Tiago 2

Goti Hanjuwä Iqueqä Kukŋui (MCR) vs NTLH

Sair da comparação
NTLH Nova Tradução na Linguagem de Hoje 2000
1 Ŋqä nyämaqäuä, he neqä Jisasi Kraisi, yoqä naqä-täŋä Iquenyqä quuvqä eqiyäŋuwi, he ämaqä huiuŋi äŋguä ämipu, huizi duŋi tuwä mäwiyqä pambu.
1 Meus irmãos, vocês que creem no nosso glorioso Senhor Jesus Cristo, nunca tratem as pessoas de modo diferente por causa da aparência delas.
2 Ämaqä qäkämä äŋguänäŋä imäknä, aŋguä hipae hiŋqä hŋqu, heyaqä aŋä aquväqŋqeu hemeqaŋga, ga ämaqä nätmatqä maeqä, qäkämä äqäyäpkŋqä imäkŋqä hŋqu, iqu-pqe heyaqä aŋä aquväqŋqeu inä hemenä. Ga iŋgaŋi he äänä ipŋqe?
2 Por exemplo, entra na reunião de vocês um homem com anéis de ouro e bem-vestido, e entra também outro, pobre e vestindo roupas velhas.
3 Iwä iiŋi, he ämaqä qäkämä äŋguä imäkŋqä iqueŋi, äŋguä itquepu, “Yquvaŋä äŋguä täu pmayä” tupŋqäta? Itaŋga ämaqä nätmatqä maeqä iqueŋi, “Näŋqäqä pämä ätqäuqäti, pämä tqävä. Ä nyaqä yukä yäpä täqi quamä äpmeqäti, quamä pmayä” tupŋqäta?
3 Digamos que vocês tratam melhor o que está bem-vestido e dizem: “Este é o melhor lugar; sente-se aqui”, mas dizem ao pobre: “Fique de pé” ou “Sente-se aí no chão, perto dos meus pés.”
4 He suqä iiŋä itqäpi, ii he hiqä kŋuä iuta, hiqä-hiuä iwäsäupu, suqä asä iquenyä mitquatŋqä itqäŋä. He, ämaqä iwäsäuqä-qu eä, ämaqä duŋi, iqueqä kŋuä indqäŋqä quvqä duta iwäsäutŋqä-paŋuenji.
4 Nesse caso vocês estão fazendo diferença entre vocês mesmos e estão se baseando em maus motivos para julgar o valor dos outros.
5 Ŋqä nyämaqä nyi kiiŋä änyinätŋqäuä, qätä nyipu. Ämaqä qua täuŋi nätmatqä maeqä eäŋuwä ii, Goti Iqu qu ae quuvqä heqiyqä naqänäŋä-täŋä eäpu, äŋguä pmeqäŋqä ätekqe. Ämaqä, Iquenyqä kiiŋä äwinyätŋqä iquauŋqe, “Qu nyaqä miqä iu pmeqäŋqeqä” äteŋqe, ämaqä qua täu nätmatqä maeqä eäŋuwä ii-pqe “Inä pmeqäŋqeqä” ätekqe.
5 Escutem, meus queridos irmãos! Deus escolheu os pobres deste mundo para serem ricos na fé e para possuírem o Reino que ele prometeu aos que o amam.
6 Iqu iquau qäyä ätekqäŋqä, he quŋi womba ipŋqä itquetqäŋä. Kŋuä mapu! Heŋi ekittqiyäpu, haŋä-iqä etapäpu, kukŋuä metpŋqä duŋqe, tqukua ämeqepäma äwätqäŋä? Suqä iiŋi, ämaqä mbqä yquayä-täŋä iqua, qäqua etquetqäŋuwi.
6 No entanto, vocês desprezam os pobres. Por acaso, não são os ricos que exploram vocês e os arrastam para serem julgados nos tribunais?
7 Goti Iqu heŋi, Kraisi Iqueqä yoqä äŋguänäŋi enyuätqä-qe, ga yoqä iuŋqe, kukŋuä quvqä ätäpu, quiŋi tqukua imäkätqäŋuwi? Ii ämaqä mbqä yquayä-täŋä iqua, qäquayi.
7 São eles que falam mal do bom nome que Deus deu a vocês.
8 Neqä Ämineyqä Iqueä kukŋuä-suqä naqä hŋquenyqe, bukiuŋi tuwaŋuä tii ätätä äqäkqe. “Tqä-täuŋqä äkinyätŋqä-pa, ämaqä huizi duŋqä-pqe inä kiŋguätŋqeqä.” He kukŋuä-suqä iqueŋi, aaŋä naqä-qakuänäŋä itqäpi, he jänänäŋä dunä itqäŋä.
8 Se vocês obedecerem à lei do Reino, estarão fazendo o que devem, pois nas Escrituras Sagradas está escrito: “Ame os outros como você ama a você mesmo.”
9 Iiŋä qäyä etaŋgi, he ämaqä huiuŋi, äŋguä ämipu, huiziuŋi, tuwä mäuqä eäŋuwi, he suqä quvqä imäkqä. Iwä kukŋuä-suqä iqu, “He suqä qui imäkqä-quenjqä” ätätä ämetquenä.
9 Mas, se vocês tratam as pessoas pela aparência, estão pecando, e a lei os condena como culpados.
10 Ii tiiŋä etaŋgi. Ämaqä hŋqu kukŋuä-suqä eeqänäŋä duŋi qänaknä itä, hŋquenä ävausqe, iqu ämaqä kukŋuä-suqä eeqänäŋä iuŋi, ävausqä eŋqä-paŋä iquvi.
10 Porque quem quebra um só mandamento da lei é culpado de quebrar todos.
11 Goti Iqu tii ätkqe. “Qokä-apäkä ämaŋqe, huizitä huiwi yaŋä mikiqä ipŋqeqä.” Itaŋga iqu tiiŋä-pqä inä ätkqe. “Ämaqä pizqä mapäsqä pambiyä.” Iwä ämaqä hŋqu, apäkä huisä, huiwä yaŋä mikiqä itqä-qe, iqu ämaqä pizqä äpäsqe, iqu ämaqä kukŋuä-suqä eeqänäŋä iuŋi, ävausqä-quvi. Ii eŋqä-paŋi, he ämaqä huiuŋi, äŋguä ämipu, huiziuŋi, tuwä ämäuqä eäŋuwi, he kukŋuä-suqä ävausqä-quenji.
11 Pois o mesmo que disse: “Não cometa adultério” também disse: “Não mate”. Mesmo que você não cometa adultério, será culpado de quebrar a lei se matar.
12 Goti Iqu kukŋuä-suqä, ne suqä quvqä iquesa inequtäwatqä ditäŋi, neqä suqe iwäsäuniqe. Iŋi he kukŋuä ätäpiyä iu, wäuŋuä ipiyä iu, nätmatqä äki-äkitaŋä imäkpŋqe, he kukŋuä-suqä iiŋä iuqä yäpä iqä pmetaŋguwiŋqä kŋuä yasämä indqäŋgpŋqe.
12 Falem e vivam como pessoas que serão julgadas pela lei que nos dá a liberdade.
13 Ii tiiŋä itaŋgiyi. Ämaqä hŋqu, hŋquenyqä qeqä matmäkqä imitätqe, Goti Iqu iwäsäutäqäŋgaŋi, Iqu ämaqä iquenyqe, qeqä matmäkqä yäniqe. Mä ämaqä, huizi duŋqä qeqä ätmäkmitätqä iqu, iwäsäuqäŋgaŋi, iqu ämäwqätäuniqe.
13 Quando Deus julgar, não terá misericórdia das pessoas que não tiveram misericórdia dos outros. Mas as pessoas que tiveram misericórdia dos outros não serão condenadas no Dia do Juízo Final.
14 Ŋqä nyämaqäuä, ämaqä hŋqu, “Nyi Kraisi Iquenyqä quuvqä eqiyätqäŋänä” ätätä, iqu suqä qäyunä miqä itŋqe, iqueqä Kraisi Iquenyqä quuvqä heqiyqe, qäyuta? Quuvqä heqiyqä iiŋä iqueŋi, aŋgumä häŋä iqumuatäniqäta?
14 Meus irmãos, que adianta alguém dizer que tem fé se ela não vier acompanhada de ações? Será que essa fé pode salvá-lo?
15 — ausente —
15 Por exemplo, pode haver irmãos ou irmãs que precisam de roupa e que não têm nada para comer.
16 — ausente —
16 Se vocês não lhes dão o que eles precisam para viver, não adianta nada dizer: “Que Deus os abençoe! Vistam agasalhos e comam bem.”
17 Quuvqä heqiyqä-pqe, iiŋi. Quuvqä heqiyqä duŋqä wäuŋuä mimäkqä danä iqäqe, quuvqä heqiyqä ii pizqe.
17 Portanto, a fé é assim: se não vier acompanhada de ações, é coisa morta.
18 Itaŋga ämaqä hŋqu, tii tuäŋqiyä. “Ämaqä hui quuvqä eqiyäpiyitaŋi, häŋä pmapŋqe. Hui suqä äŋguä du imäkäpiyitaŋi, häŋä pmapŋqe.” Iqueŋi, nyi kima tii tumä. “Si, suqä äŋguä du mimäkquki eŋqe, si quuvqä eqiyätqäŋiŋqe, nyi näqŋqe äänä hemqe? Mä quuvqä heqiyqä nyaqe, suqä äŋguä iqu qäsä eŋqe, ii ämäkätqueŋqiyä.”
18 Mas alguém poderá dizer: “Você tem fé, e eu tenho ações.” E eu respondo: “Então me mostre como é possível ter fé sem que ela seja acompanhada de ações. Eu vou lhe mostrar a minha fé por meio das minhas ações.”
19 Si quuvqe tii äyä eqiyätqäŋnä. “Goti Kiqä-kiuänäŋä Iquvqä.” Ii äŋguä etaŋgqä-qe, dŋä quvqä iqua-pqe, quuvqä asä ii eqiyäpiyä-qe, iqua zä kiiŋä ipu, yäuŋuä-yäuŋuä itqäŋä.
19 Você crê que há somente um Deus? Ótimo! Os demônios também creem e tremem de medo.
20 Ämaqä hŋqu quuvqä eqiyätä, wäuŋuä mimäkqä etaŋgutqe, iqueqä quuvqenä heqiyqä iqu häukui maeqe. Ämaqä mnauä guä maeqä iquki, kukŋuä iqueqä qakuiŋqä näqŋqä hisŋqä kiŋgaŋgutqe, qätä wi.
20 Seu tolo! Vou provar-lhe que a fé sem ações não vale nada.
21 Aiŋgaŋi, neqä awiqu Aprähamä iqu, Goti Iquenyqä hiqäva imäkätŋqe, iqueqä ymeqä Aisakä iqueŋi, hiqäva-imäkqä ttawä haqeqi äwäteqaŋgqeŋqä, Goti Iqu iqueŋi, “Ämaqä jänänäŋukuiyqä” ätukqe.
21 Como é que o nosso antepassado Abraão foi aceito por Deus? Foi pelo que fez quando ofereceu o seu filho Isaque sobre o altar.
22 Iuŋi hiŋuä äqunäŋnä? Iqueqä quuvqä heqiyqä dutä, ga iqueqä wäuŋuä iqä ditäŋi, qäquaqu naqä-huinyä äwiqetaŋi, iqueqä quuvqä heqiyqe, naqä yäuä ekqe.
22 Veja como a sua fé e as suas ações agiram juntas. Por meio das suas ações, a sua fé se tornou completa.
23 Goti Iqueä bukä iuŋi, “Aprähamä iqu Goti Iquenyqä quuvqä heqiyätqätaŋgi, Goti Iqu iquenyqe, ‘jänänäŋueqä’ ätkqeqä” ätä äqänäŋqe, Aprähamä iqu Aisakä iqueŋi i imäkqaŋga, häukui äqäkqe. Ga “Aprähamä iqu Goti Iqueqä käyämaqä-queqä” ätnä.
23 Assim aconteceu o que as Escrituras Sagradas dizem: “Abraão creu em Deus, e por isso Deus o aceitou.” E Abraão foi chamado de “amigo de Deus”.
24 He qätä ae äyä äwiyqä. Quuvqä heqiyqä iinäŋqe, Goti Iqu ämaqä hŋquenyqe, “Iqu ämaqä jänänäŋueqä” matqä danä yänä. Iqu suqä äŋguä itqätaŋguti, ga Goti Iqu iquenyqe, “Ämaqä jänänäŋäqueqe,” qakuä iuta tänä.
24 Assim, vocês veem que a pessoa é aceita por Deus por meio das suas ações e não somente pela fé.
25 Ga apäkä Leopä, mbqä metŋqä huiwä yaŋä vqä ii, ikqä-paŋä iiŋi. Ämaqä Josua iqu hiŋuä tämaqä iyŋqä ändowatkqä iquaquiŋi, ii yeeqä ävätmetä, hänaqä huiu-mända ändowatätä ikqeŋqe, Goti Iqu apäkä iinyqe, “Jänänäŋiyqä” ätkqe.
25 Foi o que aconteceu com a prostituta Raabe, quando hospedou os espiões israelitas e os ajudou a sair da cidade por outro caminho. Deus a aceitou pelo que ela fez.
26 Huiwiqu quuvqä maeqe, ii pizqä ae eä. Ii eŋqä-pa, ämaqä hŋqu, suqä äŋgui mimäkqä, quuvqä dinä eqiyätŋqe, iqueqä quuvqä heqiyqe, ii pizqe.
26 Portanto, assim como o corpo sem o espírito está morto, assim também a fé sem ações está morta.

Ler em outra tradução

Comparar com outra

Estude este capítulo no WhatsApp

Peça à IA da Bíblia Fala para explicar Tiago 2, comparar traduções ou montar um estudo — tudo direto pelo WhatsApp.