Romanos 12

Goti Hanjuwä Iqueqä Kukŋui (MCR) vs BKJ

Sair da comparação
1 Ŋqä nyämaqäuä, nyi Goti Hanjuwä Iqu qeqä kiiŋänäŋä änatmäkätqätaŋgqeŋqä kŋuä indqänätmä, kukŋuä yäŋänäqŋqä tiiŋä hitmqe. He heqä huiwi, hiqäva eŋqä-pa, Goti Ique wipiyä. Nyi huiwä pizqä päsqä iiŋqä maetqä iqä. He häŋä äpmapiyäŋgaŋi, qokä-apäkä Iqueqäŋqänä epu, suqä Iqu äwinyätŋqä iunä imäkqäpŋqä etqä. He ii imäkäpiyitaŋi, Goti Iqueqä yoqe, haqeqä naqä-qakuä ämamäutqäŋä.
1 Suplico-vos, pois, irmãos, pelas misericórdias de Deus, de apresentardes os vossos corpos em sacrifício vivo, santo e agradável a Deus, que é o vosso culto racional.
2 Itaŋga ämaqä, qua täutaŋä quuvqä maeqiyqä iqua, quwqä suqä duŋqä eyqiyäma upŋqä, hiŋuinä mäquŋquä pambiyä. He Goti Hanjuwä Iqu hiqä kŋuä indqäŋqe, änyä-häŋä emäkätŋqä, hiŋuinä qumbŋqeqä. Iutaŋi hiqä suqä-pqe, häŋä inä timäuänä. Iiŋä imäkäpiyitaŋi, he Goti Iqueqä äwiŋqeŋqä näqŋqä qäyunä ämepu, ga suqe, äŋguiŋqätä, Ique yeeqä wimäkqeŋqätä, jänänäŋä pmeqeŋqätä näqŋqe, ämapŋqäuä.
2 E não sede conformados com este mundo, mas sede transformados pela renovação da vossa mente, para que experimenteis qual é a boa, agradável e perfeita vontade de Deus.
3 Goti Hanjuwä Iqu, Iqueqä qeqä imäŋqeta äŋguä inyimäkätä, wäuŋuä imäkmqä änändowatkqetaŋi, nyi he eeqä hŋqunä-hŋqunäŋi, tiiŋä etqä. Si tqä näqŋqeŋqätä, suqeŋqätä, kŋuä indqänätnä, tqä yoqe haqeqä mämamäuŋqä panä! Si Goti Iqu quuvqä heqiyqä änä-änä äktapkqeŋqä kŋuä indqänätnä, tqä-täuä iuta iwäsändŋqe.
3 Pois eu digo, pela graça que me é dada, para todo mundo que está dentre vós, não pense de si mesmo muito mais do que deveria pensar, senão que pense com sobriedade, assim como Deus tem dado a cada um uma medida de fé.
4 Ne näqŋqe, neqä huiwi naqä-hŋqunä eäqä-qe, kuapänä äuqätäŋgäwä. Ga ii äuqätäŋguwäŋqä iqua, wäuŋuä asitaŋinä mimäkqä ipnä.
4 Porque assim como temos muitos membros em um corpo, e nem todos os membros têm a mesma função,
5 Ii eŋqä-pa, ne Kraisi Iqutä ämuäŋnäŋquä iqune, kuapänä eanä-qe, Iqueqä huiwä naqä-hŋqunä eŋu. Iwä ne asänäŋi maeqä eaqä-qe, näueqä imäknätanä, ne hŋqunä-hŋqunäŋi, yoqä haqeqä mämamäuŋqä yatuŋque.
5 assim nós, que somos muitos, somos um só corpo em Cristo, e cada um, membros uns dos outros.
6 Itaŋga Goti Iqu, Iqueqä qeqä imäŋqeta, wäuŋuä huitaŋä-huitaŋä imäkatuŋquä näqŋqe, ne hŋqunä-hŋqunäŋi hiŋgi änätapkqe. Iŋi Goti Iqu ämaqä hŋque, Iqueqä kukŋui hiŋuä tuätŋqä vqaŋgutqe, iqu quuvqä heqiyqä Goti Iqu änä-änä äwikqeŋqä kŋuä indqänätä, kukŋui iuta awä tuäŋqiyä.
6 Então, tendo diferentes dons, segundo a graça que nos foi dada, se for profecia, profetizemos segundo a medida da fé;
7 Ämaqä tqu-tqu, huiziu yätamäkqä vqeŋqä näqŋqä Goti Iquesa ämetqe, iqu yätamäkqä qäyunänä vänä. Ämaqä, huiziu näqŋqä vqeŋqä näqŋqä ämetqe, iqu, näqŋqä qäyunänä vänä.
7 se é ministério, seja em ministrar; se é ensinar, haja dedicação no ensinar;
8 Ämaqä tqu-tqu, huiziu yäŋänäqŋqä wimäkqeŋqä näqŋqä ämetqe, iqu yäŋänäqŋqä wimäkänä. Ämaqä tqu-tqu, iqueqä nätmatqetä, huiziu yätamäkqeŋqä näqŋqä ämetqe, iqu äwqä hŋquaqu änyä, mävqä yänä. Ämaqä tqu-tqu, huiziu miqeŋqä näqŋqä ämetqe, iqu yäŋä äqänätä, äŋguä minä. Ämaqä tqu-tqu, huiziu qeqä tumuäkqeŋqä näqŋqä ämetqe, iqu äwqä yeeqänä itä vänä.
8 ou o que exorta, na exortação; o que reparte, faça-o com simplicidade; o que governa, com diligência; o que demonstra misericórdia, com alegria.
9 Hiqä ämaqeuŋqä eŋqe, kukŋuinä matqä-quenä, aaŋä kiiŋä enyätŋqe. Suqä quvqe, tuwä hämänä äväpu, suqä äŋguiu, muäŋmbiyä.
9 O amor seja sem dissimulação. Aborrecei o que é mau e apegai-vos ao que é bom.
10 He hŋqunä-hŋqunäŋi, quuvqä anä eqiyätqäŋuwä iquauŋqe, kiiŋä heŋgaŋguti, hiqä yoqä haqeu mämamäuŋqä, huiziuqä yoqe, haqeqä mamäupŋqä yäŋä qäŋgpŋqe.
10 Sede amigavelmente afeiçoados uns aos outros com amor fraternal, preferindo-vos em honra uns aos outros.
11 He enyqä miqä ipu, äwqä naqä-qakuä äväpu, Naqä Iqueqä wäuŋui imäkqäpŋqe.
11 Não sejais negligentes nas atividades; ferventes no espírito, servindo ao Senhor.
12 He Goti Iqu äŋguä emäkäniŋqä kŋuä indqänäpu, hiŋuä äqumbu äpmapiyitaŋi, aquvänä iqäpŋqe. Haŋä-iqä emeqaŋgutqe, äwqä haŋuä imbu, yäŋänäqŋqä tqäuätpŋqe. Ga Goti Iquenyqä tääqe, mävquatämäuqä ätqa uwqäpŋqe.
12 Regozijai-vos na esperança, sede pacientes na tribulação, perseverai na oração;
13 Goti Iqueqä ämaqä hui nätmatqä huiŋqä äwa iqaŋgpqe, he yätamäkqä vqäpŋqe. Itaŋga ämaqä kiŋä-nämdaŋä hŋqua emeqaŋgpqe, iquauŋi äŋguä itqueqäpŋqe.
13 compartindo à necessidade dos santos, sede dados à hospitalidade.
14 Itaŋga ämaqä quvqä etqueqaŋgpqä iquauŋi, Goti Hanjuwä Iquenyqä, äŋguä iwimäkätŋqä tääqä tupŋqe. Auä, he Iquenyqä tääqe, Iqu qu qui imäkätŋqä ma, äŋguä iwimäkätŋqä diŋqä tupŋqe.
14 Abençoai aos que vos perseguem; abençoai e não amaldiçoeis.
15 Ämaqä aquvänä iqaŋguwä iquatäŋi, he-pqe anä iqäpŋqe. Itaŋga ämaqä kŋuä qiyqaŋguwä iquatäŋi, he-pqe kŋuä anä qäyqäpŋqeqä.
15 Regozijai-vos com os que se regozijam, e chorai com os que choram.
16 Hiqä-hiuä iwäsänäpu, hŋqua yändi, ä hŋqua mändiŋqä mindqäŋqä pa ipu, eeqänä asänäŋqe. Iŋi he “Ne ämaqä naqä äpmeŋunä” kŋuä mindqäŋqä pa ipu, ämaqä hiŋgiŋqä äpmeŋuwä-pqä iquatä, näueqä imäkŋgpŋqe. Auä, “Ne näqŋqä naqänäŋä-täŋuneyqe,” kŋuä maeyqä iquätŋqe.
16 Tende o mesmo pensamento uns para com os outros; Não tencione coisas altas, mas condescendem a homens de baixa renda. Não sejais sábios em seus próprios conceitos.
17 Ämaqä hŋqu quvqä etqueqaŋgutqäŋgaŋi, he ique kima mitqueqä pa iqäpŋqe. Oeyä. Suqä, ämaqä eeqänäŋi, “Ii äŋguiqä” kŋuä mapŋqe, iunä imäkqäpŋqe.
17 Não retribuas a nenhum homem mal por mal; procurai as coisas honestas à vista de todos os homens.
18 Hiqä-hiuäŋi, ämaqä eeqänäŋä iquatäŋi, äkasuwä tŋqetä, mäkä huŋqetä, mimäkqä ipu, äwqä naqä-hŋqunä imbŋqä yäŋä qäŋgaŋgpu.
18 Se for possível, no que depender de vós, vivei em paz com todos os homens.
19 Ŋqä nyämaqä nyi kiiŋä änyinätŋqä iuenä, Goti Hanjuwä Iqueqä bukä iuŋi, tiiŋä äyä ätnänä. “Quvqeŋqä kimaŋi, ii wäuŋuä Ŋqä eŋqä-qae, quvqä iqaŋgpqä iquauŋi, Nyi kima wimniqeqä.” Iutaŋi, hiqä-hiuäŋi, suqä quvqeŋqä kima mävqä pambu. Quvqä etquapqä iqua, Goti Hanjuwä Iqueqä äwqä tnäŋi kima mapnuwäŋqä hiŋuinä äquŋga uwqaŋgpu.
19 Amados, não vos vingueis a vós mesmos, mas dai lugar à ira, porque está escrito: A vingança é minha; eu recompensarei, diz o Senhor.
20 Kima miqä ipiyä-qe, tiiŋä äqänäŋqä du ipiyä.
20 Portanto, se o teu inimigo tiver fome, alimenta-o; se ele tiver sede, dá-lhe de beber; porque fazendo isto, amontoarás brasas de fogo sobre a sua cabeça.
21 Suqä quvqä iqu mändi kikittqiyätŋqe, si hiŋuinä mäquŋquä pa. Si suqä äŋguä dinä imäkätnä iutaŋi, suqä quvqeuŋi mändi kittqätŋqinyä.
21 Não sejas vencido pelo mal, mas vence o mal com o bem.

Ler em outra tradução

Comparar com outra

Estude este capítulo no WhatsApp

Peça à IA da Bíblia Fala para explicar Romanos 12, comparar traduções ou montar um estudo — tudo direto pelo WhatsApp.