Gálatas 4

Mama Kuurrku Wangka (NTJ) vs NTLH

Sair da comparação
NTLH Nova Tradução na Linguagem de Hoje 2000
1 Yuwa, tjuma ngaanya-ya kulila. Tjiinya yarnangu tjimarri purlkanyatjarralu yirnarringkulalpi kulilku katjaku nintilkitjalu. Nyangka katja kurlunypa ngula purlkarringkulalpi puurrarriku nyinama. Nyangka katja kurlunypa nyinarranyangka-ya waarka palyalpayipirinypa kanyilpayi.
1 Digo mais isto: enquanto é menor de idade, o filho que vai herdar a propriedade do pai é tratado como escravo, mesmo sendo, de fato, o dono de tudo.
2 Tjiinya kuwarripa kurlunypa nyinarranyangka wati kutjupalu-raya kutjupa-kutjupa miranykanyira kanyinma. Nyangka ngula katja palunyanya purlkarringkulalpi puurrarriku, tjiinya tayimpa ngaraku, palunyaku mamalu watjarnu wantitjanya.
2 Enquanto é menor, há pessoas que tomam conta dele e cuidam dos seus negócios até o tempo marcado pelo pai.
3 Nyangka-lanyaya tjukurrtatja pirnilu palunyapirinypartu puurrarringu kanyiranytja, Kurayitjaku-lan ngurrpa nyinarranyangkalpi.
3 Assim também nós, antes de ficarmos adultos espiritualmente, fomos escravos dos poderes espirituais que dominam o mundo .
4 Nyangka tayimpa ngarangu, palunyangka Mama Kuurrtu witurnu palunyaku katja yungarra. Nyangka katja palunyanya minymalu kanyirnu. Nyangka Tjiyu nyinarranytjalu Mawutjaku wangka wangarnarralu kulira palyaranytja,
4 Mas, quando chegou o tempo certo, Deus enviou o seu próprio Filho, que veio como filho de mãe humana e viveu debaixo da lei
5 tjiinya-lanya Mawutjaku wangkatjarranya wankarunkukitjalu. Nyangka-layi Mama Kuurrku katja yurntalpa nyinama.
5 para libertar os que estavam debaixo da lei, a fim de que nós pudéssemos nos tornar filhos de Deus.
6 Yuwa nyuntunya-yan katja yurntalarringu. Nyangka-tjananyanta Mamalu Kuurti Walykumununya kurrurnta tjarrpatjunu. Nyangka Kuurti palunyatjarralu-lan warlkura watjanma, “Mama.”
6 E, para mostrar que vocês são seus filhos, Deus enviou o Espírito do seu Filho ao nosso coração, o Espírito que exclama: “Pai, meu Pai.”
7 Ngaangkalpi-yan waarka palyalpayipirinypa nyinarranytja tjukurrtatja pirniku. Kuwarrinya-parturtu-yan wiyarringu. Tjiinya-yan Mama Kuurrku katja yurntalarringu nyinarra. Nyangka-tjanampanku pirnipurlka nintilku kanyiranytjatjanulu.
7 Assim vocês não são mais escravos; vocês são filhos. E, já que são filhos, Deus lhes dará tudo o que ele tem para dar aos seus filhos.
8 Kutjulpirtu-yan Mama Kuurrku ngurrpa nyinarranytja. Palunyatjanu-yan puurrku waarka palyalpayipirinypa nyinarranytja tjukurrtatja pirniku. Tjiinya palunyanya-ya Mama Kuurrngapirinymaalpa wiya.
8 No passado vocês não conheciam a Deus e por isso eram escravos de deuses que, de fato, não são deuses.
9 Nyangka-yan kuwarrinya Mama Kuurrku nintirringu. Munta, Mama Kuurrnga-tjanampanku nyuntuku ninti. Nyangka-yan nyaaku mukurringkula tjukurrtatja palunyanya-tjananya marlakulu wanalkitjalu? Tjiinya-tjananyantaya pukurlmara kanyilkitjamunu. Nyangka-yan nyaaku palunyapirinyku mukurringkula puurrtupirinypa-tjananyanta kanyiltjaku?
9 Mas, agora que vocês conhecem a Deus, ou melhor, agora que Deus os conhece, como é que vocês querem voltar para aqueles poderes espirituais fracos e sem valor? Por que querem se tornar escravos deles outra vez?
10 Nyuntulu-yan tirtu kulira yankupayi turlkuku, Tjatitingka puru kirnara ma-ngarrirranyangka, puru nyinngangka, pirriya-pirriyangka, puru kurlingka. Tirtu-yan turlkuku yankula Mama Kuurrta mirangka tjurrkurlarrikitja.
10 Por que dão tanta importância a certos dias, meses, estações e anos?
11 Tjurlpilytju-tjananyarnanta purtu kulira. Nyaarringkula-yan? Kunpu-kunpu-munta-tjananyarnanta Kurayitjanyatjarra rawalu watjaranytja?
11 Estou muito preocupado com vocês! Será que todo o trabalho que tive com vocês não valeu nada?
12 Yuwa kurta tjurtupirti, ngayunyapirinyarri-rniya. Tjiinya-rna Mawutjaku wangkaku kutjuwarrartu wiyarringkulalpi Kurayitjanyakutju wanara. Tjiinya-rna ngayulu Mawutjaku wangka wantirralpi nyuntunyapirinyarringu. Tjiinya-rniyan ngarnmanypalpi kurrantjamunurtu. Palunyalu-rniyan nyaaku kuwarrikutju tjurlpilymara?
12 Meus irmãos, peço que sejam como eu. Afinal eu sou como vocês, e vocês não me ofenderam em nada.
13 Kulira-yan tjiinya kuwarripatjarra-tjananyarnanta pikatjarralurtu tjukurrpa walykumununya watjaranytja.
13 Lembram por que foi que lhes anunciei pela primeira vez o evangelho ? Foi porque eu estava doente.
14 Tjiinya-rna pikatjarra nyinarranytja. Nyangka-rniyan yanyanarringkula wantinytjamaaltu pukurltu yarltingu tjarrpatjunu yayintjulpa yilkaringkatjapirinyparu puru Tjiitja-Kurayitjanyapirinyparu.
14 Mas vocês não me desprezaram, nem me rejeitaram, embora o meu estado de saúde fosse uma dura prova para vocês. Pelo contrário, vocês me receberam como se eu fosse um anjo de Deus ou mesmo como se eu fosse Cristo Jesus.
15 Wiya, pukurlpa-yan nyinarranytja. Palunyatjanu-yan nyaarringu kuwarrinya? Nintilu-rna kulira tjiinya-tjuyan ngayuku kurrurnpa wiyarringkupayi. Tjiinyamarntu-tjuyan mukulyanytju nyinarranytja. Tjinguru-tjananyarnanta kutjupa-kutjupaku ngatjinnyangka tjinguru-rniyan kulira wantinytjamaaltu waarrpungkula yungama.
15 E como vocês estavam felizes! Eu posso afirmar que, se pudessem, vocês teriam arrancado os seus próprios olhos para me dar! O que foi que aconteceu?
16 Yuwa, kuwarrinyakutju-munta-tjuyan yanyan-yanyanarringu tjukarurrulu-rna watjaranyangka?
16 Será que agora, por ter dito a verdade, eu me tornei inimigo de vocês?
17 Wiya, yarnangu kutjupatjarralu-tjananyanta tjiinya ngarnartu muku-mukura ngayuku yanyan-yanyanarritjaku. Nyangka-yayin palunyaku-tjanampa mukurriwa.
17 Esses homens mostram grande interesse por vocês, mas a intenção deles não é boa. O que eles querem é separar vocês de mim para que vocês sintam por eles o mesmo interesse que eles sentem por vocês.
18 Yuwa, palya-tjinguru-tjanampankuya mukulyanytju nyinaku, tjiinya-tjananyanta tjukurrpa tjukarurru nintipungkukitja. Tjiinya-rna ngayulu nyinarranytjalu palunyapirinypa palyaranytja. Palunyalu-rna ngurra kutjupangka nyinarranyangka palya kutjupatjarralu palunyapirinypa palyanma.
18 É bom vocês terem um interesse sincero sempre e não somente quando estou com vocês.
19 Yuwa, ngayuku katja yurntalpirti, tirtu-tjananyarnanta kulira. Kulirayirnu-kulirayirnu-rna pikatjarrarringu. Tjiinyakurlu ngunytjulunku tjilkuku kulila-kulila pikatjarrarriwa. Palunyapirinyarringu-rna. Kulira-rna tjiinya nyuntulu-yan Kurayitjanyapirinyarritjaku.
19 Meus queridos filhos, eu estou sofrendo por vocês, como uma mulher que tem dores de parto. E continuarei sofrendo até que Cristo esteja vivendo em vocês.
20 Wiya, purupalka-tjananyarnanta yarra lurrtjurriwa. Tjinguru-tjananyarnanta ngamu nyinarranytjalu purinytju watjanma. Tjiinya-tjananyarnanta purtu kulira tjukarurrulkitjalu.
20 Como eu gostaria de estar aí agora para poder falar com vocês de modo diferente! Estou muito preocupado com vocês.
21 Kulila-ya, pala-yan Mawutjaku wangkaku mukurringkula. Tjiinya-yan wangka palunyanya pirninya purtu tjurrkurlmara kulira.
21 Vocês que querem estar debaixo da lei , me digam uma coisa: vocês não estão ouvindo o que a Lei diz?
22 Tjiinya wangka ngaapirinypa Payipulta ngarala. Yayipuramalu katja kutjarra kanyirnu minyma kutjarrangkatja. Tjiinya minyma kutjupa puurrku waarka palyalpayi. Nyangka minyma kutjupanya yungarralu kulira palyalpayi.
22 Ela diz que Abraão teve dois filhos: um, de uma escrava, Agar; e outro, de uma mulher livre, Sara.
23 Yuwa, minyma nyarra puurrku waarka palyalpayilu waarrpungu tjilku mantjirnu. Nyangka minyma nyarra yungarralu kulira palyalpayilu nyinarrayirnu, nyangka Mama Kuurrtu kalkunnyangkakutju tjilku kanyirnu.
23 O filho da escrava foi gerado como todas as crianças são geradas, mas o filho da mulher livre foi gerado por causa da promessa de Deus.
24 Tjiinya tjukurrpa palunyanya kamparntalpa ngarala. Tjiinya minyma kutjarra tjukurrpa kutjarrapirinypa. Tjiinya tjukurrpa kutjupa Mama Kuurrtu Yayipuramala watjarnu wantingu, puru tjukurrpa kutjupanya Mamalu Mawutjaku yungu yapu Tjayinayila. Tjiinya tjilku-ra ngaarnmanu puurrku waarka palyalkitja, minyma palunyanya yini Yayikanya. Minyma palunyanya tjukurrpa yapu Tjayinayila yungkutjanyapirinypa.
24 Isto serve como um símbolo: as duas mulheres representam as duas alianças . Uma aliança é a do monte Sinai e está representada por Agar. Os que são dessa aliança nascem escravos.
25 Minyma Yayikanya purli Tjayinayinyapirinypa ngurra Yarapiyala. Tjiinya Tjurutjamanyapirinypartu, Tjiyu pirniku ngurrapirinypa. Nyangka-ya yarnangu palunyangkatjalu puurrkupirinypa waarka palyara.
25 Pois Agar representa o monte Sinai, na Arábia, e Agar é o símbolo da Jerusalém atual, que é escrava com todo o seu povo.
26 Nyangka Tjurutjamanya kutjupanya yilkaringka ngarala. Ngurra palunyangka-ya yungarralu kulira palyalpayi. Yiwarla palunyanya ngayuku-lampa ngunytjupirinypa ngarala.
26 Mas a Jerusalém celestial é livre e ela é a nossa mãe.
27 Tjiinya Payipulta kutjulpirtu walkatjunu wantitjanya ngaapirinypa ngarala,
27 Pois as Escrituras Sagradas dizem: “Você, mulher que nunca teve filhos, fique alegre! Você que nunca sentiu dores de parto, grite de alegria! Pois a mulher abandonada terá mais filhos do que a que mora com o marido.”
28 Yuwa kurta tjurtupirti, nyuntunya-yan Yayitjikinyapirinypa. Tjiinya Tjiiralu nyinarrayirnu Yayitjikinya kanyirnu Mama Kuurrtu kalkunnyangkakutju. Nyangka-tjananyanta Mama Kuurrtu katja yurntalpirti kanyira kalkuntjatjanulu. Tjiinya-yan kalkultatja Yayitjikinyapirinypartu.
28 Meus irmãos, vocês são como Isaque; são filhos de Deus por causa da promessa divina.
29 Kutjulpirtulpi minyma nyarra puurrku waarka palyalpayiku katjalu marlanypanku pungkupayi. Katja nyarra Mama Kuurrku Kuurtilu kalkurnu, palunyanya pungkulanytja. Nyangka kuwarrinya palunyapirinypartu ngarala. Tjiinya-ya yarnangu nyarra Mawutjaku wangkaku mukulyanytjulu payira pungkupayi yarnangu nyarra Kuurti Walykumunulawana-ya wankarringkutjanya.
29 Naquela época o filho que havia sido gerado como todas as crianças são geradas perseguiu o que havia sido gerado por causa do Espírito de Deus; e a mesma coisa está acontecendo agora.
30 Nyangka Payipulta kutjulpirtu walkatjunu wantinytjanya ngaapirinypa ngarala, “Katjararra-pulanyaya witula wiyala puurrku waarka palyalpayinya. Tjiinyamarntu palunyaku katjalu yulytja mamangkatja mantjilkitjamunu. Tjiinya minyma yungarralu kulira palyalpayiku katjalukutju yulytja mantjilku.”
30 Mas o que é que as Escrituras Sagradas dizem? Elas dizem: “Mande embora a escrava e o filho dela, pois o filho da escrava não herdará a propriedade do pai, junto com o filho da mulher livre.”
31 Kurta tjurtupirti, nganaku-lan katja yurntalarringu? Minyma nyarra puurrku waarka palyalpayiku-munta? Wiya, minyma nyarra yungarralu kulira palyalpayi, palunyaku katja yurntalpirinypa-lan.
31 Portanto, meus irmãos, nós não somos filhos de uma escrava, mas de uma mulher livre.

Ler em outra tradução

Comparar com outra

Estude este capítulo no WhatsApp

Peça à IA da Bíblia Fala para explicar Gálatas 4, comparar traduções ou montar um estudo — tudo direto pelo WhatsApp.