Marcos 14
Coatzospan Mixtec NT (MIZ_TBL) vs NTLH
1 Kakunaá ka uvi ntúvi dá xēe viko da ntánakaꞌan ña nté ō nakáku Xuva kō ña Israeé san ñuú Egítō. Kidáā ne, ñá kāꞌxi ña tañúꞌū é kadāka úꞌxen iā. Tōꞌó dutu ní mastrú leí san ne, ntukū nuu iní ña nté koo vií ña é diin diin tsi tɨɨn ña Jesuu é kaꞌnī ñá ña.
1 Faltavam dois dias para a Festa da Páscoa e a Festa dos Pães sem Fermento . Os chefes dos sacerdotes e os mestres da Lei procuravam um jeito de prender Jesus em segredo e matá-lo.
2 Ntatíin mii ñā: —Ña tɨ́ɨn o ña ntūvi viko san, vata koo é ña kudíin ñaꞌa san —kaꞌan ña.
2 Eles diziam: — Não vamos fazer isso durante a festa, para não haver uma revolta no meio do povo.
3 Tuví Jesuu ñuú Betania nú viꞌi Sīmuun, ña é nakoꞌxo kúñu ī kídaā. Dá ntōo ña, ntaéꞌxi ña ne, xée uun ñadɨ̄ꞌɨ́, niꞌi ña uun xuxu e kúvi xuu mí nuu choꞌo vîdin e dóo nuu áꞌvi. Taꞌvi ña xuꞌū i ne, dáꞌvī ntɨꞌɨ ña choꞌo vîdín san dɨkɨ Jésuu.
3 Jesus estava no povoado de Betânia, sentado à mesa na casa de Simão, o Leproso. Então uma mulher chegou com um frasco feito de alabastro , cheio de perfume de nardo puro, muito caro. Ela quebrou o gargalo do frasco e derramou o perfume na cabeça de Jesus.
4 Dā íni ña ntoo sán ne, dōó dutsi kuiní ña. Ntatíin mii ñā: —¿Nté kui natɨvī ntú ña choꞌo vîdín sa?
4 Alguns que estavam ali ficaram zangados e disseram uns aos outros: — Que desperdício!
5 Dií ka váꞌā ó tē dɨ́ ni nadiko ñā ne, níꞌi ña te ūní sientu, dá kuēꞌé ña ña ntāꞌvi —kaꞌan ña. Dōó dutsi kuiní ña ni ñadɨ̄ꞌɨ́ san.
5 Esse perfume poderia ter sido vendido por mais de trezentas moedas de prata , que poderiam ser dadas aos pobres. Eles criticavam a mulher com dureza,
6 Ntá tsi Jesuú ne, kakaꞌan ña: —Koo mii nto ñā. ¿Nté kui ntánatekū duꞌxen ntu nto ña? Dōo váꞌā ó de ña nī ko.
6 mas Jesus disse:
7 Nguentúvi ntoo niꞌi nto ña ntāꞌví san ne, amá ntio nto ne, kuvi xntii nto ñā. Ntá tsi xuꞌú ne, ña náꞌā ká kutūví u ni ntō.
7 Pois os pobres estarão sempre com vocês, e, em qualquer ocasião que vocês quiserem, poderão ajudá-los. Mas eu não estarei sempre com vocês.
8 Ñadɨ̄ꞌɨ́ saꞌá ne, īde ña é kūvi vií ña. Dáꞌvi ñā kó choꞌo vîdín san diꞌna dá kuntuꞌxi u.
8 Ela fez tudo o que pôde, pois antes da minha morte veio perfumar o meu corpo para o meu sepultamento.
9 Nuu é ntaā i é kākaꞌán u ni ntō: Dā míꞌī ká kɨꞌɨn ñáꞌa é kikaꞌan ntódo ña túꞌūn vaꞌá san iña Xuva ko dá kanɨɨ ñūxiví sa ne, káꞌan ñā é kuān nte váꞌā o dé ñadɨ̄ꞌɨ́ san nī kó ne, nakaꞌan ñāꞌa san ña.
9 Eu afirmo a vocês que isto é verdade: em qualquer lugar do mundo onde o
10 Uun ña ntɨniꞌi Jēsuu, ñá nanī Júda Scārioté ne, kuéꞌen ñā mí ntoo tóꞌō dutú san ne, tíin ña ni ñā nté koo vií ña é diko ña Jēsuu.
10 Judas Iscariotes, que era um dos doze discípulos, foi falar com os chefes dos sacerdotes para combinar como entregaria Jesus a eles.
11 Dā téku tóꞌō dutú san é kākaꞌan Júdā né, dōó diní ña. Xéꞌe ñā xuꞌu ña e ntáꞌvi ña ña te kuvi vií ña. Júdā sán ne, ntukū nuu iní ña nté koo vií ña é diko ña Jēsuu.
11 Quando ouviram o que ele disse, eles ficaram muito contentes e prometeram dar dinheiro a ele. Assim Judas começou a procurar uma oportunidade para entregar Jesus.
12 Kidáā ne, xée ntūvi é kii viko da kaꞌxi ña tañúꞌū é ña kadáka uꞌxen iā, ntuvi da ntaéꞌní ña iꞌxá leꞌntú san é kāꞌxí ña iña vikó san. Ntákaꞌan ñá ntɨniꞌi Jēsuu ni ña: —¿Míꞌi ntū ntio nto é kīkaváꞌa ntɨ é kāꞌxi o vikó san? —kaꞌan ñá, tsixeꞌe ñā.
12 No primeiro dia da Festa dos Pães sem Fermento , em que os judeus matavam carneirinhos para comemorarem a Páscoa , os discípulos perguntaram a Jesus: — Onde é que o senhor quer que a gente prepare o jantar da Páscoa para o senhor?
13 Kidáā né, teé tsiñu Jesuu úvi ñáꞌa, ña ntɨniꞌi ñā ne, kakaꞌan ñá ni ñā: —Kueꞌēn ntó má ñūú san. Tē xee ntó ikān ne, taꞌán nto uun ñatīí, ña niꞌi xoó ntute sán ne, kuntīkɨn ntó ña.
13 Então Jesus enviou dois discípulos com a seguinte ordem:
14 Neé viꞌi mí kɨ̄ꞌví ña ne, káꞌan nto nī tóꞌo vīꞌi san: “Kakaꞌan Mástrú ntɨ: ¿Míꞌi ntū má viꞌi kuntōo ntɨ́ ni ña ntɨniꞌī ntɨ é kāꞌxí ntɨ iña vikó san?”, koo kaꞌan nto.
14 e digam ao dono da casa em que ele entrar que o Mestre manda perguntar: “Onde fica a sala em que eu e os meus discípulos vamos comer o jantar da Páscoa?”
15 Kidáā né, nañēꞌe ñá nto uun má viꞌi kāꞌnu iní viꞌi dūkún san. É iō tuꞌve. Ikān ne, kaváꞌa nto é kāꞌxi o iña vikó san —kaꞌan Jésuu.
15 Então ele mostrará a vocês no andar de cima uma sala grande, mobiliada e arrumada para o jantar. Preparem ali tudo para nós.
16 Kuéꞌen ña ntɨniꞌi ñā ne, xée ña ñūú Jerusaleen. Nāniꞌi ntiꞌxe ñá vatā ó kakaꞌan Jésuú ne, ikān de váꞌa ña é kāꞌxí ña.
16 Os dois discípulos foram até a cidade e encontraram tudo como Jesus tinha dito. Então prepararam o jantar da Páscoa.
17 Dā kuáā ne, xée Jēsuu ni uxuvi ñáꞌa ña ntɨniꞌi ñā.
17 Quando anoiteceu, Jesus chegou com os doze discípulos.
18 Dā intóo ña ntaéꞌxi ñá ne, kakaꞌan Jésuu ni ña: —Nuu é ntaā i é kākaꞌán u ni ntō: Uun ñaꞌa nto, ña é kaēꞌxí dadɨɨ nto nī kó vevií ne, diko ntō ko —kaꞌan Jésuu.
18 Enquanto estavam à mesa, no meio do jantar, ele disse:
19 Kūntaꞌxa iní ña ntɨniꞌi ñā kídaā ne, é un é un ña tsixeꞌe ña Jēsuu: —¿Vá xuꞌú ntu u? —kaꞌan ñá, tsixeꞌe ñā.
19 Eles ficaram tristes e, um por um, começaram a perguntar: — O senhor não está achando que sou eu, está?
20 Kakaꞌan Jésuu ni ña: —Uxúvi ñāꞌa nto ntaéꞌxi dadɨɨ nto nī ko. Uun tsi koꞌo kaexnúu ú nī ña dikō ko.
20 Jesus respondeu:
21 Tsí xuꞌu é vēxkúvi ú ñatīí ne, kuntaá vata tsī ó uve naꞌa nte díꞌna. Ntá tsi ntaꞌvi idé ña sāꞌá, ña dikó ko. Dií ka váꞌā ó tē dɨ́ ña ni kāku ña —kaꞌan Jésuu.
21 Pois o
22 Dā ntaéꞌxi ñá ne, kīꞌi Jesuu tañúꞌū san. Nakuéꞌe ña sintiáꞌvi ntaꞌa Xuva kō né, kātsin dava ña tañúꞌū sán ne, xéꞌe ña ña ntɨniꞌi ñā, kakaꞌan ña: —Kiꞌi nto sáꞌā, tsi kúñū ko —kaꞌan ña.
22 Enquanto estavam comendo, Jesus pegou o pão e deu graças a Deus. Depois partiu o pão e o deu aos discípulos, dizendo:
23 Kidáā né, kīꞌi ña eꞌxin é ñūꞌu ntute tɨntiꞌo. Diꞌna nakuéꞌe ña sintiáꞌvi ntaꞌa Xuva kō né, dā xeꞌé ña é kōꞌo un ntɨɨ́ ntɨ̄ɨ́ ña ntɨniꞌi ñā.
23 Em seguida, pegou o cálice de vinho e agradeceu a Deus. Depois passou o cálice aos discípulos, e todos beberam do vinho.
24 Kakaꞌan Jésuu ni ña: —Sáꞌā é nɨñɨ́ ko é kātɨ ú kuenta iña ñá te da díi ñaꞌá san, vata ō xtúvi Xuva kō da táꞌxi ña xuꞌu ña kuenta iña núu ī é xēe é viī ña.
24 Então Jesus disse:
25 Nuu é ntaā i é kākaꞌán u ni ntō: Ña kóꞌō ká u ntute tɨntiꞌó san da nté ntūvi é kōꞌo ú ntute tɨntiꞌo xeé san mí kadē kûꞌvé Xuva kō —kaꞌan Jésuu.
25 Eu afirmo a vocês que isto é verdade: nunca mais beberei deste vinho até o dia em que beber com vocês um vinho novo no
26 Dā kúvi íta ña nchuꞌun Xúva kō ne, kuéꞌen ña ūun tɨꞌɨ i é nani Ōlivu.
26 Então eles cantaram canções de louvor e foram para o monte das Oliveiras.
27 Ikān ne, kakaꞌan Jésuu ni ña ntɨníꞌi ñā: —Un ntɨɨ́ ntɨɨ̄ ntó xtuvī mii ntó ko ve, vata tsī ó uve naꞌa kakaꞌan: “Kaꞌní u paxtú san ne, da míꞌī ká kunu á leꞌntú san”, kaꞌan.
27 E Jesus disse aos discípulos:
28 Ntá tsi tē ntóto xtuku ú ne, diꞌna ú kɨ́ꞌɨ̄n ú ñuú Galilea é dɨvi ntō —kaꞌan ña.
28 Mas, depois que eu for ressuscitado, irei adiante de vocês para a Galileia.
29 Kakaꞌán Pedru ni ña: —Kuān te un ntɨɨ́ ntɨɨ̄ ñá xtuvī mii ña nto, xuꞌú ne, ñá xtuvī mii ú nto —kaꞌan ña.
29 Então Pedro disse a Jesus: — Eu nunca abandonarei o senhor, mesmo que todos o abandonem!
30 Kakaꞌan Jésuu ni ña: —Nuu é ntaā i é kākaꞌán u ni ō: Niñú sāꞌa, diꞌna dá kāna lɨ́ꞌxɨ̄ san uvi íto ne, úni īto kaꞌan tsí ña inín ko —kaꞌan Jésuu.
30 Mas Jesus lhe disse:
31 Dā dií dií ka ntii kakaꞌán Pedru: —¡Ñaꞌá ni san! Kuān te kuví u ni ntō ne, ñá kāꞌán u é ñá iní ú nto —kaꞌan ña. Kuan ō kaꞌan un ntɨɨ́ ntɨ̄ɨ́ ña ntɨniꞌi ñā dɨ.
31 Mas Pedro repetia com insistência: — Eu nunca vou dizer que não o conheço, mesmo que eu tenha de morrer com o senhor! E todos os outros discípulos disseram a mesma coisa.
32 Kuéꞌen Jēsuu ni ña ntɨníꞌi ñā uun itsi é nani Getsemānii. Kakaꞌan ña: —Kuntoo nto iꞌa, nɨɨ dukuan na kɨ̄ꞌɨ́n u daꞌa kān, kíkaꞌan ntâꞌví u —kaꞌan ña.
32 Jesus e os discípulos foram a um lugar chamado Getsêmani. E Jesus lhes disse:
33 Da mii tsī Pedru, Sántiau ní Juaán san kueꞌen níꞌi ña. Kidáā né, dōo uꞌvi kakúvi nima Jésuu; dōo kúntaꞌxa iní ña.
33 Então Jesus foi, levando consigo Pedro, Tiago e João. Aí ele começou a sentir uma grande tristeza e aflição
34 Kakaꞌan ñá ni ñā: —Vevií ntɨka nimá ko dontɨ́ni. Dóko sā kúvi ú dontaꞌxa. Kuntōo nto iꞌa ne, ñá ku xkukídi nto —kaꞌan ña.
34 e disse a eles:
35 Kuéꞌēn ká Jesuu ún siin ne, nákūtínteɨ ña ñuꞌu kān. Íkan ña ntaꞌa Xuva ko te kūvi ne, ña kóo ura í e dóo ntoꞌo ña.
35 Ele foi um pouco mais adiante, ajoelhou-se, encostou o rosto no chão e pediu a Deus que, se possível, afastasse dele aquela hora de sofrimento.
36 Kakaꞌan ña: —Uvā, uva miī ko, kuvi vií nto un ntɨꞌɨ̄. Tāꞌxi nto é ña kuan kōo ntóꞌo ko. Ntá tsi ña te vata kaa é ntio mii ko, tsí vata kaa é ntio mii nto —kaꞌan ña.
36 Ele orava assim:
37 Nāxee ña mí ntoo ña uni ñáꞌa san ne, ntákidi ña. Kidáā ne, kakaꞌan ñá nī Pedru: —Simuun Pedru, ¿nté kui kakidin ntun? ¿Nté uun ura ñá ni kutíin ntun kuntītón nī ko?
37 Depois voltou e encontrou os três discípulos dormindo. Então disse a Pedro:
38 Kuntitō xnto. Kákan nto ntaꞌa Xuva kō é ña kóꞌxo nto nuu i é kīni kaa. Kuān te ntío nto é viī nto é vāꞌá ne, ña kúvī, tsí e kuíni kúñu ntō é viī nto é kīni kaa —kaꞌan Jésuu ni ña.
38 Vigiem e orem para que não sejam tentados. É fácil querer resistir à tentação; o difícil mesmo é conseguir.
39 Kuéꞌen xtūku Jesuu, kúkaꞌan ntâꞌví ña ni Xuva kō né, kuan tsī ó kakaꞌan ñá vata tsī ó kakaꞌan ña dá kāꞌan díꞌna ña.
39 Jesus foi outra vez e orou, dizendo as mesmas palavras.
40 Dā náxee xtúku ña ne, ntákidi xtúku ña, tsi dóo tavī ñá maꞌna. Ñá ni kutūni ini ña nté koo kaꞌan ñá ni Jēsuu.
40 Em seguida, voltou ao lugar onde os discípulos estavam e os encontrou de novo dormindo. Eles estavam com muito sono e não conseguiam ficar com os olhos abertos. E não sabiam o que responder a Jesus.
41 É kūvi uni íto kueꞌen Jésuu, kúkaꞌan ntâꞌví ña, ne, dā náxee xtúku ña ne, kakaꞌan ña: —¿Ntákidi dúkuan ntu ntō? ¿Ntoo daꞌna ntu nto dɨ? Xée ō tsí kukidi nto ve, tsí e xée ūra i é ntuvī ú kuenta ntáꞌa ña kini ntáa, dɨvī u é vēxkúvi ú ñatīi.
41 Quando voltou pela terceira vez, Jesus perguntou:
42 Nakuntáñɨ̄ nto, kɨ́ꞌɨn o vē, tsí e véꞌxi ña dikó ko —kaꞌan ña.
42 Levantem-se, e vamos embora. Vejam! Aí vem chegando o homem que está me traindo!
43 Dá kakāꞌan dúkuan Jesuú ne, xéē Júdā, uun ñaꞌa ñá uxuvi ñáꞌa ña ntɨniꞌi ñā. Ñá te da dīi ñáꞌa san nteka ña. Odo ñā káa, odo ña ūtun. Tōꞌó dutú nī mastrú leí ni ñatā sán ne, taxnūu ña ñaꞌa san.
43 Jesus ainda estava falando, quando chegou Judas, um dos doze discípulos. Vinha com ele uma multidão armada com espadas e porretes, que tinha sido mandada pelos chefes dos sacerdotes, pelos mestres da Lei e pelos líderes judeus.
44 Júdā sán ne, nté dīꞌna tíin ña nī tóꞌō dutú san: —Xoó ñaꞌa é kāꞌxi ú xuꞌu i ne, é dɨvi ñā. Tɨɨn nto ña, kunteka váꞌa nto ña —kaꞌan ña.
44 O traidor tinha combinado com eles um sinal. Ele tinha dito: “Prendam e levem bem seguro o homem que eu beijar, pois é ele.”
45 Dā xee Júdā sán ne, ura tsí i kuéꞌen ñā mí ntitsí Jesuu, káꞌan ñá ni ñā: —¡Mastru! —kaꞌan ña. Ēꞌxí ña xuꞌu Jesuu.
45 Logo que chegou perto de Jesus, Judas disse: — Mestre! E o beijou.
46 Kidáā né, tɨ̄ɨn ñaꞌa san Jésuu.
46 Então eles pegaram Jesus e o prenderam.
47 Ntá tsi uun ñaꞌa ña ntitsí etsin ne, tāvá ña káa ñā, da éꞌnte tuꞌun ña loꞌxo ñá kade tsiñu iña tóꞌō dutú san.
47 Mas um dos que estavam ali tirou a espada, atacou um empregado do Grande Sacerdote e cortou uma orelha dele.
48 Jesuú ne, kakaꞌan ñá ni ūn ntɨɨ́ ntɨ̄ɨ́ ñaꞌa san: —¿Nté kuān ntu ódo nto káa ni ūtun é vextɨ́ɨn nto ko? ¿Vá ña duꞌu ntú u?
48 Então Jesus disse para aquela gente:
49 Nguentúvi itúvī ú ni ntō má ūkún kan, kanakuāꞌa ú nto ne, ña ni tɨ́ɨn nto ko. Ntá tsi kuān koo kuvi vata koo é kūntaa é ūve naꞌa Túꞌun Xuva kō —kaꞌan ña.
49 Eu estava com vocês todos os dias, ensinando no pátio do Templo, e vocês não me prenderam. Mas isso está acontecendo para se cumprir o que as
50 Kidáā ne, un ntɨɨ́ ntɨ̄ɨ́ ña ntɨniꞌi Jēsuú ne, xtuvī mii ña ña, ínu ña.
50 Então todos os discípulos abandonaram Jesus e fugiram.
51 Uun na tīí kuetsī sá ne, ntikɨ̄n ná Jesuu. Da miī doo kuiꞌxín katinúu na. Tɨ̄ɨn ña na ne,
51 Um jovem, enrolado num lençol, seguia Jesus. Alguns tentaram prendê-lo,
52 dá xtuvī mii na dóo na. Koó da kantɨ̄ɨ́ na ínu na.
52 mas ele largou o lençol e fugiu nu.
53 Íntēka ña Jesuu mí tuví dutu ñá odo nūu iña ñá Israee. Nātaká nuu un ntɨɨ́ ntɨ̄ɨ tóꞌō dutu ni ñáta nī mastrú leí san.
53 Em seguida, levaram Jesus até a casa do Grande Sacerdote , onde estavam reunidos os chefes dos sacerdotes, alguns líderes dos judeus e alguns mestres da Lei.
54 Pedrú ne, íntīkɨn íka ña Jesuu ún tsi da nté xee ña nú viꞌī dutu ñá odo nūú san. Ítūví Pedru ni ña ntáde tsiñu iña dutu ñá odo nūú san nu kíꞌi kān mí ntátuní ña nchúꞌun kān.
54 Pedro seguiu Jesus de longe e entrou no pátio da casa do Grande Sacerdote. Ele sentou-se perto do fogo, com os guardas, para se esquentar.
55 Tōꞌó dutú san ni ūn ntɨɨ́ ntɨ̄ɨ́ ña tsiñu i ne, ntántukū nuu iní ña nēe é tsiꞌi kuétsi ña Jesuu, vata koo é na kuvī ña, ntá tsi ña ni níꞌi ña.
55 Os chefes dos sacerdotes e todo o Conselho Superior estavam procurando encontrar alguma acusação contra Jesus a fim de o condenarem à morte. Mas não conseguiram nenhuma.
56 Ñá te da dīi ñaꞌa daꞌví ña ña dovete, ntá tsi ña ni kudadɨ́ɨ e ntákaꞌan ñá ni ña nguiī san.
56 Muitos diziam mentiras contra ele, mas as suas histórias não combinavam umas com as outras.
57 Iō ñá nakuntáñɨ̄ ña é dāꞌví ña dovete Jesuu, kakaꞌan ña:
57 Alguns se levantaram e acusaram Jesus com mentiras. Eles diziam:
58 —Tēkú ntɨ é kākaꞌan Jésuú ne: “Nakatsín u xúkun kaꞌnu sa é de váꞌa ñaꞌa san. Tē kúvi uni ntúvi ne, naxntītsí u túku xukun é ña te ñaꞌa kada váꞌa ña”, kaꞌan kú ña —kaꞌan ñáꞌa san.
58 — Nós ouvimos quando ele disse: “Vou destruir este Templo que foi construído por seres humanos e, em três dias, levantarei outro que não será construído por seres humanos.”
59 Ntá tsi ña ni kudadɨ́ɨ ña é un ntɨꞌɨ̄ e ntákaꞌan ña.
59 Mesmo assim as suas histórias não combinavam umas com as outras.
60 Kidáā ne, nákuntītsí dutu ñá odo nūú san méꞌñū ñaꞌa sán ne, kakaꞌan ñá ni Jēsuu: —¿Ña kuvi ntu nantiko koon é kuan ō ntákaꞌan ñaꞌa sa íña o? —kaꞌan ñá, tsixeꞌe ñā.
60 Aí o Grande Sacerdote se levantou no meio de todos e perguntou a Jesus: — Você não vai se defender dessa acusação?
61 Ntá tsi Jesuú ne, diin diin tsi katúvi ña. Nté uun túꞌūn ña ni káꞌan ña. Kakaꞌan xtúku dutu ñá odo nūú san: —¿Vá dɨvin ntun é Cristu? ¿Iꞌxá Xuva ntu ko ō? —kaꞌan ñá, tsixeꞌe ñā.
61 Mas Jesus ficou calado e não respondeu nada. Então o Grande Sacerdote tornou a perguntar: — Você é o
62 —Dɨvī u —kaꞌan Jésuu—. Kiní nto ko, xuꞌu é vēxkúvi ú ñatīi, é kutūví u diñɨ kuaꞌa Uvā ko, ña dóo kaꞌnu san. Kiní nto ko te nainu u méꞌñū viko san dɨ —kaꞌan Jésuu.
62 Jesus respondeu:
63 Dutu ñá odo nūú san ne, kūdiin ña é kuān ó kakaꞌan Jésuu. Kātsin diin ña dúꞌnu ñá ne, kakaꞌan ña: —Ñá vādá ntio ká ko ñaꞌa, ña é tsiꞌi kuétsi ña sāꞌa.
63 Aí o Grande Sacerdote rasgou as suas próprias roupas e disse: — Não precisamos mais de testemunhas!
64 É tēkú nto é kuān nte kini o kakaꞌan ña tsí Iꞌxá mii Xuva ko ñā ne, ¿nté ō ntádē kuení ntu nto? —kaꞌan ñá, tsixeꞌe ña ñāꞌa san. Un ntɨɨ́ ntɨ̄ɨ́ ñaꞌa sán ne, ntákaꞌan ña tsí kantio é kūví Jesuu.
64 Vocês ouviram esta blasfêmia contra Deus! Então, o que resolvem? Todos estavam contra Jesus e aí o condenaram à morte.
65 Iō ñá ne, tɨ̄ꞌvi dɨɨ́ ña Jesuu. Ēdɨ́ nuu ña doo ntuxnúu ña ne, da éꞌni ña ña, ntákaꞌan ña: —¡Kaꞌan ve xoo éꞌni i o! —kaꞌan ña. Un tsi nte ña ntáde kuenta xúkūn sán ne, xēꞌe nuu ña nuu Jésuú dɨ.
65 Então alguns começaram a cuspir nele. Cobriam o rosto dele, davam bofetadas nele e perguntavam: — Quem foi que bateu em você? Adivinhe! E também os guardas o pegaram e lhe deram bofetadas.
66 Dá tuví dukuān Pedru nu kíꞌi kān ne, xée ūun taꞌnu kade tsiñu iña dutu ñá odo nūu.
66 Pedro ainda estava lá embaixo no pátio, quando apareceu uma das empregadas do Grande Sacerdote .
67 Īni tun tsí katuní Pedru nchúꞌun kān. Kaito nteé tun ña, kakaꞌán tun: —Dɨvīn né, dadɨɨ kaikan ni Jēsuu, ña véꞌxi ñuú Nazaree —kaꞌán tun.
67 Ela viu Pedro se esquentando perto do fogo, olhou bem para ele e disse: — Você também estava com Jesus de Nazaré.
68 Ntá tsi Pedrú ne, kakaꞌan ña: —Ñá īní u ña; ntē ña katéku ko é kākaꞌan nto —kaꞌan ña. Kidáā ne, kuéꞌen ña xiꞌi kan. Ura tsí i kána lɨ́ꞌxɨ̄ san.
68 Mas ele negou, dizendo: — Eu não o conheço. Não sei do que é que você está falando. E saiu para o corredor. Naquele momento, o galo cantou.
69 Īní taꞌnu kade tsiñu iña dutú san ña ne, kakaꞌán tun nī ña ntâñɨ: —Ña sāꞌá ne, ña ntɨniꞌi Jēsuu —kaꞌán tun.
69 Quando a empregada viu Pedro ali, começou a dizer aos que estavam perto: — Este homem é um deles.
70 Kakaꞌan xtúku Pedru tsí ñaꞌa. Da kū e víꞌi ne, kakaꞌan ña ntâñɨ́ san nī Pedru: —Dɨvīn ntiꞌxen é ntɨniꞌin Jēsuu. Tsí dɨvīn ne, ña ñuú Galilea —kaꞌan ña.
70 Mas ele negou outra vez. Pouco depois, as pessoas que estavam ali disseram de novo a Pedro: — Não há dúvida de que você é um deles, pois você também é da Galileia.
71 Kidáā né, eni ntuꞌū Pedru kakáꞌan ña: —Na taꞌxi Xuva kō é ntōꞌo kó tē ña te nuu é ntaā i é kākaꞌán u ni ntō e ñá iní u xoo é kākaꞌan nto —kaꞌan ña.
71 Aí Pedro disse: — Juro que não conheço esse homem de quem vocês estão falando! Que Deus me castigue se não estou dizendo a verdade!
72 Ura tsí i ne, kāna xtuku lɨ́ꞌxɨ̄ san. Kidáā nákaꞌan Pedru nté ō kaꞌan Jésuu ni ña tsí diꞌna dá kāna lɨ́ꞌxɨ̄ san uvi íto ne, úni īto kaꞌán Pedru tsi ñá īni ña xoo é Jēsuu. Dā nákaꞌan ñā né, dōo éku ña.
72 Naquele instante o galo cantou pela segunda vez, e Pedro lembrou que Jesus lhe tinha dito: “Antes que o galo cante duas vezes, você dirá três vezes que não me conhece.” Então Pedro caiu em si e começou a chorar.
Atalhos do teclado
- Capítulo anterior←
- Próximo capítulo→
- Versículo anteriork
- Próximo versículoj
- Limpar seleçãoEsc
- Esta ajuda?
Estude este capítulo no WhatsApp
Peça à IA da Bíblia Fala para explicar Marcos 14, comparar traduções ou montar um estudo — tudo direto pelo WhatsApp.