Lucas 19
Goti Hanjuwä Iqueqä Kukŋui (MCR) vs NVI
1 Iŋgaŋi Jisasi Iqu aŋä-himqä Jeriko iu yäpä iŋgisa äwäqe, jänänä hŋgisaŋqä wätŋqä äwiŋgqe.
1 Jesus entrou em Jericó, e atravessava a cidade.
2 Iqiŋi ämaqä hŋqu äpmamiŋqe. Iqueqä yoqe, Säkiyasi ique. Iqu ämaqä mbqä motauqä iutaŋä iquauqä ämiqä eä, mbqä kuapä-täŋä-que.
2 Havia ali um homem rico chamado Zaqueu, chefe dos publicanos.
3 — ausente —
3 Ele queria ver quem era Jesus, mas, sendo de pequena estatura, não o conseguia, por causa da multidão.
4 — ausente —
4 Assim, correu adiante e subiu numa figueira brava para vê-lo, pois Jesus ia passar por ali.
5 Iŋgaŋi Jisasi Iqu, Säkiyasi iqu zä haqä yätu pmetaŋgqä-täŋä iqi ätimäuqe, hiŋuä haqä yätu äqunäqe, iqueŋi, “Säkiyasi iquki, si maqänä kapu. Täŋgaŋi Nyi saqä aŋä iu pmamqeqä” ätukqe.
5 Quando Jesus chegou àquele lugar, olhou para cima e lhe disse: "Zaqueu, desça depressa. Quero ficar em sua casa hoje".
6 Iŋgaŋi Säkiyasi iqu maqänä äkapäqe, aquvänä itä, Jisasi Iqueŋi, iqueqä aŋä duŋqä ätuma äukqe.
6 Então ele desceu rapidamente e o recebeu com alegria.
7 Ämaqe, hiŋuä iiŋä äqumbiyi, qu eeqänä Jisasi Iquenyqä äkasuwi, tiiŋä ätkuwi. “Iqu ämaqä suqä quvqä imäkqä iqueqä aŋä du pmetŋqä, suŋqä uwqiyä?”
7 Todo o povo viu isso e começou a se queixar: "Ele se hospedou na casa de um ‘pecador’ ".
8 Iquaqu aŋä du äpmayitaŋi, Säkiyasi iqu pämä ätqäuqe, “Naqä Iquki, qätä nyi. Ŋqä nätmatqä eeqänäŋi, hŋquaqu iwäsämi, hŋqu, ämaqä nätmatqä maeqä iquau wimqänä. Itaŋga nätmatqä huizi, ämaqeu quaŋgä ätuätmä ämotautŋqe, nyi hŋquaqui-hŋquaquiŋi iwäsäutmä, aŋgumä wimqänä” ätukqe.
8 Mas Zaqueu levantou-se e disse ao Senhor: "Olha, Senhor! Estou dando a metade dos meus bens aos pobres; e se de alguém extorqui alguma coisa, devolverei quatro vezes mais".
9 Jisasi Iqu kimaŋi, “Ämaqä tqu-pqe, iqu Aprähamä iqueqä ymeqeqä ämänätqueqetaŋi, täŋgaŋi Goti Hanjuwä Iqu, ämaqä aŋä täu äpmeŋuwä iquauŋi, aŋgu ae itmeqiyä.
9 Jesus lhe disse: "Hoje houve salvação nesta casa! Porque este homem também é filho de Abraão.
10 Ämaqeuqä Ymeqä Ekqä Iqu, ämaqä qui ae imäkŋguwä iquau qävqä itä, aŋgumä itmetŋqä äpkqeqä” ätukqe.
10 Pois o Filho do homem veio buscar e salvar o que estava perdido".
11 Iŋgaŋi qokä-apäkä, qu qätä iiŋä äwipu pmetaŋguwäŋga, Jisasi Iqu Jerusälemä timäutŋqä qäqiqi ti etaŋgi, ga qu, “Goti Hanjuwä Iqunä miqe, ätnäŋä iqi maqänä timäutŋqeqä” kŋuä indqänätqätaŋguwiŋqä, kukŋuä ktqä tii ätukqe.
11 Estando eles a ouvi-lo, Jesus passou a contar-lhes uma parábola, porque estava perto de Jerusalém e o povo pensava que o Reino de Deus ia se manifestar de imediato.
12 “Ämaqä naqä hŋqu, qu ique ämaqä miqäŋqä teqaŋgä, ga iqu aŋgi äpätä, iqueqä qua iunä miniqä diŋqä, kiŋä nämqä ganä wätŋqä imäknäniqe.
12 Ele disse: "Um homem de nobre nascimento foi para uma terra distante para ser coroado rei e depois voltar.
13 Iŋi iqu äwätŋqä itäqäŋgaŋi, iqueqä wäuŋuä-wiyqä 10 iquau tääqä ätuätumeqe, mbqä-hikä naqä qu ‘minaqä’ ätmiŋuwi, hŋqunä-hŋqunä ävätä, tiiŋä tuäniqe. ‘He mbqä tä ämepu, nyi aŋgu äquvepmqäŋgaŋqä wäuŋuä mipiyä’ tuäniqe.
13 Então, chamou dez dos seus servos e lhes deu dez minas. Disse ele: ‘Façam esse dinheiro render até à minha volta’.
14 Iiŋä etaŋgi ämaqä iqueqä aŋä-täŋä qäqiqisaŋä iquauqä äwqe, iquenyqä quvqä winyäniqe. Iutaŋi, iqu ae äwqaŋgaŋi, qu ämaqä hŋquau, ‘Ne ämaqä iqu ämineyätŋqä diŋqe, mäneŋqä iqiyä,’ tupnuwä diŋqä dowatpnuwi.
14 "Mas os seus súditos o odiavam e depois enviaram uma delegação para lhe dizer: ‘Não queremos que este homem seja nosso rei’.
15 Iiŋä qäyä itaŋguwä-qe, iqu iquau miqäŋqä heniqe. Itaŋga qänakndaŋi iqu aŋgu äpäqe, tiiŋä tuäniqe. ‘Ämaqä nyaqä wäuŋuä imäkpŋqä mbqä äwikqä iquauŋi, tääqä tupu. Nyi mbqä äwikqe, haqeqiŋi äänä imäsäumequwäti, nyi hiŋuä qunmqänänyä’ tuäniqe.
15 "Contudo, foi feito rei e voltou. Então mandou chamar os servos a quem dera o dinheiro, a fim de saber quanto tinham lucrado.
16 Ämaqä hiŋuiqä äpätqä iqu, ‘Ämiqä iquki, si mbqä mina hŋqunä ändapkŋi, haqeqiŋi mina 10 inä imäsäumeqeqä’ tuäniqe.
16 "O primeiro veio e disse: ‘Senhor, a tua mina rendeu outras dez’.
17 I tquaŋga, ämiqä iqu, ‘Täukue! Si nyaqä wäuŋuä-nyiyqä äŋguänäŋukiyi. Si nätmatqä wäŋqä täpiŋi äŋguänäŋä ämitqäŋiŋqe, nyi yoqä naqä, aŋä-himqä 10 hŋquau misŋqä ktapmqänä’ tuäniqe.
17 " ‘Muito bem, meu bom servo! ’, respondeu o seu senhor. ‘Por ter sido confiável no pouco, governe sobre dez cidades’.
18 Itaŋga wäuŋuä-wiyqä huiziqu äpäqe, ‘Ämiqä iquki, mbqä mina si ändapkŋi, haqeqiŋi mina 5 inä imäsäumeqeqä’ tuäniqe.
18 "O segundo veio e disse: ‘Senhor, a tua mina rendeu cinco vezes mais’.
19 I tquaŋga, ämiqä iqu kimaŋi, ‘Si aŋä-himqä 5 hŋquauŋi ämisŋqeqä’ tuäniqe.
19 "O seu senhor respondeu: ‘Também você, encarregue-se de cinco cidades’.
20 Itaŋga wäuŋuä-wiyqä huiziqu äyapäqe, ‘Ämiqä iquki, tqä mbqä täqi äwi. Nyi yutävqä huäqä äutätmä, imä zä ekqe.
20 "Então veio outro servo e disse: ‘Senhor, aqui está a tua mina; eu a conservei guardada num pedaço de pano.
21 Ii tiinji. Si ämaqä qeiqinyä mimäkqukiyi. Ämaqä nätmatqä pŋqä epqe, ämequkiyi. Ämaqä buayä vowä ämäuepqe, äptqukiyi. Iutaŋi, nyi sinyqä zä nyiŋgaŋgi, imä zä ekqeqä’ tuäniqe.
21 Tive medo, porque és um homem severo. Tiras o que não puseste e colhes o que não semeaste’.
22 I tquaŋga, ämiqä iqu kimaŋi, ‘Si wäuŋuä-nyiyqä quvqä iqukiyi. Si “Qeiqi mimäkqukiyqä” ändŋi, täŋgaŋi nyi si-pqe qeiqinyä mikimäkqä ymä.
22 "O seu senhor respondeu: ‘Eu o julgarei pelas suas próprias palavras, servo mau! Você sabia que sou homem severo, que tiro o que não pus e colho o que não semeei.
23 “Nyi ämaqä qeiqi mimäkqä-qunä, nätmatqä pŋqä epqe meqä-qunä, buayä vowä ämäuepqe ptqä-qunä” näqŋqä iiŋä enä etaŋgutqe, nyaqä mbqe, ämaqä ämiqä huiziquau mävqe, suŋqä ikŋäwä? Si iiŋä imäkqä-säpi, nyi aŋgu äpmqe, mbqä haqeqiŋi qäsä meqämiŋgä’ tuäniqe.
23 Então, por que não confiou o meu dinheiro ao banco? Assim, quando eu voltasse o receberia com os juros’.
24 I ätuäqetaŋi, ämiqä iqu qokä-apäkä qäqiqi tqäutaŋguwä iuŋi, ‘He mbqä mina iqueqä hipa iuta ämotaupu, ämaqä mbqä 10-täŋä ique wipiyä’ tuäniqe.
24 "E disse aos que estavam ali: ‘Tomem dele a sua mina e dêem-na ao que tem dez’.
25 Ga qu kimaŋi, ‘Ämiqä iquki, iqu mbqä mina 10 ae ämenä’ tupnuwi.
25 " ‘Senhor’, disseram, ‘ele já tem dez! ’
26 Iwä iqu kimaŋi, ‘Nyi he etqä. Ämaqä nätmatqä-täŋä eeqänäŋä iquauŋi, nyi hui inä wimniqe. I etaŋgi, ämaqä nätmatqä maeqä eä, wäŋqäpu ämeŋuwä iquauŋi, nyi aŋgi ämotaumqänä’ tuäniqe.
26 "Ele respondeu: ‘Eu lhes digo que a quem tem, mais será dado, mas a quem não tem, até o que tiver lhe será tirado.
27 ‘I etaŋgi, nyiŋqä himä-wiuŋqä ipu, “Ämaqä tqu ne ämineyätŋqä diŋqe mäneŋqä iqiyä” ätukuwä iquauŋi, täqinyqä ätuma äpäpu, nyaqä hiŋuä täqi pizqä päkpiyä’ tuäniqeqä” ätukqe.
27 E aqueles inimigos meus, que não queriam que eu reinasse sobre eles, tragam-nos aqui e matem-nos na minha frente! ’ "
28 Iŋgaŋi Jisasi Iqu kukŋuä ktqä iiŋä qäpu ätuäqe, Jerusälemäŋqä wätŋqä pämä ätqäuqe, qaŋä äukqe.
28 Depois de dizer isso, Jesus foi adiante, subindo para Jerusalém.
29 Iŋgaŋi Jisasi Iqu aŋä-himqä Betäpake iutä, Betani iutä timäutŋqä äukqe. Iqu qoqoŋä, qu ‘Olipä’ ätämiŋuwä iŋgisa ätimäuqe, Iqueqä wäuŋuäŋqä ämotquamiŋqä hŋquaqui ändowatätä tiiŋä ätukqe.
29 Ao aproximar-se de Betfagé e de Betânia, no monte chamado das Oliveiras, enviou dois dos seus discípulos, dizendo-lhes:
30 “Qe aŋä-himqä näŋinyqä winyqä. Qe yäpä iŋgisa äwäsiyäŋgaŋi, doŋgi hikŋä hŋque guä äkiqiyequwä qunyinyä. Doŋgi iqueŋi, ämaqä hŋqu haqeqi mäpmeqä imiŋqä iquvi. Guä ewesinyä, täqinyqä ätuma binyä.
30 "Vão ao povoado que está adiante e, ao entrarem, encontrarão um jumentinho amarrado, no qual ninguém jamais montou. Desamarrem-no e tragam-no aqui.
31 I iqaŋgiyäŋgaŋi, ämaqä hŋqu, ‘Qe doŋgi gue, suŋqä hiweqinyqä’ qesqaŋgutqe, qe kimaŋi, ‘Naqä Iqueqä wäuŋuä-täŋiqä’ tquinyqä” ätukqe.
31 Se alguém lhes perguntar: ‘Por que o estão desamarrando? ’ digam-lhe: ‘O Senhor precisa dele’ ".
32 Ämaqä, Iqu ändowatkqä iquaqu äwiyi, nätmatqä eeqänäŋi, Iqu ätukqä-pa iiŋä witaŋgi äquŋgiyi.
32 Os que tinham sido enviados foram e encontraram o animal exatamente como ele lhes tinha dito.
33 Iquaqu äwiyi, guä eweqaŋgiyäŋga, doŋgi iqueqä kawäkiqua iquaquiŋi, “Qe yaqueqä gue, suŋqä hiweqinyqä?” ätukuwi.
33 Quando estavam desamarrando o jumentinho, os seus donos lhes perguntaram: "Por que vocês estão desamarrando o jumentinho? "
34 Iquaqu kimaŋi, “Naqä Iqueqä wäuŋuä-täŋiqä” ätukiyi.
34 Eles responderam: "O Senhor precisa dele".
35 Iŋgaŋi, iquaqu doŋgi, Jisasi Iquenyqä ätuma äpiyi, gquä äquvätäsinyä, doŋgi iqueä haqeqi eiyi, Jisasi Iqu haqeqi pmetŋqä yätamäkqä äwikiyi.
35 Levaram-no a Jesus, lançaram seus mantos sobre o jumentinho e fizeram que Jesus montasse nele.
36 I qäpu etaŋga, Iqu doŋgi iqueä haqeqä äpmeqe äwqaŋga, hŋqua quwqä gque äquvätäpu, hänaqä iqi ekuwi.
36 Enquanto ele prosseguia, o povo estendia os seus mantos pelo caminho.
37 Hänaqä qoqoŋä Olipä-täŋä iuŋi ävquatämäutä, hänaqä mäŋgi nyeäqätaŋgqeu, ququawä iqi ätimäukqe. Iqiŋi Iqueqä wäuŋuäŋqä ämotquamiŋqä kuapänäŋä iqua, Iqu wäuŋuä ämaqä änä mimäkqänäŋä di imäkqaŋgi äqunmiŋuwiŋqä kŋuä indqämbiyi, aquvänä ipu, Goti Hanjuwä Iqueqä yoqe, haqeu ämamäupu, tääqä yäŋänäqŋqä tii ätukuwi.
37 Quando ele já estava perto da descida do monte das Oliveiras, toda a multidão dos discípulos começou a louvar a Deus alegremente, em alta voz, por todos os milagres que tinham visto. Exclamavam:
38 “Ämiqä Naqä, Goti Hanjuwä Iqueä yoqeu äpqäqä Iqu, Goti Hanjuwä Iqu äŋguä minä. Äwqä haŋuä iiŋqe, qäukuä haqä yätuta pänä. Itaŋga Goti Hanjuwä haqä naqä yämä äpmeŋqä Iqu, yoqe naqänäŋä äqonänä” ätukuwi.
38 "Bendito é o rei que vem em nome do Senhor! " "Paz no céu e glória nas alturas! "
39 I iqaŋgä äqumbiyi, Parisi, ämaqä kuapänäŋä iiŋitä anä äpmamiŋuwä hŋqua, qu Jisasi Iqueŋi, “Näqŋqä-vqä Iquki, Si Tqä wäuŋuäŋqä ämotquetqäŋä iquauŋi, ‘Iiŋi mimäkqä pambiyä’ tuvä” ätukuwi.
39 Alguns dos fariseus que estavam no meio da multidão disseram a Jesus: "Mestre, repreende os teus discípulos! "
40 Iqu kimaŋi, “Nyi he etqänä. Iqua maŋä matqä iqaŋgpqe, hiki maŋä tpŋqäuä” ätukqe.
40 "Eu lhes digo", respondeu ele, "se eles se calarem, as pedras clamarão".
41 Iqu aŋä-himqä Jerusälemä-täŋä qäqiqi ätimäuqe, aŋä-himqä iqueŋi hiŋuä äqunätä, kŋuä äqäkqe.
41 Quando se aproximou e viu a cidade, Jesus chorou sobre ela
42 Kŋuä äqiyätä, tiiŋä ätukqe. “Aŋä-himqä Jerusälemä iquki, si täŋgaŋi nätmatqä äwqä qeiqi ikimäkqä diŋqe, näqŋqä hisŋqä änyiŋgiyä. Iiŋä etaŋgi nätmatqä iiŋi, zä witaŋgqe, si hiŋuä mäquŋquä itqäŋinyä.
42 e disse: "Se você compreendesse neste dia, sim, você também, o que traz a paz! Mas agora isso está oculto aos seus olhos.
43 Iŋi hea qänakndaŋi, tqä mäkä-huŋqä iqua äpäpu, qua pŋqä äkqumuatäpu, qäuiqä kktäupnuwi.
43 Virão dias em que os seus inimigos construirão trincheiras contra você, e a rodearão e a cercarão de todos os lados.
44 Tqä hikä hui, huizi iqueqä haqä yäŋiŋi, mäwiqä yäniqe.|alt="Jerusalem walls" src="LB00249C.tif" size="col" loc="Lk 19:41-44" copy="Illustrations by Louise Bass © The British & Foreign Bible Society, 1994." ref="19:44" Qu äkqäyäpnasäpu, tqä ymeqä täkŋä yäpä iŋgisa äpmeŋuwä iquauŋi, qui imäkpnuwi. Itaŋga tqä hikä hui, huizi iqueqä haqä yäŋiŋi, mäwiqä yäniqe. Si Goti Hanjuwä Iqu äkimeqäqeŋqä maqŋqä etaŋgnä haŋä-iqe, ii kimeŋqiyä” ätukqe.
44 Também a lançarão por terra, você e os seus filhos. Não deixarão pedra sobre pedra, porque você não reconheceu o tempo em que Deus a visitaria".
45 Itaŋga Iqu hiqäva-imäkqä aŋä täkŋä yäpä iŋgisa äpaquväqe, ämaqä nätmatqä mbqäŋqä imäkätqätaŋguwä iquauŋi, huätä päsäwqatätŋqä ipäqiyätä tii ätukqe.
45 Então ele entrou no templo e começou a expulsar os que estavam vendendo.
46 “Goti Hanjuwä Iqueqä bukä iuŋi, tiiŋä äqänänä. ‘Ŋqä aŋi, Goti Hanjuwä Iquenyqä tääqä tpŋqä mätnätätŋqeqä.’ Iiŋä etaŋgqä-qe, he quwä-meqä iquauqä aŋä zä pmeqä eŋqä-paŋä imäkätqäŋäuä” ätukqe.
46 Disse-lhes: "Está escrito: ‘A minha casa será casa de oração’; mas vocês fizeram dela ‘um covil de ladrões’".
47 Iŋgaŋi Iqu hiunji ique-ique, Goti Hanjuwä Iqueqä hiqäva-imäkqä aŋä iu, qokä-apäkä iquau näqŋqä äwimiŋqe. Iiŋä etaŋgi, hiqäva-imäkqä naqä iquatä, kukŋuä-suqeŋqä näqŋqä iquatä, qokä-apäkä iu miqä hŋquatä, Ique pizqä päkpŋqä hänaqeŋqä qävqä imiŋuwi.
47 Todos os dias ele ensinava no templo. Mas os chefes dos sacerdotes, os mestres da lei e os líderes do povo procuravam matá-lo.
48 Qävqä ipiyä-qe, qokä-apäkä eeqänäŋä iqua, Ique qätä tänä äwipu pmetaŋgä, hänaqe änä mämoqumueqä ikuwi.
48 Todavia, não conseguiam encontrar uma forma de fazê-lo, porque todo o povo estava fascinado pelas suas palavras.
Atalhos do teclado
- Capítulo anterior←
- Próximo capítulo→
- Versículo anteriork
- Próximo versículoj
- Limpar seleçãoEsc
- Esta ajuda?
Estude este capítulo no WhatsApp
Peça à IA da Bíblia Fala para explicar Lucas 19, comparar traduções ou montar um estudo — tudo direto pelo WhatsApp.