Marcos 10
Menya NT (MCR_WBT) vs NVT
1 Jisasi Iqu aŋä-himqä iuŋi äväma, qua Jutiya iuŋqätä, itaŋga eqä Jotänä yätäqäŋgisaŋqätä äukqe. Iŋgaŋi ämaqä kuapänäŋä aŋgumä Ique wimeqaŋguwaŋga, ga Iqueqä suqä hea ique-ique imiŋqä-pa, Goti Iqueqä kukŋuiŋqä näqŋqä aŋgumä äwimiŋqe.
1 Então Jesus deixou Cafarnaum e foi para a região da Judeia, a leste do rio Jordão. Mais uma vez, multidões se juntaram ao seu redor e, como de costume, ele as ensinava.
2 Iŋgaŋi Parisi hŋqua, Jisasi Ique äwimapiyi, yamwiqä äväpu yatŋqä tii äwikuwi. “Neqä suqä duŋi, ‘Ämaqä hŋqu iqueqä apäki huätä ändowatqäŋqä,’ ätnä, ‘ä mändowatqäŋqä’ ätnänä?”
2 Alguns fariseus vieram e tentaram apanhar Jesus numa armadilha com a seguinte pergunta: “Deve-se permitir que um homem se divorcie de sua mulher?”.
3 I tquaŋguwäŋga, Iqu tii ätukqe. “Mosisi iqu heŋi, suqä äki etapkqäwä?”
3 Jesus respondeu: “O que Moisés disse na lei a respeito do divórcio?”.
4 Iŋgaŋi qu tii ätukuwi. “Mosisi iqu, ‘Ämaqä hŋqu, iqueqä apäki huätä dowatätŋqä etaŋgutqe, iqu huätä dowatqä tuwaŋuä äqiyätä, huätä iŋga dowatätŋqeqä,’ ätkqeqä” ätukuwi.
4 “Ele o permitiu”, responderam os fariseus. “Disse que um homem poderia dar à esposa um certificado de divórcio e mandá-la embora.”
5 Jisasi Iqu, quŋi kima tii ätukqe. “Mosisi iqu suqä iiŋä imäkqäpŋqä ätätä tuwaŋuä äqäkqe, ii he nyuäŋä woyqä imbu, hŋgisanä iqä-quenä etaŋgqetanänjqä” ätukqe.
5 Jesus, porém, disse: “Moisés escreveu esse mandamento porque vocês têm o coração duro,
6 “I etaŋgi, aiŋgaŋi, Goti Iqu nätmatqä eeqänä ipäqiyätŋqä imäkätäqäŋgaŋi, ämaqe, ‘Iqu qokätä, apäkätä imäkkqe.’
6 mas ‘Deus os fez homem e mulher’ desde o princípio da criação.
7 Iiŋä imäkätäqetaŋi, tiiŋä ätkqeqä. ‘Qokä hŋqu, kandä-känatä ävämetä, iqueqä apäkisä guä ämänyinyä, huiwä naqä-hŋqunä änyinyä pmeqäŋqeqä.’Goti Hanjuwä Iqu iiŋä ätkqetaŋi, qäyaqu huiwi hŋquaqu miŋqä, hŋqunä änyinyä pmesiyäŋqeqä.
7 ‘Por isso o homem deixa pai e mãe e se une à sua mulher,
8 — ausente —
8 e os dois se tornam um só’. Uma vez que já não são dois, mas um só,
9 Iiŋä etaŋgi nätmatqä Goti Hanjuwä Iqu naqä hŋqunä ämamonyetqe, ii ämaqä hŋqu mandumakqŋqeqä” ätukqe.
9 que ninguém separe o que Deus uniu”.
10 Itaŋga qu aŋiu äpmapiyäŋgaŋi, Iqueqä wäuŋuäŋqä ämotquamiŋqä iqua, Jisasi Ique kukŋuä iiŋqä yatŋqä äwikuwi.
10 Mais tarde, quando Jesus estava em casa com seus discípulos, eles tocaram no assunto outra vez.
11 I vquaŋguwäŋga, Iqu iquauŋi tii ätukqe. “Ämaqä hŋqu iqueqä apäki huätä ändowatätä, apäkä änyä-häŋä hui ämeqäqe, ämaqä iqu iqueqä apäkiŋi qui imäkätä, huizitä huiwä yaŋä hiŋgi ikiqä eŋqä-pa imäkqi.
11 Jesus respondeu: “Quem se divorcia de sua esposa e se casa com outra mulher comete adultério contra ela.
12 Itaŋga apäkä-pqä ii, iiyqä qoki äväma, qokä änyä-häŋä hŋque ämuaŋgqe, ii-pqe huizitä huiwä yaŋä hiŋgi ikiqä eŋqä-pa imäkqiyä” ätukqe.
12 E, se a mulher se divorcia do marido e se casa com outro homem, comete adultério”.
13 Ämaqä hui ymeqä wäŋqä isuauŋi, Jisasi Iqu hipa haqeqi wiyätŋqä, ätuma äwimakuwi. Ii ätuma wimeqaŋguwäŋga, wäuŋuäŋqä ämotquamiŋqä iqua, “Huätä ätuma upiyä!” ätukuwi.
13 Certo dia, trouxeram crianças para que Jesus pusesse as mãos sobre elas, mas os discípulos repreendiam aqueles que as traziam.
14 Jisasi Iqu hiŋuä ii äqunäqe, Iqu iquauŋi, upui-hiŋuä ämoqunätä, “Ymeqä wäŋqe, Nyinyqä qäyä äppiyä. Goti Iqunä miqeuŋi, täsua eŋqä-paŋä yäpäŋgisa epŋqä-qae, ‘Oeyqä’ matqä pambiyä!” ätukqe.
14 Ao ver isso, Jesus ficou indignado com os discípulos e disse: “Deixem que as crianças venham a mim. Não as impeçam, pois o reino de Deus pertence aos que são como elas.
15 “Nyi naqä-qakuä etqä. Ämaqä hŋqu Goti Iqunä miqä duŋi, ymeqä wäŋqä itmetqäŋuwä-pa mitmeqä da itqe, iqu Goti Iqunä miqä iuŋi, mäpaquvqä yäniqe.”
15 Eu lhes digo a verdade: quem não receber o reino de Deus como uma criança de modo algum entrará nele”.
16 Ii ätuäqe, Iqu ymeqä hŋqunä-hŋqunä quvätäuku ämäqumuateqe, hipa nyuäŋä haqeqi äwiyätä, Goti Iqu äŋguä iwimäkätŋqä yatŋqä äwikqe.
16 Então tomou as crianças nos braços, pôs as mãos sobre a cabeça delas e as abençoou.
17 Jisasi Iqu qaŋä tii wätŋqä iqaŋga, ämaqä hŋqu Iquenyqä tnäŋä äpeyäqe, qoŋä äwoktäutä, Iqueŋi yatŋqä tii äwikqe. “Näqŋqä-vqä Äŋguä Iquki, nyi häŋä hea ique-ique pmeqe äänä itmä mamniqäwä?” ätukqe.
17 Quando Jesus saía para Jerusalém, um homem veio correndo em sua direção, ajoelhou-se diante dele e perguntou: “Bom mestre, que devo fazer para herdar a vida eterna?”.
18 I tquaŋga, Jisasi Iqu, “‘Äŋguä Iqukiyqe’ suŋqä dnyä? Ämaqä äŋguänäŋi, Goti Hanjuwä Iqunänjqä” ätukqe.
18 “Por que você me chama de bom?”, perguntou Jesus. “Apenas Deus é verdadeiramente bom.
19 “Si kukŋuä-suqeŋqe, näqŋqä äyä eŋnä. Ii tiiŋä iquauŋqä, ‘Si ämaqä pizqä mapäsqä panä. Qokä-apäkä ämaŋqe, huizitä huiwi yaŋä mikiqä panä. Quwä mämeqä panä. Kukŋuä jänä imäkqä iqueŋi, tiwiqä quaŋgä mätquä panä. Ämaqeu quaŋgä ätuätnä, mämotauqä panä. Itaŋga tnaqä-tnuŋuau yäpä iqi qänaknä iqätŋqeqä’” ätukqe.
19 Você conhece os mandamentos: ‘Não mate. Não cometa adultério. Não roube. Não dê falso testemunho. Não engane ninguém. Honre seu pai e sua mãe’.”
20 I tquaŋga, ämaqä iqu, “Näqŋqä-vqä Iquki, ymeqäŋgatqä suqä iuŋi qänaknä iqa äpätŋqe, täŋga täsuwänä” ätukqe.
20 O homem respondeu: “Mestre, tenho obedecido a todos esses mandamentos desde a juventude”.
21 Iŋgaŋi Jisasi Iqu, ique hiŋuä äqunäqetaŋi, Iquenyqä aaŋä kuapänä wiŋgaŋgi, “Nätmatqä hŋqu si äwa yqänä iŋinyä. Si nätmatqä ämeŋi, ga äwätnä, eeqänä mbqäŋqä imäkätnä, itaŋga ämaqä aaŋqä etaŋguwiu wisŋqeqä. Itaŋga si qäukuä yätuŋi yquayä-täŋä hesŋqänänyä. Ii ae imäkŋi, äpätnä, Nyi qänaki nyivändiyä” ätukqe.
21 Com amor, Jesus olhou para o homem e disse: “Ainda há uma coisa que você não fez. Vá, venda todos os seus bens e dê o dinheiro aos pobres. Então você terá um tesouro no céu. Depois, venha e siga-me”.
22 Kukŋuä iiŋä qätä äwiyäqe, iqu yquayä kuapänäŋä-täŋu etaŋgqeŋqä, iqueqä äwqä imdaŋi haŋä-iqä ämetä, hipeŋui yäuä äpitä, ävämakqe.
22 Ao ouvir isso, o homem ficou desapontado e foi embora triste, pois tinha muitos bens.
23 I uwqaŋga, Jisasi Iqu hiŋuä ipe-ipe äpäquŋgueyätä, Iqueqä wäuŋuäŋqä ämotquamiŋqä iquau tii ätukqe. “Qua-yquayä kuapä-täŋä iqua, Goti Iqunä miqä duŋi, qeiqinyä ma, yäŋänäqŋqeuta paquvqeqä.”
23 Jesus olhou ao redor e disse a seus discípulos: “Como é difícil os ricos entrarem no reino de Deus!”.
24 I tquaŋga, iqua Iqueä kukŋuiŋqä yäuŋuä ikuwi. Iiŋqe, Jisasi Iqu quŋi aŋgumä, “Ymeqä tquenä, Goti Iqunä miqeu paquvqe, qeiqinyä ma, yäŋänäqŋqeuta paquvqeqä!” ätukqe.
24 Os discípulos se admiraram de suas palavras. Mas Jesus disse outra vez: “Filhos, entrar no reino de Deus é muito difícil.
25 “Kametqä hŋqu, qäkä guä ktäpiqä yäŋä hovqä iu wätŋqe, iqu yäŋänäqŋqä iutanä wänä. Iŋäqe, ämaqä mbqä kuapä-täŋä iqua, Goti Iqunä miqeu paqupŋqä yäŋänäqŋqe, kametqä iqueqeuŋi, ämäwqätäunä” ätukqe.
25 É mais fácil um camelo passar pelo buraco de uma agulha que um rico entrar no reino de Deus”.
26 Iŋgaŋi iqua yäuŋuä naqänäŋä ipu, tii ätŋguwi. “Iŋi ämaqä qui imäknätqäŋuwitaŋi, häŋä hea ique-ique pmeqe, tqu meniqiyä?”
26 Perplexos, os discípulos perguntaram: “Então quem pode ser salvo?”.
27 Jisasi Iqu, iquau hiŋuä jänä äqunä, tii ätukqe. “Ämaqe, iiŋi änä mimäkqä iqaŋgpqä-qe, Goti Iqu äwa mämiqä yäŋqiyä. Nätmatqä eeqänäŋi, Iqu qäyunä imäkäŋqiyä.”
27 Jesus olhou atentamente para eles e respondeu: “Para as pessoas isso é impossível, mas não para Deus. Para Deus, tudo é possível”.
28 I tquaŋga, Pitä iqu Jisasi Iqueŋi, “Hiŋuä qunä! Ne nätmatqä eeqänäŋi ävämaŋi, Si qänaki äyä äkivändäŋunä” ätukqe.
28 Então Pedro começou a falar: “Deixamos tudo para segui-lo”.
29 Jisasi Iqu kimaŋi, “Nyi heŋi naqä-qakuä etqänä. Qua täuŋi, ämaqä tqu-tqu iqueqä aŋä, käta-käuŋgua, känanyi-känapqa, kanä-känäu, ymeqä, ä wäuŋuä-pqe, Nyiŋqätä, Ŋqä kukŋuä äŋguä we-huŋqä-täŋiŋqätä ävquatämäutqe, tŋäŋqe, asä iiŋä iqua, aaŋä hävemänäŋqe, inä ämeniqe. Itaŋga iqu haŋä-iqä qäsä mequänä. Iŋi hea yäpakäŋgaŋi, häŋä hea ique-ique pmeqä meniqe.
29 Jesus respondeu: “Eu lhes garanto que todos que deixaram casa, irmãos, irmãs, mãe, pai, filhos ou propriedades por minha causa e por causa das boas-novas
30 — ausente —
30 receberão em troca, neste mundo, cem vezes mais casas, irmãos, irmãs, mães, filhos e propriedades, com perseguição, e, no mundo futuro, terão a vida eterna.
31 Iŋäqe ämaqä, täŋga yoqä-täŋä eäŋuwä iutaŋä kuapänäŋä hŋqua, qänakŋi yoqä maeqäŋqe. Itaŋga täŋga yoqä maeqä eäŋuwi, iŋgaŋi yoqä naqä-täŋäŋqeqä” ätukqe.
31 Contudo, muitos primeiros serão os últimos, e muitos últimos serão os primeiros”.
32 Qu Jerusälemäŋqä äyäpiyä iuŋi, Jisasi Iqu hiŋuiqä äwimamiŋqe. Iqueqä wäuŋuäŋqä ämotquamiŋqä iqua, yäuŋuä ipu, qänaki äymiŋuwi. Itaŋga huiziqua zä ipu, qänaki äwivändmiŋuwi. Iŋgaŋi Iqueqä wäuŋuäŋqä ämotquamiŋqä iquaunä itmeqe, Iqueqä-kiuä haŋä-iqä wimeniqä diŋqä, iquauŋi aŋgumä awä tii ätukqe.
32 Por esse tempo, subiam para Jerusalém, e Jesus ia à frente. Os discípulos estavam muito admirados, e o povo que os seguia tinha grande temor. Jesus chamou os Doze à parte e, mais uma vez, começou a descrever tudo que estava prestes a lhe acontecer.
33 “Qätä nyipiyä. Täŋgaŋi ne Jerusälemäŋqä äyätanä, äyä ätqeyqunä. Yäŋiŋi, Ämaqeuqä Ymeqä Ekqä Iqueŋi, qu hiqäva-imäkqä naqä iquauqätä, kukŋuä-suqeŋqä näqŋqä iquauqätä, hipa iunä wipŋqäuä. Itaŋga iqua Iqueŋi, kukŋuä ämitäpu, ‘Iqu äpäkonätŋqeqä’ tpŋqäuä. Iŋgaŋi qu Iqueŋi, ämaqä Israitqä iqua qäyä etaŋgi, huizi iquau-mända wipŋqäuä.
33 “Ouçam”, disse ele. “Estamos subindo para Jerusalém, onde o Filho do Homem será traído e entregue aos principais sacerdotes e aos mestres da lei. Eles o condenarão à morte e o entregarão aos gentios.
34 Iŋi ämaqä iiŋä iqua, Iqueŋi ewiiqä kukŋuä ämitäpu, makukuä äwqutäpu, guä yäŋä-täŋi ämepu, täua ätäväpu, pizqä päkpnuwiqä. I etaŋgi hiunji hŋquaqu päwqaŋga, hŋquququeŋi ävauniqeqä” ätukqe.
34 Zombarão dele, cuspirão nele, o açoitarão e o matarão, mas depois de três dias ele ressuscitará.”
35 Itaŋi, Jemisi, Jonä, Sepri iqueqä hikŋä iquaqu, Jisasi Ique äwimayi, “Näqŋqä-vqä Iquki, Si yeqä äyeŋgaŋgi yatŋqä äkiyqueuŋi, imäktŋqeqä” ätukiyi.
35 Então Tiago e João, filhos de Zebedeu, vieram e falaram com ele: “Mestre, queremos que nos faça um favor”.
36 I tquaŋgiyäŋga, Jisasi Iqu iquaquiŋi, “Nyi qe squä qemäkmqä äqeŋgiyä?” ätukqe.
36 “Que favor é esse?”, perguntou ele.
37 I tquaŋga, iquaqu naqä pmanyiyäŋqä wiŋgaŋgi, Jisasi Iqueŋi, “Si yoqä naqä ämetnä, ämaqä ämitŋäŋgaŋi, ye hŋqu saqä hipa ämuaŋgisa, itaŋga hŋqu qunamäuqäŋgisa pmenyqueŋqä äyeŋgiyä” ätukiyi.
37 Eles responderam: “Quando o senhor se sentar em seu trono glorioso, queremos nos sentar em lugares de honra ao seu lado, um à sua direita e outro à sua esquerda”.
38 Iiŋä tquaŋgiyäŋga, Jisasi Iqu iquaquiŋi, “Qe iiŋqä yatŋqä iqiyi, änyä maqŋqä eŋinyqä. Eqä-häkä Nyi nmqä änyäŋqe, qe-pqä inä änyiyäŋqätanä? Itaŋga, asŋä Nyi meqaŋgqä-pa, qe-pqe ämayäŋqä-tanä?”
38 Jesus lhes disse: “Vocês não sabem o que estão pedindo! São capazes de beber do cálice que beberei? São capazes de ser batizados com o batismo com que serei batizado?”.
39 Iŋi, “Ye imäkeŋqueuä” ätukiyi. Jisasi Iqu iquaquiŋi, “Eqä-häkä nyi nmqä iqeuŋi, qe-pqe inä änyiyäŋqeqä, itaŋga asŋä Nyi meqaŋgqeuŋi, qe-pqe inä mayäŋqeqä.
39 “Somos!”, responderam eles. Então Jesus disse: “De fato, vocês beberão do meu cálice e serão batizados com o meu batismo.
40 I etaŋgi, Nyaqä hipa ämuaŋgisatä, ä qunamäuqäŋgisatä pmanyiyäŋqe, Nyi atäuŋuä miqä da imqänä. Goti Iqu ämaqä hŋquaqu atäuŋuä itä, zä-hawi ämaqä iquaquinyqä näwenyä ämaeqeqä” ätukqe.
40 Não cabe a mim, no entanto, dizer quem se sentará à minha direita ou à minha esquerda. Esses lugares serão daqueles para quem eles foram preparados”.
41 Wäuŋuäŋqä ämotquamiŋqä 10 iqua, Jemisi, Jonä gueqi ii tquaŋginyä äwiyäpiyä iutaŋi, qu iquaqui himänä äwiyäpu, äwqä äkasuwä imäkkuwi.
41 Quando os outros dez discípulos ouviram o que Tiago e João haviam pedido, ficaram indignados.
42 Iŋgaŋi Jisasi Iqu eeqäquau tääqä ätuätumeqe, tii ätukqe. “He näqŋqä äyuwä. Ne Israitqä qäyä etaŋgi, huizi iquau miqä epiyä iqua, yäŋänäqŋqetä, yoqä naqetä ämapu, quwqä ämaqeuŋi, äwiŋqä quwqä dunä qänaknä ipŋqä iwimäkätqäŋäuä.
42 Então Jesus os reuniu e disse: “Vocês sabem que os que são considerados líderes neste mundo têm poder sobre o povo, e que os oficiais exercem sua autoridade sobre os súditos.
43 Iiŋä etaŋgi, hiyaqä awä iqiŋi, suqä tä mäwiqä itŋqeqä. Oeyqä. Ämaqä hŋqu, hiyaqä awä iqisaŋi, hiqä ämeyätŋqä wiŋgaŋgutqe, iqu heqä wäuŋuä-eyqä-qu pmetŋqeqä.
43 Entre vocês, porém, será diferente. Quem quiser ser o líder entre vocês, que seja servo,
44 Auä, ämaqä hŋqu, hiqä naqä pmetŋqä wiŋgaŋgutqe, iqu hiyaqä wäuŋuä-eyqä hiŋgäŋqä-qu pmetŋqeqä.
44 e quem quiser ser o primeiro entre vocês, que se torne escravo de todos.
45 Ii tii etaŋgqä dutayi. Ämaqeuqä Ymeqä Ekqä Iqu suqä iiŋi asä inä imäkqiyä. Iqu äpkqe, ämaqe Ique wäuŋuä yätamäkqä wipŋqä äpkqä manä, oeyqä. Iqu äpkqe, iquau wäuŋuä yätamäkqä ävätä, Iqueqä häŋä-pmeqe ävätä, qokä-apäkä kuapänäŋä iquau aŋgu mbqä imetŋqä äpkqeqä” ätukqe.
45 Pois nem mesmo o Filho do Homem veio para ser servido, mas para servir e dar sua vida em resgate por muitos”.
46 Itaŋi Jisasi Iqutä, Iqueqä wäuŋuäŋqä ämotquamiŋqä iquatä, aŋä himqä Jeriko ätimäukuwi. Iquatä, ämaqä kuapänäŋitä ävämeqaŋguwäŋgaŋi, ämaqä hiŋuä pisqä, Batimiyasi, Timiyasi iqueqä hikŋä iqu, huäŋqä maŋä iqi äpme, mbqä nätmatqä isuauŋqä tquämanmiŋqe.
46 Então chegaram a Jericó. Quando Jesus e seus discípulos saíam da cidade, uma grande multidão os seguiu. Um mendigo cego chamado Bartimeu, filho de Timeu, estava sentado à beira do caminho.
47 Iqu, “Jisasi Nasäretqätaŋä Iqueqä” tqaŋgä äwiyäqetaŋi, aawqä yäŋänäqŋqä ätätä, tii ätkqe. “Jisasi, Dewiti iqueqä Ymeqä Iquki, Si nyiŋqä huäqä äkunänä.”
47 Quando Bartimeu soube que Jesus de Nazaré estava perto, começou a gritar: “Jesus, Filho de Davi, tenha misericórdia de mim!”.
48 I tquaŋga, ämaqä kuapänäŋi, iqueŋi äminyäpu, “Aawqä matqä panä!” ätukuwi. Ii qäyä ätquaŋgä, iqu aawqä yäŋänäqŋqä yqänänä, “Dewiti iqueqä Ymeqä Iquki, nyiŋqä huäqä äkunänä” ätukqe.
48 Muitos lhe diziam aos brados: “Cale-se!”. Ele, porém, gritava ainda mais alto: “Filho de Davi, tenha misericórdia de mim!”.
49 Jisasi Iqu iqi ätqepäqe, “Ique tääqä tuätumapiyä” ätukqe. Iŋgaŋi qu hiŋuä pisqä iqueŋi, “Iqu siŋqä ‘Äpänä!’ ätqi. Mä pämä ätqätnä, tqä äwqe haŋuä äknätnä biyä” ätukuwi.
49 Quando Jesus o ouviu, parou e disse: “Falem para ele vir aqui”. Então chamaram o cego. “Anime-se!”, disseram. “Venha, ele o está chamando!”
50 I tquaŋguwäŋgaŋi, iqueqä gquä quäuqä huätä äquvätämäuqe, ätkamäutä, Jisasi Iquenyqä äpkqe.
50 Bartimeu jogou sua capa para o lado, levantou-se de um salto e foi até Jesus.
51 Iqu äwimeqaŋga, Jisasi Iqu, “Nyi äänä ikimäkmqäwä?” ätukqe. “Näqŋqä-vqä Iquki, nyi aŋgumä hiŋuä qänmqä nyimäkiyä” ätukqe.
51 “O que você quer que eu lhe faça?”, perguntou Jesus. O cego respondeu: “Rabi,
52 I tquaŋga, Jisasi Iqu “Si yqä uvä! Tqä quuvqä heqiyqe, äŋguä ikimäkqiyä” ätukqe. Asä qäŋgaŋi, iqu hiŋuä äŋguä äqänätä, Jisasi Ique hänaqeu qänaki äwivändkqe.
52 Jesus lhe disse: “Vá, pois sua fé o curou”. No mesmo instante, o homem passou a ver e seguiu Jesus pelo caminho.
Atalhos do teclado
- Capítulo anterior←
- Próximo capítulo→
- Versículo anteriork
- Próximo versículoj
- Limpar seleçãoEsc
- Esta ajuda?
Estude este capítulo no WhatsApp
Peça à IA da Bíblia Fala para explicar Marcos 10, comparar traduções ou montar um estudo — tudo direto pelo WhatsApp.