Mateus 25
Goti Hanjuwä Iqueqä Kukŋui (MCR) vs NTLH
1 “Ga Ämaqeuqä Ymeqä Ekqä Iqu äpätŋqäŋgaŋi, Goti Qäukuä Yätutaŋä Iqunä miqe, apäkä hitqä hipa eeqäŋä iuauqä tiwiqä eŋqä-paŋi hiäniqeqä. Ämaqä apäkä metŋqä imäknätä äpätŋqä iqaŋgi, iua iqutä ämimbŋqä hiqi-tä ämäsäupu upnuwiqä.
1 Jesus disse:
2 Apäkä iuataŋä hipa hŋgiŋä iua, kŋuä maiqe. Itaŋga huizi iua, kŋuä äŋguä meqä iuai.
2 Cinco eram sem juízo, e cinco eram ajuizadas.
3 Apäkä kŋuä maeqä iua hiqi-tä ämäsäupiyi, ga olipqä eqä aowä hiqi-tä aŋgi iquatimepu ämäsäuqe, qäsä mäma mapqä ipnuwiqä.
3 As moças sem juízo pegaram as suas lamparinas, mas não levaram óleo de reserva.
4 Iŋäqe näqŋqä epiyä iua, eqä-häkä iu equatimepiyi, quwqä hiqi-tä mäsäuqetä qäsä äma ppnuwiqä.
4 As ajuizadas levaram vasilhas com óleo para as suas lamparinas.
5 Ämaqä apäkä metŋqä iqu maqänä mapqaŋgi, iua hiŋuä hiqaqäŋqä ipiyi, hiqaqä wopnuwiqä.
5 Como o noivo estava demorando, as dez moças começaram a cochilar e pegaram no sono.
6 Heatqä quaesqäŋgaŋi, tääqe, ‘Ämaqä apäkä metŋqä iqu äpqiyä. Iqutä mimbŋqä ppiyä’ tuäniqeqä.
6 — À meia-noite se ouviu este grito: “O noivo está chegando! Venham se encontrar com ele!”
7 Itaŋi apäkä hitqä iua eeqänäŋi ivatuwämbiyi, iuauqä hiqi-tä näwenyä imäkpnuwiqä.
7 — Então as dez moças acordaram e acenderam as suas lamparinas.
8 Apäkä maqŋqä iua näqŋqä iuau-mända tii tupnuwiqä. ‘Neyaqä hiqi-te esuätŋqä iqaŋgi, olipqä eqä aowä hui nätappiyä.’
8 Aí as moças sem juízo disseram às outras: “Deem um pouco de óleo para nós, pois as nossas lamparinas estão se apagando.”
9 Iiŋä tquaŋguwäŋga näqŋqä iua kimaŋi, ‘Oeyqä’ tupnuwiqä, ‘Eqä tä, nenyqätä, henyqätä qäyunä maeqä eänä. Eqä miqä iquauŋqä äwäpu, hiqe mbqä ipiyä.’
9 — “De jeito nenhum”, responderam as moças ajuizadas. “O óleo que nós temos não dá para nós e para vocês. Se vocês querem óleo, vão comprar!”
10 Itaŋi apäkä maqŋqä iua, eqä mbqä ipŋqä uwqaŋguwäŋga, apäkä metŋqä iqu ätimäuqaŋga, apäkä näwenyä imäknmipqä iua, aŋä yäpä iŋgisa iqutä anä ymisaŋä naqänäŋi bŋqä paquvqaŋguwäŋga, qu qŋqaŋä mäyepnuwiqä.
10 — Então as moças sem juízo saíram para comprar óleo, e, enquanto estavam fora, o noivo chegou. As cinco moças que estavam com as lamparinas prontas entraram com ele para a festa do casamento, e a porta foi trancada.
11 Qänakndaŋi apäkä hitqä huizi iua äppiyi, tupnuwiqä. ‘Naqä Iqukiyä. Si äpätnä, qŋqaŋä nauteyä.’
11 — Mais tarde as outras chegaram e começaram a gritar: “Senhor, senhor, nos deixe entrar!”
12 I tquaŋguwäŋga, iqu kimaŋi tiiŋä tuäniqeqä. ‘Nyi henyqe, tutqä qäpu änyä maqŋqä eäŋänä.’”
12 — O noivo respondeu: “Eu afirmo a vocês que isto é verdade: eu não sei quem são vocês!”
13 Tiwiqä e ätuäqetaŋi tii ätukqe. “Iŋitaŋi, hiqä Naqä Iqu äkŋgati päniqeŋqe maqŋqä eäŋuwä-qae, he näwenyä imäknäpu äŋguänä mimbiyä.”
13 E Jesus terminou, dizendo:
14 “Huizi, Goti Qäukuä Yätu Äpmeŋqä Iqunä miqe, ii tiiŋä eŋqä-paŋiqä. Ämaqä hŋqu kiŋämqä qaŋä wätŋqä imäknätäqäŋgaŋi, iqueqä wäuŋuä-wiyqä iquauŋi tääqä ätuätumetä, qu iqueqä nätmatqe miqäpŋqä iquauqä hipa iu väniqeqä.
14 Jesus continuou:
15 Iqu wäuŋuä-wiyqä iquauqä näqŋqeŋqä iwäsäuqe, ga hŋqueŋi mbqä kuapänä 5,000 ävätä, hŋqueŋi iiŋänäŋä 2,000 ävätä, itaŋga yäpakä iqueŋi 1,000 äväqe, wäniqeqä.
15 E lhes deu dinheiro de acordo com a capacidade de cada um: ao primeiro deu quinhentas moedas de ouro; ao segundo deu duzentas; e ao terceiro deu cem. Então foi viajar.
16 Ae uwqaŋga, maqänäŋi wäuŋuä-wiyqä mbqä 5,000 ämetqä iqu mbqä wäuŋuä imäkätä, mbqä haqeqiŋi, 5,000 inä meniqeqä.
16 O empregado que tinha recebido quinhentas moedas saiu logo, fez negócios com o dinheiro e conseguiu outras quinhentas.
17 Itaŋga ämaqä mbqä 2,000 ämetqä iqu-pqe, mbqä wäuŋuä inä imäkäqe, 2,000 inä meniqeqä.
17 Do mesmo modo, o que havia recebido duzentas moedas conseguiu outras duzentas.
18 Itaŋgi ämaqä mbqä 1,000 ämetqä iqu äma äwätä, iqueqä ämaqä naqä iqueä mbqe, qua hovqä äptätä, imä zä pteäniqeqä.
18 Mas o que tinha recebido cem moedas saiu, fez um buraco na terra e escondeu o dinheiro do patrão.
19 Hea quäuqä ae äpäwqaŋgaŋi, ämaqä naqä iqu aŋgumä äpäqe, iqueqä mbqä ävätqeŋqä näqŋqä metŋqä, wäuŋuä imäkqä iquau tääqä tuätumeniqeqä.
19 — Depois de muito tempo, o patrão voltou e fez um acerto de contas com eles.
20 Itaŋga ämaqä mbqä 5,000 ämetqä iqu äpätä, mbqä 5,000 haqeqi hutäkŋä ämetqe, qäsä äma äpätä, tiiŋä tuäniqeqä. ‘Ämaqä naqä iqukiyä. Si mbqä 5,000 ändapkŋiqä. Hiŋuä qunyä. Nyi wäuŋuä imäkätmä, 5,000 haqeqi äyä ämeqeqä.’
20 O empregado que havia recebido quinhentas moedas chegou e entregou mais quinhentas, dizendo: “O senhor me deu quinhentas moedas. Veja! Aqui estão mais quinhentas que consegui ganhar.”
21 Itaŋi ämaqä naqä iqu tiiŋä tuäniqeqä. ‘Si ämaqä äŋguki eänä, wäuŋuä qäyunä imäkqukiyqä. Nätmatqä wäŋqä isua äŋguänäŋä ämitqäŋä-qae, si nätmatqä kuapä misŋqä atäuŋuä kimqänänjqä. Äpätnä, nyitä aquvänä yeŋqeqä’ tuäniqeqä.
21 — “Muito bem, empregado bom e fiel”, disse o patrão. “Você foi fiel negociando com pouco dinheiro, e por isso vou pôr você para negociar com muito. Venha festejar comigo!”
22 Ämaqä mbqä 2,000 ämetqä iqu inä äpätä, tiiŋä tuäniqeqä. ‘Ämaqä naqä iqukiyä. Si nyiŋi 2,000 äyä ändapkŋiqä. Hiŋuä qunyä. Nyi wäuŋuä ämitmä, kiqä haqeqiŋi 2,000 inä äyä ämeqeqä’ tuäniqeqä.
22 — Então o empregado que havia recebido duzentas moedas chegou e disse: “O senhor me deu duzentas moedas. Veja! Aqui estão mais duzentas que consegui ganhar.”
23 Itaŋi ämaqä naqä iqu tiiŋä tuäniqeqä. ‘Si ämaqä äŋguki eänä, wäuŋuä qäyunä imäkqukiyqä. Nätmatqä wäŋqä isua äŋguänäŋä ämitqäŋä-qae, si nätmatqä kuapä misŋqä atäuŋuä kimqänänjqä. Äpätnä, nyitä aquvänä yeŋqeqä’ tuäniqeqä.
23 — “Muito bem, empregado bom e fiel”, disse o patrão. “Você foi fiel negociando com pouco dinheiro, e por isso vou pôr você para negociar com muito. Venha festejar comigo!”
24 Itaŋi ämaqä mbqä 1,000 ämetqä iqu-pqe äpätä, tii tuäniqeqä. ‘Naqä iquki, nyi sinyqe näqŋqeqä. Si ämaqä tnäŋänäŋä iqukiyqä. Ämaqä hŋqua wäuŋuä iu ymisaŋä vowä ämäuepqe ptqukiyqä. Ämaqä hŋqua kuä uwqä tnämäwäpqeuŋi, kiqä nääŋqe mequkiyqä.
24 — Aí o empregado que havia recebido cem moedas chegou e disse: “Eu sei que o senhor é um homem duro, que colhe onde não plantou e junta onde não semeou.
25 Si suqä iiŋä iquki etaŋgi, nyi zä itmä, tqä mbqä 1,000 qua hovqä iu zä äptekqä-qae, ga täsuwänä’ tuäniqeqä.
25 Fiquei com medo e por isso escondi o seu dinheiro na terra. Veja! Aqui está o seu dinheiro.”
26 I tquaŋga, naqä iqu kimaŋi tiiŋä tuäŋqiyä. ‘Si wäuŋuä-wiyqä quvqä enyqä iqukiyqä. Nyinyqe, si näqŋqä ae eäŋnä. Nyi ämaqä hŋqua wäuŋuä iu ymisaŋä vowä ämäuepqe ptqunjqä. Ämaqä hŋqua kuä uwqä tnämäwäpqeuŋi, kiqä nääŋqe mequnjqä.
26 — “Empregado mau e preguiçoso!”, disse o patrão. “Você sabia que colho onde não plantei e junto onde não semeei.
27 Si näqŋqä iiŋä eäŋi, nyaqä mbqe, kiqä pŋqä wiqä iuŋi, suŋqä pŋqä maeqä ikŋäwä? Iiŋä imäkqä-säpi, nyi aŋgumä äpmqäŋgaŋi, ŋqä mbqä qäyunäŋitä kiqä haqeqiŋitä meqämiŋgä.’
27 Por isso você devia ter depositado o meu dinheiro no banco, e, quando eu voltasse, o receberia com juros.”
28 Itaŋi wäuŋuä-wiyqä huizi iquauŋi, ‘He mbqä 1,000 ämotaupu, ämaqä mbqä 10,000-täŋä ique wipiyä’ tuäniqeqä.
28 “Tirem dele o dinheiro e deem ao que tem mil moedas.
29 ‘Ii tiiŋä etaŋgi. Ämaqä nätmatqä-täŋä eeqänäŋä iquauŋi, nyi hui aŋgi vqaŋga, qu kuapänäŋä-täŋä hipnuwiqä. I etaŋgi, ämaqä nätmatqä maeqä eä wäŋqäpu ämeŋuwä iquauŋi, nyi aŋgi ämotaumqänä.
29 Porque aquele que tem muito receberá mais e assim terá mais ainda; mas quem não tem, até o pouco que tem será tirado dele.
30 Itaŋga wäuŋuä-wiyqä quvqä tqueŋi, he yäpaqä iŋgisa aŋä hiawiqä iŋgisaŋqä huätä dowatpiyä. Iqi äpmamipqä iqua, hiquaŋä maŋgtäsqukuä ämäupu, kŋuä qäkmaŋgpnuwiqä’ tuäniqeqä” ätukqe.
30 E joguem fora, na escuridão, o empregado inútil. Ali ele vai chorar e ranger os dentes de desespero.”
31 “Ämaqeuqä Ymeqä Ekqä Iqu aŋgu äpätqäŋgaŋi, yoqä naqä-täŋä äpätä eŋätqä eeqänäŋä iquatä anä ppnuwiqä. Itaŋga Iqu Iqueqä yoqä naqe motquetŋqe, ämiqä iqueqä zä-hawä iu pmeniqeqä.
31 Jesus terminou, dizendo:
32 Iŋgaŋi hueqä-himqä eeqänäŋi Iqueqä hiŋuä iqi tqäuqaŋguwäŋga, Iqu iquauŋi iwäsäutä hŋquaqu mäqäqasäueniqeqä. Yaqueqä miqä iqu sipsipqä iquatä, meme iquatä ämäqäqasäuetŋqä-pa, i imäkäniqeqä.
32 Todos os povos da terra se reunirão diante dele, e ele separará as pessoas umas das outras, assim como o pastor separa as ovelhas das cabras.
33 Iqu sipsipqä iquauŋi ämuaŋgisa, itaŋga meme iquauŋi qunamäuqäŋgisa, mäqäqasäueniqeqä.
33 Ele porá os bons à sua direita e os outros, à esquerda.
34 I imäkäqetaŋi, Ämiqä Naqä Iqu ämaqä iqueqä hipa ämuaŋgisa tqäutaŋguwä iquauŋi tiiŋä tuäniqeqä. ‘Ŋqä Apiqu he äŋguä emäkätŋqä ae etkqeqä. Iqu nätmatqä äŋguänäŋi quae änä imäkätäqäŋga, henyŋqä näwenyä imäkekqe, he mapŋqe, Iqunä ämitŋqä yäpä täŋgisa yappiyä.
34 Então o Rei dirá aos que estiverem à sua direita: “Venham, vocês que são abençoados pelo meu Pai! Venham e recebam o
35 Ii tiiŋä etaŋgiyä. Nyi buayä dä pmetaŋgaŋi, he buayä äyä ändapmiŋuwiqä. Nyi eqä maŋqä pmetaŋgaŋi, he eqä äyä ändapmiŋuwiqä. Nyi ämaqä hueqä-himqä huitaŋunä etaŋga, he Nyiŋi hiqä aŋä iuŋqä ändma äumiŋuwiqä.
35 Pois eu estava com fome, e vocês me deram comida; estava com sede, e me deram água. Era estrangeiro, e me receberam na sua casa.
36 Nyi qäkä mäyäuqä itaŋga, he qäkä äyä ändapmiŋuwiqä. Nyi yaqä witaŋgaŋi, he äyä äminyimiŋuwiqä. Nyi guä pmetaŋgaŋi, he äpäpu hiŋuä äyä ämaŋqänmiŋuwiqä’ tuäniqeqä.
36 Estava sem roupa, e me vestiram; estava doente, e cuidaram de mim. Estava na cadeia, e foram me visitar.”
37 I tquaŋga, qokä-apäkä jänäŋä iqua kimaŋi tiiŋä tupnuwiqä. ‘Naqä Iqukiyä. Si buayä dä pmetaŋgnä hiŋuä äkqänätanä, äkŋga äktapmiŋquäwä? Si eqä maŋqä pmetaŋgnä, eqä äkŋga äktapmiŋquäwä?
37 — Então os bons perguntarão: “Senhor, quando foi que o vimos com fome e lhe demos comida ou com sede e lhe demos água?
38 Si ämaqä hueqä-himqä huitaŋänäŋuki äkqänätanä, neqä aŋä iuŋqe, äkŋga äktma äumiŋquäwä? Si qäkä maiquki etaŋgnä, qäkä äkŋga äktapmiŋquäwä?
38 Quando foi que vimos o senhor como estrangeiro e o recebemos na nossa casa ou sem roupa e o vestimos?
39 Si yaqä witaŋgnä ä guä pmetaŋgnä, äpätanä hiŋuä äkŋga ämakqänmiŋquäwä?’ tupnuwiqä.
39 Quando foi que vimos o senhor doente ou na cadeia e fomos visitá-lo?”
40 Itaŋga Ämiqä Naqä Iqu kimaŋi tiiŋä tuäniqeqä. ‘Nyi aaŋä naqä-qakuänäŋä etqänä. Nätmatqä eeqänäŋi, he Nyaqä guäkautä, napqautä iwimäkmipqe, qu yoqä maeqä qäyä etaŋgqä-qe, iiŋi he Nyi nyimäkmiŋuwiqä.’
40 — Aí o Rei responderá: “Eu afirmo a vocês que isto é verdade: quando vocês fizeram isso ao mais humilde dos meus irmãos, foi a mim que fizeram.”
41 Iŋgaŋi Iqu ämaqä hipa qunamäuqäŋgisa tqäutaŋguwä iquau tuäniqeqä. ‘Henyqe, Ŋqä Apiqu, “Qu qui imäkmbŋqäuä” ae ätkqeqä. He tä maiusqänäŋä äsäŋqeuŋqä huätä upuiyä. Tä äsäŋqä iqu, Setänä iqueŋqätä, iqueqä eŋätqä iquauŋqätä näwenyä äsänä.
41 — Depois ele dirá aos que estiverem à sua esquerda: “Afastem-se de mim, vocês que estão debaixo da maldição de Deus! Vão para o fogo eterno, preparado para o Diabo e os seus anjos!
42 Ii tiiŋä etaŋgiyä. Nyi buayä dä pmetaŋgaŋi, he buayä mändapqä äyä imiŋuwiqä. Nyi eqä maŋqä pmetaŋgaŋi, he eqä mändapqä äyä imiŋuwiqä.
42 Pois eu estava com fome, e vocês não me deram comida; estava com sede, e não me deram água.
43 Nyi ämaqä hueqä-himqä huitaŋunä etaŋga, he Nyiŋi hiqä aŋä iuŋqä mändma mäwqä äyä imiŋuwiqä. Nyi qäkä mäyäuqä itaŋga, he qäkä mänyiyätqä äyä imiŋuwiqä. Nyi yaqä äwitmä ä guä-pqä pmetaŋgaŋi, he mäminyqä da äyä imiŋuwiqä’ tuäniqeqä.
43 Era estrangeiro, e não me receberam na sua casa; estava sem roupa, e não me vestiram. Estava doente e na cadeia, e vocês não cuidaram de mim.”
44 I tquaŋga iqua-pqe kimaŋi tiiŋä tupnuwiqä. ‘Naqä Iqukiyä. Si buayä dä pmetaŋgnä, ä eqä maŋqä pmetaŋgnä, ä, hueqä-himqä huitaŋänäŋuki etaŋgnä, ä qäkä maiquki etaŋgnä, ä yaqä witaŋgnä ä guä pmetaŋgnä, hiŋuä äkqänätanä yätamäkqä makiyqe, äkŋga imiŋquäwä?’ tupnuwiqä.
44 — Então eles perguntarão: “Senhor, quando foi que vimos o senhor com fome, ou com sede, ou como estrangeiro, ou sem roupa, ou doente, ou na cadeia e não o ajudamos?”
45 Itaŋga Ämiqä Naqä Iqu kimaŋi tiiŋä tuäniqeqä. ‘Nyi aaŋä naqä-qakuänäŋä etqänä. Nätmatqä eeqänäŋi he Nyaqä guäkautä napqautä yoqä maeqä inäsquauŋi miwimäkqä imiŋuwi, iiŋi he Nyi-pqe mänyimäkqä äyä imiŋuwiqä’ tuäniqeqä.
45 — O Rei responderá: “Eu afirmo a vocês que isto é verdade: todas as vezes que vocês deixaram de ajudar uma destas pessoas mais humildes, foi a mim que deixaram de ajudar.”
46 Ämaqä tqua äwäpiyi, haŋä-iqä qäpu maeqä eniqä di ämepu pmepnuwiqä. Iiŋä etaŋgi qokä-apäkä jänäŋä iqua, häŋä hea ique-ique pmeqe ämepu pmetpnuwiqä” ätukqe.
46 E Jesus terminou assim:
Atalhos do teclado
- Capítulo anterior←
- Próximo capítulo→
- Versículo anteriork
- Próximo versículoj
- Limpar seleçãoEsc
- Esta ajuda?
Estude este capítulo no WhatsApp
Peça à IA da Bíblia Fala para explicar Mateus 25, comparar traduções ou montar um estudo — tudo direto pelo WhatsApp.