Romanos 2

Mama Kuurrku Wangka (NTJ) vs NVT

Sair da comparação
NVT Nova Versão Transformadora
1 Yuwa, tjingurun kutjupanya yayirnirringku watjalku, “Wiya, nyarralu palyamunu palyara.” Palunyalun nyuntululpi palunyapirinypartu palyalku. Wiya, yungarralunkun palyamunu yutira.
1 Talvez você pense que pode condenar esses indivíduos, mas é igual a eles e não tem desculpa! Quando diz que eles deveriam ser castigados, condena a si mesmo, porque você, que julga os outros, pratica as mesmas coisas.
2 Tjiinya-lan nintilu kulira tjiinya Mama Kuurrtu palya watjalku-lanya mirrirntankukitjalu palunyapirinypa-lan palyaranyangka.
2 E sabemos que Deus, em sua justiça, castigará todos que praticam tais coisas.
3 Yaaltjin kulira? Tjingurun kutjupanya yayirnirriku watjalku palyamunu palyaranyangka. Palunyalun nyuntululpi palunyapirinypartu palyamunu palyalku. Nyangka-muntanta Mama Kuurrtu nyaku wantiku? Wiya, nyakulanta wantikitjamunu.
3 Uma vez que você julga outros por fazerem essas coisas, o que o leva a pensar que evitará o julgamento de Deus ao agir da mesma forma?
4 Tjinguru-yan kulilku, “Palya-latju palyamunu palyara. Tjiinyamarntu Mama Kuurrnga ngarltunytju. Palunyalu-lanyatju mirrparnarringkula mirrirntankukitjamunu.” Kulila. Mama Kuurrnga-tjanampanku ngarltunytju purlkanya nyinarra, tjiinya-yan palyamunu wantirra pinkurraaltjaku.
4 Não percebe quanto ele é bondoso, tolerante e paciente com você? Não vê que essas manifestações da bondade de Deus visam levá-lo ao arrependimento?
5 Nyangka-yan kurrurnpa witu-witu nyinarranytjalu pika purlkanya mantjilku ngula Mama Kuurrtu-lanya kuurrpa purlkanyangka ngaratjuralpi tjukarurrulu watjannyangka.
5 Mas, por causa de seu coração rebelde, você se recusa a abandonar o pecado, acumulando ira sobre si mesmo. Pois o dia da ira se aproxima, quando o justo juízo de Deus se revelará.
6 Tjiinyamarntu Mama Kuurrtu yarnangu kutju-kutjuku-lampa ngaparrtjika nintilku kutjupa-kutjupa-lan palyaranytja palunyanguru.
6 Ele julgará cada um de acordo com seus atos.
7 Kutjupatjarralu-ya walykumunu tirtu palyaranytjalu kulira Mama Kuurrtu-tjananya marninypungkula puru mirritjanu-tjananya wanka pakaltjingaltjaku. Nyangka-yayi wanka tirtu nyinama.
7 Dará vida eterna àqueles que, persistindo em fazer o bem, buscam glória, honra e imortalidade.
8 — ausente —
8 Mas derramará ira e indignação sobre os que vivem para si mesmos, que se recusam a obedecer à verdade e preferem entregar-se a uma vida de perversidade.
9 — ausente —
9 A todos que praticam o mal, ele trará aflição e calamidade: primeiro para os judeus, e também para os gentios.
10 Nyangka Mama Kuurrtu walykumunu palyalpayi-tjananya marninypungkulalpi kurrurnpa rapalku, Tjiyu pirninya puru Tjiyu wiya pirninyatarrartu.
10 Mas, a todos que fazem o bem, ele dará glória, honra e paz: primeiro para os judeus, e também para os gentios.
11 Tjiinya Mama Kuurrtu yiiku palya wantikitjamunu pirninyartu tjukarurrulu nyakula kanyilpayi.
11 Pois Deus não age com favoritismo.
12 Nyangka tjiinya-ya Tjiyu wiya pirnilu Mawutjaku wangkaku ngurrpalu palyamunu palyara. Palunyalu-ya Mawutjaku wangkaku ngurrpartu warukutu yanku. Nyangka-ya Tjiyu pirnilu Mawutjaku wangka kanyira. Palunyalu-ya palyamunu palyaranytjatjanu warukutu yanku, wangka palunyanyamarntu-ya kulira wantirranytjalu.
12 Assim, todos os que pecarem, mesmo não tendo a lei escrita de Deus, serão destruídos. E todos os que pecarem estando sob a lei de Deus, de acordo com essa lei serão julgados.
13 Tjiinya Mawutjaku wangka kuliranytjanyakutju kamu tjurrkurlarriku Mama Kuurrta mirangka. Ngarna Mawutjaku wangka kulira palyaranytjanya tjurrkurlarriku.
13 Pois o simples ato de ouvir a lei não nos torna justos diante de Deus, mas sim a obediência à lei é que nos torna justos aos olhos dele.
14 Nyangka-ya Tjiyu wiya pirninya Mawutjaku wangkaku ngurrpa nyinarra. Palunyalu-tjinguru-ya palurukurrurntu kuliralpi walykumunu palyalku Mawutjaku wangka kanyiranytjapirinytju. Tjiinyamarntu-ya Mawutjaku wangka kanyiranytjamunu. Palunyalu-yanku yungarralu palyamunu wantirralpi walykumunu palyara.
14 Até mesmo os gentios, que não têm a lei escrita, quando obedecem a ela instintivamente, mostram que conhecem a lei, mesmo não a tendo.
15 Tjiinyamarntu-ya walykumunu palyaranytjalu yutira Mawutjaku wangka kurrurnta kanyiranytjapirinytju. Palunyanguru-ya walykumunu palyaranytjalu kulilku, “Yuwa, walykumunu-rna palyarnu.” Palunyalu-ya palyamunu palyaralpi kurntarriku kulilku, “Munta, palyamunu-rna palyarnu.”
15 Demonstram que a lei está gravada em seu coração, pois sua consciência e seus pensamentos os acusam ou lhes dizem que estão agindo corretamente.
16 Yuwa, palunyapirinypa ngaraku ngula. Mama Kuurrtu watjalku Tjiitja-Kurayitjalu yarnangu pirninya-lanya kuurrpa purlkanyangka ngaratjunkutjaku. Palunyalu tjukarurrulu watjalku yartakanku pinalu-lan kumpil-kumpiltu kuliranytjanyatarrartu. Yuwa, tjukurrpa palunyanya-rna tirtu watjalpayi.
16 Isso se confirmará no dia em que Deus julgar os segredos de cada um por meio de Cristo Jesus, de acordo com as boas-novas que anuncio.
17 Tjiyu pirni, kulila-ya. Tjiinya-yankun karnany-karnanytju marninypungkupayi, “Ngayulu-latju Tjiyu nyinarranytjalu Mawutjaku wangka kanyira. Nyangka-lanyatju Mama Kuurrtu kurrurntatjapirinypa kanyira.”
17 Você, que se diz judeu, se apoia na lei de Deus e se orgulha de seu relacionamento especial com ele.
18 Nintilu-yan kulira Mama Kuurrku yara. Tjiinyamarntu-yan Mawutjaku wangkawana nintirringu walykumunu palyaratjaku.
18 Conhece a vontade de Deus: sabe o que é certo, porque foi instruído em sua lei.
19 Tjiinya-yan kulira Mama Kuurrku ngurrpa pirninya-tjananya nintipungkukitjalu. Puru-yan kulira, “Ngayulu-latju tilipirinypa nyinarra, nyarra-ya mungalurrta nyinarranytjalu yiwarra nyakutjaku.”
19 Está convencido de que é guia para os cegos e luz para os que estão perdidos na escuridão.
20 Tjiinya-yan kulira ngurrpa-ngurrpa pirninya nintipungkukitjalu. Puru-yankun kulira, “Ngayulu-latju Mawutjaku wangka kanyiranytjalu nintipuka nyinarra. Wangka palunyanyamarntu tjukarurru mularrpa ngarala.”
20 Considera-se capaz de instruir os ignorantes e ensinar os caminhos de Deus às crianças. Está certo de que a lei de Deus lhe dá pleno conhecimento e verdade.
21 Tjiinya-yan yarnangu pirninya nintipungkula. Palunyalu-munta-yan palyarungu nyinarra? Tjiinya-yan marrkura, “Mulyatarrinytjamaaltu wantima.” Palunyalu-munta-yan nyuntululpi mulyatarrinytjamaaltu wantirra?
21 Pois bem, se você ensina a outros, por que não ensina a si mesmo? Diz a outros que não roubem, mas você mesmo rouba?
22 Tjiinya-yan marrkulpayi, “Kutjupaku kurringka-ya ngarrinytjamaaltu wantima.” Palunyalu-munta-yan kutjupaku kurringka ngarripayi? Tjiinya-yan yanyantju warta yapu pupakatirra marninypungkulatjaku. Palunyalu-munta-yan warta yapu tjumatjarra mulyatarrirra tjimarrikitjalu nintilpayi tjunkula-yanku wantirranyangka?
22 Afirma que é errado cometer adultério, mas você mesmo adultera? Condena a idolatria, mas rouba objetos dos templos?
23 Tjiinya-yan karnany-karnanytju watjara, “Mawutjaku wangka-latju kanyira.” Palunyalu-munta-yan wangka palunyanya kulira wantirra palyamunu palyara? Tjiinyamarntu-ya kutjupatjarralu palunyanguru Mama Kuurrnga panypurangkula.
23 Você, que tanto se orgulha de conhecer a lei, desonra a Deus, desobedecendo à lei?
24 Tjiinya Payipulta kutjulpirtu walkatjunu wantitjanya ngaapirinypa ngarala, “Tjiyu pirni, kulila-ya. Tjiyu wiya pirnilu-tjananyantaya nyakula. Palunyalu Mama Kuurrnga panypurangkula tjiinyamarntu-yan palyamunu palyaranyangka.”
24 Não é de admirar que as Escrituras digam: “Os gentios blasfemam o nome de Deus por causa de vocês”.
25 Palya-rna tjinguru watirringkulalpi Tjiyu nyinarranytjalu Mawutjaku wangka kulira palyanma. Wiyangka-tjinguru-rna kunpu-kunpu watirringkulalpi Tjiyu nyinarra.
25 A prática judaica da circuncisão só tem valor se você obedece à lei de Deus. Mas se você, que é circuncidado, não obedece à lei de Deus, não é diferente de um gentio incircuncidado.
26 Nyangka-tjinguru-ya Tjiyu wiyalu Mawutjaku wangka kuliralpi palyalku. Nyangka Mama Kuurrtu-tjananya nyaku Tjiyupirinypa-ya nyinarranyangka.
26 E, se os incircuncidados obedecerem à lei de Deus, acaso não serão também considerados circuncidados?
27 Nyangka-ya yayirnirringkula-tjananyanta watjalku, “Wiya, Tjiyu nyinarranytjalu-yan Mawutjaku wangka kanyira. Palunyalu-yan wangka palunyanya kulira wantirra.”
27 De fato, os gentios incircuncidados que cumprem a lei de Deus condenarão você, judeu, que é circuncidado e tem a lei de Deus, mas não obedece a ela.
28 — ausente —
28 Pois ser judeu exteriormente ou ser circuncidado não torna ninguém judeu de fato.
29 — ausente —
29 Judeu verdadeiro é quem o é no íntimo, e circuncisão verdadeira é a do coração, feita pelo Espírito, e não pela letra da lei, recebendo assim a aprovação de Deus, e não das pessoas.

Ler em outra tradução

Comparar com outra

Estude este capítulo no WhatsApp

Peça à IA da Bíblia Fala para explicar Romanos 2, comparar traduções ou montar um estudo — tudo direto pelo WhatsApp.