Mateus 25
Lilaghanu lya shonu (NDJ) vs NTLH
1 “Chipindechi Wutwa wa kumbindi kwa Chapanga dawuyifwani na vakavali lilongu yivatolili taa shawu, vayenda kumuyanga Bambu lihungu lya kuheta.
1 Jesus disse:
2 Muhanu wa vala vaveli vapufi na muhanu yivaveli vana luhunja.
2 Cinco eram sem juízo, e cinco eram ajuizadas.
3 Vala vapufi vatolili taa shawu, lakini vatolili ha mafuta va kutaya mula.
3 As moças sem juízo pegaram as suas lamparinas, mas não levaram óleo de reserva.
4 Lakini vala yivaveli na luhunja vatolili mafuta musupa pamu na taa shawu.
4 As ajuizadas levaram vasilhas com óleo para as suas lamparinas.
5 Kumbi Bambu lihungu lya kuheta kakelwa kwisa, vala vakavali vosi vasisila, pambeli vawonja.
5 Como o noivo estava demorando, as dez moças começaram a cochilar e pegaram no sono.
6 “Payifikili pamihi mandandu, kwavelili na chowu ‘Topi, topi! Bambu wa lihungu akwisa, muyendi mukamuyangi!’
6 — À meia-noite se ouviu este grito: “O noivo está chegando! Venham se encontrar com ele!”
7 Pambeli vala vakavali vosi vatandamuka, vasitandali taa shawu.
7 — Então as dez moças acordaram e acenderam as suas lamparinas.
8 Vala vapufi vavawombela vala yivaveli na luhunja, ‘Mututayili mafuta venu padokwa, taa shetu sikujimika.’
8 Aí as moças sem juízo disseram às outras: “Deem um pouco de óleo para nós, pois as nossas lamparinas estão se apagando.”
9 Lakini vala yivaveli na luhunja vavawombela, ‘Ava davatukwili ha yufwi na yumwi! Ngiba muyendi kuduka mukayihemileli!’
9 — “De jeito nenhum”, responderam as moças ajuizadas. “O óleo que nós temos não dá para nós e para vocês. Se vocês querem óleo, vão comprar!”
10 Topi, vala vakavali vapufi pavayendili kuhemela mafuta, kumbeli kunu Muheta kafika na vala vakavali vaveli kala vayingila pamu na mweni munyumba ya muheta, pavayingilili kala mlyangu wutatiwa.
10 — Então as moças sem juízo saíram para comprar óleo, e, enquanto estavam fora, o noivo chegou. As cinco moças que estavam com as lamparinas prontas entraram com ele para a festa do casamento, e a porta foi trancada.
11 “Pambeli vala vakavali vapufi vayisa, vakema, ‘Bambu, Bambu, wutufuwulili!
11 — Mais tarde as outras chegaram e começaram a gritar: “Senhor, senhor, nos deixe entrar!”
12 Lakini mweni kavayangula, nguvawombela nakaka, yumwi ndivamanya ha.’ ”
12 — O noivo respondeu: “Eu afirmo a vocês que isto é verdade: eu não sei quem são vocês!”
13 Pambeli Yesu kadeta, “Topi, mugungi mesu, kwanongwa mumanya ha lijuva wala saa.
13 E Jesus terminou, dizendo:
14 “Chipindechi wutwa wa kumbindi dawuvi kucha mundu yumu yadayileyi kuyenda mwanja. Avakemili vandumindumi vaki, kavahadisha mali shaki.
14 Jesus continuou:
15 Amupili kila mundu kulinganila na chifwani chaki, yumu amupili mbiya kucha ijala ya mwesi wumu, wingi mbiya kucha ijala ya majuma mavili na wingi kamupa mbiya kucha sha ijala ya lijuma limu, pambeli kayenda mwanja.
15 E lhes deu dinheiro de acordo com a capacidade de cada um: ao primeiro deu quinhentas moedas de ouro; ao segundo deu duzentas; e ao terceiro deu cem. Então foi viajar.
16 Tepu yula yagayiliwili mbiya sha ijala ya mwesi wumu kagolela uchulusi kayegha singi nga sisila,
16 O empregado que tinha recebido quinhentas moedas saiu logo, fez negócios com o dinheiro e conseguiu outras quinhentas.
17 wuwula wula na yula yagayiliwili mbiya sha ijala ya majuma mavili kagolela uchulusi kayegha singi nga sisila.
17 Do mesmo modo, o que havia recebido duzentas moedas conseguiu outras duzentas.
18 Lakini yula yagayiliwili mbiya sha juma limu, kayenda kakumba lyowu kasikulila pasi mbiya sila sha bambu waki.
18 Mas o que tinha recebido cem moedas saiu, fez um buraco na terra e escondeu o dinheiro do patrão.
19 “Yula bambu payikalili aku lyoo! Pawuyili kakanda kukawula tolitoli ya mbiya sivelili na sivapatili.
19 — Depois de muito tempo, o patrão voltou e fez um acerto de contas com eles.
20 Yula ndumindumi yagayiliwili mbiya sha mwesi wumu kayisa na mbiya singi nga sisila sila, kamuwombela, ‘Bambu, wanyimbili mbiya sha ijala ya mwesi wumu, apa siyongisheka singi nga sisila sila.’
20 O empregado que havia recebido quinhentas moedas chegou e entregou mais quinhentas, dizendo: “O senhor me deu quinhentas moedas. Veja! Aqui estão mais quinhentas que consegui ganhar.”
21 Bambu mundu kamuwombela, ‘Nyanyi, kuva ndumindumi msangi na mwaminifu, kuva mwaminifu kwa findu fidokwa ponopa dandikugoli mwaminifu kwa findu fikomi, wisi sekileli pamu na bambu waku!’
21 — “Muito bem, empregado bom e fiel”, disse o patrão. “Você foi fiel negociando com pouco dinheiro, e por isso vou pôr você para negociar com muito. Venha festejar comigo!”
22 “Ndumindumi yagayiliwili mbiya sha ijala ya majuma mavili na mweni kayisa, kadeta, ‘Bambu, wanyimbili mbiya sha ijala ya majuma mavili, ponopa loli kuna mbiya simonga nga sisilasila simbatili.’
22 — Então o empregado que havia recebido duzentas moedas chegou e disse: “O senhor me deu duzentas moedas. Veja! Aqui estão mais duzentas que consegui ganhar.”
23 Bambu mundu kamuwombela, ‘Nyanyi ndumindumi msangi na mwaminifu, kuva mwaminifu wa chindu chidokwa, dandikupi findu fingi fikomi. Wisi sekileli pamu na bambu waku.’
23 — “Muito bem, empregado bom e fiel”, disse o patrão. “Você foi fiel negociando com pouco dinheiro, e por isso vou pôr você para negociar com muito. Venha festejar comigo!”
24 “Pambeli kayisa yula ndumindumi yagayiliwili mbiya sha ijala ya juma limu, kadeta, ‘Bambu nenga manya kucha yuwi kuva mundu yudindalili, yuwi ukubena pala pawungajila kukweta na kukunganya pala pawungajila kuvaghasha.
24 — Aí o empregado que havia recebido cem moedas chegou e disse: “Eu sei que o senhor é um homem duro, que colhe onde não plantou e junta onde não semeou.
25 Ndatilili, ndayifisili mbiya yaku muuganga. Topi toli mbiya yaku.’
25 Fiquei com medo e por isso escondi o seu dinheiro na terra. Veja! Aqui está o seu dinheiro.”
26 “Bambu mundu kamuwombela, ‘Yuwi kuva ndumindumi mwafu na mgata! Wamanyili kucha nenga ngubena mahali pangajila kukweta na kukunganya pala pangajila kuvaghasha.
26 — “Empregado mau e preguiçoso!”, disse o patrão. “Você sabia que colho onde não plantei e junto onde não semeei.
27 Ngiba, ningavikili mbiya shangu kwa vatawula fiyongishekeli yikopesha ningatolili na fwayida yaki!
27 Por isso você devia ter depositado o meu dinheiro no banco, e, quando eu voltasse, o receberia com juros.”
28 Topi, mumupoki mbiya asi mukamupi yula mundu muna mbiya sha ijala ya mwesi wumu.
28 “Tirem dele o dinheiro e deem ao que tem mil moedas.
29 Nongwa yaveli na chindu dagayiliwi na kuyongishiwa. Lakini yula ngajila chindu, dawupokiwi hata chila chidokwa chavelinachu.
29 Porque aquele que tem muito receberá mais e assim terá mais ainda; mas quem não tem, até o pouco que tem será tirado dele.
30 Na ayu ndumindumi yangajila fwayida, mumuyasi panji muchisi! Aku dalili na kugelujula minu.’
30 E joguem fora, na escuridão, o empregado inútil. Ali ele vai chorar e ranger os dentes de desespero.”
31 “Chipindi Mwana wa Mundu yavelili ndi Mutwa payisa muukomi waki pamu na makungu vaki vang'alili, topi dayikali pachigoda chaki cha wutwa chi vaveli na ukomi waki,
31 Jesus terminou, dizendo:
32 vandu va milima yosi dayiyikunguli pawulongolu yaki na mweni davabawuli vandu kucha mdima yavatapula vafungami na vameni.
32 Todos os povos da terra se reunirão diante dele, e ele separará as pessoas umas das outras, assim como o pastor separa as ovelhas das cabras.
33 Davavaviki vandu yivagola fyadayila Chapanga wa mlilu na kuvabava vala yivagola ng'odu fyadayila Chapanga mwambu waki wamkiyi.
33 Ele porá os bons à sua direita e os outros, à esquerda.
34 Pambeli Mutwa davawombeli vala yivaveli mwambu waki wa mlilu, ‘Mwisi yumwi yimunemiliwili na Tati wenu, mupokeli wutwa wuvavatalishili kukandila kulumba kwa mlima.
34 Então o Rei dirá aos que estiverem à sua direita: “Venham, vocês que são abençoados pelo meu Pai! Venham e recebam o
35 Nongwa ndavelili na njala yumwi mwanyimbili na ndavelili nyumilwa yumwi mwanyimbili machi vakulanda na ndavelili muhenja yumwi mwanibushilili,
35 Pois eu estava com fome, e vocês me deram comida; estava com sede, e me deram água. Era estrangeiro, e me receberam na sua casa.
36 na ndaveli ngelengi, mufwalisha na ndavelili mtami yumwi mwayisili kunola na ndavelili muchijaka yumwi mwayisili kundyangila!’
36 Estava sem roupa, e me vestiram; estava doente, e cuidaram de mim. Estava na cadeia, e foram me visitar.”
37 “Topi, vandu vala yivagolili fya dayila Chapanga davamuyanguli Mutwa, ‘Bambu, ndili twakuwonili kuna njala yufwi twakupili filivi, awu kuyumilwa yufwi twakupili machi va kulanda?
37 — Então os bons perguntarão: “Senhor, quando foi que o vimos com fome e lhe demos comida ou com sede e lhe demos água?
38 Ndili waveli muhenja yufwi twakulibushilili na ndili twakuwonili kuva ngelengi yufwi tukufwalisha?
38 Quando foi que vimos o senhor como estrangeiro e o recebemos na nossa casa ou sem roupa e o vestimos?
39 Na ndili twakuwonili kuva mtami awu kuva muchijaka yufwi twisa kukulola?’
39 Quando foi que vimos o senhor doente ou na cadeia e fomos visitá-lo?”
40 Mutwa davayanguli, ‘Nakaka nguvawombela, kila chindu chimuvagolili vamu wa ava vana vangu vadokwa, mwagolili nenga.’
40 — Aí o Rei responderá: “Eu afirmo a vocês que isto é verdade: quando vocês fizeram isso ao mais humilde dos meus irmãos, foi a mim que fizeram.”
41 “Pambeli Mutwa davawombeli vala yivaveli mwambu waki wa mkiyi, ‘Muwuki pawulongolu ya nenga yumwi mulapiliwili! Muyendi mulifumbika lya jola litandiwiwili na Lijangavandu pamu na vandumindumi vaki.
41 — Depois ele dirá aos que estiverem à sua esquerda: “Afastem-se de mim, vocês que estão debaixo da maldição de Deus! Vão para o fogo eterno, preparado para o Diabo e os seus anjos!
42 Nongwa ndaveli nyumilwa yumwi munyimba ha machi va kulanda.
42 Pois eu estava com fome, e vocês não me deram comida; estava com sede, e não me deram água.
43 Ndaveli muhenja yumwi munibushila ha, ndaveli mtami na kuwopiwa muchijaka yumwi mwisa ha kunola.’
43 Era estrangeiro, e não me receberam na sua casa; estava sem roupa, e não me vestiram. Estava doente e na cadeia, e vocês não cuidaram de mim.”
44 “Na veni davayanguli, ‘Bambu, ndili twakuwonili kuva na njala awu kuyumilwa, kuva muhenja awu kuva ngelengi awu kuva mtami na kuwopiwa muchijaka yufwi tukukimbanikila ng'odu?’
44 — Então eles perguntarão: “Senhor, quando foi que vimos o senhor com fome, ou com sede, ou como estrangeiro, ou sem roupa, ou doente, ou na cadeia e não o ajudamos?”
45 Na mweni davayanguli, ‘Nguvawombela nakaka, kila chindu chimulemili kuvagolela vandu vangajila kujakwa kucha ava, mwalemili kugolela nenga.’
45 — O Rei responderá: “Eu afirmo a vocês que isto é verdade: todas as vezes que vocês deixaram de ajudar uma destas pessoas mais humildes, foi a mim que deixaram de ajudar.”
46 Topi, ava davayendi mumotu wa jola wa lifumbika, lakini vala yivagola fyadayila Chapanga davayendi muunofu wa jola.”
46 E Jesus terminou assim:
Atalhos do teclado
- Capítulo anterior←
- Próximo capítulo→
- Versículo anteriork
- Próximo versículoj
- Limpar seleçãoEsc
- Esta ajuda?
Estude este capítulo no WhatsApp
Peça à IA da Bíblia Fala para explicar Mateus 25, comparar traduções ou montar um estudo — tudo direto pelo WhatsApp.