acꞌuhbal tak eh ruꞌum chi cowjonak chic take ru̱cꞌ atahkaljic tak, kꞌe̱ꞌ woꞌ chic nariqꞌuic na̱ i tiꞌcꞌaxic naquicꞌulum awichꞌi̱l hat-tak chiwach i naquicꞌulum toco̱m chic cꞌacharel.
15 Ai de vós, escribas e fariseus hipócritas! Percorreis mares e terras para fazer um prosélito e, quando o conseguis, fazeis dele um filho do inferno duas vezes pior que vós mesmos.
16 «Jeꞌ woꞌ, nikꞌor chi reꞌ hat-tak reꞌ ticꞌambic tak quibe̱h i tinamit jeꞌ ricab cꞌamoj be̱h riban jenoꞌ sotꞌ ru̱cꞌ jenoꞌ chic rich sotꞌ, kꞌe̱ꞌ rinimal tiꞌcꞌaxic na̱cꞌulum tak ruꞌum reh riwi̱ꞌ i cꞌuhtunic naꞌn tak queh tinamit. Jeꞌ reꞌ nikꞌor maj jeꞌ aj wili nacꞌuhtaj tak queh: Wi hab wach ricꞌsaj pan kꞌoric i Lokꞌ laj Pa̱t reꞌ nlokꞌonjic wi̱ꞌ wach i Dios nariyew richi̱ꞌ, reꞌ hat-tak nakꞌor tak chi xa maꞌxta bih xa̱j rikꞌorom wi̱ꞌ wi maꞌ xinimej i chaj bih xikꞌor. Raj nchel hab wach ricꞌsaj pan kꞌoric take nworwotic laj chꞌihchꞌ wilic chipam Lokꞌ laj Pa̱t reꞌ nlokꞌonjic wi̱ꞌ wach i Dios, reꞌ hat-tak nakꞌor tak chi reꞌ cꞌacharel reꞌreꞌ maꞌ iqꞌue̱l ta wach na̱ i haj wilic xikꞌor chi naribanam.
16 Ai de vós, guias cegos! Vós dizeis: Se alguém jura pelo templo, isto não é nada; mas se jura pelo tesouro do templo, é obrigado pelo seu juramento.
17 Ru̱cꞌ reꞌreꞌ ncꞌutunic chi reꞌ hat-tak reꞌ jeꞌ acab tak sotꞌ, til maꞌxta soꞌ anoꞌjbal tak. Nikꞌor chi jeꞌ reꞌ ruꞌum nok maꞌ narak ta tak chiri̱j chi reꞌ Lokꞌ laj Pa̱t reꞌ nlokꞌonjic wi̱ꞌ wach i Dios kꞌe̱ꞌ woꞌ chic lo̱kꞌ chiwach take nworwotic laj chꞌihchꞌ wilque̱b chipam. Jeꞌ reꞌ nikꞌor maj reꞌ take nworwotic laj chꞌihchꞌ ncaꞌn chi lo̱kꞌ chic take xa ruꞌum chi ar wilque̱b chipam i lokꞌ laj pa̱t reꞌreꞌ.
17 Insensatos, cegos! Qual é o maior: o ouro ou o templo que santifica o ouro?
18 «Jeꞌ woꞌ chic, reꞌ hat-tak jeꞌ woꞌ wili nacꞌuhtaj tak queh cꞌacharel: Wi hab wach ricꞌsaj pan kꞌoric i lokꞌ laj yeꞌa̱b cꞌatbal si̱ chi wach i Dios nariyew richi̱ꞌ, reꞌ hat-tak nakꞌor tak chi xa maꞌxta bih xa̱j rikꞌorom wi maꞌ xinimej i xikꞌor. Raj nchel hab wach ricꞌsaj pan kꞌoric take si̱ yeꞌo̱j chiwach i lokꞌ laj yeꞌa̱b reꞌreꞌ, reꞌ hat-tak nakꞌor chi reꞌ cꞌacharel reꞌreꞌ maꞌ iqꞌue̱l ta wach na̱ haj wilic xikꞌor chi naribanam.
18 E dizeis ainda: Se alguém jura pelo altar, não é nada; mas se jura pela oferta que está sobre ele, é obrigado.
19 Ru̱cꞌ reꞌreꞌ ncꞌuhtunic woꞌ chic chi reꞌ hat-tak reꞌ jeꞌ acab tak sotꞌ, til maꞌxta soꞌ anoꞌjbal tak. Jeꞌ reꞌ nikꞌor ruꞌum nok maꞌ narak ta tak chiri̱j chi reꞌ lokꞌ laj yeꞌa̱b cꞌatbal si̱ kꞌe̱ꞌ woꞌ chic lo̱kꞌ chiwach take si̱, maj reꞌ si̱ nyeꞌeric ar no̱j riban chi lo̱kꞌ chic take xa ruꞌum chi ar yeꞌo̱j take chiwach i lokꞌ laj yeꞌa̱b reꞌreꞌ.
19 Cegos! Qual é o maior: a oferta ou o altar que santifica a oferta?
20 «Reꞌ hat-tak kꞌuruꞌ, nachayew achi̱ꞌ tak chi ribanaric chaj bih ncꞌulic pan acꞌux tak ribanaric, ma̱wicꞌsaj tak pan kꞌoric i si̱ nyeꞌeric chiwach i Dios on reꞌ lokꞌ laj yeꞌa̱b cꞌatbal si̱. Jeꞌ reꞌ nikꞌor aweh tak maj reꞌ ricꞌsaj pan kꞌoric i lokꞌ laj yeꞌa̱b reꞌreꞌ maꞌ xa ta reꞌ i yeꞌa̱b reꞌreꞌ cꞌahchiꞌ ricꞌsam pan kꞌoric jeꞌ laꞌ woꞌ i Dios reꞌ nyeꞌbic quilokꞌil i nicꞌ paꞌ nimal wilic chiwach i yeꞌa̱b reꞌreꞌ.
20 Aquele que jura pelo altar, jura ao mesmo tempo por tudo o que está sobre ele.
21 Jeꞌ woꞌ nachayew achi̱ꞌ tak, ma̱wicꞌsaj tak pan kꞌoric reꞌ kꞌanworic laj chꞌihchꞌ wilic chipam Lokꞌ laj Pa̱t reꞌ nlokꞌonjic wi̱ꞌ wach i Dios on reꞌ lokꞌ laj pa̱t reꞌreꞌ. Jeꞌ reꞌ nikꞌor aweh tak maj reꞌ ricꞌsaj pan kꞌoric i lokꞌ laj pa̱t reꞌreꞌ, maꞌ xa ta reꞌ i pa̱t reꞌreꞌ cꞌahchiꞌ ricꞌsam pan kꞌoric jeꞌ laꞌ woꞌ i Dios reꞌ nyeꞌeric rilokꞌil chipam i pa̱t reꞌreꞌ.
21 Aquele que jura pelo templo, jura ao mesmo tempo por aquele que nele habita.
22 Jeꞌ woꞌ, ma̱wicꞌsaj tak pan kꞌoric i taxa̱j nachayew achi̱ꞌ tak maj hab wach ricꞌsaj pan kꞌoric, maꞌ xa ta woꞌ reꞌ i taxa̱j reꞌ wilic cho wi̱ꞌ rikꞌatbal kꞌoric i Dios cꞌahchiꞌ ricꞌsam pan kꞌoric, jeꞌ laꞌ woꞌ i Dios reꞌ nkꞌatbic cho kꞌoric ar.
22 E aquele que jura pelo céu, jura ao mesmo tempo pelo trono de Deus, e por aquele que nele está sentado.
23 «Reꞌ hat-tak kꞌuruꞌ reꞌ xa hat-tak banol awach tak, kꞌe̱ꞌ rinimal tiꞌcꞌaxic na̱cꞌulum tak ruꞌum chi maꞌ nanimej ta tak take cꞌuhbal til ajwal wach ribanaric. Chi jelow-bal laꞌ chic take reꞌ, nanacꞌayej asiqꞌue̱j tak, awani̱s tak on i wach atic tak reꞌ “comi̱no” ribihnal, reꞌ chic riyeꞌeric junpehr reh i laj pehr chi tumi̱n naꞌn tak ribanaric chi ricꞌamaric na̱ rikꞌahsjic asi̱ tak chiwach i Dios, xa reꞌ laꞌ i takꞌanic wilic chipam i Cꞌuhbal Yeꞌo̱j reh Moyses reꞌ nkꞌoric chiri̱j ricorsjic wach anoꞌjbal tak, chiri̱j riqueteljic quiwach awas acha̱kꞌ tak eh chꞌi̱l woꞌ chiri̱j richꞌiquinjic acꞌux tak chiri̱j i Dios, cꞌahchiꞌ akꞌebem tak lok chiri̱j acꞌux tak. Reꞌ nak take reꞌ curman chi na̱nimem tak chi maꞌxta woꞌ acana̱b riyeꞌeric lok asi̱ tak chiwach i Dios.
23 Ai de vós, escribas e fariseus hipócritas! Pagais o dízimo da hortelã, do endro e do cominho e desprezais os preceitos mais importantes da lei: a justiça, a misericórdia, a fidelidade. Eis o que era preciso praticar em primeiro lugar, sem contudo deixar o restante.
24 Jeꞌ reꞌ ajic, reꞌ hat-tak reꞌ ticꞌambic tak quibe̱h take cꞌacharel jeꞌ ricab i cꞌamoj be̱h riban jenoꞌ sotꞌ ru̱cꞌ jenoꞌ chic rich sotꞌ, ruꞌum chi xa reꞌ ti take cꞌuhbal maꞌ ajwal ta wach nacꞌam tak na̱, cꞌahchiꞌ acꞌulum aweh tak jeꞌ ricab xicꞌul jenaj winak reꞌ xa re̱cꞌ nak chic rimichꞌ lok take cucꞌ utzꞌ chipam ricꞌuxbal, raj nchel i maꞌ laj chicop wilic chipam ricꞌuxbal maꞌ xicoj ta rehtal naxibikꞌ jok.
24 Guias cegos! Filtrais um mosquito e engolis um camelo.
25 «Reꞌ hat-tak kꞌuruꞌ reꞌ xa hat-tak banol awach tak, kꞌe̱ꞌ rinimal tiꞌcꞌaxic na̱cꞌulum tak eh nikꞌor chi jeꞌ reꞌ maj reꞌ hat-tak xa re̱cꞌ chic natzꞌaj akꞌab tak chꞌi̱l riculquil awaꞌ aha̱ꞌ tak reh chi maꞌ eta nanih awi̱b tak ru̱cꞌ i mahc nanacapaj tak, xa reꞌ laꞌ awa̱mna tak hamo̱j cho reh yohbal wach maꞌ holohic ta laj noꞌjbal jeꞌ ricab i quelkꞌjic take awas acha̱kꞌ tak.
25 Ai de vós, escribas e fariseus hipócritas! Limpais por fora o copo e o prato e por dentro estais cheios de roubo e de intemperança.
26 Reꞌ hat-tak reꞌ ticꞌambic tak quibe̱h i tinamit jeꞌ ricab i cꞌamoj be̱h riban jenoꞌ sotꞌ ru̱cꞌ jenoꞌ chic rich sotꞌ, chawesaj tak lok i maꞌ holohic ta laj noꞌjbal wilic cho pan awa̱mna tak reh chi jeꞌ reꞌ, ru̱cꞌ abano̱j enaꞌn tak ribanaric encꞌutunic lok chawach tak chi reꞌ chic i holohic laj noꞌjbal wilic cho pan awa̱mna tak.
26 Fariseu cego! Limpa primeiro o interior do copo e do prato, para que também o que está fora fique limpo.
27 Jeꞌ reꞌ ajic, kꞌe̱ꞌ rinimal tiꞌcꞌaxic na̱cꞌulum hat-tak cow laj aj niminel reh Cꞌuhbal Yeꞌo̱j reh Moyses chꞌi̱l woꞌ hat-tak aj tijem ri̱j cꞌuhbal reꞌreꞌ ruꞌum nok reꞌ hat-tak, xa hat-tak banol awach tak chi quiwach i tinamit. Jeꞌ reꞌ nikꞌor maj jeꞌ ricab chi reꞌ take mukꞌunbal xa sak chic ncaꞌn lok ruꞌum i chu̱n cojo̱j chi quiwach raj cho quipa̱m xa chuh chic cho ruꞌum take kꞌa̱ tak ba̱k wilque̱b cho ar,
27 Ai de vós, escribas e fariseus hipócritas! Sois semelhantes aos sepulcros caiados: por fora parecem formosos, mas por dentro estão cheios de ossos, de cadáveres e de toda espécie de podridão.
28 jeꞌ woꞌ reꞌ hat-tak xa coric woꞌ chic awach naꞌn tak nanacꞌuhtaj tak lok awi̱b chi quiwach take cꞌacharel, xa reꞌ laꞌ cho pa̱m awa̱mna tak yohbal cho wach i cꞌahbilal wilic cho ar jeꞌ ricab i ribanaric lok awach tak.
28 Assim também vós: por fora pareceis justos aos olhos dos homens, mas por dentro estais cheios de hipocrisia e de iniqüidade.
29 «Chi jeꞌ aj reꞌ, junpech woꞌ chic nikꞌor aweh tak chi reꞌ hat-tak cow laj aj niminel reh Cꞌuhbal Yeꞌo̱j reh Moyses chꞌi̱l woꞌ hat-tak aj tijem ri̱j cꞌuhbal reꞌreꞌ, reꞌ xa hat-tak banol awach tak, kꞌe̱ꞌ rinimal tiꞌcꞌaxic na̱cꞌulum tak eh jeꞌ reꞌ nikꞌor maj naꞌn tak juneht ru̱cꞌ quibano̱j take ama̱m awatiꞌt tak nok xa namahsaj tak chic wach ritikꞌinjic eh xa naxoyej tak chic i quimukꞌunbal take raj kꞌorol Cꞌuhbal i Dios xicꞌacharic cho chi coric wach quicꞌux.
29 Ai de vós, escribas e fariseus hipócritas! Edificais sepulcros aos profetas, adornais os monumentos dos justos
30 Nikꞌor chi jeꞌ reꞌ maj jeꞌ aj wili nakꞌor tak, nanatikꞌa̱ꞌ tak on nanaxoyej tak quimukꞌunbal take raj kꞌorol Cꞌuhbal i Dios:
30 e dizeis: Se tivéssemos vivido no tempo de nossos pais, não teríamos manchado nossas mãos como eles no sangue dos profetas...
31 «Ru̱cꞌ xakꞌor tak reꞌreꞌ, cꞌahchiꞌ woꞌ akꞌorom lok awi̱b tak chi hat-tak ca̱ꞌ quiꞌsil cho take aj cansanel queh aj kꞌorol riCꞌuhbal i Dios jeꞌ ru̱cꞌ aj najtir take.
31 Testemunhais assim contra vós mesmos que sois de fato os filhos dos assassinos dos profetas.
32 Eh nikꞌor woꞌ aweh tak chi chacohlaj woꞌ tak wach i cansanic xquipꞌut ribanaric take aj najtir reꞌreꞌ.
32 Acabai, pois, de encher a medida de vossos pais!
33 Reꞌ aj reꞌ chaꞌn hat-tak reꞌ xa cꞌahbil chic anoꞌjbal tak eh ruꞌum chi naꞌn tak jenaj wach anoꞌjbal tak chi aj cansanel quichꞌi̱l ama̱m awatiꞌt tak, naꞌn tak chi jeꞌ acab tak juntuhm ok chi a̱kꞌ! Reꞌ cok ruꞌ, reꞌ hin til nikꞌor aweh tak chi to̱b ta xa nasicꞌ nak tak chic ri̱j ricoꞌljic awi̱b tak chiwach i Dios jeꞌ ricab ncaꞌn take a̱kꞌ chi xa quijuquic chic quiꞌelic je chiwach i kꞌa̱kꞌ, reꞌ hat-tak maꞌxta acoꞌlem awi̱b tak chiwach i Dios nachiyew i kꞌoric chi na̱yeꞌeric tak chipam i yeꞌa̱b reꞌ naricꞌuluric wi̱ꞌ tiꞌcꞌaxic.
33 Serpentes! Raça de víboras! Como escapareis ao castigo do inferno?
34 «Jeꞌ reꞌ kꞌuruꞌ, reh chi maꞌ eta chic niqꞌuic chana̱ tak i tiꞌcꞌaxic reꞌreꞌ, reꞌ hin nanitakꞌa̱b je chaxilac tak take aj kꞌorol niCꞌuhbal chꞌi̱l woꞌ take aj cꞌuhtunel reh niCꞌuhbal jeꞌ ru̱cꞌ kꞌe̱ꞌ quinoꞌjbal. Nok wilque̱b ok chic awu̱cꞌ tak, chi quixilac take reꞌ, wilic queh na̱cansam tak wach curu̱s, wilic woꞌ queh na̱tzꞌuhumunem tak pan tak pa̱t ntijiljic wi̱ꞌ ri̱j Cꞌuhbal Yeꞌo̱j reh Moyses eh wilic woꞌ queh na̱siqꞌuim tak take chi ribanaric tiꞌcꞌaxic queh xa haj paꞌ tinamit quiponic wi̱ꞌ.
34 Vede, eu vos envio profetas, sábios, doutores. Matareis e crucificareis uns e açoitareis outros nas vossas sinagogas. Persegui-los-eis de cidade em cidade,
35 Ru̱cꞌ aj i na̱banam tak reꞌreꞌ, narichalic chana̱ tak i tiꞌcꞌaxic moloj cho wach ruꞌum i cansanic xcaꞌn take cho ama̱m awatiꞌt tak queh raj camanom i Dios xicꞌacharic cho chi coric wach quicꞌux. Til nikꞌor aj aweh tak chi ruꞌum chi reꞌ hat-tak cꞌahchiꞌ atikim tak juꞌ i cansanic pꞌuhtunak cho ru̱cꞌ riquimic Awel cu nponic ru̱cꞌ i racꞌu̱n Werequi̱yas, reꞌ Sacari̱yas ribihnal. Reꞌreꞌ xcansjic cuꞌum take cho ama̱m awatiꞌt tak najtir kꞌi̱j ar chi chi̱ꞌ lok i Lokꞌ laj Pa̱t reꞌ nlokꞌonjic wi̱ꞌ wach i Dios chi ricorquil i wilic wi̱ꞌ i lokꞌ laj yeꞌa̱b cꞌatbal si̱ chiwach i Dios.
35 para que caia sobre vós todos o sangue inocente derramado sobre a terra, desde o sangue de Abel, o justo, até o sangue de Zacarias, filho de Baraquias, a quem matastes entre o templo e o altar.
36 Ruꞌum reh cꞌahchiꞌca̱t tak reꞌreꞌ, reꞌ tiꞌcꞌaxic moloj wach ruꞌum take bano̱j reꞌreꞌ, til nikꞌor aweh tak chi narichalic chana̱ hat-tak wich cꞌacharel ticꞌacharic chipam take kꞌi̱j wili.
36 Em verdade vos digo: todos esses crimes pesam sobre esta raça.
37 «Hat-tak cꞌacharel aj Jerusalen reꞌ ticansanic tak queh chi abaj take aj kꞌorol riCꞌuhbal i Dios takꞌamaj take cho awu̱cꞌ tak, kꞌe̱ꞌ je njikꞌjitic i wa̱mna chawi̱j tak ruꞌum i tiꞌcꞌaxic na̱cꞌulum tak. Reꞌ hin kꞌe̱ꞌ nak nwa̱j acoꞌljic tak chiwach i tiꞌcꞌaxic reꞌreꞌ, jeꞌ ricab nok jenoꞌ quixlan rimohꞌej take cucꞌ racꞌu̱n pa rixi̱cꞌ chi quicoꞌljic, xa reꞌ laꞌ hat-tak maꞌ jaruj nacꞌuꞌlej tak na̱ niCꞌuhbal.
37 Jerusalém, Jerusalém, que matas os profetas e apedrejas aqueles que te são enviados! Quantas vezes eu quis reunir teus filhos, como a galinha reúne seus pintinhos debaixo de suas asas... e tu não quiseste!
38 Chi jeꞌ reꞌ xaꞌn tak, chabiraj tak chi coric i wili: Jeꞌ ricab nancanabjic jenoꞌ pa̱t cuꞌum take cꞌacharel naquiꞌelic je chipam, jeꞌ woꞌ reꞌ naribanam i Dios chi naricana̱b atinami̱t tak chipam i tiꞌcꞌaxic chalic reh chana̱ tak.
38 Pois bem, a vossa casa vos é deixada deserta.
39 Jeꞌ woꞌ til nikꞌor woꞌ aweh tak aj Jerusalen chi maꞌ jaꞌxta pe chic awilom tak niwach cu rehtal chic na̱kꞌorom tak i jeꞌ ricab tzꞌihmbimaj cho chi jeꞌ wili chipam Lokꞌ laj Hu̱j reꞌ wilic wi̱ꞌ riCꞌuhbal i Dios:
39 Porque eu vos digo: já não me vereis de hoje em diante, até que digais: Bendito seja aquele que vem em nome do Senhor.

Ler em outra tradução

Comparar com outra

Estude este capítulo no WhatsApp

Peça à IA da Bíblia Fala para explicar Mateus 23, comparar traduções ou montar um estudo — tudo direto pelo WhatsApp.