Lucas 16
Menya NT (MCR_WBT) vs VC
1 I ätuäqetaŋi, Jisasi Iqu Iqueqä wäuŋuäŋqä ämotquamiŋqä iquauŋi, tii ätukqe. “Ämaqä nätmatqä kuapänäŋä-täŋä hŋqueqä nätmatqä iuŋi, ämaqä hŋqu ämitä pmetäniqeqä. Ämaqä hŋqua äquvepäpu, ämaqä naqä iqueŋi tii tupnuwiqä. ‘Ämaqä tqä nätmatqä eeqänäŋiu miqä iqu, hiŋginäwa eeqä änätqänä.’
1 Jesus disse também a seus discípulos: Havia um homem rico que tinha um administrador. Este lhe foi denunciado de ter dissipado os seus bens.
2 Iŋgaŋi ämaqä naqä iqu, iqueqä ämaqä iqueŋi tääqä ätuätumeqe, ‘Änääŋgä? Nyi sinyqä kukŋuä quvqä hui qätä äwiyäŋqeuä. Nyaqä nätmatqä eeqänäŋi, nyi saqä hipa iu ekqe, si äänä ämitqäŋiŋqe, äŋguänäŋä iwäsäutnä, pipa äqiyäma dapiyä. Nyi si quvqänäŋä äkqänäŋqä-qae, nyaqä nätmatqä eeqänäŋä iuŋi, ämiqä mäpmeqä isŋqinyä’ tuäniqeqä.
2 Ele chamou o administrador e lhe disse: Que é que ouço dizer de ti? Presta contas da tua administração, pois já não poderás administrar meus bens.
3 I tquaŋga iqu kiqä-kiuä tiiŋä tnäniqeqä. ‘Naqä Iqu huätä nändowatätŋqä iqäqe, nyi äänä imäkmqäwä? Nyi qua ptmqe, yäŋänäqŋqe maiqunji. Nyi ämaqä hŋqua yätamäkqä nyipŋqä, yatŋqä imqe, womba nyinäŋqiyä.
3 O administrador refletiu então consigo: Que farei, visto que meu patrão me tira o emprego? Lavrar a terra? Não o posso. Mendigar? Tenho vergonha.
4 Nätmatqä nyi täŋga imäkmqä diŋqe, näqŋqä ae ämeqä. Nyi nätmatqä hui imäkqaŋgmdqe, ŋqä naqä iqu nändowatqaŋgaŋi, ämaqä hŋqua indmepu, iquauqä aŋä duŋqä ändma upŋqäuä’ tnäniqeqä.
4 Já sei o que fazer, para que haja quem me receba em sua casa, quando eu for despedido do emprego.
5 Näqŋqä ae ämeqetaŋi, iqu ämaqä quwqä naqä iqueqä nätmatqä hiŋginäwa ämakuwä iquauŋi, tääqä hŋqunä-hŋqunä tuätumeniqe. Ämaqä kiŋganä wimeqaŋgqä iqueŋi, ‘Si nätmatqä hiŋginäwaŋi, äänä ämakŋäwä?’ tuäniqeqä.
5 Chamou, pois, separadamente a cada um dos devedores de seu patrão e perguntou ao primeiro: Quanto deves a meu patrão?
6 Yatŋqä iiŋä vqaŋga, iqu kimaŋi, ‘Nyi nätmatqä hiŋgiŋi, kuatä-häkä olipqä eqä aowi, 100 täqä ämakqeqä’ tuäniqeqä. I tquaŋga iqu, ‘Si quamä maqänä äpmetnä, pipa nätmatqä hiŋginäwa meqaŋgnä äqiyäpu ekuwi, ämetnä, 50 qiyä’ tuäniqeqä.
6 Ele respondeu: Cem medidas de azeite. Disse-lhe: Toma a tua conta, senta-te depressa e escreve: cinqüenta.
7 Qänakndaŋi iqu hŋque-pqä yatŋqä inä ävätä, ‘Si nätmatqä hiŋginäwaŋi, äänä ämakŋäwä?’ tuäniqeqä. Iqu kimaŋi, ‘Nyi kuä-witqä qae, hiŋginäwa 100 ämakqeqä’ tuäniqeqä. I tquaŋga iqu, ‘Si pipa maqänä ämetnä, 80 qiyä’ tuäniqeqä.
7 Depois perguntou ao outro: Tu, quanto deves? Respondeu: Cem medidas de trigo. Disse-lhe o administrador: Toma os teus papéis e escreve: oitenta.
8 Qänakndaŋi, ämiqä quvqä iqu kŋuä qeiqinyä indqänätä imäkqaŋgqeŋqä, iqueqä naqä iqu, iqueqä yoqe haqeqä vauqumuatäniqe. Ämaqä suqä qua täuŋiŋqä qänaknä itqäŋuwä iqua, kŋuä qeiqinyä indqänäpu imäkäpiyi, ämaqä qutäŋä asänäŋä iquau ämäwqätäutqäŋuwi. Ämaqä, suqä we-huŋqä-täŋiu qänaknä itqäŋuwä iqua, kŋuä qeiqinyä mindqäŋqä ipu, imäkätqäŋuwiqä” ätukqe.
8 E o proprietário admirou a astúcia do administrador, porque os filhos deste mundo são mais prudentes do que os filhos da luz no trato com seus semelhantes.
9 “Nyi he etqä. Mbqä quvqä qua täutaŋi ämapiyitaŋi, heqä näueqä imäkmbu. He iiŋä imäkpiyä dutaŋi, mbqä hma eqaŋgi, ga he aŋä hea ique-ique pmeqä yätu timäuqaŋguwäŋgaŋi, qu henyqä aquvänä ipnuwiqä” ätukqe.
9 Eu vos digo: fazei-vos amigos com a riqueza injusta, para que, no dia em que ela vos faltar, eles vos recebam nos tabernáculos eternos.
10 “Ämaqä nätmatqä wäŋqä isuauŋi äŋguänäŋä ämitŋqä iqu, iqu nätmatqä naqänäŋä-pqä iuŋi, äŋguänäŋä miquänä. Ämaqä nätmatqä wäŋqä isuauŋi änä mämiqä iqu, iqu nätmatqä naqä-pqä iuŋi, änä mämiqä yänä.
10 Aquele que é fiel nas coisas pequenas será também fiel nas coisas grandes. E quem é injusto nas coisas pequenas, sê-lo-á também nas grandes.
11 Iŋi tiinji. He mbqä quvqä qua täutaŋä di änä mämiqä imipqe, nätmatqä äŋguänäŋä mipŋqe, tqu hitapäniŋqe? Aaŋqeqä.
11 Se, pois, não tiverdes sido fiéis nas riquezas injustas, quem vos confiará as verdadeiras?
12 He ämaqä hŋqueqä nätmatqä äŋguä mämiqä imitpqe, nätmatqä hiqä hiätŋqä di, tqu hitapäniqäwä? Aaŋqeqä” ätukqe.
12 E se não fostes fiéis no alheio, quem vos dará o que é vosso?
13 “Ämaqä kiuänäŋä hŋqu, ämaqä hŋquaquiŋi, wäuŋuä änä mäwiyqä yänä. Iqu iiŋä itäqe, hŋquenyqänä äwinyätä, huiziquenyqe, äkasuwä ätätä mäwiŋqä yänä. Hŋqueŋi, iqueqä kukŋui qätä äwiyätä, huiziqueŋi, tuwä wiyänä. Itaŋgi he Goti Hanjuwä Iquenyqä qänaknä ipiyi, mbqä iquenyqe qänaknä miqä ipŋqeqä” ätukqe.
13 Nenhum servo pode servir a dois senhores: ou há de odiar a um e amar o outro, ou há de aderir a um e desprezar o outro. Não podeis servir a Deus e ao dinheiro.
14 Jisasi Iqu e tquaŋga, Parisi iqua, mbqeŋqä äwinymiŋqä etaŋgi, qu kukŋuä eeqänäŋi qätä äwipiyi, tä sisäwqä ipu, Iquenyqä äkasuwä ätmiŋuwi.
14 Ora, ouviam tudo isto os fariseus, que eram avarentos, e zombavam dele.
15 Iqu iquauŋi, “Ämaqä qu henyqe, ‘Ämaqä suqä jänänäŋi imäkqä-quaiqä’ kŋuä vätŋqeŋqe, he kiiŋä eŋgiyä. Iiŋä etaŋgi nätmatqä eeqänäŋä hiqä äwqä yäpä iŋgisatä, hiqä kŋuä indqäŋqä iutä äwiŋqeŋqe, Goti Hanjuwä Iqu näqŋqä eä. Nätmatqä ämaqä iqua ‘äŋguänäŋiqä’ kŋuä äväŋqe, Goti Hanjuwä Iqu quvqä äqunänä” ätukqe.
15 Jesus disse-lhes: Vós procurais parecer justos aos olhos dos homens, mas Deus vos conhece os corações; pois o que é elevado aos olhos dos homens é abominável aos olhos de Deus.
16 “Hea Jonä iqu änyä mapqäŋgaŋqe, qu Goti Hanjuwä Iqueqä kukŋuä-suqeŋqätä, iqueqä hiŋuä-tqä iqua äqäkuwiŋqätä, awä ätqa äpmiŋuwi. Iiŋä etaŋgi Jonä iqu äpkqeta täŋgaŋqe, qu Goti Hanjuwä Iqunä miqä iuŋqä awä ätqa äpätqäŋuwi. Iŋi ämaqä eeqänäŋä iqua, aŋä Goti Hanjuwä Iqunä miqeuŋqä pepŋqä, yäŋä äqänätqäŋäuä.
16 A lei e os profetas duraram até João. Desde então é anunciado o Reino de Deus, e cada um faz violência para aí entrar.
17 Qäukuitä quaetäŋi, äwa yänä. Iiŋä etaŋgi Goti Hanjuwä Iqueqä kukŋuä-suqä iutaŋi, hui qui mimäkŋqä yäŋqiyä. Oeyä.
17 Mais facilmente, porém, passará o céu e a terra do que se perderá uma só letra da lei.
18 Ämaqä hŋqu iqueqä apäki ävquatämäuwa, apäkä hui-mända ämetqe, iqu suqä quvqä, huiwä yaŋä ikiqe imäkqi. Iŋi ämaqä hŋqu iqueqä apäki ävquatämäuqaŋga, qänakŋi ämaqä huizi hŋqu apäkä asä ii ämetqe, iqu-pqe asä inänji. Iqu suqä quvqä, huiwä yaŋä ikiqe, imäkqiyä” ätukqe.
18 Todo o que abandonar sua mulher e casar com outra, comete adultério; e quem se casar com a mulher rejeitada, comete adultério também.
19 E ätuäqetaŋi, tii ätukqe. “Ämaqä nätmatqä kuapänäŋä-täŋä hŋqu äpmamiŋqe. Hea ique-iqueŋi, iqueqä ämuasmäŋqe, gquä ipisqetäqäkä äŋguänäŋitä imäknä äpme, buayä äŋguä dinä äŋgmanmiŋqe.
19 Havia um homem rico que se vestia de púrpura e linho finíssimo, e que todos os dias se banqueteava e se regalava.
20 Iqueqä aŋä qŋqaŋä-täŋä iqiŋi, ämaqä nätmatqä maeqä, wätaŋqä kuapänä-täŋä hŋqu äpmamiŋqeqä. Iqueqä yoqe, Lasarusi ique.
20 Havia também um mendigo, por nome Lázaro, todo coberto de chagas, que estava deitado à porta do rico.
21 Hiveqä iqua, iqueä wätaŋqe tewä äpnmiŋuwiqä.Iqueqä kŋuä iqä imŋi, ‘Ämaqä nätmatqä kuapänäŋä-täŋä tqu, ymisaŋä hituŋuä änänjuämäqaŋgutqe, ämetmä nmqeqä’ kŋuä vqaŋgi äpmamiŋqe. Iiŋä pmetaŋga, hiveqä iqua äpäpu, iqueä wätaŋqe tewä äpnmiŋuwiqä.
21 Ele avidamente desejava matar a fome com as migalhas que caíam da mesa do rico... Até os cães iam lamber-lhe as chagas.
22 Qänakndaŋi Lasarusi iqu äpäkoŋgaŋga, iqueqä quuvqe, Goti Hanjuwä Iqueqä eŋätqä iqua ätuma äwäpu, Aprähamä iqutä anä äpmuatekuwi. Itaŋga qänakndaŋi, ämaqä nätmatqä kuapä-täŋä iqu äpäkoŋgaŋga, qu iqueä huiwi qua äptekuwi.
22 Ora, aconteceu morrer o mendigo e ser levado pelos anjos ao seio de Abraão. Morreu também o rico e foi sepultado.
23 Iqueqä quuvqe, ämaqä pizqä iquauqä aŋä iu äpme, haŋä-iqä naqänäŋä ämakmanmiŋqe. Iqu iiŋä itäqä imdaŋi, hiŋuä haqä yätu äqunätä, Aprähamä iqu kiŋä yämä, Lasarusi iqutä anä äyä pmetaŋginyä äquŋgqe.
23 E estando ele nos tormentos do inferno, levantou os olhos e viu, ao longe, Abraão e Lázaro no seu seio.
24 Iŋgaŋi iqu, ‘Iyää apä Aprähamä iquki, nyi tä täu äpmami, täŋä-huŋqä naqänäŋä ämetqäŋä. Si nyinyqä huäqä kuŋgaŋguti, Lasarusi ique dowati, iqu iqueqä hipa hitäuŋuä hŋqu eqä du äyämetä, ŋqä tewä täu ptqiyenjiyätŋqäuä’ ätukqeqä.
24 Gritou, então: - Pai Abraão, compadece-te de mim e manda Lázaro que molhe em água a ponta de seu dedo, a fim de me refrescar a língua, pois sou cruelmente atormentado nestas chamas.
25 Iiŋä tquaŋga Aprähamä iqu kimaŋi, tii ätukqe. ‘Ŋqä ymeqä iquki, änä äpmämiŋiyiŋqä kŋuä indqänä. Si qua bu äpmamiŋäŋgaŋi, nätmatqä äŋguänäŋi äŋgmanätqätaŋgŋäŋga, Lasarusi iqu nätmatqä quvqe ämanmiŋqe. Iiŋiŋqe täŋgaŋi, aŋä täuŋi, iqu äŋguä pmetaŋga, si täŋä-huŋqä naqänäŋä iiŋä makmaŋgtŋqe.
25 Abraão, porém, replicou: - Filho, lembra-te de que recebeste teus bens em vida, mas Lázaro, males; por isso ele agora aqui é consolado, mas tu estás em tormento.
26 Tiiŋä-pqe hiŋuä qunyä. Hesäŋä nesäŋä awä iqiŋi, suä naqänäŋä iqu äptnä, ämaqä täŋgisaŋä hŋqu henyŋqä pätŋqä wiŋgaŋgutqe, änä mapqä yänä. Itaŋga ämaqä iŋgisaŋä hŋqu nenyŋqä, änä mapqä yäŋqiyä’ ätukqeqä.
26 Além de tudo, há entre nós e vós um grande abismo, de maneira que, os que querem passar daqui para vós, não o podem, nem os de lá passar para cá.
27 I tquaŋga, iqu kimaŋi, ‘Apä, nyi si yatŋqä äkiyqä. Lasarusi iqu ŋqä apiqueqä aŋä duŋqä äwätä, ŋqä tatqä-guäka paipqä iquauŋi, kukŋuä tä awä tuätŋqä dowati. Iqua-pqe aŋä nyi äpmeŋqä täuŋqä äpäpu, huiwä täŋä-huŋqä meqä diŋqä ätqänä’ ätukqeqä.
27 O rico disse: - Rogo-te então, pai, que mandes Lázaro à casa de meu pai, pois tenho cinco irmãos,
28 — ausente —
28 para lhes testemunhar, que não aconteça virem também eles parar neste lugar de tormentos.
29 Ga, Aprähamä iqu, ‘Qu bukä Mosisi iqu äqäkqetä, bukä Goti Hanjuwä Iqueqä hiŋuä-tqä iqua äqäkuwitä ämeŋä. Qu kukŋuä ii qätä äwiyäpu, qänaknä ipŋqäuä’ ätukqeqä.
29 Abraão respondeu: - Eles lá têm Moisés e os profetas; ouçam-nos!
30 Iwä iqu tii ätukqe. ‘Apä Aprähamä iquki, iiŋi änä matimäuqä yänä. Ämaqä ae äpäkonätqä hŋqu, ävautä iquau wimeqaŋgutqe, iqua hiŋuä äqumbiyi, kŋuä äkunmäknäpu, quwqä suqä quvqe ävquatämäupŋqäuä.’
30 O rico replicou: - Não, pai Abraão; mas se for a eles algum dos mortos, arrepender-se-ão.
31 Iŋgaŋi Aprähamä iqu kimaŋi, ‘Ii tiiŋi. Iqua Mosisi iqueätä, Goti Hanjuwä Iqueqä hiŋuä-tqä iquauqätä, kukŋui qätä mäwiyqä iqaŋgpqe, ämaqä ae äpäkonätqä hŋqu qua duta ivatuwäŋgaŋga, qu quuvqä maeqiyqä ipŋqäuä’ ätukqeqä” ätukqe.
31 Abraão respondeu-lhe: - Se não ouvirem a Moisés e aos profetas, tampouco se deixarão convencer, ainda que ressuscite algum dos mortos.
Atalhos do teclado
- Capítulo anterior←
- Próximo capítulo→
- Versículo anteriork
- Próximo versículoj
- Limpar seleçãoEsc
- Esta ajuda?
Estude este capítulo no WhatsApp
Peça à IA da Bíblia Fala para explicar Lucas 16, comparar traduções ou montar um estudo — tudo direto pelo WhatsApp.